Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Likumprojekts paredz valsts finansējuma daļas izmaksas pārtraukšanu partijām, kuru Saeimas frakcijas izjūk vai būtiski samazinās, jo partija vairs nespēj pilnvērtīgi īstenot vēlēšanās iegūto uzticības mandātu. Vienlaikus eksperti norāda – grozījumi kompleksi nerisina likuma problēmas, kā arī ir pretrunā principam, ka Saeimas deputātiem nav pienākuma veidot frakcijas.
FOTO: Evija Trifanova, LETA
Saeima šonedēļ galīgajā lasījumā lems par likuma izmaiņām, kas paredz valsts finansējuma samazināšanu partijām, kuru frakcijas Saeimā ir izjukušas vai sarukušas par divām trešdaļām no sākotnējā deputātu skaita. Daudzuprāt, likumprojekts ir neveiksmīgs mēģinājums sakārtot sistēmu un būtu pārstrādājams.
Saeima 17. februārī pirmajā lasījumā jau atbalstīja Valsts prezidenta Egila Levita iesniegtos grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā. Likumdevēja mājaslapā publicētā darba kārtība liecina, ka ceturtdien, 24. februārī, Saeima par tiem balsos galīgajā – otrajā – lasījumā, jo likumprojektam noteikta steidzamība.
Ar izmaiņām likumā paredzēts piešķirt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) pilnvaras pēc informācijas saņemšanas no Saeimas pieņemt lēmumu par valsts budžeta finansējuma daļas izmaksas pārtraukšanu partijām, kuru Saeimas frakcijas darbība tiek izbeigta vai par vairāk nekā divām trešdaļām samazinās partijas Saeimas frakcijas deputātu skaits. Tādējādi izjukušu frakciju partijām valsts neturpinās piešķirt ikgadējo finansējumu 4,50 eiro apmērā par katru iegūto balsi pēdējās Saeimas vēlēšanās. Taču šādas partijas joprojām varēs turpināt ik gadu saņemt 100 000 eiro, kas papildus tiek piešķirti parlamentā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem. Valsts budžeta finansējuma palielinājums politiskajām partijām paredzēts, lai mazinātu to atkarību no privātiem ziedotājiem un to savtīgajām interesēm.
Latvijas politiskajai praksei bijis raksturīgi, ka politiskās partijas, īpaši nesen dibinātās, pēc ievēlēšanas Saeimā var zaudēt savu pārstāvniecību tajā vai pat izirt, no tās saraksta ievēlētajiem tautas priekšstāvjiem kļūstot par neatkarīgajiem deputātiem, kā tas parlamenta pašreizējā sasaukumā ir noticis ar partiju “KPV LV”. “Tas nozīmē, ka šāda partija vairs nespēj pilnvērtīgi īstenot vēlēšanās iegūto uzticības mandātu. Tādēļ nav jēdzīgi partijai ar sabrukušu pārstāvniecību Saeimā saglabāt valsts budžeta finansējumu pilnā apmērā,” iepriekš skaidrojis likumprojekta iesniedzējs E. Levits.
Lielākā daļa Saeimas deputātu, kas izvēlējās debatēt par likumprojektu pirms balsojuma pirmajā lasījumā 17. februārī, atzina, ka problēmai ir nepieciešams risinājums, taču piedāvātās izmaiņas to nesniedz, tāpēc būtu nepieciešama plašāka diskusija, kas diemžēl likumprojektam noteiktās steidzamības dēļ nav iespējama.
Arī LV portāla uzrunātie politikas un pretkorupcijas eksperti norāda, ka likumprojekts ir mēģinājums novērst politisko partiju finansēšanas likuma problēmas, taču neveiksmīgs, jo nerisina likuma problēmas kompleksi. Piemēram, pretkorupcijas organizācija “Sabiedrība par atklātību – Delna” pauž bažas par grozījumu pieņemšanu steidzamības kārtā un vērš uzmanību uz vairākiem trūkumiem un pretrunām likumprojektā:
“Saeimas deputātiem pieņemot šos grozījumus, valsts finansējums tiktu samazināts tām partijām, kuru Saeimas frakcijas beidz pastāvēt vai zaudē divas trešdaļas deputātu. Tomēr šie likuma grozījumi nerisina jautājumus, kas saistīti ar politiskās konkurences spēcināšanu un valsts finansējuma apmēra sasaisti ar partiju darbību un aktivitāti starpvēlēšanu periodā. Lai risinātu jautājumus, kas uzskatāmi par cēloņiem Valsts prezidenta akcentētajai problēmai, būtu nepieciešams kopumā veikt partiju finansēšanas sistēmas izvērtējumu,” secina “Delna”, neatbalstot likumprojekta tālāku virzību.
