Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Ieva Leiniša, LETA
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs varētu rosināt piešķirt valsts budžeta finansējumu arī reģionālajām partijām. Lai arī priekšlikums ir visumā atbalstāms, vispirms būtu jāvienojas par nosacījumiem tā iedarbināšanai.
KNAB sagatavotajā Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2021.–2023. gadam projektā norādīts, ka KNAB uzdevumu skaitā nākamajos gados būs: “Pārskatīt un izvērtēt esošo valsts budžeta finansējuma piešķiršanas modeli politiskajām organizācijām (partijām) un sniegt priekšlikumus tā pilnveidei, tai skaitā izvērtēt iespējas piešķirt valsts budžeta finansējumu arī reģionālajām politiskajām organizācijām (partijām).” Lai arī līdz šim ir ieguldīts mērķtiecīgs un nozīmīgs darbs politisko organizāciju finansēšanas modeļa pārveidē, KNAB saskata nepieciešamību veikt partiju finansēšanas modeļa īstenošanas novērtējumu. Tas ļautu provizoriski noteikt esošā modeļa radīto ietekmi uz izmaiņām naudas lomas mazināšanā politikā, kā arī ietekmi uz augstākā līmeņa politisko korupciju. KNAB ieskatā, vērtējot esošā politisko partiju finansēšanas modeļa efektivitāti, likumsakarīgi būtu vērtējama arī reģionālo partiju finansēšana un to atkarība no privātajiem ziedotājiem, kā arī sekas, ko šāda atkarība rada.
KNAB aicina ikvienu sabiedrības pārstāvi līdz šā gada 23. aprīlim izteikt viedokli un sniegt priekšlikumus par pretkorupcijas plāna projektā paredzētajiem pasākumiem korupcijas novēršanā un apkarošanā Latvijā nākamajos gados.
Patlaban saskaņā ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu valsts budžeta finansējumu piešķir politiskajai partijai vai partiju apvienībai, par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju – 4,50 eiro apmērā kalendārā gada laikā par katru iegūto balsi, 0,50 eiro par katru iegūto balsi pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās un papildus 100 000 eiro partijai, par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā pieci procenti vēlētāju.
Politisko organizāciju daļēja finansēšana no valsts budžeta līdzekļiem, kas Latvijā sākta 2012. gadā, nodrošina tām iespēju veidot kvalitatīvu politisko piedāvājumu, īstenot savu programmu, izstrādāt jaunas politiskās iniciatīvas, piesaistīt biedrus, uzturēt saikni ar vēlētājiem un sabiedrību kopumā, vienlaikus mazinot sabiedrībai neredzamu ietekmi uz politisku lēmumu pieņemšanu lielo ziedotāju interesēs.
Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 2. panta pirmajā daļā paredzētie politisko partiju finansēšanas atļautie avoti ir:
Būtiskāko ienākumu daļu politiskajām partijām veido tikai pirmie trīs no minētajiem finansējuma avotiem.
LV portāls jautā: kā vērtējams priekšlikums piešķirt valsts finansējumu reģionālajām politiskajām partijām?
OLAFS GRIGUS, “Sabiedrība par atklātību – Delna”, pētnieks
Publicitātes foto
“Sabiedrība par atklātību – Delna” atzinīgi vērtē KNAB apņemšanos nākamajos gados pārskatīt politisko organizāciju finansējuma modeli un izvērtēt iespējas piešķirt valsts budžeta finansējumu arī reģionālajām politiskajām partijām. Lai gan izvērtējums vēl nav veikts, uzmanības pievēršana valsts finansējuma piešķiršanai reģionālajām partijām ir vērtējama kā pietiekami intuitīva.
