FOTO: Paula Čurkste, LETA.
Precizēts termiņš, kādā šogad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās ārvalstīs esošie vēlētāji varēs pieteikties balsošanai pa pastu. Paredzētas arī izmaiņas, kas atvieglos vēlēšanu norisi, piemēram, izbraukuma balsošanas iecirkņi mazāk apdzīvotās vietās.
Ar Pašvaldības domes vēlēšanu likuma grozījumiem, kuri stājas spēkā 11. februārī, noteikts, ka vēlētāji ārvalstīs var pieteikties balsošanai pa pastu 50 dienas pirms vēlēšanu dienas, kas šogad notiks 7. jūnijā.
Savukārt jau pērn, 20. novembrī, spēkā stājās citi minētā likuma grozījumi, paredzot, ka šāda pieteikšanās var notikt ne vēlāk kā astoņas dienas pirms vēlēšanu dienas.
Likums iepriekš paredzēja, ka balsošanai pa pastu no ārvalstīm vietvaru vēlēšanās varēja pieteikties 70 dienas pirms vēlēšanu dienas, bet ne vēlāk kā 42 dienas pirms vēlēšanu dienas.
Likums grozīts, jo iepriekš noteiktajā termiņā nav iespējams nodrošināt balsošanas materiālu, tostarp kandidātu sarakstu, pieejamību, ņemot vērā, ka saraksti jāiesniedz, sākot ar 80. dienu pirms domes vēlēšanu dienas, bet ne vēlāk kā 60 dienas pirms tam. Līdz ar to kandidātu saraksti vēlētājiem var būt pieejami tikai pēc kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņa beigām.
Pieteikumu balsošanai pa pastu vēlētāji varēs iesniegt, sākot ar 50. dienu pirms vēlēšanu datuma, izmantojot portālā latvija.gov.lv vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes oficiālajā tīmekļvietnē pieejamo bezmaksas elektronisko pakalpojumu.
Pēc pieslēgšanās portālam latvija.gov.lv būs jāizdrukā balsošanas materiāli, izvēloties vēlēšanu zīmi, par kuru izlemts balsot. Vēlēšanu zīmē var izdarīt atzīmes. Pēc tam vēlēšanu zīme jāievieto vēlēšanu aploksnē, kura jāaizlīmē un jāieliek pasta aploksnē. Pasta aploksnē jāieliek arī vēlētāja pašrocīgi parakstīts apliecinājums, ka viņš balso personiski, norādot savu vārdu, uzvārdu un personas kodu. Uz pasta aploksnes jāatzīmē, ka tajā ir vēlēšanu aploksne, jānorāda vēlētāja vārds, uzvārds un kārtas numurs balsotāju sarakstā. Pasta aploksne jānosūta attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai.
Pērn noteiktas arī citas izmaiņas Pašvaldības domes vēlēšanu likumā. Sākot ar šogad gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, vēlēšanu iecirkņa komisija varēs organizēt balsošanu divās vai vairākās vēlēšanu telpās atbilstoši pašvaldības vēlēšanu komisijas apstiprinātajam darba grafikam. Tādējādi iecirknis dažādās vēlēšanu telpās varētu darboties nepilnu laiku gan iepriekšējās balsošanas dienās, gan vēlēšanu dienā. Šādi iecerēts optimizēt mazo vēlēšanu iecirkņu darbu. Piemēram, vienā novadā varēs apvienot divus mazākus vēlēšanu iecirkņus un pieļaut iespēju, ka viena vēlēšanu telpa nav atvērta visu likumā noteikto balsošanas laiku.
Otrs jaunievedums – izbraukuma balsošana. Vēlēšanu iecirkņa komisija var organizēt izbraukuma balsošanu atbilstoši pašvaldības vēlēšanu komisijas apstiprinātajām vietām un laikiem.
Vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļi varēs doties uz mazāk apdzīvotajām vietām, kurās nav efektīvi izveidot atsevišķu vēlēšanu iecirkni, tādā veidā vēlētājiem dodot iespēju balsot tuvāk savai atrašanās vietai.
Īpaši aktuāls minētais risinājums varētu būt teritoriāli lielos novados, kuros ir nevienmērīgs apdzīvotības blīvums un kuros vēlēšanu iecirkņi tiek veidoti vietās ar lielāku reģistrēto vēlētāju skaitu, taču mazāk apdzīvotie ciemi un viensētas atrodas tālu no šīm vietām. Vēlētāji, kuri balsos izbraukuma balsošanas iecirknī, tiks ierakstīti atsevišķā balsotāju sarakstā, un aizlīmētās aploksnes tiks iemestas atsevišķā aizzīmogotā kastē.
