VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Laura Studente
LV portāls
31. martā, 2021
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: LV portāls jautā
TĒMA: Politika
9
9

10 tūkstoši parakstu – daudz vai maz?

FOTO: Freepik

Šogad aprit desmit gadi, kopš Latvijā darbojas pilsonisko iniciatīvu portāls manabalss.lv. Šajā laikā ir pieaugusi cilvēku aktivitāte un grozīti 36 likumi. Vienlaikus nesen noraidītā iniciatīva par eitanāzijas legalizāciju Latvijā ir rosinājusi diskusiju par to, pēc kādiem kritērijiem iesniegtās iniciatīvas Saeimā tiek atbalstītas vai noraidītas. Pasaules mērogā esam unikāli ar to, ka šāds rīks pie mums ir darbojies tik ilgi, bet vai šo iniciatīvu izskatīšana varētu būt efektīvāka? Lai gan iespēja aktualizēt likumdevēja līmenī emocionāli pielādētus problēmjautājumus rada zināmu ietekmes ilūziju, tomēr bieži iznākums ir atkarīgs no politiskās dienaskārtības.

īsumā
  • Ko darīt ar 10 tūkstošiem parakstu – vai tas ir pietiekami daudz, lai reprezentētu sabiedrības viedokli?
  • “Ja jau ir izveidots un akceptēts tāds instruments kā manabalss.lv, tad būtu pareizi vērtēt visas iniciatīvas, kurās ir savākti paraksti, ja vien tās nav klaji pretlikumīgas.”
  • “Diskusija par pilsoņu iniciatīvu nedrīkst aprauties jau pirmajā Saeimas "instancē" – Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, kur tiek izteiktas sākotnējās rekomendācijas.”
  • Sabiedrības spiediens ar prasību pēc reālas un aizvien izvērstākas līdzdalības lēmumu pieņemšanā ir ļoti liels.
  • Satrauc tas, ka kolektīvo iesniegumu mehānisms faktiski ir kļuvis par aizvietotāju Latvijā agrāk tik izplatītajām tautas iniciatīvām, par kurām pilsoņi beigu beigās paši pieņēma lēmumus referendumos.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule LV portālam akcentēja, ka pēc pēdējā gadā saņemtā kolektīvo iesniegumu biruma būtu jāsāk plašāka diskusija par to, vai 10 000 parakstītāju ir optimāls skaitlis.

“Turklāt daļa inciatīvu, vismaz man pašai tā šķiet, ir balstītas nevis racionālos apsvērumos, bet gan emocijās,” sacīja J. Kursīte-Pakule. Viņa gan norādīja, ka kopumā vietne manabalss.lv vērtējama pozitīvi, jo pilsoniskā iniciatīva vairs nav jāmudina, kā tas bija sākumposmā. Tāpat viņa pauda, ka pēc ārkārtējās situācijas beigām būtu vēlama plašāka diskusija par visiem šiem jautājumiem.

Saeimas plenārsēdē, lemjot, vai pieņemt Mandātu komisijas lēmumu noraidīt iniciatīvu par eitanāzijas legalizēšanu, politiķu viedokļi bieži vien stūrēja vienā vai otrā grāvī. Lai gan lēmums bija jāpieņem par to, vai jautājumu nodot skatīšanai tālāk, tomēr deputāti galvenokārt izteicās par vai pret eitanāzijas legalizāciju, tādējādi savā ziņā arī noraidot jebkādu turpmāko diskusiju, jo “mēs nevaram par šo vienoties”. Tomēr jautājums bija nevis par to, vai legalizēt vai nelegalizēt eitanāziju, bet gan par to, ko darīt ar 10 tūkstošiem parakstu – vai tas ir pietiekami daudz, lai reprezentētu sabiedrības viedokli. Kā savā runā akcentēja Mandātu komisijas vadītāja J. Kursīte-Pakule, jāņem vērā gan tas, ka šis skaitlis reprezentē tikai 0,5 daļu no Latvijas iedzīvotājiem, gan tas, ka paraksti vākti ļoti ilgi – 4 gadus.

Problēma it kā paliek “karājoties gaisā”

Tikai daži deputāti debatēs runāja par parlamenta lomu šādu jautājumu risināšanā. Kā akcentēja deputāts Ivars Zariņš, ja jau ir izveidots un akceptēts tāds instruments kā manabalss.lv, tad būtu pareizi vērtēt visas iniciatīvas, kurās ir savākti paraksti, ja vien tās nav klaji pretlikumīgas. “Manuprāt, tieši Saeimai vajadzētu būt tai vietai, kurā šīs debates tiek vispusīgi apspriestas, jo šis jautājums tiešām nav tik viennozīmīgs,” tā deputāts.