Līdzīgu viedokli pauž Rīgas Stradiņa universitātes profesore, politoloģe, bijusī Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse: “Būtu nepieciešams regulārs valsts finansējuma izlietojuma lietderības un atbilstības likumā paredzētajiem mērķiem izvērtējums,” norāda profesore, paužot, ka likumprojektu nāktos pārstrādāt, fokusējoties uz politisko partiju finansēšanas regulējumu kopumā, nevis tikai atsevišķiem aspektiem. “Līdztekus “Delnas” minētajiem likumprojekta trūkumiem, tas neņem vērā faktu, ka valsts naudu saņem partija, nevis frakcija, un politiskās organizācijas valsts finansējumu saņem arī par katru iegūto deputāta vietu Eiropas Parlamentā, kā arī pašvaldībās, kurās, tāpat kā Saeimā, ir iespējama frakcijas izjukšana,” akcentē profesore.
“Saeimas deputātiem nav pienākuma veidot frakcijas, un deputātam arī nav ierobežojumu no frakcijas izstāties,” papildina politologs, sabiedriskās politikas centra “Providus” asociētais pētnieks Valts Kalniņš. “Saskaņā ar Satversmi deputāta mandāts ir personisks un brīvs no saistībām pret trešajām personām, tai skaitā politiskajām partijām. Iespēja politiskajai partijai zaudēt finansējumu, ja viens (ja frakcija sastāv no minimālā piecu deputātu skaita) vai vairāki deputāti izvēlas atstāt frakciju, rada risku, ka partija varētu būt motivēta ietekmēt deputātus, lai panāktu frakcijas neatstāšanu,” norāda pētnieks. Ņemot vērā, ka visu, ko Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 7.4 pants nosaka kā valsts budžeta finansējuma izlietošanas mērķus, partija var veikt arī bez frakcijas Saeimā, izvērtējot partijas finansējuma samazināšanu vai pārtraukšanu, iespējams, drīzāk vajadzētu raudzīties, kā partija darbojas, lai realizētu tieši minētos mērķus, un kādi papildu nosacījumi attiecībā uz tiem būtu izvirzāmi, secina V. Kalniņš.
Ņemot vērā iepriekš minētās problēmas, “Delna” norāda, ka pozitīvi ir vērtējama KNAB Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna projektā (2021—2024) ietvertā apņemšanās “pārskatīt un izvērtēt esošo valsts budžeta finansējuma piešķiršanas modeli politiskajām organizācijām (partijām) un sniegt priekšlikumus tā pilnveidei, tai skaitā izvērtēt iespējas piešķirt valsts budžeta finansējumu arī reģionālajām politiskajām organizācijām (partijām)”.
Ievērojot, ka minētā pretkorupcijas pasākumu plāna projekts ir saskaņošanas procesā un KNAB vēl turpina analizēt informāciju, kas norādīta politisko partiju 2020. gada pārskatos, kā arī vērtēt partijām piešķirtā valsts budžeta izlietošanu likumā paredzētajiem mērķiem, “KNAB ieskatā, šobrīd ir pāragri runāt un noteikt termiņu konkrētiem iespējamiem priekšlikumiem attiecībā uz esošā valsts budžeta finansējuma piešķiršanas modeļa partijām pilnveidi,” LV portālu informēja pretkorupcijas birojs.
Vienlaikus KNAB vērš uzmanību, ka būtu nepieciešams pārskatīt un salāgot normatīvajos aktos paredzētā maksimālā soda apmēru par konstatētu priekšvēlēšanu aģitācijas kārtības pārkāpšanu vai priekšvēlēšanu aģitācijai noteikto ierobežojumu neievērošanu internetā, publiskās vietās, elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, preses izdevumos. “Šobrīd saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu par priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem internetā, preses izdevumos un publiskās vietās juridiskām personām var tikt piemērots naudas sods līdz 1400 eiro. Savukārt par priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem elektronisko plašsaziņas līdzekļu, t. i., televīzijas un radio, darbības jomā juridiskām personām var tikt piemērots naudas sods līdz 7100 eiro,” skaidro KNAB.
