Jaunā kārtība izriet no grozījumiem Biedrību un nodibinājumu likumā un 25.jūnijā Ministru kabinetā (MK) pieņemtajiem Biedrību un nodibinājumu klasificēšanas noteikumiem.
Jaunais regulējums nosaka, ka turpmāk piesakot biedrības vai nodibinājuma reģistrāciju Uzņēmumu reģistra vestajā biedrību un nodibinājumu reģistrā, būs obligāti jānorāda tās darbības joma. Savukārt līdz 2024. gada 30. jūnijam reģistrētās biedrības un nodibinājumi pirmo reizi ziņas par darbības jomu norāda, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā gada pārskatu par 2024. gadu. Uzņēmumu reģistrs, pamatojoties uz gada pārskatā iekļauto informāciju par biedrības vai nodibinājuma darbības jomu, kas elektroniski saņemta no VID, izdarīs ierakstu biedrību un nodibinājumu reģistrā.
Līdz šim organizācijām darbības jomas norādīšana bija brīvprātīga, un to izmantoja tikai aptuveni 13% biedrību un nodibinājumu.
“Skaidrība par biedrību un nodibinājumu darbības jomām palielinās tiesisko noteiktību valstī, kā arī uzlabos nozares caurspīdīgumu, ņemot vērā Uzņēmumu reģistrā reģistrēto datu brīvu pieeju publiskajam un privātajam sektoram, kā arī dažādu sociālo, ekonomisko, finanšu un citu tendenču pētniekiem,” stāsta Sandis Karelis, Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra vietnieks juridiskajos jautājumos.
Otrs virziens, kas izriet no jaunā regulējuma, ir saistīts ar neaktīvu biedrību un nodibinājumu jeb t.s. “tukšo čaulu” izslēgšanu no biedrību un nodibinājumu reģistra. Izmaiņas Biedrību un nodibinājumu likumā nosaka, ka turpmāk Uzņēmumu reģistrs varēs uzsākt likvidāciju gadījumos, kad biedrībai vai nodibinājumam ilgāk par diviem gadiem nav valdes vai organizācija nav sasniedzama juridiskajā adresē, un sešu mēnešu laikā pēc brīdinājuma nosūtīšanas trūkumi nav novērsti. Tāpat biedrības vai nodibinājuma darbību varēs izbeigt ar VID lēmumu, ja organizācija triju mēnešu laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas nav iesniegusi gada pārskatu un kopš pārkāpuma izdarīšanas ir pagājuši vismaz divi gadi.
Valsts iniciētu likvidācijas procedūru regulē likumi, un tā tiek izmantota tikai tad, ja klients nereaģē, jeb reģistru tīrīšanai no “tukšajām čaulām”. Agrāk valsts iniciētā likvidācija attiecās tikai uz komercreģistrā reģistrētajām kapitālsabiedrībām, ko regulēja Komerclikums, bet pēdējos gados reģistru tīrīšana kļūst iespējama arī citos reģistros: uzņēmumu reģistrā reģistrēto kooperatīvo sabiedrību vienkāršoto likvidāciju regulē Kooperatīvo sabiedrību likums un reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā reģistrēto reliģisko organizāciju vienkāršoto likvidāciju – Reliģisko organizāciju likums.
Privātpersonām jāņem vērā, ka šādā gadījumā pati juridiskā persona kreditorus neinformē par tās darbības apturēšanu. Paziņojums par to tiek
publicēts Latvijas Vēstnesī, bet līdzās tam ir iespēja saņemt arī Uzņēmumu reģistra bezmaksas pakalpojumu – pieteikto izmaiņu ziņotāju, kas informēs par to, ka, piemēram, par biedrību reģistrētajās ziņās pieteiktas izmaiņas.
