Tas nav tikai fona troksnis

Bezpeļņas sabiedriskā labuma nevalstiskā organizācija “Sabiedrības līdzdalības fonds”, kas plašāk pazīstama ar platformu ManaBalss.lv, ir dibināta 2011. gadā. Viens no organizācijas ilgtermiņa mērķiem ir sabiedrības līdzdalības jaudas palielināšana lēmumu pieņemšanā. Kādā veidā vairāk nekā desmit gadu laikā ir attīstījusies šī platforma?

Platforma drīzāk ir nostiprinājusies, nevis attīstījusies. Tā, kas ir attīstījusies, ir ekosistēma ap platformu ManaBalss.lv. Mēs to saucam par uzticības ekosistēmu. Kāpēc? Tāpēc, ka tas ir iepriecinoši un mēs ar zināmu pazemību skatāmies uz to, cik godbijīgi cilvēki un visas iesaistītās puses izturas pret to, kas notiek ManaBalss.lv. Tie ir arī politiķi, kuri par platformas iniciatīvu saņemšanu Saeimā intervijās ir teikuši, ka ir sajūta, it kā pagalmā būtu ienākusi jaunā Tautas fronte, un to nevar ignorēt.

Mūs konsultē eksperti, kas ir dažādu jomu juristi, pārstāvji no nevalstiskajām organizācijām vides, ģimenes, veselības un citās jomās. Neviens neatsaka bezmaksas konsultāciju, bet iegulda savu laiku un zināšanas.

Mācību gada laikā topošās ManaBalss.lv iniciatīvas un idejas konsultē un rakstiskus izvērtējumus sniedz Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Juridiskās prakses un palīdzības centrs.

Vienu gadu mēs sniegto darba apjomu naudas izteiksmē lūdzām novērtēt kādam juristu birojam, un tas bija ap 40 000 eiro. Tas liecina arī par ekspertu ļoti lielu atsaucību, izpratni un līdzdalību kopējā digitālās līdzdalības kvalitātē.

Esam ieguvuši arī mediju uzticību, kas uzreiz publicē ManaBalss.lv iniciatīvas, jo zina, ka faktu pārbaude jau ir notikusi un kvalitāte ir maksimāla.

Arī attieksme no ideju iesniedzējiem ir saprotoša. Nesen biju Liepājā. Pie manis pienāca kādas nepublicētas iniciatīvas autors un pateicās par darbu. Domāju, viņš būs nikns vai apvainojies, ka viņa ideja nav publicēta, tomēr bija gluži pretēji.

Kā izvērtējat, kuras iniciatīvas publicēt, bet kuras ne?

Pirms publicēšanas darbojas četru acu princips. Izvērtēta tiek ikviena ideja.

Ļoti reti gadās, ka ir pilnīgas nesakarības vai rupjības. Reizēm cilvēki ir acīmredzami pajokojušies.

Piemēram, vienā no iniciatīvām tika prasītas tiesības izaicināt Saeimas deputātu uz dūru cīņu. Tāpat arī bija iniciatīva par melnajām monētām – daudziem mājās mētājas t. s. “melnās kapeikas”, tāpēc atdodiet, tauta, tās man, un es neko sliktu nedarīšu.

2022. gadā gandrīz katru dienu tika izvērtēta kāda iesniegtā iniciatīva. Kopumā saņēmām 320, savukārt publicējām nedaudz zem 40% – 125 iniciatīvas.

Cik daudz likumu ir mainīts pēc pilsoņu iniciatīvām?

Saeima noraida ļoti maz iniciatīvu. Likumdevējs šobrīd ir izskatījis tieši 100 iniciatīvu, par kurām vai nu Saeimā, vai ministrijās ir pieņemts lēmums, tāpat vairākas ir izskatīšanas procesā.

No iesniegtajām iniciatīvām gandrīz 60% jeb 59 ir kļuvušas par likumiem. Tas ir absolūts pasaules rekords.

Kādas, jūsuprāt, ir svarīgākās iniciatīvas?