Šobrīd politiskās organizācijas (partijas vai to apvienības) saņem valsts finansējumu tikai tad, ja Saeimas vēlēšanās saņēmušas vismaz divus procentus balsu. Par pašvaldības un Eiropas Parlamenta vēlēšanās iegūtām balsīm finansējuma apjomu iespējams palielināt. Partijām, kas piedalās tikai pašvaldību vēlēšanās, pieeja valsts finansējumam ir liegta. Tāpat pieeja būtu liegta hipotētiskām partijām, kas fokusētos tikai uz dalību Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Interesants šī jautājuma aspekts ir politisko partiju apvienības, kas kvalificējušās valsts finansējumam pēc Saeimas vēlēšanām. Gadījumā, ja apvienībā ietilpstošās partijas startētu pašvaldību vēlēšanās atsevišķi, tās šobrīd nesaņemtu papildu finansējumu, ko varētu saņemt, startējot kā apvienībai. Tāpat pietiekami interesants jautājums ir, vai un cik lielā mērā reģionālas partijas iesaistīties partiju apvienībās šobrīd motivē iespēja šādā veidā ar “jumta organizācijas” palīdzību kvalificēties valsts finansējumam.
VALTS KALNIŅŠ, politologs, domnīcas “Providus” asociētais pētnieks
Ieva Lūka, LETA
Neatkarīgi no tā, vai politiskā partija ir nacionāla līmeņa vai reģionāla līmeņa, problēmas, kas saistītas ar organizācijas finansēm un privātajiem ziedojumiem, visām ir līdzīgas. Tātad neapšaubāmi ir pamats diskusijai arī par reģionālo partiju iespējamu finansēšanu no valsts budžeta līdzekļiem, ko izvērtēt rosina KNAB. Jautājums ir par finansēšanas detaļām un kritērijiem – cik lielam šim finansējumam vajadzētu būt, kādos gadījumos partijām tas pienāktos, kā sabalansēt valsts finansējuma piešķīrumu ar iespējām partijām pieņemt arī privātu finansējumu, un citiem jautājumiem.
IVETA REINHOLDE, LU asociētā profesore, Sociālo zinātņu fakultātes politikas nodaļas vadītāja, Eiropas vietējo pašvaldību hartas neatkarīgo ekspertu grupas locekle
Evija Trifanova, LETA
Tas ir atbalstāms priekšlikums, protams, ņemot vērā, ka tā ieviešanai vēl nepieciešams izstrādāt konkrētus nosacījumus, no kuriem daudz kas būs atkarīgs. Kopš likvidētas vēlētāju apvienības, ir jābūt kādam atsvara mehānismam, kas līdzsvarotu lielo politisko partiju iespaidu pašvaldību politikā. Pretējā gadījumā, dominējot lielajām partijām, poliskā aina novados draud kļūt stipri vienveidīga. Tas savukārt var apnikt vēlētājiem. Jau tagad iezīmējusies tendence samazināties līdzdalībai pašvaldību vēlēšanās.
INGA GOLDBERGA, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja
Edijs Pālēns, LETA
Esam atteikušies no vēlētāju apvienībām, kuras līdz to likvidācijai lielā mērā pārstāvēja iedzīvotāju intereses pašvaldību politikā. Tādējādi reģionālo partiju atbalstīšana ar valsts budžeta līdzekļiem būtu saprotama un taisnīga, lai līdzsvarotu lielo nacionālā mēroga partiju iespaidu un uzturētu lokālo politisko aktivitāti novados.
Tomēr patlaban nav skaidrības par daudziem jautājumiem – kādas reģionālās politiskās organizācijas tiktu atbalstītas ar valsts naudu, ar kādiem nosacījumiem, kādā apmērā utt. Jau tad, kad Saeima lēma par valsts finansējuma piešķīrumu partijām, kas pārvarējušas divu procentu barjeru Saeimas vēlēšanās, biju diezgan atturīgi noskaņota. Nevis tāpēc, ka noraidītu šo ideju, bet tādēļ, ka finansēšanas nosacījumi, kritēriji tika pieņemti ļoti lielā steigā. Tāpēc arī, izvērtējot jautājumu par valsts finansējumu reģionālajām partijām, šie aspekti, uzklausot visas iesaistītās puses, būtu ļoti rūpīgi jāizvērtē, iespējams, izvērtējot un pārskatot partiju finansēšanas sistēmu kopumā. Tas nepieciešams arī tāpēc, lai sabiedrība izprastu un atbalstītu partiju finansēšanu no valsts budžeta, no nodokļu maksātāju līdzekļiem.
