Lai gan kolektīvo iesniegumu mehānisms pašvaldībās tika iestrādāts Pašvaldību likumā, kas stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, portālā manabalss.lv jau vairākus gadus iepriekš tika nodrošināta iespēja iesniegt un publicēt arī vietvarām adresētas pilsoņu iniciatīvas.
Latvijā jau vairāk nekā 10 gadus likumā ir nostiprināta iespēja vērsties Saeimā ar kolektīvo iesniegumu, savukārt no 2023. gada šāds līdzdalības mehānisms ir ieviests arī pašvaldībās. Platformu, ar kuras starpniecību var elektroniski iesniegt un parakstīt iniciatīvas, nodrošina portāls manabalss.lv. Kā vērtēt līdzšinējos rezultātus, un kāda ir bijusi pilsonisko iniciatīvu “bilance” 2023. gadā – par to šajā LV portāla apskatā.
Tiesības iesniegt Saeimā kolektīvo iesniegumu likumā tika nostiprinātas pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem, kad 2012. gada 2. februārī stājās spēkā grozījumi Saeimas kārtības rullī.
Līdz tam vienīgā iespēja sabiedrībai ierosināt kāda jautājuma izskatīšanu Saeimā bija tautas nobalsošanas mehānisms. Rosinot paplašināt iedzīvotāju līdzdalības iespējas, likumdevējs grozījumu nepieciešamību pamatoja šādi: “Sabiedrības iespējas iesaistīties politisko lēmumu pieņemšanā ir viena no svarīgākajām demokrātiskas sabiedrības iezīmēm. Aktīva un politiskajos procesos ieinteresēta pilsoniskā sabiedrība spēj ne tikai reaģēt uz politiķu izvirzītajām idejām, bet arī pati tās piedāvāt. [..] Tautas nobalsošanas ierosināšanas process ir dārgs un neelastīgs (iesniegto iniciatīvu Saeima nedrīkst juridiski koriģēt), turklāt ne mazums labu ierosinājumu būtu pelnījuši nonākt Saeimas dienaskārtībā, taču sabiedrības vairākuma interese par tiem nav tik liela, lai rīkotu referendumu.”
Kolektīvā iesnieguma izskatīšanas kārtību regulē Saeimas kārtības ruļļa 5.3 nodaļa. Tajā skaidrots, ka tiesības iesniegt Saeimai kolektīvo iesniegumu ir ne mazāk kā 10 000 Latvijas pilsoņu, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu.
Kolektīvajā iesniegumā ietverams prasījums Saeimai, īss tā pamatojums, kā arī norādāma fiziskā persona, kas pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus. Kolektīvā iesnieguma parakstītājs salasāmi norāda savu vārdu, uzvārdu un personas kodu.
Parakstus kolektīvajam iesniegumam var vākt arī elektroniski, ja tiek nodrošināta parakstītāju identifikācija un fizisko personu datu aizsardzība.
Likumā norādīts arī tas, ka kolektīvais iesniegums nedrīkst ietvert tādu prasījumu, kurš ir acīmredzami nepieņemams demokrātiskā sabiedrībā vai klaji aizskarošs vai arī pārkāpj vērtības, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības.
“Kolektīvie iesniegumi ir metode, kā Latvijas pilsoņi var pārliecināties par to, vai viņu balsij ir spēks un ietekme,” LV portālam norāda sabiedriskās politikas centra “Providus” direktore un pētniece Iveta Kažoka.
Ļoti svarīgi, lai parlaments nopietni izvērtētu visus saņemtos kolektīvos iesniegumus, pat ja tiek lemts kādu no tiem neatbalstīt, viņa uzsver. “Iedzīvotājiem ir vieglāk samierināties ar domu, ka parlaments nav viņu ideju atbalstījis tādēļ, ka vairākums deputātu uzskata par labāku citu risinājumu, nekā ar domu, ka iniciatīva saņēmusi necienīgu attieksmi. Šādas attieksmes izjušana noārda jebkādu iepriekš izveidoto uzticēšanos un var pat veicināt radikālākas izvēles nākamajās vēlēšanās,” pauž I. Kažoka.