Tās, kuras ir izglābušas dzīvības. Piemēram, iniciatīvas par vairāku onkoloģisko diagnožu ārstēšanu, kur cilvēkiem kā valsts kompensējamās zāles nav bijuši pieejami jaunākie, inovatīvākie medikamenti, jo likumdošana netiek tam līdzi. Statistika ir skarba – tie ir vairāki simti cilvēku gadā, kuri paliek dzīvi, jo ir bijušas šādas iniciatīvas.

Turpinot par uzticības ekosistēmu. Tā veidojas no daudziem krietniem cilvēkiem un labām demokrātiskām institūcijām. Vairāk vai mazāk dzīvojam katrs savu dzīvi un savstarpēji ne visai sarunājamies. Šādi ir arī starp iestādēm.

Kad iniciatīva ar likuma mandātu nonāk Saeimā, dažādie zobrati tiek savesti kopā, vairs negriežas “pa tukšo” un sāk darboties kā vienots mehānisms. Tas ir apbrīnojami.

Piemēram, Bērnu slimnīcas fonds gadiem ilgi lobēja, ka autiskā spektra traucējumu agrīna diagnostika ir absolūti nepieciešama. Vairākus Saeimas sasaukumus nekas nenotika.

Fonda vadītāja Liene Dambiņa uzrakstīja iniciatīvu ManaBalss.lv, un pēc trijiem mēnešiem šim medicīniskajam izmeklējumam jau bija atrasta nauda, tas tika paredzēts kā prioritārs nākamo budžetu veidošanā.

Līdzīga iniciatīva Manabalss.lv bija par paliatīvo aprūpi, kuras atbalstīšanā iesaistījās arī mediji. Lai gan Labklājības ministrija sākotnēji apgalvoja, ka naudas, lai aprūpi turpinātu, šogad nav, tā tomēr tika atrasta.

Iniciatīva patlaban ir iesniegta Saeimā, un to virza paātrinātā kārtībā. Līdzīgi ir arī ar ugunsdzēsēju iecirkņiem, lai tos neslēgtu, – šo iniciatīvu virza izskatīšanai uz 2023. gada budžeta debatēm.

Organizācijas paspārnē ir ne tikai iniciatīvu platforma ManaBalss.lv, bet arī digitālās demokrātijas platformas Lemejs.lv un Open2Vote.eu.

2017. gadā sāka darboties platforma ParVaiPret.lv, kuru 2020. gadā pārsaucām par Open2Vote.eu, jo cenšamies ar to sasniegt Eiropas mērogu. Ja ManaBalss.lv cilvēki paši ierosina likumdošanas iniciatīvas, tādējādi piedaloties likumdošanas procesā, tad ar Open2Vote cilvēkiem tiek dota pieeja likumdošanas procesam Saeimā – par noteiktos likumprojektos iekļautajām izmaiņām tiek izveidoti jautājumi, uz kuriem ir jāatbild ar “par” vai “pret”. Tur ir arī vairākas citas vērtīgas funkcionalitātes.

Savukārt Lemejs.lv ir rīks sarežģītu sapulču un aptauju rīkošanai tiešsaistē, kur ir jābūt pārliecībai, ka vienam cilvēkam ir viena balss, ka nav “troļļu” un var izsekot, kurš ir piedalījies.

Platformu Lemejs.lv ir izmantojušas pašvaldības, rīkojot iedzīvotāju aptaujas, vairākas partijas savos kongresos, arī uzņēmumi.

Ar ziedojumiem, kurus saņemam ManaBalss.lv, un ar piesaistītajiem Eiropas Savienības fondu grantiem uzturam un tālāk attīstām īpaši Open2Vote platformu. Redzam, ka tā ir liela un inovatīva lieta, un skatāmies, kā tai iegūt ilgtspējīgu finansējumu.

ManaBalss.lv mājaslapā norādīts, ka platforma var pastāvēt un darboties tikai tāpēc, ka cilvēki ziedo līdzekļus portāla atbalstam.

