Ceļu satiksmes likuma 63. panta piektā daļa par ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu pēc ceļu satiksmes negadījuma, pārkāpjot noteikto kārtību, paredz naudas soda piemērošanu velosipēda vai elektroskrejriteņa vadītājam no 2 līdz 11 naudas soda vienībām, bet cita transportlīdzekļa vadītājam: no 14 līdz 140 naudas soda vienībām (70–700 eiro) un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz laiku no trim mēnešiem līdz diviem gadiem vai bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizlieguma. 

Transportlīdzekļa vadītāja rīcība pēc ceļu satiksmes negadījuma ir noteikta Ceļu satiksmes noteikumu piektajā nodaļā: 

“39. Ja ceļu satiksmes negadījumā ir cietuši cilvēki vai nodarīti bojājumi trešās personas mantai (par trešās personas mantu nav uzskatāms ceļu satiksmes negadījumā iesaistītais transportlīdzeklis, kura īpašnieks nav transportlīdzekļa vadītājs), kā arī tad, ja transportlīdzekļiem radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar vai tiem aizliegts braukt, transportlīdzekļa vadītājs: 

39.1. nekavējoties apstājas un paliek negadījuma vietā, iededz avārijas gaismas signalizāciju un uzstāda avārijas zīmi, bet, ja tas nav iespējams, citādā veidā brīdina pārējos ceļu satiksmes dalībniekus par ceļu satiksmes negadījumu; 

39.2. dara visu iespējamo, lai cietušajam sniegtu pirmo palīdzību, izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību vai glābšanas dienestu, bet, ja tas nav iespējams, ar savu vai citu garām braucošu transportlīdzekli nogādā cietušo tuvākajā ārstniecības iestādē un pats atgriežas negadījuma vietā; 

39.3. dara visu iespējamo, lai negadījuma vietā saglabātu notikuma pēdas, pieraksta aculiecinieku vārdu, uzvārdu un adresi; 

39.4. par ceļu satiksmes negadījumu paziņo policijai un, ja nepieciešams, glābšanas dienestam un tālāk rīkojas pēc to norādījumiem.

40. Ja ceļu satiksmes negadījumā nav cietuši cilvēki, nav nodarīti bojājumi trešās personas mantai, kā arī transportlīdzekļiem nav radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar vai tiem aizliegts braukt, transportlīdzekļa vadītājs:

40.1. nekavējoties apstājas un paliek negadījuma vietā, iededz avārijas gaismas signalizāciju un uzstāda avārijas zīmi, bet, ja tas nav iespējams, citādā veidā brīdina pārējos ceļu satiksmes dalībniekus par ceļu satiksmes negadījumu; 

40.2. vienojas ar otra ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā transportlīdzekļa vadītāju par visiem būtiskajiem negadījuma apstākļiem, aizpilda saskaņoto paziņojumu un, neziņojot policijai par negadījumu, atstāj negadījuma vietu.

41. Ja šo noteikumu 40. punktā minētajā ceļu satiksmes negadījumā ir iesaistīti vairāk nekā divi transportlīdzekļi vai ja transportlīdzekļu vadītāji nespēj vienoties par visiem būtiskajiem negadījuma apstākļiem un aizpildīt saskaņoto paziņojumu, transportlīdzekļu vadītāji:

41.1. nekavējoties apstājas un paliek negadījuma vietā, iededz avārijas gaismas signalizāciju un uzstāda avārijas zīmi, bet, ja tas nav iespējams, citādā veidā brīdina pārējos ceļu satiksmes dalībniekus par ceļu satiksmes negadījumu; 

41.2. par ceļu satiksmes negadījumu paziņo policijai un, ja nepieciešams, glābšanas dienestam un tālāk rīkojas pēc to norādījumiem. 

Ja šo noteikumu 39., 40. vai 41. punktā minētajā ceļu satiksmes negadījumā iesaistītie transportlīdzekļi neļauj vai traucē citiem transportlīdzekļiem pabraukt garām ceļu satiksmes negadījuma vietai un tas nav pretrunā ar policijas norādījumiem, transportlīdzekļu vadītāji atbrīvo brauktuvi, pirms tam fiksējot ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu un citu priekšmetu stāvokli.

42. Ja ceļu satiksmes negadījumā ir iesaistīts tikai viens transportlīdzeklis, nav cietuši cilvēki un nav nodarīti bojājumi trešās personas mantai, transportlīdzekļa vadītājs drīkst atstāt negadījuma vietu, neziņojot policijai par negadījumu.”

43. Aprakstītajā situācijā tiesību normas paredz, ka jums bija jāpaliek negadījumā vietā, ņemot vērā, ka tika nodarīti bojājumi trešās personas mantai (ceļa zīmēm), un jāpaziņo policijai. Vienlaikus tiesību normas noteic, ka tālāk jārīkojas pēc policijas norādījumiem.  

Šādā gadījumā, kad policija ir norādījusi, ka varat pamest negadījuma vietu, bet vēlāk atnācis lēmums par administratīvā pārkāpuma uzsākšanu saistībā ar negadījuma vietas pamešanu, vispirms iesakām sazināties ar lēmumā norādīto kontaktpersonu (tādai lēmumā/pavēstē ir jābūt norādītai) un noskaidrot, kāpēc šāda situācija radusies, tostarp sniegt savus paskaidrojumus. 

Vienlaikus no jautājumā aprakstītās situācijas īsti nav skaidrs, kā policija varēja dot atļauju pamest notikuma vietu, tostarp tas, kā jūs varējāt pamest notikuma vietu, ja mašīnai “atteica bremzes” jeb transportlīdzeklim bija radies bojājums, kura dēļ ar to nevar braukt. 

Jebkurā gadījumā norādām, ka saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma (AAL) 40. pantu pie atbildības saucamā persona ir fiziskā persona vai juridiskā persona, par kuras izdarītu administratīvo pārkāpumu ir uzsākts administratīvā pārkāpuma process. 

Pie atbildības saucamā fiziskā persona piedalās administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā personiski (nepilngadīgā persona – ar pārstāvja līdzdalību), bet juridiskā persona – ar pārstāvja starpniecību. Pie atbildības saucamā persona savus pienākumus izpilda personiski tiktāl, ciktāl administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros nepieciešama personiska pienākumu izpilde. 

AAL 41. pantā ir noteiktas pie atbildības saucamās personas tiesības un pienākumi. Piemēram, pie atbildības saucamajai personai ir tiesības iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas, piedalīties administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā, sniegt paskaidrojumus, pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu. 

Tāpat varam norādīt, ka Valsts policija darbā izmanto ķermeņa kameras, lai iegūtais videomateriāls kalpotu kā viens no pierādījumiem. Iespējams, šoreiz šis pierādījums var palīdzēt jums rast risinājumu, izmantojot savas tiesības iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem. 

Nepieciešamības gadījumā iesakām konsultēties ar juridiskās palīdzības sniedzēju.