Mākslīgā intelekta centra likums tika izstrādāts ar mērķi veicināt droša un uzticama mākslīgā intelekta (MI) pielietošanu.
Neskatoties uz priekšrocībām, kādas sniedz MI, ar to saistīti arī dažādi riski. Piemēram, neapzināti nepareiza tā izmantošana, kļūdas MI apmācībā vai aizspriedumi datos var radīt neprecīzus vai diskriminējošus rezultātus, īpaši ietekmējot neaizsargātās sabiedrības grupas.
MI risinājumi var tikt izmantoti tīšiem uzbrukumiem, piemēram, datu bojāšanai un manipulācijām, kas, savukārt, var apdraudēt pakalpojumus, datu drošību un sabiedrības uzticību.
|
|
Paredzēts apvienot valsts un privātā sektora kompetences un finansējumu
Likumā noteikts, ka Māksīgā intelekta centra (MIC) izveides un darbības mērķis ir:
- apvienot publiskā sektora, privātā sektora un augstskolu intelektuālos un finanšu resursus, lai sekmētu savstarpējo partnerību, inovāciju ieviešanu un attīstību;
- veicināt MI iniciatīvu īstenošanu jomās ar augstu potenciālu atbilstoši nacionālajām interesēm;
- veicināt valsts konkurētspēju;
- sekmēt sabiedrības prasmes un vienlīdzību MI jomā;
- nodrošināt to, ka MI sistēmas tiek izmantotas ētiski, atbildīgi un droši, ievērojot cilvēka pamattiesības;
- īstenot pasākumus ar MI lietošanu saistīto risku mazināšanai.
Mākslīgā intelekta centra likuma 3. pants noteic, ka MIC tiks viedots un reģistrēts kā privāttiesisks nodibinājums saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma prasībām. Šāda juridiskā forma izvēlēta, lai apvienotu valsts pārvaldes, universitāšu un privātā sektora kompetences un resursus, nodrošinot kopīgu iniciatīvu operatīvu īstenošanu.
MIC izvēlētā juridiskā forma neparedz jaunu amatu vietu veidošanu valsts pārvaldē, bet valsts pārvaldes uzdevumu izpildi pārraudzīs Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Attiecīgi likumā ir noteikts VARAM pienākums reģistrēt MIC Biedrību un nodibinājumu reģistrā līdz 2025. gada 31. martam.
MIC vadīs valde jeb direktors, savukārt MIC pārraudzības, tai skaitā valdes darba pārraudzības, un konsultatīvās funkcijas veiks padome deviņu locekļu sastāvā: pa vienam pārstāvim no VARAM, Ekonomikas ministrijas un Aizsardzības ministrijas, kā arī privātā sektora un augstskolu izvirzīti pārstāvji.
Jāveicina mākslīgā intelekta attīstība un ieviešana stratēģiskajās jomās
Mākslīgā intelekta centra likums MI centram nosaka šādus uzdevumus:
- veicināt MI tehnoloģiju pielietojumu publiskajā un privātajā sektorā, kā arī apzināt, izstrādāt un koordinēt projektus, tai skaitā veidojot nacionālās un starptautiskās partnerības un piesaistot finansējumu inovāciju projektu īstenošanai valsts pārvaldē, tautsaimniecībā, iekšējās drošības, aizsardzības, izglītības, kultūras, labklājības, sporta, veselības un citās jomās;
- apzināt ar MI risinājumiem saistītos drošības riskus publiskajā un privātajā sektorā, veicināt spēju un pētniecības attīstību šajā jomā;
- sniegt atzinumu par MI sistēmu vai dziļviltojumu tehnoloģiju izmantošanas gadījumiem priekšvēlēšanu aģitācijas periodā, vēlēšanu dienā vai valsts amatpersonu ievēlēšanas, iecelšanas vai apstiprināšanas procesā Saeimā (no 2026. gada 1. jūnija);
- veicināt informētību un MI prasmju paaugstināšanu publiskajā un privātajā sektorā, tostarp saistībā ar risku pārvaldību;
- sniegt konsultācijas, tai skaitā izstrādāt vadlīnijas publiskajam un privātajam sektoram MI jomā;
- sagatavot priekšlikumus par MI jomas attīstību Latvijā, tai skaitā par riskiem, kas būtiski ierobežo cilvēktiesības, demokrātisko valsts iekārtu un sabiedrības drošību;
- veicināt latviešu valodas ilgtspēju, kultūras datu iekļaušanu MI risinājumos un pielāgošanos tiem;
- apzināt, veidot un organizēt datu kopas MI trenēšanai;
- nodrošināt speciālo regulatīvo vidi MI sistēmu attīstībai;
- īstenot citus ar likumu noteiktus uzdevumus.