Pamatojumu tam, ka šāda diskusija tomēr veicama Saeimā, atrada arī deputāts Andrejs Judins: “Parlaments ir vieta, kurā var debatēt, apspriest jautājumu. Tas, ka mēs jau otro stundu debatējam, apliecina, ka viedokļi ir ļoti dažādi. Taču šeit ir tikai deputāti. Ja būtu iesaistīti vēl jomas eksperti, domāju, mēs visi uzzinātu daudz, daudz vairāk. Un tieši parlaments ir tā platforma, tāds līmenis, kur mēs varam organizēt kvalitatīvas debates, nevis tāpēc, ka 13. Saeima varēs pieņemt kaut kādu likumu, bet gan tāpēc ka 13. Saeima varētu sagatavot dokumentus, kurus varētu nodot tālāk 14. Saeimai, lai tā varētu šo darbu pabeigt,” sacīja deputāts.

Savukārt Sergejs Dolgopolovs norādīja: “Arī tad, ja komisija uzskata, ka jautājums formulēts nepareizi, neatbilstoši Satversmei, cilvēktiesību normām u. c., tai būtu jādomā par to, vai nevajadzētu izdot papildu lēmumu, kā tas, piemēram, notiek tiesās, tādējādi iesakot attiecīgus soļus, kas veicami, lai problēma nepaliktu “karājoties gaisā”.

LV portāls jautā: Kā kopumā vērtējat portāla manabalss.lv efektivitāti un tajā atbalstīto iniciatīvu uzklausīšanu un tālāko risināšanu pēc to iesniegšanas Saeimā? Vai šis rīks ir sevi attaisnojis? Vai pietiek ar to, ka tāds pastāv, vai tomēr tas varētu būt efektīvāks?  

Didzis Meļķis

līdzdalības platformas manabalss.lv pārstāvis

Foto: Evija Trifanova, LETA

Desmit gadu laikā no viena portāla manabalss.lv esam kļuvuši ne vien par pilnvērtīgu platformu pilsoņu iniciatīvām ar vairākiem atbalsta pakalpojumiem, bet esam izveidojušies arī par organizāciju.

Kopumā gan Saeimas politiķi un administrācija, gan arī izpildvaras amatpersonas pret pilsoņu iniciatīvām izturas ar cieņu un pat pretimnākšanu. To pierāda fakts, ka no 36 Saeimā un ministrijās apstiprinātajām iniciatīvām 19 jeb vairāk nekā pusi politiķi un amatpersonas ir pārņēmušas proaktīvi – pirms likumā noteikto 10 tūkstošu parakstu savākšanas. Pilsoņu balsij šajās iniciatīvās tiešām ir nozīme – tā tiek uzklausīta pat ne pēc likuma burta vien, bet arī ar profesionālu un politisku sapratni.

Ir arī izņēmumi, bet tādu nav daudz. Proti, varētu gribēt, lai iniciatīvu aktualizētie jautājumi, kaut gan dažā ziņā sāpīgi, neērti un nekonvencionāli, Saeimā tiek apspriesti tiešām vispusīgi un izsvērti. Spilgtākie šādi gadījumi ir nesenais noraidījums prasībai par eitanāzijas legalizāciju un 2015. gadā – noraidījums iniciatīvai par marihuānas dekriminalizāciju. Tas gan nenozīmē, ka šie jautājumi atkal neatgriezīsies politiskajā dienaskārtībā.

Mēs arī nesakām, ka šīs prasības noteikti būtu jāievieš dzīvē. Mūsu kā organizācijas vērtējumā arī “nē” ir leģitīma un pat laba atbilde demokrātiskā procesā – ja vien tā ir izsvērta un atbilstoši pamatota iesaistītajām pusēm. Šajos divos gadījumos un varbūt vēl kādu retu reizi izvērtējums tomēr varēja būt vispusīgāks un lēmums par noraidījumu – argumentētāks.

Platforma manabalss.lv pati ir pilsoniska iniciatīva, un tā acīmredzami ir ļoti efektīva. Vai tā varētu būt vēl efektīvāka? Jā un nē.

Jā – jo pilsoniskās iesaistes dati katru gadu pieaug. 2020. gadā portālā manabalss.lv tika veikti 370 677 balsojumi; šīgada trijos mēnešos to ir jau 196 522. Šādai dinamikai turpinoties, 2021. būs kārtējais rekorda gads aktivitātei mūsu platformā. Tāpēc – jā, līdzdalības apjomam ir izaugsmes iespējas, un tas jau notiek.

Iespējams, ka efektīvāka varētu kļūt arī kolektīvo iesniegumu izskatīšana Saeimā, piemēram, vienojoties par to izskatīšanas vispusīguma obligātumu un to, ka kolektīvo iesniegumu (ja tas atbilst formālajām prasībām) saturiski noraidīt var tikai tam tematiski atbilstīgā komisija. Proti, diskusija par pilsoņu iniciatīvu nedrīkst aprauties jau pirmajā Saeimas “instancē” – Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, kur tiek izteiktas sākotnējās rekomendācijas.

