Labdien! Pirms 12 gadiem izraisīju satiksmes negadījumu un sabojāju “Latvijas dzelzceļa” inventāru. Tika uzsākta krimināllieta un noteikts kriminālsods 7 eiro, ko samaksāju. Vai manā biogrāfijā vēl ir šī lieta? Gribu strādāt valsts iestādē. Avārijas brīdī biju nelielā alkohola reibumā (1,12 promiles), un administratīvā soda termiņš jau ir beidzies.
Atbilstoši Krimināllikuma (KL) 63. pantam sodāmība ir noziedzīgu nodarījumu izdarījušas personas notiesāšanas vai soda noteikšanas juridiskās sekas, kas ir spēkā tiesas vai prokurora priekšrakstā par sodu noteiktajā soda izciešanas laikā, kā arī pēc tam līdz sodāmības dzēšanai vai noņemšanai likumā noteiktajā kārtībā.
Persona uzskatāma par sodītu no notiesājoša sprieduma spēkā stāšanās brīža vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās dienas.
Par nesodītām atzīstamas:
1) personas, kas atbrīvotas no soda ar tiesas spriedumu vai attaisnotas;
2) personas, kurām iestājies likumā paredzētais notiesājoša sprieduma izpildīšanas noilgums;
3) nosacīti notiesātas personas – gadu pēc pārbaudes laika beigām, bet papildsoda piemērošanas gadījumā – gadu pēc papildsoda izciešanas laika beigām. Ja nosacīti notiesātajai personai tiek izpildīts piespriestais sods, tad sodāmības dzēšanas termiņu aprēķina, ņemot vērā faktiski izciesto sodu;
4) pēc viena gada – personas, kas izcietušas īslaicīgu brīvības atņemšanu, sabiedrisko darbu vai naudas sodu;
5) pēc diviem gadiem – personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ne ilgāku par trim gadiem, vai probācijas uzraudzību;
6) pēc pieciem gadiem – personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ilgāku par trim gadiem, bet ne ilgāku par pieciem gadiem;
7) pēc astoņiem gadiem – personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ilgāku par pieciem gadiem, bet ne ilgāku par desmit gadiem;
8) pēc desmit gadiem – personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ilgāku par desmit gadiem.
Sodāmības dzēšanas termiņu skaita no dienas, kad persona pilnībā izcietusi pamatsodu un papildsodu.
Saskaņā ar iepriekšminēto sodāmībai jābūt dzēstai, bet sodāmība ir izdarītā pārkāpuma sekas, kas personu var vajāt visu mūžu. Proti, tā atkarībā no izdarītā pārkāpuma smaguma pēc attiecīga laika perioda tiek uzskatīta par dzēstu, taču Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Sodu reģistrā glabājas ziņas gan par dzēstu, gan par spēkā esošu sodāmību. Tas nozīmē, ka pagātnes izdarītās muļķības var būt tagadnes iemesls, piemēram, atteikumam strādāt kādā konkrētā profesijā.
Ierobežojumi, kas saistīti ar sodāmību un liedz iespēju strādāt kādā nozarē, ir noteikti vairāk nekā 50 dažādos normatīvajos aktos. Ņemot vērā, ka jautājumā nav norādīta konkrēta valsts iestāde, kurā vēlaties strādāt, sīkākus komentārus nevaram sniegt.
Savukārt, runājot par administratīvo atbildību, norādām, ka atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 24. pantam administratīvā sodāmība ir administratīvo pārkāpumu izdarījušas personas soda piemērošanas administratīvi tiesiskās sekas, kas ir spēkā nolēmuma par sodu izpildes laikā, kā arī pēc tam līdz administratīvās sodāmības dzēšanai.
Persona uzskatāma par sodītu no brīža, kad nolēmums stājies spēkā. Persona atzīstama par administratīvi nesodītu gadu pēc soda izpildes. Administratīvās sodāmības dzēšanas termiņu skaita no dienas, kad pilnībā ir izpildīts pamatsods un papildsods.
Ja sods nav izpildīts, tad persona uzskatāma par administratīvi sodītu vēl gadu pēc soda izpildes noilguma termiņa beigām.
Administratīvās sodāmības mērķis ir dot administratīvi sodītajai personai iespēju pierādīt, ka administratīvais sods ir sasniedzis savu mērķi, proti, pierādīt, ka persona ir apzinājusies savas rīcības nepareizumu un sodāmības perioda laikā jaunus pārkāpumus vairs neizdara (Smiltēna, A. Administratīvā soda piemērošana. Administratīvo pārkāpumu tiesības: Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2020, 140. lpp.).
Vienlaikus norādām, ka saskaņā ar Sodu reģistra likuma 23. pantu Sodu reģistra arhīva datubāzē glabā ziņas par:
1) personu, kurai dzēsta vai noņemta sodāmība, personu, pret kuru uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata, personu, kurai piemērotais audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis ir izpildīts, personu, kurai piemērotais medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis ir atcelts, – gadu pēc tam, kad no Fizisko personu reģistra saņemtas ziņas par personas nāvi, bet ne ilgāk kā 100 gadus pēc personas dzimšanas;
2) juridisko personu, kurai piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis, – līdz tās likvidācijai vai 10 gadus pēc tās likvidācijas, ja juridiskajai personai izpildīts piespiedu ietekmēšanas līdzeklis – likvidācija;
3) administratīvo pārkāpumu izdarījušo personu – gadu pēc tam, kad no Fizisko personu reģistra saņemtas ziņas par personas nāvi, 10 gadus pēc administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanas, administratīvā pārkāpuma lietā piemērotā soda izpildes vai no administratīvā soda izpildes noilguma iestāšanās, vai no informācijas saņemšanas no zvērināta tiesu izpildītāja par izpildu dokumenta izsniegšanu atpakaļ piedzinējam, vai izpildu lietvedības izbeigšanas vai pabeigšanas, vai arī 10 gadus no ziņu pārnešanas uz arhīva datubāzi par personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim.
Plašāka informācija pieejama LV portālā:
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
