Kā veicināt Latvijas politisko kultūru un partiju attīstību

Saeimas deputātiem pieņemot un Valsts prezidentam izsludinot grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, valsts finansējums tiek samazināts tām partijām, kuru Saeimas frakcijas beidz pastāvēt vai zaudē divas trešdaļas deputātu.

“Delna” jau iepriekš ir paudusi viedokli, ka šie grozījumi ir neveiksmīgs mēģinājums novērst 2020. gadā pieņemtā likuma grozījumu nepilnības, un tie nerisina līdz šim konstatētās ar politisko partiju darbību un attīstību saistītās problēmas.

Piemēram, vērtējot pieņemtos likuma grozījumus, “Delna” nesaskata pārliecinošu pamatojumu Valsts prezidenta pieņēmumam, ka Saeimas frakcijas sastāva izmaiņas pašas par sevi ir apdraudējums politiskās partijas dzīvotspējai. Vienlaikus “Delna” neizslēdz iespējamību, ka Valsts prezidenta iniciētajiem grozījumiem var būt pozitīva ietekme uz vēlēšanu sarakstu veidošanas praksi. Proti, partijām neiekļaujot sarakstos tādus cilvēkus, kuru lojalitāte pret politisko organizāciju varētu būt apšaubāma. Jāņem vērā, ka apstākļos, kad aktīvu biedru skaits politiskajās partijās joprojām ir neliels, stimuli sarakstos iekļaut personas, kuru saites ar organizāciju ir vājas, saglabājas augsti.

“Delnas” ieskatā darbs šajā virzienā ir jāturpina, jautājumu skatot arī ārpus konkrētā likuma tvēruma. Respektīvi, nepieciešams veikt izmaiņas Saeimas vēlēšanu likumā, nosakot kandidātiem pienākumu papildus citām ziņām sniegt informāciju arī par savu politisko darbību. Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK), apkopojot un publicējot informāciju par kandidātu esošajām un agrākajām politiskajām partijām, vēlētājiem jādod iespēja izvēlēties, vai nebalsot par kandidātiem, kuri uzskatāmi par stabilu konkrētās politiskās organizācijas daļu, nevis ir “lokomotīve” partijas dalībai vienās vēlēšanās.

Steidzamības procedūrai nav pamatojuma

Vēl viena problēma – grozījumi tika izskatīti steidzamības kārtībā, ierobežojot diskusijas starp ekspertiem un viedokļu apmaiņu sabiedrībā. Šos grozījumus virzīja Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, kuru vada Mārtiņš Bondars, un komisijas deputāti nevarēja pamatot steidzamības procedūras nepieciešamību.

Tādējādi, vērtējot saturisko aspektu, grozījumu virzīšana ir bijusi nepārdomāta, un to izskatīšanas procedūra radījusi situāciju, kad likumprojektā teju tiek iestrādāti priekšlikumi, kuri ir pretrunā likumprojekta mērķim.

Mūsu ieskatā steidzamības procedūras noteikšana, to ierosinot deputātiem, kuri vienlaikus iesniedza ļoti pretrunīgi vērtējamus priekšlikumus un pēc asas sabiedrības un ekspertu kritikas tos atsauca, ir negodprātīgs mēģinājums izmainīt regulējumu sev izdevīgā veidā. Ja konkrētais deputātu Jura Pūces un Jura Juraša priekšlikums, proti, izslēgt likuma 7.⁴ panta 1.² daļu, kas nosaka, ka politiskā partija savas politiskās un saimnieciskās darbības nodrošināšanai, kas ietver arī politisko komunikāciju, var izlietot ne vairāk kā 60 procentu no attiecīgajā gadā saņemtā valsts budžeta finansējuma, būtu atbalstīts, tad partijas turpmāk varētu ar valsts piešķirto finansējumu rīkoties brīvāk, piemēram, to neieguldot organizācijas jēgpilnā attīstībā. Šāds solis būtu bijis pretrunā Valsts prezidenta sākotnējai iecerei.

Koalīcijas deputāti iesniedza arī priekšlikumus, kas paredzēja finansējuma aprēķina formulu no fiksētām summām izmainīt uz koeficientiem, kas sasaistīti ar minimālās algas līmeni valstī. Saeima atbalstīja šos priekšlikumus. Ņemot vērā paredzamo minimālās algas pieaugumu, šis solis ir vērtējams kā politisko partiju finansējuma palielināšana. Līdzīgi kā vairumu opozīcijas deputātu priekšlikumu, arī priekšlikumu finansējumu sasaistīt ar valsts vidējā atalgojuma līmeni deputāti noraidīja, tā izskatīšanai neveltot pietiekami daudz laika. “Delnas” ieskatā opozīcijas deputātu priekšlikums būtu nodrošinājis, ka partiju finansējums ir mazāk saistīts ar konkrētiem politiķu lēmumiem, kuri skar minimālās algas izmaiņas.