Savukārt Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga ir pārliecināta, ka kolektīvie iesniegumi kā viens no sabiedrības līdzdalības instrumentiem ļauj iedzīvotājiem aktualizēt politiskajā dienaskārtībā sabiedrībai būtiskus jautājumus. Tas ir veids, kā aktīvi iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā un veicināt sadarbību kopēja labuma sasniegšanai, kas ir būtisks saliedētas sabiedrības pamats.
“Iniciējot kolektīvo iesniegumu, iedzīvotājiem rodas iespēja pievērst uzmanību konkrētām problēmām un sākt diskusijas par to risinājumiem, pat nesasniedzot noteikto parakstu skaitu,” novērojusi K. Zonberga. Tādējādi arī mērķi šķietami nesasniegusi iniciatīva spēj iekustināt un mainīt norises sabiedrībā.
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 131.3 pantu parakstus kolektīvajam iesniegumam var vākt arī elektroniski, ja tiek nodrošināta parakstītāju identifikācija un fizisko personu datu aizsardzība.
Latvijā kopš 2011. gada iesniegt un parakstīt kolektīvās iniciatīvas elektroniski piedāvā nodibinājuma “Sabiedrības līdzdalības fonds” platforma manabalss.lv.
Manabalss.lv vietnē vēstīts: “Viens no organizācijas ilgtermiņa mērķiem ir sabiedrības līdzdalības jaudas palielināšana lēmumu pieņemšanas procesos. Organizācijas lielākais izaicinājums ir politiski un sabiedriski pasīvo iedzīvotāju iesaiste pilsoniskajās aktivitātēs.”
Pētniece I. Kažoka uzskata, ka platformas manabalss.lv mērķis tiek īstenots veiksmīgi, proti, šī vietne Latvijā ir plaši pazīstama visdažādākajos sabiedrības slāņos, arī tajās iedzīvotāju grupās, kuras reti iesaistās sabiedriskajā dzīvē. Viņa piemin “Providus” 2023. gadā veiktās fokusgrupu aptaujas krieviski runājošo iedzīvotāju vidū Rīgas Pļavnieku un Bolderājas apkaimēs, kā arī Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā. Šīs aptaujas apliecināja, ka visi iesaistītie dalībnieki par platformu manabalss.lv ir dzirdējuši un liela daļa kaut reizi dzīvē ir parakstījusies par kādu iniciatīvu.
“Līdzās vēlēšanām kolektīvie iesniegumi ir kļuvuši par Latvijas iedzīvotāju biežāk izmantoto pilsoniskās aktivitātes metodi,” secina I. Kažoka.
2023. gadā vietnē manabalss.lv tika publicētas 164 jaunas iniciatīvas, savukārt 38 no visām vietnē ierosinātajām iniciatīvām tika iesniegtas Saeimā un ministrijās – tas ir par 15 vairāk nekā gadu iepriekš.
Astoņas portālā ievietotās iniciatīvas 2023. gadā kļuva par Latvijas likumiem un regulējumiem:
Visvairāk laika prasījusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības iesniegtās iniciatīvas “Novērst diskrimināciju pirmsskolas izglītības pedagogu nodarbinātībā” ieviešana – balsu vākšana par šo iniciatīvu tika uzsākta jau 2017. gadā.
Vismazāk laika – vien pāris mēnešus – aizņēmusi deputāta Andra Vītola iesniegtās iniciatīvas “Vieglo automašīnu tehniskā stāvokļa kontrole reizi divos gados” iekļaušana normatīvos.
Savukārt 2022. gada nogalē uzsāktā parakstu vākšana iniciatīvai “Sargāsim visas ģimenes” Saeimā tā arī netika iesniegta, taču, kā vēstīts portālā manabalss.lv, līdz ar partnerības institūta izveidi iniciatīvas prasība tiek uzskatīta par izpildītu.
Saeimas mājaslapā publicētā informācija liecina, ka 2023. gadā Saeimā tika noraidītas šādas portāla manabalss.lv iesniegtās kolektīvās iniciatīvas:
Iniciatīva “Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai” Saeimā iesniegta divas reizes, abas reizes noraidīta.
