Attaisnotas personas datu glabāšana Sodu reģistrā visa mūža garumā neatbilst Satversmei

Sodu reģistra aktuālajā datubāzē tiek glabātas ziņas par (Sodu reģistra likuma 22. pants):

• personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess, – līdz brīdim, kad persona zaudē šo statusu;
• aizturēto personu – līdz brīdim, kad persona zaudē šo statusu;
• aizdomās turēto personu – līdz brīdim, kad persona zaudē šo statusu;
• apsūdzēto personu – līdz brīdim, kad persona zaudē šo statusu;
• personu, pret kuru notiek process medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanai, – līdz brīdim, kad persona zaudē šo statusu;
• notiesāto personu – līdz brīdim, kad sodāmība dzēsta vai noņemta, bet gadījumā, kad piemērots medicīniska vai audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis, – līdz brīdim, kad medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis ir atcelts vai audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis ir izpildīts;
• administratīvo pārkāpumu izdarījušo personu – līdz brīdim, kad administratīvā pārkāpuma process izbeigts vai kad no administratīvā pārkāpuma lietā piemērotā soda izpildes vai no administratīvā soda izpildes noilguma iestāšanās, vai no informācijas saņemšanas no zvērināta tiesu izpildītāja par apķīlāšanu, daļēju izpildi vai izpildu lietvedības izbeigšanu vai pabeigšanu ir pagājis gads;
• nepilngadīgo personu, kurai piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis, – līdz brīdim, kad attiecīgais piespiedu līdzeklis ir izpildīts vai aizstāts ar sodu;
• juridisko personu, kurai piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis, – līdz brīdim, kad attiecīgais piespiedu līdzeklis ir izpildīts;
• personu, par kuru saņemtas ziņas no Eiropas Savienības dalībvalsts vai trešās valsts, – līdz brīdim, kad no Eiropas Savienības dalībvalsts centrālās iestādes vai trešās valsts saņemtas ziņas par iepriekš sniegto ziņu dzēšanu, bet ne ilgāk kā 100 gadus pēc personas dzimšanas.

Pēc tam, kad zūd Sodu reģistra likumā noteiktais pamats vai termiņš ziņu glabāšanai Sodu reģistra aktuālajā datubāzē, ziņas no tās tiek pārvietotas uz Sodu reģistra arhīva datubāzi.

Papildu iepriekš minētajam Sodu reģistra likuma 23. pants paredz, ka Sodu reģistra arhīva datubāzē tiek glabātas ziņas par:

• personu, kurai dzēsta vai noņemta sodāmība, personu, pret kuru uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts, attaisnoto personu, personu, kurai piemērotais audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis ir izpildīts, personu, kurai piemērotais medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis ir atcelts, – gadu pēc tam, kad no Fizisko personu reģistra saņemtas ziņas par personas nāvi, bet ne ilgāk kā 100 gadus pēc personas dzimšanas;
• juridisko personu, kurai piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis, – līdz tās likvidācijai vai 10 gadus pēc tās likvidācijas, ja juridiskajai personai izpildīts piespiedu ietekmēšanas līdzeklis – likvidācija;
• administratīvo pārkāpumu izdarījušo personu – gadu pēc tam, kad no Fizisko personu reģistra saņemtas ziņas par personas nāvi, 10 gadus pēc administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanas, administratīvā pārkāpuma lietā piemērotā soda izpildes vai no administratīvā soda izpildes noilguma iestāšanās, vai no informācijas saņemšanas no zvērināta tiesu izpildītāja par izpildu dokumenta izsniegšanu atpakaļ piedzinējam, vai izpildu lietvedības izbeigšanas vai pabeigšanas, vai arī 10 gadus no ziņu pārnešanas uz arhīva datubāzi par personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim.

Pēc tam, kad beidzas Sodu reģistra likumā noteiktais ziņu glabāšanas pamatojums vai termiņš, ziņas likumā noteiktajā kārtībā tiek dzēstas arī no Sodu reģistra arhīva datubāzes.

