Aicina iedzīvotājus piedalīties jaunā sabiedrības līdzdalības regulējuma izstrādē

Valsts kancelejas (VK) izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projekta “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu izstrādes procesā” mērķis ir sekmēt jēgpilnas sabiedrības līdzdalības iespējas attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas procesā, norāda VK.

Nepieciešamību veikt izmaiņas kārtībā, kādā institūcijas nodrošina sabiedrības līdzdalības iespējas, aktualizējusi līdzšinējo Ministru kabineta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” neatbilstība mūsdienu praksei, kā arī pilnveidotās iespējas, ko paver 2021. gadā darbu sākušais Vienotais tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portāls (TAP), kur vienuviet pieejama informācija par tiesību aktu un plānošanas dokumentu projektiem, skaidro VK Valsts pārvaldes politikas departamenta Valsts pārvaldes attīstības nodaļas konsultante sabiedrības līdzdalības jautājumos Zane Legzdiņa-Joja.

Sabiedrības līdzdalības posmi un veidi

VK izstrādātais noteikumu projekts “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu izstrādes procesā” paredz, ka sabiedrības līdzdalības iespējas jānodrošina gan politikas plānošanas dokumentu, gan tiesību aktu projektu izstrādes procesā valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, īpaši reformu un budžeta izstrādes jautājumos.

Svarīgs jaunpienesums ir iespēja iedzīvotājiem pašiem ierosināt līdzdalības procesu kādā jautājumā, nosakot institūcijai par pienākumu izvērtēt šo lūgumu un sniegt atbildi, ja sabiedrības līdzdalības iespējas netiek nodrošinātas, norāda VK.

Sabiedrības līdzdalības iespējas paredzēts nodrošināt:

• līdzdalības procesa vai tiesību akta ierosināšanā (tostarp problēmu un vajadzību konstatēšanā un potenciālo risinājumu noteikšanā);
• attīstības plānošanas dokumenta vai tiesību akta projekta izstrādē;
• lēmuma pieņemšanas procesā lēmējinstitūcijas noteiktajā kārtībā;
• attīstības plānošanas dokumenta ieviešanā;
• attīstības plānošanas dokumenta ieviešanas uzraudzībā un novērtēšanā;
• attīstības plānošanas dokumenta vai tiesību akta aktualizācijā.

Paredzēts, ka sabiedrības pārstāvji varēs līdzdarboties attīstības plānošanā:

• piedaloties starpinstitūciju darba grupās un konsultatīvajās padomēs;
• piedaloties sabiedriskajā apspriedē;
• iesaistoties publiskajā apspriešanā;
• iesaistoties diskusiju grupās, forumos un citās līdzdalības aktivitātēs (piemēram, videokonferencēs un sabiedriskās domas aptaujās);
• rakstiski sniedzot viedokli par attīstības plānošanas dokumentu tā izstrādes stadijā;
• sagatavojot atzinumu attīstības plānošanas dokumentam pirms lēmuma pieņemšanas lēmējinstitūcijas noteiktajā kārtībā: 1. tiešajā valsts pārvaldē – Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātam attīstības plānošanas dokumenta projektam atbilstoši Ministru kabineta iekšējo kārtību un darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem; 2. pašvaldībās un citās institūcijās – to normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
• sniedzot iebildumus un priekšlikumus lēmējinstitūcijas noteiktajā kārtībā lēmuma pieņemšanas procesā: 1. tiešajā valsts pārvaldē – Ministru kabineta komitejas un Ministru kabineta sēdē atbilstoši Ministru kabineta iekšējo kārtību un darbību reglamen­tējošiem normatīvajiem aktiem; 2. pašvaldībās – domes sēdēs, komitejās un komisijās atbilstoši pašvaldības nolikumam; 3. citās institūcijās – atbilstoši tajās noteiktajai iekšējai lēmumu pieņemšanas kārtībai;
• līdzdarbojoties politikas īstenošanā Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā.

Lai nodrošinātu sabiedrības līdzdalību, institūcijas varēs izmantot arī citas inovatīvas līdzdalības metodes, ja tās ļauj efektīvāk iesaistīt sabiedrības pārstāvjus, paredzēts noteikumu projektā.

Precizē līdzšinējos un nosaka jaunus līdzdalības formātus

Atbilstoši līdzšinējai praksei paredzēts turpmāk detalizēti reglamentēt divus līdzdalības veidus – apspriedi (līdzšinējā publiskā apspriešana) un publisko apspriešanu.

Plānots noteikt, ka “apspriede ir sanāksme, kurā piedalās un savus iebildumus un priekšlikumus sniedz sabiedrības pārstāvji”, bet publiskā apspriešana – “ārējā normatīvajā aktā vai institūcijas noteikts laikposms, kurā sabiedrības pārstāvji pauž viedokli, sniedzot savus iebildumus un priekšlikumus rakstveidā”.

