Turpmāk biedrībām un nodibinājumiem būs obligāti jānorāda sava darbības joma

Līdz šim normatīvie akti neparedzēja obligātu pienākumu norādīt NVO darbības jomu. Tā bija brīvprātīga izvēle, ko bija izdarījušas vien 13% Latvijā reģistrēto organizāciju.

2024. gada 31. janvārī Uzņēmumu reģistrā (UR) bija ierakstītas 24 838 biedrības, arodbiedrības un nodibinājumi, no kuriem savu darbības jomu bija norādījuši tikai 3362.1 Šī gada 20. martā stājās spēkā grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā, kas papildināti ar 12.¹ pantu, nosakot, ka no 1. jūlija biedrības un nodibinājumi tiek klasificēti atbilstoši savai darbības jomai. Vienlaikus 1. jūlijā stājās spēkā jauni Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 389 “Biedrību un nodibinājumu klasificēšanas noteikumi”, kas turpmāk regulēs darbības jomas pieteikšanas un maiņas kārtību.

Mērķis – iegūt visaptverošu pārskatu par NVO sektoru

LV portāls jau vairākkārt ir vēstījis par negatīvajām sekām un riskiem, ko rada neskaidrais priekšstats par to, kas notiek NVO sektorā.

Organizācijas bieži vien nespēja ne identificēt savu saimniecisko darbību, ne reģistrēt darbības jomu UR. Savukārt bez visaptverošiem un pilnīgiem datiem nav iespējams no NVO sektora izdalīt, analizēt biedrības un nodibinājumus, to darbības jomas, saimnieciskās darbības aktivitātes, kā arī finanšu un citus rādītājus.

Tāpat NVO sektora uzskaites nepilnības liedza mērķēti sasniegt noteiktu jomu organizācijas, kad tas bija nepieciešams. Pētījumā par Latvijas biedrību un nodbinājumu klasifikācijas problēmām un risinājumiem2 secināts, ka neskaidrība bija šķērslis identificēt potenciālos valsts atbalsta saņēmējus Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai.

Datu trūkums ne tikai neļauj gūt skaidrību par NVO darbības mērķiem, bet nepietiekamas uzraudzības dēļ arī rada noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus. Šī nenoteiktība paaugstina NVO riska novērtējumu organizāciju attiecībās ar finanšu sektoru.

Piemēram, Finanšu darījumu darba grupas (FATF) Starptautiskais standarts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanai paredz, ka valstij ir jāspēj identificēt NVO, kuras ir pakļautas augstam terorisma finansēšanas riskam (FATF 8. rekomendācija “Bezpeļņas organizācijas”). Atbilstoši FATF definīcijai augstam riskam ir pakļautas NVO, kuras galvenokārt nodarbojas ar līdzekļu piesaisti vai izmaksu tādiem mērķiem kā labdarība, reliģija, kultūra, izglītība, sociāls nolūks vai veic cita veida “labus darbus”.

Latvijā NVO sektorā tiek apgrozīti ievērojami līdzekļi. Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) Nacionālajā NILLTPF risku novērtēšanas ziņojumā par 2020.–2022. gadu ir norādīts, ka pārskata laikā NVO kopā saņēmušas ap 760 miljoniem eiro. Vienlaikus tajā secināts, ka, piemēram, Latvijā reģistrētajiem NVO darījumiem paaugstināti terorisma finansēšanas riski piemīt mazāk nekā 1%.

Reģistrētās NVO darbības jomu norādīs, iesniedzot gada pārskatu VID

Jaunais regulējums paredz, ka turpmāk, piesakot jaunas biedrības vai nodibinājuma reģistrāciju UR, būs obligāti jānorāda NVO darbības joma.

Savukārt līdz 2024. gada 30. jūnijam reģistrētās biedrības un nodibinājumi pirmo reizi ziņas par darbības jomu norādīs, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) gada pārskatu par 2024. gadu.

Šis pienākums attieksies arī uz tām organizācijām, kuras jau iepriekš bija brīvprātīgi norādījušas savu darbības jomu.

Noteikumu anotācijā uzsvērts, ka šādas informācijas iesniegšana neradīs biedrībām un nodibinājumiem papildu administratīvo slogu un izmaksas. VID saņemto informāciju nodos UR, kas nodrošinās to publisku pieejamību.