Pilnīgi noteikti sabiedrības līdzdalības efektivitāti celtu juridiska kolektīvo iesniegumu definīcija arī Ministru kabineta un valdības institūciju līmenī. Ir prieks, ka šai ziņā no 2022. gada ir paredzamas pārmaiņas pašvaldībās – kolektīvo iesniegumu statuss būs definēts arī tur. Tiesa, manabalss.lv ar citiem NVO kolēģiem iniciatīvā “Atveram pašvaldības!” aicina noteikt daudz aptverošāku sabiedrības līdzdalību šajos iesniegumos. Tomēr sākums ir labs, un šī pārmaiņa – lai cik pilnvērtīga vai ne tik ļoti – būs laba.

Nē – jo platforma manabalss.lv ir sevi pierādījusi kā unikāli efektīvu pasaules mērogā, tāpēc konceptuāli – nē, nekas efektīvāks nav zināms ne mums, ne pasaulē.

Lai gan manabalss.lv vārds parādās pētījumos Latvijā un akadēmiskās publikācijās pasaulē, diemžēl par šo Latvijas fenomenu pētījumu trūkst. Tādu ir ļoti maz, un par to pagaidām nav nevienas vismaz mums zināmas disertācijas.

Portāla komandas vērtējumā šīs unikālās efektivitātes pamatā ir tas, ka Latvija nevilšus ir trāpījusi desmitniekā. 2010. un 2011. gadā bija attiecīgs iespējas logs jeb īstais laiks šādām pārmaiņām, ieskaitot regulējuma maiņu un juridisku kolektīvo iesniegumu definēšanu. To kopējiem spēkiem paveica nevalstiskais sektors – pati platforma manabalss.lv jeb Sabiedrības līdzdalības fonds kopā ar citiem pilsoniskā lobija pārstāvjiem, pārmaiņām gatavie politiķi, no kuriem daļa to vēlējās proaktīvi, bet citi vienkārši nevarēja atļauties “dzīvot pa vecam”, kā arī plašs ekspertu loks un, protams, mediji.

Iznākums ir pašreizējā, aizvien spēcīgākā Latvijas digitālās līdzdalības ekosistēma – uzticības ekosistēma ar platformu manabalss.lv kā būtisku tās daļu. Vai ar sasniegto pietiek? Acīmredzot ne. Jo pašlaik sabiedrības spiediens ar prasību pēc reālas un aizvien izvērstākas līdzdalības lēmumu pieņemšanā ir ļoti liels. Mēs to pieredzam ikdienas darbā, un labs piemērs ir jau pieminētais balsojumu skaita pieaugums mūsu platformā.

Ir izaicinājumi, un ir riski – nenoliedzami. Tomēr platformas manabalss.lv desmitgadē Latvijas sabiedrībai ir ļoti pamatots iemesls lepoties, jo digitālās līdzdalības jomā ir sasniegts daudz. Un nākotnē varam raudzīties ar izsvērtu optimismu, jo ejamais virziens uz aizvien ciešāku un mērķtiecīgāku visplašākās sabiedrības un politisko lēmumu pieņēmēju sadarbību ir itin skaidrs.

Iveta Kažoka

Sabiedriskās politikas centra “Providus” pētniece

Foto: Ieva Leiniša, LETA

Manabalss.lv iniciatīva ir bijusi veiksmīga jau ar to vien, ka tā joprojām sekmīgi darbojas – ļoti daudzi interneta vidē balstīti e-līdzdalības projekti pārtrauc savu darbību gada vai divu gadu laikā. Portālam ir ļoti laba atpazīstamība Latvijas sabiedrībā, tas tiek plaši izmantots tam, lai iedzīvotājiem būtu iespēja paust atbalstu kādai konkrētajā brīdī aktuālai idejai. Sekmīgi darbojas arī pirms 10 gadiem izveidotais mehānisms, kad Saeima iesniegto iniciatīvu izvērtē un lemj par tālākajiem soļiem.

Grūti spriest par to, cik lielā mērā šajā portālā iesniegtās iniciatīvas patiešām ietekmē Saeimas pieņemtos lēmumus un cik lielā mērā – tikai veido šo lēmumu fonu. Parasti Saeima vai valdība tobrīd aktuālo ideju būtu atbalstījusi neatkarīgi no tā, vai tās atbalstam ir vai nav saņemti 10 tūkstošu iedzīvotāju paraksti. No šāda viedokļa raugoties, mani satrauc tas, ka kolektīvo iesniegumu mehānisms faktiski ir kļuvis par aizvietotāju Latvijā agrāk tik izplatītajām tautas iniciatīvām, par kurām pilsoņi beigu beigās paši pieņēma lēmumus referendumos. No vienas puses, tas ir ātrāks, vienkāršāks un lētāks mehānisms nekā referendumi, bet, no otras puses, lielākoties tas pilsoņiem rada tikai savas ietekmes ilūziju: proti, viņu reālā ietekme uz gala lēmuma pieņemšanu vai nepieņemšanu parasti ir pielīdzināma skaļu futbola līdzjutēju ietekmei uz futbola spēles iznākumu.

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU