Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Parasti ierobežojumus saista ar tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, bet, piemēram, tiesnešiem, prokuroriem ņem vērā arī sodāmību par noziedzīgiem nodarījumiem aiz neuzmanības.
FOTO: Freepik
Tieslietu ministrijas (TM) Krimināltiesību departamenta jurists Uldis Zemzars norāda, ka ierobežojumi, kas saistīti ar sodāmību un liedz iespēju strādāt kādā no nozarēm, ir noteikti vairāk nekā 50 dažādos normatīvajos aktos. Biežāk tajos ir ierobežojumi strādāt profesijās un iegūt attiecīgo amatu, ja pirms tam ir izdarīts tīšs noziedzīgs nodarījums. Jāteic, ka arī par administratīvajiem pārkāpumiem ir paredzēta sodāmība, taču tā tiek dzēsta jau pēc gada. IeM Informācijas centra Starptautiskās sadarbības nodaļas vecākā referente Signe Seškena vērš uzmanību, ka pašlaik tiesību ierobežojumi pēc sodāmības dzēšanas valstī ir noteikti vairāk nekā 120 normatīvajos aktos – tie attiecas ne tikai uz iespēju strādāt kādā nozarē, bet arī, piemēram, ieroča saņemšanu, piedalīšanos konkursos u.c.
Kas ir noziedzīgs nodarījums
Krimināllikums nosaka, ka noziedzīgs nodarījums ir ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarīts šajā likumā paredzēts nodarījums – darbība vai bezdarbība –, par kura izdarīšanu draud kriminālsods. Noziedzīgajiem nodarījumiem ir struktūra, proti, tos iedala noziegumos un kriminālpārkāpumos.
Noziegumi iedalās mazāk smagos, smagos un sevišķi smagos noziegumos. Atšķirībā no tā, kāds sods Krimināllikumā paredzēts par konkrēta nozieguma izdarīšanu, tas ir ierindojams kādā no iepriekš minētajām grupām. Tāpat, izvērtējot soda smagumu, ņem vērā, vai noziegums ir bijis tīšs vai aiz neuzmanības. Jāvērš uzmanība, ka sodāmību par noziedzīgiem nodarījumiem aiz neuzmanības daudzās nozarēs neņems vērā, jo pārsvarā likumos ir aizliegumi vai ierobežojumi par tīšu noziedzīgu nodarījumu.
U. Zemzars norāda, ka parasti ierobežojumus saista ar tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, bet, piemēram, tiesnešiem, prokuroriem ņem vērā arī sodāmību par noziedzīgiem nodarījumiem aiz neuzmanības.
Kas ir sodāmība un tās dzēšana
IeM norāda, ka sodāmība ir noziedzīgu nodarījumu izdarījušas personas notiesāšanas vai soda noteikšanas juridiskās sekas, kas ir spēkā tiesas vai prokurora priekšrakstā par sodu noteiktajā soda izciešanas laikā, kā arī pēc tam līdz sodāmības dzēšanai vai noņemšanai likumā noteiktajā kārtībā.
Persona uzskatāma par sodītu no notiesājoša sprieduma spēkā stāšanās brīža vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās dienas. Sodāmības dzēšana anulē visas nodarījuma krimināltiesiskās sekas.
"Ierobežojumi, kas saistīti ar sodāmību un liedz iespēju strādāt kādā no nozarēm, ir noteikti vairāk nekā 50 dažādos normatīvajos aktos."
Noziegumu un kriminālpārkāpumu sodāmības dzēšanas termiņi
Termiņu, kad sodāmība tiek dzēsta, skaita no dienas, kad persona pilnībā ir izcietusi pamatsodu un papildsodu. Ja ir bijusi mantas konfiskācija, tā nekādi neietekmē sodāmības dzēšanas termiņu. Savukārt, ja personu atbrīvo pirms noteiktā termiņa, tad sodāmības dzēšanas termiņu skaita no faktiskās dienas, kad sods ir izciests.
Par nesodītām ir atzīstamas šādas personas:
Krimināllikumā ir noteiktas nepilngadīgo kriminālatbildības īpatnības. Šī likuma 65. panta 5. daļā ir norādīts, ka "persona, kas pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas izdarījusi kriminālpārkāpumu, pēc soda izciešanas atzīstama par nesodītu". Tas nozīmē, ka sodāmība dzēšas uzreiz pēc soda izciešanas nepilngadīgajiem, kā arī pilngadīgajiem, kuri bija notiesāti par kriminālpārkāpumu, kas izdarīts pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas.
Administratīvā sodāmība
Arī par administratīvajiem pārkāpumiem ir sodāmība. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) 38. pants paredz: "Ja administratīvi sodītā persona gada laikā no dienas, kad beigusies soda izpildīšana, nav izdarījusi jaunu administratīvo pārkāpumu, tā atzīstama par administratīvi nesodītu." Ziņas gan par noziegumiem, gan par kriminālpārkāpumiem, kā arī administratīvajiem sodiem iekļauj Sodu reģistrā.
Kas ir Sodu reģistrs?
Sodu reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis un turētājs ir IeM Informācijas centrs. Reģistrā iekļautās ziņas ir ierobežotas pieejamības informācija. Sodu reģistra likuma mērķis ir izveidot vienotu uzskaiti par noziedzīgus nodarījumus un administratīvos pārkāpumus izdarījušām personām, lai veicinātu šo nodarījumu un pārkāpumu novēršanu un atklāšanu, kā arī par tiem personai noteiktā soda izpildes un tiesību ierobežojumu kontroli.
Dzēsta sodāmība saglabājas Sodu reģistrā
IeM Informācijas centra Sodu reģistrā glabā informāciju gan par dzēstu, gan vēl spēkā esošu sodāmību. S. Seškena vērš uzmanību, ka tiesību ierobežojumus pēc sodāmības dzēšanas personai nosaka nevis Sodu reģistra dati, bet gan citi ārējie normatīvie akti.
"Arhīva datubāzē ziņas par administratīvo sodāmību glabā desmit gadus."
Datus no Sodu reģistra arhīva datubāzes izsniedz tikai gadījumos, ja to paredz attiecīgais normatīvais akts. Pārējās situācijās norāda, ka pret personu nav attiecināmi normatīvajā aktā paredzētie ierobežojumi. Kam saskaņā ar Sodu reģistra likumu ir tiesības pieprasīt un saņemt ziņas no Sodu reģistra, var uzzināt LV portāla skaidrojumā "Sodāmība un tās sekas uz karjeru".
Administratīvās sodāmības gadījumā ir mazliet citādi. Sodāmību uzskata par dzēstu jau pēc gada, rēķinot termiņu no soda izciešanas vai lietas izskatīšanas noilguma brīža. S. Seškena skaidro, ka tikmēr ziņas par sodīto personu glabājas aktuālajā datubāzē. Taču arhīva datubāzē šīs ziņas saglabājas vai nu gadu pēc personas nāves, vai nu desmit gadus pēc administratīvā pārkāpuma lietā piemērotā soda izciešanas vai izpildes vai administratīvā soda izpildes noilguma iestāšanās. Tāpēc arī administratīvā sodāmība turpmākajā dzīvē var radīt nepatīkamus pārsteigumus.
Šķērslis karjerai
TM agrāk veiktie apkopojumi liecina, ka pārsvarā tiesību ierobežojumos par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir liegta iespēja iegūt profesiju kādā nozarē, piemēram, kļūt par policistu, pedagogu, zvērinātu advokātu, zvērinātu notāru, valsts kontrolieri, finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekli, tiesu ekspertu, prakses ārstu u. c.
Turpretī, kas gan varētu šķist nesaprotami, par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ja sodāmība jau ir dzēsta, normatīvie akti ierobežojumus nenosaka personām, kuras, piemēram, grib kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, grib kļūt par Augstākās izglītības padomes locekli vai kandidēt Saeimas vēlēšanās.
"Darba ņēmējam nav pienākuma informēt darba devēju par sodāmību, ja vien to nenosaka likumdošana."
Jāvērš uzmanība, ka darba ņēmējam nav pienākuma informēt darba devēju par sodāmību, ja vien to nenosaka tiesību akti, kā tas ir iepriekš minētajos gadījumos. Tāpat personai ar sodāmību nav ierobežojumu izbraukšanai no valsts. Taču valstis, ar kurām Latvijai nav bezvīzu režīma, sodāmību gan var uzskatīt par šķērsli iebraukšanai šajā valstī. Šādos gadījumos ir vēlams sazināties ar attiecīgo vēstniecību.
Priekšzīmīga uzvedība, apžēlošana, amnestija
Sodāmību var dzēst ātrāk trīs gadījumos – par priekšzīmīgu uzvedību, apžēlošanas vai amnestijas kārtībā. U. Zemzars norāda, ka priekšzīmīga uzvedība nozīmē jaunu noziedzīgu nodarījumu un administratīvo pārkāpumu neizdarīšanu, kā arī to, ka persona ir atradusi darbu un strādā.
Apžēlošanas kārtība ir atrunāta Apžēlošanas likumā, un to veic Valsts prezidents. Savukārt amnestija ir vienreizēji izdots Saeimas likums, kas amnestē noteiktas kategorijas noziedzīgu nodarījumu izdarītājus noteiktā laika periodā. Apžēlošana un amnestija ir iekļautas Satversmes 45. pantā. Valsts prezidentam ir tiesības apžēlot noziedzniekus, par kuriem tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā. Savukārt amnestiju dod Saeima.
Ir nozares, kurās ierobežojumi personu vairs neskar, ja ir iegūta tieši apžēlošana vai amnestija, piemēram, tādā gadījumā var pretendēt arī uz valsts kontroliera amatu.
UZZIŅAI
Nozaru likumi, kuros ir ierobežojumi par tīši izdarītu noziedzīgu nodarījumu*:
*Informācija no TM veikta apkopojuma