Ko darīt, lai stiprinātu politiskās partijas un attīstītu politisko kultūru Latvijā

Vēlēšanu likumā nepieciešams noteikt par pienākumu organizācijai, kura iesniedz sarakstu, sniegt arī informāciju par kandidātu partejisko piederību. Veicot šādus grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, varētu novērst situācijas, kad vēlētāji, izsakot ar ieceri atbalstīt kādu partiju, patiesībā atbalsta kandidātus, kuru partejiskā piederība ir atšķirīga no sarakstu iesniegušās organizācijas. Tāpat potenciāli tiktu novērstas situācijas, kad populāri cilvēki tiek piesaistīti kā “lokomotīves”, kas pēc vēlēšanām noliek mandātu un tādējādi maldina vēlētājus par vēlmi strādāt Saeimā. Vēlētājiem ir jānodrošina iespēja iepazīties, cik ilgi konkrētais kandidāts ir partijā. Tas arī varētu motivēt sarakstos retāk iekļaut “vienu vēlēšanu slavenības”. CVK būtu jānodrošina informācija, kādas politiskās partijas ir iesniegušas konkrēto sarakstu (piemēram, apvienojoties apvienībā). Tas sekmētu vēlētāju informētību un veicinātu izpratni par politisko partiju darbību.

Vēlētājiem ir jānodrošina iespēja iepazīties, cik ilgi konkrētais kandidāts ir partijā. Tas arī varētu motivēt sarakstos retāk iekļaut “vienu vēlēšanu slavenības”.

“Delna” pievienojas Valsts prezidenta vērtējumam un arī uzsver, ka jāveicina politisko partiju atskaitīšanās prakse un jāseko līdzi, kādām mērķa grupām finansējums tiek tērēts. Attiecībā uz šo nepieciešamību “Sabiedriskās politikas centrs “PROVIDUS” ” nesen izsludināto grozījumu skatīšanās laikā Saeimas deputātiem izvērtēšanai jau iesniedza nopietni apsveramus priekšlikumus.

Domājot par politisko partiju sistēmas attīstību, jāatceras, ka paralēli nacionāla līmeņa partijām darbojas arī reģionālās partijas. Jācenšas rast atbildi uz jautājumu, vai un cik lielā mērā reģionālās partijas ir motivētas iesaistīties partiju apvienībās un ar “jumta organizācijas” palīdzību kvalificēties valsts finansējumam. Respektīvi, vai reģionālajām partijām ir būtiski kļūt par sava veida nacionāla līmeņa partijas pakļautībā esošu “vasaļorganizāciju”1.

Valsts prezidents, izsludinot steidzamības kārtībā pieņemtos grozījumus, sniedza arī plašāku komentāru un uzsvēra nepieciešamību sīkāk diferencēt partijām piešķiramo valsts budžeta finansējumu, paredzot papildu kritērijus, kuri stimulētu jēgpilnu partiju darbību un aktivitāti arī starpvēlēšanu periodā. Prezidents papildus akcentēja arī citus virzienus nākotnes uzlabojumiem, proti, vajadzību pilnveidot politisko partiju atskaitīšanos par valsts budžeta finansējuma izlietojumu, konkrētāk nosakot, kam un kādā apmērā politiskā partija ir tiesīga izmantot no valsts budžeta saņemtos līdzekļus, kā arī, paredzot finansējuma pieejamību arī tām partijām, kuru primārais mērķis nav kandidēšana Saeimas vēlēšanās, bet gan pašvaldību vēlēšanās.

“Delnas” rekomendācijas

“Delnas” ieskatā, lai spēcinātu politiskās partijas, būtu jāsper šādi soļi.

1. Partijām piešķiramā finansējuma aprēķina kritēriju izvērtēšana, apsverot likt mazāku uzsvaru vēlēšanu rezultātiem un iekļaujot kritērijus, kuri stimulē jēgpilnu partiju darbību un aktivitāti arī starpvēlēšanu periodā.
2. Sabiedrībai nepieciešams nodrošināt bezmaksas piekļuvi lejupielādējamiem datiem mašīnlasāmā formātā ne vien par partiju finansējumu un tā izlietojumu, bet arī par biedru skaitu, apsverot partiju biedru sarakstu publicēšanu, līdzīgi kā tas šobrīd notiek Igaunijā.
3. Izmaiņas vēlēšanu likumā, paredzot politiskajām organizācijām pienākumu, iesniedzot informāciju par kandidātiem, norādīt arī kandidātu partejisko piederību. Centrālajai vēlēšanu komisijai tās mājaslapā būtu jānodrošina informācija par sarakstu iesniegušo partiju apvienību sastāvā ietilpstošajām partijām.
4. Nepieciešams attiecināt Politisko partiju finansēšanas likuma noteikto valsts finansējuma tēriņu ierobežojumu dažādām mērķa grupām, tostarp uz katru politisko partiju apvienībā ietilpstošo atsevišķo partiju.

1 Šobrīd politiskās organizācijas (partijas vai to apvienības) saņem valsts finansējumu tikai tad, ja Saeimas vēlēšanās saņēmušas vismaz divus procentus balsu. Savukārt pašvaldības un Eiropas Parlamenta vēlēšanās iegūtās balsis finansējuma apjomu palielina. Partijām, kuras piedalās tikai pašvaldību vēlēšanās, pieeja valsts finansējumam šobrīd ir liegta. Tāpat pieeja būtu liegta hipotētiskajām partijām, kuras fokusētos tikai uz dalību Eiropas Parlamenta vēlēšanās.