Tā kā celtniecībai ir ārkārtīgi liela nozīme saimnieciskajā attīstībā, iedzīvotāju uzskati par mājokli ir ļoti svarīgi. Kaut nepilnīgi, tie ir pārdomu vērti, un ar tiem var iepazīties „Latvijas Barometra”10. numurā apkopotajā DnB NORD bankasikmēneša pētījumā.
Katram savu mājokli!
Vispirms pievērsīšos dažām atšķirībām ASV un Latvijas nekustamo īpašumu nozarē. Abās zemēs īpašumu vērtība ir kritusies līdz ar hipotekāro parādu vērtības sabrukumu, tomēr abās ir nepieciešami piemēroti mājokļi. Taču katrā valstī ir ievērojamas atšķirības.
ASV mājokļu īpašnieku proporcija ir liela. Britu teiktais “Mans nams ir mana pils” uzsver tradīciju baudīt netraucētu privātu dzīvi, ģimenes kopību un ērtības mājsaimniecībā, kā arī ievērojamu kapitāla ieguldījumu un finansiālu atbildību. ASV jau sen uzskata, ka privātais mājoklis ir vēlams teju visiem ne tikai cilvēku labsajūtai un labklājībai, bet arī personiskās saimnieciskās atbildības nostiprināšanai, kas tik bieži saistīta ar privātīpašuma iepirkšanu, kopšanu un apdzīvošanu.
"Pašreizējā finanšu krīze Amerikas Savienotajās Valstīs sākās ar lielu sabiedrisku vēlmi palīdzēt arī mazturīgiem amerikāņiem tikt pie savas mājas vai dzīvokļa."
Tiešām, pašreizējā finanšu krīze sākās ar lielu sabiedrisku vēlmi palīdzēt arī mazturīgiem amerikāņiem tikt pie savas mājas vai dzīvokļa. Ja arī šī vēlme, iespējams, nekad neīstenosies, tomēr prezidenta Baraka Obamas saimnieciskajos plānos liela vieta atvēlēta rūpēm par to, lai deviņus miljonus ģimeņu tagad masveidā neizliktu no viņu mājām. Šīs ir arī aizdevēju un būvnieku rūpes, jo atsavināto vai izūtrupēto mājokļu cenas var būt katastrofāli zemas. Toties nepārdoto māju masa kavē atjaunot būvniecību. Katra astotā ģimene ASV ir aizkavējusi maksājumus par dzīvokļa īri vai savu māju.
Ģimenes dārziņu renesanse
Nekustamo īpašumu lietas ASV ne vienmēr ir loģiskas vai citādi attaisnojamas. Vēl nesen no māju pircējiem prasīja 20–30% lielu iemaksu, turpretī tagad lielāks uzsvars tiek likts uz ģimenes ienākumiem. Iemaksa vairs nenosedz nekustamā īpašuma iespējamo tirgus vērtības kritumu, bet arī ienākumi krīzes laikā nav droši. Gan pircēji, gan pārdevēji un aizdevēji tagad kļuvuši bailīgāki. ASV ziemeļrietumos, kur dzīvoju un kur saimnieciskā rosība pašreiz nebūt nav apsīkusi, faktiski nevar pārdot lielās, lepnās un dārgās mājas. Lētākās ģimeņu mājas ap ceturtdaļu miljonu dolāru vērtībā tirgū atkal iekustējās februārī.
Mājokļu pirkumi ASV ir cieši saistīti ne tik daudz ar to kvalitāti un mūža ilgumu, kā ar sociālo un ģeogrāfisko kustību visā zemē. Ja arī hipotekāros līgumus slēdz uz 20 vai 30 gadiem, labi zināms, ka amerikāņiem ir ieradums mājokli nomainīt ik pēc pieciem gadiem. Mājokļus pārdod, lai iekārtotos citā, jaunā darbavietā, piemērotāka lieluma mājā vai dzīvoklī, tuvāk labākām skolām. Šādas kustības pašreiz nav daudz, jo pārcelties uz jaunu darbu arī šķiet negudri. Tauta noveco, bet pensionāri nevar viegli pārdot savas ģimenes mājas un iegādāties dzīvoklīšus vecumdienām saulainajā Arizonā vai Nevadā.
Savukārt Floridā un Kalifornijā redzam ko citu – daudz ļoti lielu, dārgu māju, kas celtas spekulatīvos nolūkos ar pieņēmumu, ka labie laiki un namu pirkšana turpināsies ja ne mūžīgi, tad vismaz ilgi. Šīs cerības ir sabrukušas, tomēr šķiet, ka sabiedrība par to nav sevišķi norūpējusies. Lielas mājas pašreiz pasūtina maz, bet būvnieki steidz beigt iesāktās, lepnās daudzdzīvokļu mājas kā īres namus ar vienkāršākiem dzīvokļiem.
"Vislielākais un grūtākais uzdevums Latvijā ir gādāt par darbu visiem, kas spēj un vēlas strādāt."
Dažās vietās, lai aizkavētu neapdzīvoto lielo un dārgo namu izlaupīšanu un turpinātu to apdrošināšanu, šos mājokļus nodod pagaidu lietošanā ģimenēm, kas tos kopj un apdzīvo. Par to šie pagaidu iemītnieki saņem maksu no īstā īpašnieka, t.i., bankas.
Turpinās mājokļu remonti. Būvmateriālu pārdevēji neslēpj, ka joprojām ir liels pieprasījums pēc materiāliem, ko uzņēmīgi ļaudis izmanto savu mājokļu remontiem. Viņi paši arī ik nedēļu cītīgi turpina mauriņa pļaušanu. Jaunums ir rosības atsākšanās ģimeņu dārziņos. Cik zināms, Otrā pasaules kara laikā šādi dārziņi deva trešo daļu no visas ASV sakņu ražas. Vismaz daļa amerikāņu sāk fundamentāli mainīt savu dzīves veidu, atgriežas pie taupīšanas. Komercbankās valsts garantētie noguldījumi sāk uzkrāties, un stiprina šo banku spēju pagarināt vai izsniegt kredītus.
Latvijā svarīgs prestižs
Latvijā kārtīgs jumts virs galvas vienmēr, pat visgrūtākajos laikos, ir bijusi nepieciešamība. Lielās saimnieciskās krīzes laikā samazinājās iedzīvotāju ienākumi skaidrā naudā, bet mājokļu skaits un to apdzīvotība nemainījās. Vairākums saimnieku kara laikā nopostītās ēkas jau bija atjaunojuši, arī jaunsaimnieku mājokļi bija zem jumta. Naturālās saimniecības maz iesaistījās tirgos, tur saimnieki, viņu ģimenes un saime izdzīvoja kaut no rokas mutē.
Atceros, 1932. gada 1. maija mierīgajās strādnieku demonstrācijās Rīgā galvenā prasība bija darbs. Birokrātija toreiz vēl nebija uzplaukusi, sociālo pakalpojumu un nodokļu līmenis bija zems. Ministri brauca ar vecām automašīnām, un to pašu bija apbrīnojami maz: valsts jaunas nepirka. ASV lielais bezdarbs tā laika Latviju īsti neskāra.
Analizējot DnB NORD bankas„Latvijas Barometra”pētījumu par mājokļiem Latvijā, pievienojos domai, ka situācija visumā iedzīvotājus apmierina. Vairāk apmierināti ir tie 9–20% cilvēku, kas mitinās pēc neatkarības atjaunošanas uzceltajos mājokļos.
Iegādājoties mājokli, pusei izvēles apsvērumi šķiet lietišķi ilgākai apdzīvotībai. Svarīgs ir ēkas tehniskais stāvoklis (54%) un būvniecības kvalitāte (50%), zemas ikmēneša izmaksas un maksājumi (47%). Mani pārsteidz mājokļa vietas prestiža (9%) vērtējums. Mazākus un lētāk uzturamus mājokļus vēlas nedaudzi. Šīs divas pēdējās prasības man izskaidro ļoti lielo, 5–7 istabu, dzīvokļu pārdalīšanu un pārbūvi Rīgas centrā. Tikai nedaudzi (4%) plāno izmantot zemās nekustamo īpašumu cenas un meklēt citu, sev piemērotāku mājokli. Tie paši apzinās, ka kreditēšana šādiem pirkumiem pašreiz ir ierobežota.
Domājot par saviem maksājumiem, tikai piektais pauž pārliecību par savu pietiekamo maksātspēju. Apmēram puse uzskata, ka maksājumus varēs veikt, ietaupot citur. Ap 8% norāda, ka jau tagad netiek galā ar mājokļa parādu, vēl jo vairāk tāpēc, ka šie izdevumi pieaugs.
Salīdzinot ar ASV, tikai katrs desmitais no aptaujātajiem ir ņēmis hipotekāro kredītu, un puse no tiem jau ir saskārušies ar maksātspējas grūtībām. Katrs desmitais neslēpj, ka netiek galā ar kredīta atmaksu.
Par to domājot, es atkārtoti nāku pie slēdziena, ka vislielākais un grūtākais uzdevums Latvijā ir gādāt par darbu visiem, kas spēj un vēlas strādāt. Savā namā un pilī dzīvot bez ienākumiem šodien nevar. Ražīgs darbs ir izdzīvošanas atslēga Latvijā.