Ja par ManaBalss.lv ir skaidrs, ka cilvēki ir gatavi ziedot, lai platforma darbotos, tad par Open2Vote nav šādas pārliecības. Ja neskaita interesanto sakritības kalkulatoru starp lietotāja balsojumiem un Saeimas politiķiem, cilvēki tai vēl neredz citu praktisku jēgu, kaut arī tāda ir. Piemēram, pirmdien, kad Saeimas Prezidijs izlemj, kuri jautājumi tiks skatīti ceturtdien Saeimas sēdē, dodam sabiedrībai iespēju par dažiem no tiem balsot. Deputāts, aizejot ceturtdien uz darbu, redz, ko sabiedrība domā par to, par ko viņam ir jābalso. Tam ir ļoti praktiska nozīme. Turklāt sadaļā “Mani politiķi” ir redzama arī procentuālā atbilstība starp maniem un parlamentāriešu balsojumiem.

Vēl viena svarīga funkcija Open2Vote platformā, kas vēl nav īstenota, ir potenciāla iespēja ļoti precīzai politiķu komunikācijai ar elektorātu. Piemēram, frakcija redz, ka daļa iedzīvotāju domā šādi, bet deputāti balso pretēji. Frakcijai potenciāli ir iespēja, izmantojot Open2Vote, anonīmi komunicēt ar šo cilvēku grupu un paskaidrot, kāpēc viņi ir balsojuši “pret”. Lietojot Open2Vote, ir iespējama unikāli precīza politiskā komunikācija.

Cita Open2Vote funkcionalitāte ir sadaļa “OpenSaeima”. Pagaidām tikai NVO ir iespēja tajā reģistrēties un atzīmēt, par kādiem likumdošanas procesiem organizācijai ir interese. Kad par konkrēto tēmu – izglītība, darba tiesības, īpašumu tiesības u. c. – kāda Saeimas komisija izskata likumprojektu, par to attiecīgajai NVO tiek paziņots. OpenSaeima ir ļoti ērta pieeja likumprojekta tekstam, kurā turklāt ir iespējams komentēt katru tā teikumu. Mūsuprāt, tas ir vienkāršāk nekā Ministru kabineta mājaslapā (www.tapportals.mk.gov.lv). Jānorāda, ka OpenSaeima ir tikai par Saeimā veidoto likumdošanu.

Caur OpenSaeima pie likumdevējiem pagaidām ir nonācis vienas nozares viedoklis – aviopārvadātāji komentēja bīstamo kravu pārvadāšanas regulējuma maiņu.

Cik lielā mērā ManaBalss.lv iesniegtās iniciatīvas patiešām ietekmē Saeimas pieņemtos lēmumus un cik – tikai veido šo lēmumu fonu? Cik svarīgi ir iniciatīvu iesniegt īstajā brīdī, lai to sadzirdētu?

Īstais brīdis, kuru pētnieki sauc par iespējas logu, ir absolūti svarīgs. Tas ir jāsaprot arī tāpēc, lai emocionāli neizdegtu. Kad tu iestājies par ideju, kas ir skaidri nepieciešama un daudziem laba, un tevi nedzird, skatās garām, protams, ka tu to uztver personiski. Cilvēks kļūst nervozs, skrien ar galvu sienā, izdeg un kļūst cinisks. Tas nav veselīgi, bet ir kaitīgi.

Kad saproti iespējas logu, stress un frustrācija mazinās. Tu redzi, kur ir jātiek iekšā, atbalsties un gaidi, kad logs atvērsies, gaidi pareizo brīdi. Bet, kad tas ir atvēries, tev tur ir jābūt, spiedienam ir jābūt. Tas brīdis pienāks, savukārt iniciatīvai ir jātrāpa īstajā mirklī. Ja tas nenotiek, tad nekas nenotiek.

Tāpēc pilsonisko uzņēmēju, īpaši NVO, spiediens ir ārkārtīgi būtisks.

Es pieņemu, ka daudzi neapzinās savu lomu, tā ir pārāk izplūdusi. Tomēr, ja saproti, ka tas, ko tu dari, notiek pēc uzņēmējdarbības principiem un tu esi pilsoniskais uzņēmējs, kura sasniedzamā vērtība nav peļņa, bet sabiedriskais labums, tad kļūst skaidrāk un vieglāk.

Vai ir kādas iniciatīvas, kas gaida, kad logs atvērsies?

Jā, tā ir iniciatīva par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam un par eitanāzijas legalizāciju. Jau ilgu laiku minētās idejas ir procesā. Eitanāzija tika noraidīta, bet šī ideja nekur nav zudusi. Līdzīgi ir par medicīniskās marihuānas legalizāciju. Esmu pārliecināts, ka tas ir laika jautājums.

2021. gada beigās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) pētījumā secināja, ka tikai 13,66% iedzīvotāju Latvijā uzskata, ka politiskā sistēma nodrošina iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanas procesos un ietekmēt rezultātu. Vai arī jūs redzat, ka pilsoniskā sabiedrība netic, ka var kaut ko panākt?

Viens no iemesliem šāda pētījuma rezultātam – cilvēkiem ir iepriekš pieņemta un iesakņojusies attieksme, sajūtas. Fakti uzreiz nemaina sajūtas, tās mainās lēnām.

Vienā no pētījumiem varēja redzēt skaidras pretrunas. Cilvēki apgalvo, ka nav iespējams piedalīties lēmumu pieņemšanas procesos, bet vienlaikus uz jautājumu, vai esi piedalījies Manabalss.lv iniciatīvu atbalstīšanā vai petīciju rakstīšanā, atbild – jā, esmu to darījis. Uz jautājumu, vai tev ir ietekme, atbild noraidoši.

Fakti ataino, ka ietekme ir un tu jau dari, bet sajūtu līmenī to nejūti, neapzinies.

Cilvēku sajūtas ir kritiskākas, skeptiskākas, diemžēl arī ciniskākas, nekā objektīvie fakti to uzrāda. Reālā situācija ir labāka.

Tātad cilvēkiem ir iespēja ietekmēt lēmumu pieņemšanu?

Pilnīgi noteikti, un tas jau notiek. Arī pieņēmums, ka valdība manī neklausās, vairāk ir balstīts sajūtās.

OECD pētījumā minēts, ka tikai 26% aptaujas dalībnieku Latvijā uzskata, ka viņu paustais viedoklis publiskajā apspriešanā tiks ņemts vērā.

Open2Vote balsojumos ir interesanti dati, proti, tie rāda, ka ļoti sasaucas sabiedrības un Saeimas viedoklis. Tikai dažos likumprojektos viedokļi ir pretēji. Pārsvarā ir liela sakritība starp sabiedrības viedokli un to, par ko beigās nobalso Saeima.

Tas norāda, ka valdība un likumdevējs strādā sabiedrības interesēs. Tomēr atkal ir jautājums par sajūtu. Viena lieta ir informētība, bet ir arī skaidrs, ka ar faktiem cilvēkus “nomētāt” nevar. Tas, kā es, būdams cilvēks, uztveru faktus, balstās manās sajūtās.

Ja esi aizvainots, cinisks un redzi optimistiskus, pozitīvus faktus, tu tos neņem vērā.

Protams, fakti ir arī atkārtojamības jautājums – tie pastāvīgi nāk klāt, un tu maini nostāju. Kaut kas aizķer personiski, un tu redzi, ka, nē, tas tomēr atrisinās. Taču tas ir ilgāka laika jautājums.

To var skaidrot arī darvinistiski – mēs kā dzīvas būtnes izdzīvošanas instinktu dēļ vairāk esam orientēti uz negatīvo. Tieši negatīvās ziņas piesaista ātrāk nekā pozitīvās. Tāpat ir ar līdzdalību.

Piemēram, jaunais Pašvaldību likums – brīnišķīgi! Tas ne tuvu nav ideāls, bet labi, ka tāds ir. Tajā ir vairākas līdzdalības iespējas, tās ir lieliskas un ir jāizmanto. Tomēr sajūtu līmenis netiek līdzi realitātei, tas “pievilksies” palēnām.

Realitātē līdzdalības iespēja, demokrātija, amatpersonu un institūciju atvērtība un atsaucība ir lielāka, nekā mēs, esot pilsoņi, to sajūtam.

Pirms diviem gadiem Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule LV portālam akcentēja, ka pēc pēdējā gadā saņemto kolektīvo iesniegumu daudzuma būtu jāuzsāk plašāka diskusija par to, vai 10 000 parakstītāju ir optimāls skaitlis. Varbūt vajadzētu ko mainīt?

Gan 10 000 savākto parakstu skaits, gan iniciatīvu iesniegšanas kārtība ir optimāla. Iespējams, kolektīvo iesniegumu kārtība, kāda šobrīd ir pašvaldībās, ir pārāk stingra. Varbūt to nāksies mainīt, jo uz to ir jāreaģē ļoti ātri (Pašvaldību likuma 57. pants nosaka: pēc kolektīvā iesnieguma saņemšanas pašvaldība septiņu darbdienu laikā izvērtē tā atbilstību šā likuma prasībām; šeit un turpmāk – red. piez.). Taču zinām, ka deputāti katru dienu uz darbu nenāk, tādēļ var būt objektīvi iemesli, kāpēc nav iespējams tik ātri atbildēt.

Izmantojot ManaBalss.lv, pirmajā šīgada darba dienā jau ir iesniegtas pirmās divas iniciatīvas pašvaldībām.

Viena ir par Vecumnieku vidusskolas nodrošināšanu ar videokamerām Bauskas novadā, kas gūst lielu atsaucību, tātad šajā vietā tas ir aktuāls jautājums. Turpretī otra iniciatīva ir par mikroautobusu satiksmes atjaunošanu Rīgā.

Cilvēkiem, iesniedzot jebkuru ziņojumu vai iesniegumu, ir svarīgi, kas tālāk notiek ar šo dokumentu, – ir būtiski saņemt atgriezenisko saiti. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas mājaslapā ir speciāla sadaļa “Kolektīvie iesniegumi”. Tajā ir publicēts pārskats par 2022. gadu, kur trijās krāsās ir atzīmēta iniciatīvu tālākā virzība. Kā pašvaldībās būs iespējams saņemt atgriezenisko saiti?

Ar pašvaldībām runājam individuāli, tām ir arī informatīvie izdevumi drukātā un digitālā formātā. Domāju, ka pašvaldības gribēs atspoguļot, kas notiek ar iedzīvotāju iniciatīvām.

Ja ManaBalss.lv lietotājs ir autorizējies platformā un profilā ir norādīts e-pasts, viņš saņem iniciatīvu ziņas, sekojam līdzi to progresam, attīstībai –, vai iniciatīva tiek izskatīta, noraidīta, vai pieņemts kompromiss. Līdz ar to atgriezeniskā saite tiek nodrošināta. Sūtām arī ziņu apkārtrakstus, kurus saņem vairāki tūkstoši abonentu.

Protams, ir arī oficiālo iestāžu – ministriju, Saeimas – informācija par likumdošanas iniciatīvām, bet šeit atkal nostrādā pilsonisko uzņēmēju aspekts. Oficiālās iestādes nevar būt “bītlenēs”, tās vairāk ir “ar šlipsi”, respektīvi, ir etiķete, uzvedības normas un komunikācijas formas. Mēs kā sabiedriskā organizācija varam būt atvērtāki, spontānāki, atraktīvāki.

Ir svarīgi, ka iespējami vairāk atstāj sabiedrības rokās, un tā to izdara efektīvāk. Savstarpēji ir arī lielāka uzticība. Ja kāda ministrija pasaka, ka izdarīja vienu un otru lietu, cilvēki tam var nenoticēt.

Tomēr, ja to pašu pasaka apkaimes biedrība vai NVO, kur tu zini, ka viņi iestājas par tavām interesēm, uztvere ir cita – fakti ir identiski, taču sajūtas ir atvērtākas.

Kas vēl būtu jādara, lai kolektīvo iesniegumu sistēmu pašvaldībās padarītu maksimāli pilnvērtīgu un mūsdienu realitātei atbilstošu? Kam būtu jādod iespēja parakstīt iesniegumus?

Jaunajā Pašvaldību likumā kolektīvo iesniegumu var parakstīt Latvijas pilsoņi no 16 gadu vecuma, kuri ir deklarēti noteiktā pašvaldībā, kā arī tie, kuriem šajā teritorijā ir nekustamais īpašums. Taču, vērtējot no juridiskā aspekta, ir neloģiski, ka kolektīvo iesniegumu nav tiesību parakstīt rezidējošiem Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņiem, vienlaikus šāds ES pilsonis var kļūt, piemēram, par pilsētas mēru.