Tiesību aktos noteiktajos gadījumos ziņas no Sodu reģistra var pieprasīt un saņemt:

• privātpersona (piemēram, lai saņemtu ziņas par sevi);
• operatīvās darbības subjekts, iestāde vai persona, kura pilnvarota veikt izmeklēšanu, prokuratūras struktūrvienība un tiesa;
• iestāde, kura ir tiesīga veikt administratīvā pārkāpuma procesu, un citas valsts un pašvaldības iestādes normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un apjomā;
• zvērināts tiesu izpildītājs (amata pienākumu ietvaros);
• aizstāvis (piemēram, par aizstāvamo personu kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma lietā);
• darba devējs (ziņas, kas nepieciešamas, lai pārbaudītu fiziskās personas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem, pieņemot to darbā vai dienestā);
• Eiropas Savienības dalībvalsts centrālā iestāde (par Latvijas valstspiederīgā aktuālo sodāmību Latvijā, citā Eiropas Savienības dalībvalstī un notiesāšanu trešā valstī, kā arī citas Eiropas Savienības dalībvalsts valstspiederīgā un trešās valsts valstspiederīgā aktuālo sodāmību Latvijā);
• Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs (veicot sistēmas pārziņa funkcijas datu kvalitātes nodrošināšanai, kā arī ievadīto datu analīzei, ziņu izsniegšanai no sistēmas un statistisko datu sagatavošanai).

Ziņas par attaisnoto personu glabājas reģistra arhīvā visa tās mūža garumā

Satversmes tiesā vērsās Administratīvā rajona tiesa, kuras izskatīšanā bija administratīvā lieta, kas ierosināta pēc kriminālprocesa ietvaros attaisnotas personas pieteikuma. Attaisnotā persona lūdza Administratīvo rajona tiesu atzīt Iekšlietu ministrijas Informācijas centra faktisko rīcību, uzglabājot informāciju par šo personu Sodu reģistra arhīva datubāzē, par prettiesisku un atlīdzināt personai radīto nemantisko kaitējumu.

Administratīvā rajona tiesa konstatēja, ka saskaņā ar Sodu reģistra likuma 23. panta 1. punktu (apstrīdētā norma) ziņas par kriminālprocesā attaisnoto personu Sodu reģistra arhīva datubāzē faktiski glabājas visa personas mūža garumā, un tiesas ieskatā šāds tiesiskais regulējums nesamērīgi ierobežojot Latvijas Republikas Satversmes 96. pantā ietvertās personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Kriminālprocesā attaisnota persona ir uzskatāma par nevainīgu

Satversmes tiesa lietas izskatīšanā skaidroja1, ka sodāmība ir noziedzīgu nodarījumu izdarījušas personas notiesāšanas vai soda noteikšanas juridiskās sekas, kas ir spēkā tiesas spriedumā vai prokurora priekšrakstā par sodu noteiktajā soda izciešanas laikā, kā arī pēc tam, līdz sodāmības dzēšanai vai noņemšanai likumā noteiktajā kārtībā. No sodāmības fakta personai var izrietēt noteikti ierobežojumi, piemēram, attiecībā uz darba tiesiskajām attiecībām vai nepieciešamību nodrošināt soda izpildes uzraudzību. Savukārt attaisnota persona ir uzskatāma par nevainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, attiecīgi tai nav arī sodāmības.

Tāpat Satversmes tiesa konstatēja, ka attaisnotu, tātad nevainīgu, personu dati tiek apstrādāti vienotā sistēmā ar to personu datiem, kuras ir atzītas par vainīgām, turklāt tiek apstrādāti tikpat ilgi, taču šādu attieksmi iespējams pamatot tikai ar īpaši svarīgiem un objektīviem iemesliem, kas paši par sevi nav saistīti ar personas vainu vai nevainīgumu.

Datu glabāšanas mērķi ir leģitīmi, bet tos var sasniegt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem

Vērtējot to, ar kādu mērķi kriminālprocesā attaisnotas personas dati vispār tiek glabāti Sodu reģistrā, Satversmes tiesa secināja, ka attaisnotas personas datu glabāšana Sodu reģistrā ir vērsta uz sabiedrības drošības aizsardzību, jo Sodu reģistra arhīva datubāzē glabātos datus var izmantot, lemjot par kriminālprocesa atjaunošanu saistībā ar jaunatklātiem apstākļiem vai spēkā stājušos nolēmumu izskatīšanu no jauna. Tāpat šos datus var izmantot arī pati persona, lai saņemtu oficiālu apstiprinājumu tam, ka šī persona ir attaisnota, un pieprasītu atlīdzinājumu par tai kriminālprocesā nodarīto kaitējumu.

Tomēr Satversmes tiesas ieskatā šos mērķus var sasniegt ar personu mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, jo:

• Kriminālprocesa atjaunošana saistībā ar jaunatklātiem apstākļiem iespējama tikai Krimināllikumā noteiktajos noilguma termiņos, kas lielākajā daļā gadījumu ir divi līdz piecpadsmit gadi no nozieguma izdarīšanas dienas, ņemot vērā nozieguma smagumu. Līdz ar to visā attaisnotas personas mūža garumā, glabājot tās datus Sodu reģistra arhīva datubāzē, šie dati tiek apstrādāti daudz ilgāk, nekā ir nepieciešams. Savukārt spēkā stājušos nolēmumu izskatīšana notiek uz advokāta vai prokurora pieteikuma pamata, taču šāda pieteikuma apsvēršanai advokāta vai prokurora rīcībā jau ir jabūt informācijai par konkrētiem, būtiskiem materiālo vai procesuālo likuma normu pārkāpumiem. Tātad Sodu reģistra arhīva datubāzē esošo ziņu apstrādei nav izšķirošas nozīmes. Turklāt šādi gadījumi ir ārkārtīgi reti, tiem ir izņēmuma raksturs.
• Aizskarto personas subjektīvo tiesību aizsardzība cita starpā saistībā ar kriminālprocesā nodarīto kaitējumu pamatā ir atkarīga no pašas personas lēmuma. Proti, persona var izvēlēties arī neīstenot savas tiesības, kā arī pieprasīt savu datu dzēšanu. Tādējādi personai pašai ir tiesības pieņemt lēmumus attiecībā uz saviem datiem pat tad, ja šie lēmumi vēlāk apgrūtina tās iespējas izmantot savas tiesības. Attiecīgi tad, ja nepastāv cits pamatots datu glabāšanas nolūks, valstij nav pamata glabāt būtisku personas datu apjomu ar atrunu, ka personai šie dati kādā brīdī varētu būt noderīgi.

Tāpat Satversmes tiesa lietas izskatīšanā saskaņā ar Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas sniegto informāciju konstatēja, ka tiesībaizsardzības iestādes Sodu reģistra arhīva datubāzē esošos datus par kriminālprocesā attaisnotu personu mēdz izmantot, lai, piemēram, nākotnē izvirzītu versijas par notikumā iesaistītajām personām, noskaidrotu personas saikni ar noziedzīgo vidi, sniegtu informāciju par personas reputāciju vai veiktu personas datu padziļinātu pārbaudi operatīvās darbības ietvaros. Satversmes tiesas ieskatā šādu darbību veikšana attiecībā uz attaisnotām personām ir nepieļaujama, jo tās nevar tikt uzskatītas par tādām, kas nepieciešamas sabiedrības drošības apdraudējuma novēršanai, kā arī faktiski prezumē nevainīgas personas iesaisti noziedzīgā nodarījumā, lai gan par to ir attaisnojošs tiesas spriedums.

Līdz 2023. gada 1. jūlijam jāpieņem personas datu apstrādes pamatprincipos balstīts tiesiskais regulējums

Ņemot verā iepriekš minēto, Satversmes tiesa atzina Sodu reģistra likuma 23. panta 1. punktu, ciktāl tas attiecas uz ziņām par attaisnoto personu, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam.

Lai dotu laiku likumdevējam pieņemt personas datu apstrādes pamatprincipos balstītu tiesisko regulējumu, kas pieļautu kriminālprocesā attaisnotas personas datu apstrādi, Sodu reģistra likuma 23. panta 1. punkts atzīts par spēkā neesošu no 2023. gada 1. jūlija, savukārt attiecībā uz attaisnotām personām, kuras jau uzsākušas savu pamattiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem (piemēram, jau ir vērsušās tiesā), minētā norma atzīta par spēkā neesošu no personas pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.

1 Satversmes tiesas 22.12.2022. spriedums lietā Nr. 2022-09-01.