Ieskaties! Tiešsaistes mācību iespējas pieaugušajiem teju 40 izglītības programmās digitālo prasmju apguvei platformā STARS

Plašāk par tēmu >>

• Kādas mācību iespējas pieaugušajiem piedāvā platforma “Stars”

KOMENTĀRS

Elīna Purmale-Baumane

Valsts izglītības attīstības aģentūras Pieaugušo izglītības departamenta direktore

FOTO: Ieva Leiniša, LETA

Kad beidzam mācīties, sākam atpalikt – kāpēc jāmācās visa mūža garumā?

Mūsdienās darba tirgus mainās tik strauji, ka reiz iegūtā izglītība vairs nav ilgtspējīgs pamats stabilitātei un karjeras izaugsmei, tāpēc mācīšanās pieaugušā vecumā, turklāt visa mūža garumā, ir kļuvusi par nepieciešamību, nevis izvēli. Valsts mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka vismaz 60% pieaugušo regulāri iesaistās izglītībā. Patlaban to dara aptuveni 34%. Tas nozīmē, ka liela daļa sabiedrības joprojām paliek ārpus izglītības aprites, – nevis tāpēc, ka trūktu iespēju, bet tādēļ, ka ieradums mācīties jebkurā vecumā nav nostiprinājies. Mums jāveido mācīšanās kultūra pieaugušo vidū, to uzsverot kā lielāko priekšrocību – iespēju būt soli priekšā savā dzīvē, karjerā, finansiālajā drošībā un konkurētspējā darba tirgū.

• Mācīšanās­ – gan karjeras izaugsmes, gan finansiālās drošības pamats

Protams, mācīšanās paplašina redzesloku, sniedz jaunas prasmes un zināšanas, taču tām ir daudz būtiskāka nozīme, – tā ir investīcija stabilitātē, drošībā un dzīves kvalitātē. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojums “Īsumā par izglītību 2025” skaidri parāda saikni starp izglītību, darbu un ienākumiem.

Latvijā vecumā no 25 līdz 34 gadiem strādā 89% cilvēku ar augstāko izglītību, 80% – ar profesionālo vidējo izglītību un 77% – ar vispārējo vidējo izglītību.

Izglītība ietekmē arī cilvēku iespējas gūt ienākumus, proti, iedzīvotājiem bez vidējās izglītības ienākumi ir vidēji par 16% zemāki nekā tiem, kuriem ir attiecīgā izglītība.

Turpretī cilvēkiem ar augstāko izglītību ir par aptuveni par 54% lielāki ienākumi nekā tiem, kam šāda izglītības līmeņa nav.

Cilvēki, kuri turpina mācīties arī pieaugušā vecumā, spēj noturēties darba tirgū, gūt augstākus ienākumus, elastīgāk mainīt profesiju, izmantot jaunas iespējas un labāk pielāgoties prasībām darba tirgū. Tāpēc ir svarīgi, lai Latvijā mācīšanās pieaugušo vidū kļūtu par sistemātisku dzīves daļu, uz ko šogad Valsts izglītības attīstības aģentūra aicina jaunā pieaugušo izglītības kampaņā “Atjaunini prasmes un zināšanas!”.

• Pieaugušajiem jāsniedz praktiskas iespējas, kā mācīšanos iekļaut ikdienas dzīvē

Tiesa, mūsu ikdienā ir neskaitāmi daudz iemeslu, kas šķietami liedz pievērsties sevis un savu prasmju attīstīšanai, – koncentrēšanās uz darba atrašanu vai jau esošais darbs, pienākumi mājās, bērnu audzināšana, finansiālās iespējas un virkne citu apstākļu.

Manuprāt, lai runātu par mācīšanās kultūras maiņu, ir vajadzīgi konkrēti instrumenti un piemēri, ka šis ceļš ir pa spēkam ikvienam pieaugušajam.

Prasmju pārvaldības platformā STARS (stars.gov.lv) individuālo mācību kontu jau izveidojuši vairāk nekā 30 200 pieaugušo. Tas nozīmē, ka pārmaiņas notiek.

Individuālais mācību konts ir sākuma punkts, kur vienuviet sakārtot līdzšinējo informāciju par izglītību un darba pieredzi, kā arī izveidot pārskatāmu mācību ceļu ilgtspējīgai karjerai.

Finansējuma pieejamība pati par sevi mācīšanās kultūru nerada, tomēr tā var noņemt daļu praktisko šķēršļu un pārvērst nodomu rīcībā.