Vēl vajadzētu dot iespēju kolektīvo iesniegumu parakstīt tiem, kuri, lai gan nav deklarēti, bet dzīvo konkrētajā pašvaldībā, piemēram, esot studentam, uz īres līguma pamata. Ja esi attiecīgā kvartāla daļa, ir jābūt tiesībām izteikties par to, kādā vidē tev jādzīvo. Tomēr pieļauju, ka tas varētu būt administratīvi sarežģīti.

Tāpat organizācija “ManaBalss” atbalsta Eiropas Latviešu apvienības vēl 2020. gadā izvirzīto prasību par diasporas iekļaušanu izcelsmes pašvaldību pilsoniskajās aktivitātēs. Tas būtu veids, kā aizbraucējus piesaistīt izcelsmes pašvaldībām.

2020. gadā neredzēju nevienu iemeslu, kāpēc Latvijas nepilsonis, kurš dzīvo Burtniekos, nevarētu balsot vai rosināt iniciatīvu par nozvejas noteikumiem Burtnieku ezerā vai nepilsonis Rīgā – par izmaiņām 4. trolejbusa maršrutā. Kremļa roka? Vai tiešām? 

Taču pēc 24. februāra saku – tas ir diskutējami, viss ir mainījies. Līdz ar Krievijas iebrukumu un kara noziegumiem Ukrainā diskutējams ir mūsu 2020. gadā izveidotās iniciatīvas punkts par Latvijas nepilsoņu iekļaušanu kolektīvā iesnieguma tiesībās.

Politoloģe Iveta Kažoka LV portālam ir teikusi: “Kolektīvo iesniegumu mehānisms faktiski ir kļuvis par aizvietotāju Latvijā agrāk tik izplatītajām tautas iniciatīvām, par kurām pilsoņi paši pieņēma lēmumus referendumos. No vienas puses, tas ir ātrāks, vienkāršāks un lētāks mehānisms nekā referendumi, bet, no otras puses, lielākoties tas pilsoņiem rada tikai savas ietekmes ilūziju, proti, viņu reālā ietekme uz gala lēmuma pieņemšanu vai nepieņemšanu parasti ir pielīdzināma skaļu futbola līdzjutēju ietekmei uz futbola spēles iznākumu.” Jāpiebilst, ka, lai ierosinātu referendumu, sākotnēji bija jāsavāc 10 000 parakstu, kopš 2012. gada – 150 000.

Pirms vairāk nekā desmit gadiem bija referendums par valsts valodu (2012. gada 18. februārī notika balsojums par biedrības “Par dzimto valodu” ierosinājumu grozīt Satversmi, lai krievu valoda kļūtu par otru valsts valodu) un Zatlera slavenais rīkojums (2011. gada pavasarī toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers ierosināja referendumu par Saeimas atlaišanu).

Kad noteica milzīgo slieksni – 150 000 parakstu –, lai ierosinātu referendumu, politiķi juta, ka ir jārod iespēja, kā sabiedrību uzklausīt. Tolaik atvērās iespējas logs, bija pamatīgs pilsoniskais lobijs, tika pieņemtas kolektīva iesnieguma likumdošanas izmaiņas.

Platformai ManaBalss.lv ir acīmredzama jēga – tai ir unikāla efektivitāte pasaules mērogā. Ir gadījumi, kā Bērnu slimnīcas fonda situācijā, kad process notiek, bet tam nav efekta, un beigās, atsaucoties uz Ivetas minēto, vārti netiek gūti.

Iniciatīva platformā ManaBalss.lv ir nepieciešama, lai zobratus savestu kopā un mehānisms reāli darbotos, lai tiktu gūti vārti.

Efektivitāte līdzdalības jēgas sajūtai ir pats svarīgākais. Procesi ir uz visām pusēm, bet ir grūti redzēt tiem jēgu. Kad pieslēdzas iniciatīva, tiek panākts rezultāts, tā ir reāla ietekme. Politikas veidotāji grib pārmaiņas, saprot, ka tās ir vajadzīgas, bet kurš tās īstenos? Ministrijas departamenta vadītājs? Reglaments to neprasa.

Tādēļ iniciatīvām ir ļoti spēcīga, pat izšķirīga loma. Tas nav tikai fona troksnis.