Arī vēlāk organizācijai katru gadu būs iespēja bez maksas aktualizēt informāciju par savu darbības jomu, iesniedzot pārskatu VID EDS. Savukārt, ja biedrība vai nodibinājums vēlēsies precizēt savu darbības jomu citā laikā, kas atšķiras no gada pārskata iesniegšanas brīža, tad būs jāiesniedz pieteikums UR un par izmaiņu reģistrēšanu jāmaksā valsts nodeva (5,69 eiro).  

Reģistrējot darbības jomu, UR un VID nepārbaudīs, vai organizācija ir norādījusi patiesu informāciju, uzsvērts noteikumu anotācijā.

“Biedrībām un nodibinājumiem būs pienākums nodrošināt, ka norādītā darbības joma atbilst statūtos norādītajam darbības mērķim. Atbilstošas informācijas norādīšana ir svarīga, lai finanšu institūcijām (piemēram, bankām) vai uzraugošajām institūcijām (piemēram, VID) nerastos šaubas par organizācijas veiktajiem finanšu darījumiem,” NVO atbildību akcentē Tieslietu ministrija.

Klasifikatorā 22 darbības jomas

1. jūlijā spēku ir zaudējuši līdzšinējie 2015. gada 22. decembra MK noteikumi Nr. 779 “Biedrību un nodibinājumu klasificēšanas noteikumi”, kas paredzēja klasificēt NVO 15 darbības jomās ar apakšjomām (kopā 66) atbilstoši Eiropas Savienības Saimniecisko darbību statistiskajai klasifikācijai (NACE).

Izmaiņas paredz biedrībām un nodibinājumiem piedāvāt 22 darbības jomas, kuru apraksti ir pieejami MK noteikumu pielikumā.  Tās vairs nav sasaistītas ar NACE, kas praksē nereti apgrūtināja iespēju organizācijai piemeklēt atbilstošāko. Noteikumu anotācijā norādīts, ka darbības jomas tagad ir izstrādātas, lai atbilstu FATF 8. rekomendācijām bezpeļņas organizācijām.

Jaunais klasifikators vairs neparedz tādas darbības jomas kā “Plašsaziņas līdzekļi un komunikācija”, “Jaunatnes biedrība vai nodibinājums”, “Brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijas”.

Biedrībām un nodibinājumiem būs iespēja izvēlēties un norādīt ne vairāk kā piecas darbības jomas.

Šāds ierobežojums tiek noteikts, lai klasifikators sasniegtu savu mērķi – iegūt visaptverošu pārskatu par NVO sektoru kopumā –, un tādēļ ir svarīgi, lai darbības jomu skaits, ko var norādīt katra organizācija, nebūtu pārāk liels, paskaidrots noteikumu anotācijā.

Izvēloties savai organizācijai atbilstošāko darbības jomu, nepieciešams saprast, kura joma organizācijas darbībā ir nozīmīgākā un visprecīzāk raksturo tās kopējo mērķi.

Noteikumu anotācijā uzsvērts, ka darbības joma ir jānošķir no metodēm, ar kādām organizācija sasniedz savus mērķus, kā arī no mērķgrupas. Darbības jomai būtu jāsakrīt ar statūtos norādīto organizācijas mērķi.

Jaunajā klasifikatorā ir saglabāta iespēja norādīt “Citur neklasificētu darbības jomu”, taču tā būtu jāizvēlas tikai tad, ja organizācija savu darbību nevar saistīt ar klasifikatorā ietvertajām darbības jomām un tā ir ļoti specifiska, teikts noteikumu anotācijā. Šo darbības jomu būtu jāizvēlas pēc iespējas retāk, lai sasniegtu biedrību un nodibinājumu klasificēšanas mērķi – radīt skaidru priekšstatu par NVO darbību un to caurskatāmību.

1 Ministru kabineta noteikumu Nr. 398 “Biedrību un nodibinājumu klasificēšanas noteikumi” anotācija.

2 Pētījums par pilsoniskās sabiedrības organizāciju sektoru Latvijā 2020–2024: Latvijas biedrību un nodibinājumu klasifikācijas problēmas un risinājumi. Pieejams: https://nvo.lv/uploads/nvo_petijums_2021.pdf.