Jau šonedēļ – 7. jūnijā – Latvijā norisināsies pašvaldību vēlēšanas. Ko der ņemt vērā, izvērtējot tajās pieteiktos sarakstus un deputātu kandidātus?
Pašvaldību vēlēšanas 2025. gada 7. jūnijā notiks 42 novados un valstspilsētās, un kopumā jāievēlē 731 deputāts, informē Centrālā vēlēšanu komisija (CVK). Uz mandātiem pilsētu un novadu domēs pretendē 5926 kandidāti no 340 sarakstiem.
UZZIŅAI
Informācija par kandidātiem un programmām Visa informācija par pašvaldību vēlēšanu norisi ir pieejama CVK tīmekļvietnes sadaļā “2025. gada pašvaldību vēlēšanas”. Visi kandidātu saraksti un to programmas atrodami CVK tīmekļvietnes sadaļā, kur norādīts:
Kandidātu saraksti un programmas publicēti arī oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un ir pieejami vēlēšanu iecirkņos no 2. jūnija. Par deputāta amata kandidātiem minētajos avotos publiskota šāda informācija: dzimšanas datums, pilsonība, tautība, darbavieta un nodarbošanās, izglītība, valodu prasme, tāpat arī kandidāta sniegtā informācija par to, vai viņš ir sadarbojies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārzemju drošības, izlūkošanas vai pretizlūkošanas dienestiem. Informācija par kandidātiem un politisko spēku piedāvājums pieejams arī partiju un to apvienību tīmekļvietnēs.
Arī šogad sabiedrisko mediju portāls LSM.lv lasītājiem un vēlētājiem piedāvā “Novadu šķirotavu” – platformu, kurā iedzīvotāji var salīdzināt savu un partiju, to apvienību viedokļus par dažādiem novada attīstības jautājumiem.
|
Vispirms vēlētājam vajadzētu izvērtēt, cik lielā mērā kandidātu publiskajās runās un priekšvēlēšanu programmās paustais ir pašam svarīgs, aktuāls, atbilstošs priekšstatiem par to, kā pašvaldībai nepieciešams attīstīties nozīmīgās jomās.
“Katram vēlētājam vajadzētu noteikt savas galvenās prioritātes pašvaldībā un, balstoties uz tām, kā arī minētajiem ieteikumiem, rūpīgi izvērtēt kandidātus un viņu piedāvājumu. Neviens kandidāts vai partija nebūs ideāls, taču apzināta izvēle palielina iespēju, ka tiks ievēlēti tie, kuri patiesi strādās jūsu un visas pašvaldības labā,” norāda sabiedriskās politikas centra “Providus” direktore Iveta Kažoka.
Pašvaldību vēlēšanās izteiksmīgi saukļi un plakāti bieži vien novērš uzmanību no būtiskākā – reāliem darba rezultātiem, uzsver eksperti.
“Konkrēti solījumi, kas saistīti ar skaitļiem un termiņiem, piemēram, apņemšanās uzbūvēt noteiktu skaitu mājokļu vai samazināt atļauju saņemšanas gaidīšanas laiku, liecina par pārdomātu plānošanu. Tomēr šādiem jauniem solījumiem ir maza vērtība, ja iepriekšējie nav pildīti. Tādēļ svarīgi analizēt ne tikai jaunos plānus, bet arī līdzšinējo veikumu un tā rezultātus. Skaidra valoda un pamatoti mērķi ir būtiski, taču vēl nozīmīgāka ir pierādīta spēja tos sasniegt,” skaidro I. Kažoka.
Tiesa, padarīto darbu sarežģītāk ir novērtēt, ja politiskais spēks bijis opozīcijā vai ir jaunpienācējs. Tādā gadījumā, kā iesaka politologs, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens, var vērtēt, kādus priekšlikumus, aktivitātes saraksts vai kandidāts ir veicis, ko ir centies panākt.
Var arī analizēt, ko partija, ja tā darbojas arī nacionālajā līmenī, ir spējusi paveikt tajā. Vienlaikus I. Kažoka akcentē: “Lai gan jauniem politiķiem jādod iespēja, pašvaldības deputāta amats nav vieta, kur mācīties pamatus.
Svarīga ir pieredze budžeta plānošanā un izpildē, komandas vadībā vai darbā ar juridiskajiem procesiem.
Paust pārliecinošus viedokļus tiešsaistē spēj daudzi, tomēr orientēties iepirkumu procedūrās vai pilsētplānošanas procesos – krietni mazāk.”