Atskatoties uz 2023. gadu, platformas manabalss.lv komunikācijas vadītājs Didzis Meļķis LV portālam norāda, ka subjektīvi vēlas izcelt divas Saeimā apstiprinātās iniciatīvas: par hospisa sistēmas izveidi un par valstij nelojālu amatpersonu atlaišanu: “Pirmā ir būtiski iekustinājusi valstī acīmredzami ļoti samilzušas problēmas reāla risinājuma sākumu. Savulaik, publicējot hospisa iniciatīvu, man pašam bija tāds kā pazemīgs izbrīns, jo temps, kādā iniciatīva guva atbalstu, bija fenomenāls. Man, paldies Dievam, personiski nebija ne jausmas, cik ļoti liela šī problēma ir sabiedrībā. Bet tā ir. Un man ir patiess prieks par samērā labo ātrumu, kādā nepieciešamais risinājums tiek iedzīvināts.”
“Otra manis izceltā iniciatīva ir no tām kara laika pilsoņu iniciatīvām, kas ir veicinājušas juridiskās domas tvēruma jeb ratio legis maiņu.
Tas ir ievērības un arī pētījumu vērts fenomens. Cita starpā – pretarguments īgņām, kuriem #ValdībaManīNeklausās. Un vēl kā klausās!
Salīdzinājumā ar citu valstu politiķiem Latvijas politiķi un ierēdņi ir pat ļoti atvērti pilsoņu iniciatīvām, jo tās tiešām palīdz. Bez tām tīri objektīvu politikas un pārvaldības reāliju dēļ daudz kas notiktu krietni lēnāk un samocītāk,” komentē D. Meļķis.
Vērtējot tās iniciatīvas, kuras nav izdevies īstenot, D. Meļķis uzsver, ka pilsoņu iniciatīvu jomā neveiksmju nav. Viņš atklāj, ka 2023. gadā no visām iesniegtajām iniciatīvām parakstu vākšana uzsākta tikai mazāk par pusi jeb 47% iniciatīvu, taču tieši nepublicētās iniciatīvas nereti guva vislielāko manabalss.lv komandas un piesaistīto ekspertu uzmanību. “Ikviens atteikums tiek argumentēts, un dažkārt šo “neveiksmīgo” jeb vienkārši nepublicēto iniciatīvu autori pateicas par vērtīgo, faktiski jau unikālo pienesumu, palīdzot viņiem savu sāpi saprast un cerēto ideju izdomāt konsekventi un līdz galam,” norāda D. Meļķis.
Raksturojot 2023. gadā iesniegto iniciatīvu tendences, platformas manabalss.lv komunikācijas vadītājs novērojis, ka nemainīgi aktuālas tēmas ir veselības aprūpe un pacientu tiesības, kā arī vides aizsardzība un vides pārvaldība, ieskaitot pilsētplānošanu, reģionālo plānošanu un ar to saistīto iedzīvotāju labbūtību.
D. Meļķis paskaidro: “Tas ir subjektīvs vērtējums, bet, manuprāt, tieši labbūtība, kas ir aptverošāka par labklājību, aizvien vairāk iezīmējas pilsoņu iniciatīvu rūpju lokā. Un tas ir labi. Tas nozīmē, ka mēs kā sabiedrība nobriestam.”
Iesniegto iniciatīvu saturu un adresātu ietekmēja Pašvaldību likums, kas stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī, citastarp nosakot, ka sabiedrība var vērsties ar kolektīvo iesniegumu arī pašvaldībā. “Līdz ar to ļoti aktīva bija un aizvien arī jaunajā gadā ir iniciatīvu adresēšana pašvaldībām. Tur, protams, intereses pārsvarā ir ļoti fokusētas – par konkrētām gājēju pārejām, veloceliņiem, apgaismojumu un tamlīdzīgi. Lai gan arī vietvaru līmenī bijušas iniciatīvas ar fundamentālām, sistēmiskām prasībām. Piemēram, par ētikas kodeksa izstrādi, kā arī prasība par iedzīvotāju padomju izveidi konkrētā pašvaldībā – jauno līdzdalības veidu, ko Pašvaldību likums apraksta un atļauj, tomēr nenosaka kā obligātu,” stāsta organizācijas komunikācijas vadītājs.
Kā liecina portālā manabalss.lv pieejamā informācija, šī gada pirmajā mēnesī vietnē ievietotas 17 jaunas iniciatīvas (divas no tām adresētas pašvaldībām). Nepieciešamo 10 000 parakstu slieksni jau savākusi iniciatīva “Lai skolēns katrā mācību priekšmetā drīkst uzlabot vairāk par vienu atzīmi”.