Vairākas platformā STARS pieejamās programmas tiek finansētas no valsts un Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Piemēram, digitālo prasmju apmācības iesācējiem ir pilnībā apmaksātas, programmā “Digitālās prasmes lietpratējiem” pieejams atbalsts līdz 500 eiro, bet projektā “Mācības nodarbinātajiem” līdzmaksājums nepārsniedz 30%. Nodarbinātajiem no maznodrošinātām vai trūcīgām mājsaimniecībām, kā arī bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu mācības ir bez maksas, tiek segtas arī transporta izmaksas.

Arī laika jautājums nav nepārvarams – arvien vairāk cilvēku izvēlas attālinātās mācību iespējas, īpaši digitālajā jomā. Šobrīd redzam, ka pat 81% platformas STARS lietotāju dod priekšroku tieši šādam formātam, jo tas ļauj mācīties individuālā tempā, apvienojot mācīšanos ar citiem ikdienas pienākumiem.

• Psiholoģiskās barjeras un “apmaldīšanās” karjerā – biežākie šķēršļi, lai sāktu mācīties

Lai mācīšanās kļūtu par ieradumu, nepieciešama arī iekšējā pārliecība un atbalsts. VIAA pieredze rāda, ka cilvēkus no mācībām visbiežāk attur nevis laiks vai nauda, bet psiholoģiskās barjeras – zems pašvērtējums, slikta pieredze iepriekšējā mācību iestādē vai uzskats, ka “manā vecumā vairs nav jēgas mācīties”.

Daudziem tā ir “apmaldīšanās” savas karjeras attīstībā, apjūkot, kur meklēt palīdzību, kuru ceļu iet un ko mainīt, lai noturētos darba tirgū un augtu.

Tieši tāpēc platforma STARS piedāvā prasmju un pašvērtējuma testus, kas palīdz saprast stiprās puses un noteikt virzienu, kurā attīstīties.

Šos rīkus jau izmantojuši vairāk nekā 12 000 cilvēku, un tie ir pirmais solis ceļā uz apzinātu mācīšanos.

Jāpiebilst, ka karjeras konsultācijas un mentoringa programmas ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā pieaugušajam izveidot pašam savu mācīšanās plānu un režīmu. Maldīgi ir uzskatīt, ka šādus palīgrīkus izmanto tikai skolas vecuma bērni un studenti, jo mūsdienās par karjeru jādomā visa mūža garumā.

Jau šobrīd STARS piedāvā bezmaksas karjeras konsultācijas, kurās kopā ar speciālistu iespējams izveidot karjeras attīstības plānu, izvērtēt iepriekš iegūto izglītību un saprast, kādus resursus izmantot izaugsmei. Tāpat ir pieejama arī mentoringa programma, kur nozares profesionāļi dalās pieredzē un palīdz noturēt mācību tempu. Pirmajā mentoringa programmā piedalījās 90 dalībnieki, un interese turpina augt.

• Mācībām jāiet roku rokā ar pieprasījumu darba tirgū

Domājot par mācībām vai prasmju pilnveidi, būtiski ņemt vērā, kādas prasmes un zināšanas patlaban darba tirgū ir vispieprasītākās.

Pašlaik platformā STARS pieejams vairāk nekā 200 Ekonomikas ministrijas izvērtēto izglītības programmu, kas atbilst šī brīža darba tirgus vajadzībām, un to piedāvājums palielinās. Pieprasījums ir īpaši augsts informācijas un komunikācijas tehnoloģijās, kur trūkst programmētāju, sistēmanalītiķu un projektu vadītāju, turpretī metālapstrādes un mašīnbūves nozarēs tiek meklēti metinātāji un automehāniķi, bet veselības aprūpē ir vajadzīgi aprūpētāji un māsu palīgi.

Ne mazāk svarīga ir prasmju oficiāla atzīšana, jo daudzi jau gadiem savā profesijā strādā bez izglītību apliecinoša dokumenta, lai gan nereti darba devēji to pieprasa.

Šādos gadījumos ir iespēja pieteikties kvalifikācijas eksāmenam, to nokārtot un iegūt oficiālu apliecinājumu savām zināšanām un prasmēm. Minēto iespēju bieži vien izmanto, piemēram, automehāniķi, policisti un aprūpētāji.

Pieaugušo izglītība šodien sniedz daudz vairāk nekā tikai jaunu profesiju vai kvalifikāciju. Tā kļūst par instrumentu personīgajai un profesionālajai izaugsmei, kas stiprina gan cilvēku individuāli, gan sabiedrību kopumā. Kad pārstājam mācīties, mēs zaudējam elastību un spēju pielāgoties. Tagad, kad pārmaiņas notiek katru dienu, mācīšanās ir mūsu lielākā priekšrocība – tā ir iespēja būt soli priekšā, nevis atpalikt.