Tāpat vēlētājiem der novērtēt, vai tiek solītas izpildāmas lietas, norāda politoloģe, Latvijas Universitātes profesore, Eiropas Padomes Reģionālo un vietējo pašvaldību kongresa neatkarīgā eksperte Iveta Reinholde. Piemēram, jāatgādina: ņemot vērā, ka ir palielinājies pašvaldību funkciju apjoms, attiecībā uz pabalstu paaugstināšanu to iespējas ir ierobežotas, turklāt ne visi pabalsti ir pašvaldību kompetencē. Tas pats attiecināms uz uzņēmējdarbības veicināšanu, kas lielā mērā nav atkarīga no pašvaldību iespējām.
Eksperte piebilst: jāraugās, vai politiskais spēks atbalsta iedzīvotāju līdzdalības iespējas un ir pievērsis uzmanību arī nomalēm, kas pēc pašvaldību apvienošanas, tām teritoriāli paplašinoties, ir sevišķi aktuāli. Jāakcentē, ka pašvaldībām ir pienākums gādāt par teritorijas līdzsvarotu attīstību, nepieļaujot nomales efekta veidošanos un vietējās varas attālināšanos no iedzīvotājiem.
Pašvaldību sniegto pakalpojumu apjomu un kvalitāti nedrīkst ietekmēt tas, kur cilvēks dzīvo – centrā vai nomaļā pagastā. Pašvaldības un tās domes kompetence, kā arī funkcijas un ierobežojumi amatu ieņemšanai domē minēti Pašvaldību likumā.
Otrs nozīmīgais faktors, ko vērtēt saistībā ar izvēli vēlēšanās, ir kandidātu reputācija, līdzšinējā profesionālā pieredze un izglītība – kritēriju kopums, kas, kā uzsver J. Ikstens, ir īpaši svarīgi attiecībā uz jaunpienācējiem politikā, kuru iepriekšējo darbu pašvaldībā nav iespējams novērtēt.
“Jāpārdomā, vai kandidāti, par kuriem balso, spēs pietiekami efektīvi strādāt kā pašvaldības domes deputāti, – kāda ir viņu izglītība un profesija, līdzšinējā pieredze, vai neveidosies potenciālie interešu konflikti, piemēram, apvienojot darbu domē ar amatu kādā citā pašvaldības iestādē,” paskaidro I. Reinholde.
Turpretī I. Kažoka mudina: “Izvērtējiet kandidāta godaprātu un spēju sadarboties. Būtiskas ir ne tikai profesionālās prasmes, bet arī kandidāta personiskais godaprāts – godīgums, principiāla nostāja un drosme rīkoties iedzīvotāju interesēs, nevis personīgā labuma vai šauru grupu spiediena ietekmē. Pārliecinieties par kandidāta nekorumpējamību un godprātīgu attieksmi pret publiskajiem līdzekļiem. Vienlaikus efektīvs darbs pašvaldībā prasa spēju sadarboties, uzklausīt dažādus viedokļus un rast kompromisus komandā, lai sasniegtu kopīgus mērķus.”
Jo plašāka ir vēlētāja rīcībā esošā informācija, jo izsvērtāku izvēli viņš var izdarīt – šo vienkāršo patiesību atgādina politologi. Tādēļ der meklēt un izvērtēt papildu avotos, tai skaitā publiskajās priekšvēlēšanu diskusijās, pausto, akcentē eksperti.
“Izmantojiet platformas, piemēram, “Novadu šķirotavu”, lai izprastu nostāju sarežģītos jautājumos. Šādi rīki palīdz noskaidrot partiju un kandidātu redzējumu komplicētos jautājumos, piemēram, par nodokļu politiku, mājokļu pieejamību vai skolu tīkla attīstību,” iesaka I. Kažoka. Tiesa, “Novadu šķirotavas” un līdzīgu rīku izstrāde ir balstīta uz minētajās programmās vēstīto, bet politiķu solījumi, kā liecina pieredze, var izrādīties tukši un neīstenojami, atgādina J. Ikstens.
Tāpēc, kā norāda politologs, arī pēc citiem kritērijiem jāraugās, cik ticami, ka cilvēki, kas solījumus dod, ievēlēšanas gadījumā tos spēs pildīt. I. Kažoka aicina konkrētajās platformās iegūto informāciju uztvert nevis kā galīgo atbildi, bet sākumpunktu papildu jautājumiem.
Novērtējiet, ja jūsu pašvaldībā darbojas neatkarīgi mediji, kas spēj objektīvi analizēt deputātu darbu un solījumu izpildi, – diemžēl ne visur tādi ir pieejami, uzsver I. Kažoka. Attiecīgo mediju analīze var sniegt izvēlei vietvaru vēlēšanās svarīgas atziņas. “Providus” vadītāja piebilst: “Ļoti vērtīgas ir organizētās kandidātu debates. Tā ir laba iespēja salīdzināt dažādus viedokļus un izprast kandidātu spēju argumentēt savu nostāju. Atbildīgs vēlētājs cenšas iepazīties ar iepriekš minētajiem materiāliem, lai lēmums būtu patiesi pārdomāts.”
|