Organizējot apspriedi, institūcijām paredzēts noteikt tās norises vietu, laiku un veidu. Atšķirībā no līdzšinējā regulējuma, institūcijām uzdots apsvērt iespēju apspriedi organizēt ne tikai klātienes, bet arī tiešsaistes formātā vai arī daļēji klātienes, daļēji tiešsaistes veidā, ja tas tehniski ir iespējams.

Ņemot vērā, ka publiskā apspriešana ir līdzdalības veids, kas tiek paredzēts arī citos normatīvajos aktos, piemēram, Pašvaldību likumā, norises ilgums sadalīts atkarībā no dokumenta veida – tiesību aktu projektiem paredzēta 14 dienu ilga publiskā apspriešana, savukārt attīstības plānošanas dokumentiem nosakāma 30 dienu ilga publiskā apspriešana.

Paredzēts, ka institūcija var noteikt arī ilgāku termiņu, kas ir īpaši būtiski jēgpilnu sabiedrības līdzdalības iespēju nodrošināšanai.

Projekts tiesību aktu un plānošanas dokumentu izstrādē paredz iekļaut arī līdz šim sabiedrības līdzdalības regulējumā neparedzētus formātus – domnīcas un uzraudzības padomes. Plašāks katra šobrīd Latvijā izmantotā līdzdalības veida raksturojums ietverts Vadlīnijās sabiedrības līdzdalības iespēju nodrošināšanai valsts pārvaldē.

Pilnveido līdzdalības organizēšanu

Paredzēts, ka institūcijas, iesaistot sabiedrības pārstāvjus starpinstitūciju darba grupās, konsultatīvajās padomēs, uzraudzības padomēs vai domnīcās, sabiedrības pārstāvjus izvēlas atklātā procedūrā, laikus publicējot informāciju par to izveidi un iespējām tajās pieteikties.

Noteikumu projekts paredz, ka valsts tiešās pārvaldes iestādes paziņojumu par līdzdalības iespējām publicē TAP portāla publiskajā vidē, izmantojot portālā pieejamo elektronisko paziņojuma veidlapu. Savukārt citām institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā iestādes ievieto informāciju internetā, paziņojums par līdzdalības iespējām būs jāpublicē savas oficiālās tīmekļvietnes sadaļā “Sabiedrības līdzdalība”, kā arī, ja nepieciešams, jāizplata citos sabiedrībai pieejamos veidos, lai iespējami labāk sasniegtu mērķauditoriju.

Ņemot vērā, ka līdz šim sabiedrības vērtējumā viens no problemātiskākajiem punktiem attīstības plānošanas un tiesību aktu projektu izstrādes procesā ir nepilnīga vai pat neesoša atgriezeniskā saite sabiedrības pārstāvjiem, projekts paredz, ka ikvienā virzības posmā tiek aktualizēta informācija par izmantotajām sabiedrības līdzdalības metodēm un sasniegtajiem rezultātiem.

Noteikts, ka pēc apspriedes vai publiskās apspriešanas beigām sagatavojams un publicējams apkopojums, kurš nosūtāms apspriedes vai publiskās apspriešanas dalībniekiem.

Par līdzdalību atbildīgās amatpersonas pienākumus būs nodrošināt komunikāciju ar sabiedrības pārstāvjiem projekta virzības laikā, katrā tā posmā aktualizējot informāciju par līdzdalības iespējām un nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem atgriezenisko saiti.

Cer stiprināt uzticēšanos valsts pārvaldei

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem 2021. gadā organizācijas dalībvalstīs valdībai uzticas vidēji 41% iedzīvotāju, savukārt Latvijā – tikai 24,5% iedzīvotāju. Zemāks rādītājs ir tikai Japānā un Kolumbijā, teikts noteikumu projekta anotācijā.

Turpat vēstīts: “Būtiski uzticēšanos veicinoši faktori ir valsts institūciju atsaucīgums, kas ietver sabiedrības līdzdalību, kā arī atvērtība. OECD secināja, ka uzticēšanos var vairot, ja valsts institūcijas sniedz iedzīvotājiem plašākas iespējas paust savu viedokli, kā arī sniedz atgriezenisko saiti.”

Iedzīvotāju iesniegtie priekšlikumi TAP portālā jau līdz 14. jūnijam būs pieejami katram interesentam. Pēc to apkopošanas VK aicinās savu viedokli par noteikumu projektu izteikt valsts un pašvaldību institūcijas, informē Z. Legzdiņa-Joja. Noteikumi varēs stāties spēkā pēc saskaņošanas ar citiem saistītajiem tiesību aktiem šā gada septembrī vai oktobrī.