Lai īstenotu uzdevumu izpildi, MIC noteiktas tiesības:
- izsludināt un organizēt projektu konkursus;
- piedalīties projektu konkursos, piesaistot finansējumu sava mērķa un uzdevumu īstenošanai;
- piedalīties starptautiskās organizācijās;
- sadarboties ar iestādēm MI jautājumos;
- sadarboties ar nevalstiskajām organizācijām ar MI saistītos jautājumos;
- sagatavot rekomendācijas un piedalīties normatīvo aktu izstrādē, tai skaitā identificējot MI jomas attīstību kavējošu regulējumu un sagatavojot pilnveides priekšlikumus;
- savu uzdevumu īstenošanai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā un apjomā apstrādāt personas datus;
- saņemt valsts budžeta finansējumu;
- pieņemt dāvinājumus un ziedojumus (finanšu līdzekļu, mantiskā un nemantiskā veidā), kas izmantojami centra mērķu īstenošanai;
- iegūt savā īpašumā un valdījumā kustamas un nekustamas lietas, kā arī tiesības (tai skaitā intelektuālo īpašumu) gan Latvijā, gan ārvalstīs;
- piesaistīt, uzkrāt, pārvaldīt līdzekļus un sadalīt tos publiskā un privātā sektora projektu īstenošanai MI jomā.
Organizēs speciālo regulatīvo vidi mākslīgā intelekta sistēmu attīstībai
Paredzēts, ka MIC sadarbībā ar kompetentajām institūcijām organizēs speciālo regulatīvo vidi, kurā var darboties no spēkā esošiem normatīvajiem aktiem atšķirīgi noteikumi, lai nodrošinātu MI sistēmu izstrādi, pārbaudi un attīstību. VARAM skaidrojusi, ka speciālā regulatīvā vide ļaus MI risinājumu izstrādātājiem un uzturētājiem droši un ētiski tos pārbaudīt, ievērojot Eiropas Savienības un Latvijas normatīvo aktu prasības, pirms to ieviešanas tirgū. Tiks apzināti un sagatavoti dati, kas nepieciešami MI trenēšanai, tāpat MIC arī veiks MI drošības risku analīzi un prevenciju.
Vienlaikus likumā noteikts, ka MI sistēmas izstrāde un pārbaude nedrīkst apdraudēt valsts, sabiedrības, vides vai saimnieciskās darbības drošību vai cilvēku veselību un dzīvību. Speciālās regulatīvās vides noteikumi var paredzēt atkāpes no spēkā esošo normatīvo aktu prasībām tiktāl, ciktāl tas objektīvi nepieciešams, lai nodrošinātu MI sistēmu izstrādi, pārbaudi un attīstību.
Likums paredz arī ierobežojumus dalībai speciālajā regulatīvajā vidē, proti, liegums piedalīties noteikts:
- komersantiem, kuriem piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas;
- kapitālsabiedrībām, kurās tieša vai netieša izšķiroša ietekme ir Krievijas Federācijai vai Baltkrievijas Republikai, to pilsoņiem vai juridiskajām personām, kas reģistrētas Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā;
- komandītsabiedrībām, kuras biedri ir Krievijai vai Baltkrievijai piederīgas personas vai kurā šīm personām ir izšķiroša ietekme salīdzinājumā ar citiem biedriem;
- komersantiem, kuram pēdējo piecu gadu laikā ir piemērotas krimināla rakstura soda sankcijas.
Lai nodrošinātu MI sistēmu izstrādi, pārbaudi un attīstību speciālajā regulatīvajā vidē, MIC noteiktas tiesības zinātniski pētnieciskos vai sabiedrības interešu nolūkos pieprasīt un saņemt no valsts informācijas sistēmām personas datus un apstrādāt tos saskaņā ar likuma nosacījumiem (skat. 9. pantu).
Līdz 2025. gada 31. maijam Ministru kabinetam ir jānosaka:
- speciālās regulatīvās vides noteikumus, tās izveidē un darbībā iesaistītās kompetentās institūcijas, kārtību, kādā centrs veic speciālajā regulatīvajā vidē iesniegto projektu iesniegumu atlasi, atlases nolikuma saturu, iesniegumu vērtēšanas kārtības un kritēriju izstrādes pamatprincipus;
- prasības speciālajā regulatīvajā vidē iesaistītajām personām un to pienākumus, personas datu glabāšanas termiņu, personas datu pieprasīšanas, nodošanas un dzēšanas kārtību, tehniskās un organizatoriskās prasības, kas ievērojamas datu apstrādes procesā.
