Zvērināts tiesu izpildītājs pēc tam, kad izpildu lieta ir ievesta pret attiecīgo parādnieku, drīkst piemērot dažādus piespiedu izpildes līdzekļus, ievērojot piedzinēja norādījumu. Viens no tiem ir piedziņas vēršana uz naudas līdzekļiem, ko regulē Civilprocesa likuma 72.nodaļa „Piedziņas vēršana uz darba samaksu, tai pielīdzinātajiem maksājumiem un citām naudas summām”.

Pirmā darbība, ko zvērināts tiesu izpildītājs veic, ja izpildu lieta ir par parāda piedziņu, ir paziņojuma par pienākumu izpildīt nolēmumu nosūtīšana, ar kuru zvērināts tiesu izpildītājs informē par ievesto izpildu lietu un pienākumu nomaksāt parādu un sprieduma izpildes izdevumus. Tādā gadījumā parādnieks var ierasties pie zvērināta tiesu izpildītāja un vienoties par parāda apmaksas grafiku, ja tam piekrīt piedzinējs.

Par nākamajām darbībām zvērināts tiesu izpildītājs parādnieku atsevišķi neinformē, lai parādnieks nevarētu ļaunprātīgi izvairīties no nolēmumu izpildes, tai skaitā neinformē, ka plāno apķīlāt noguldījumu kredītiestādē. Minētās darbības regulē Civilprocesa likuma 599.panta trešā daļa, kas noteic, ka, apķīlājot naudas līdzekļus, kredītiestādei jāsaglabā kontā naudas līdzekļi vienas minimālās mēnešalgas apmērā. Šo naudas summu parādnieks var izņemt jebkurā kredītiestādes filiālē.

Turklāt, ja kontā tiek ieskaitītas naudas summas, uz kurām piedziņu vērst nedrīkst (Civilprocesa likuma 596.pants), piemēram, valsts sociālais pabalsts, un zvērināts tiesu izpildītājs par to nezina, tādā gadījumā var pastāvēt situācija, ka tiek pārskaitīta arī tā naudas summa, kas nedrīkst tikt apķīlāta. Ja ir radusies šāda situācija, parādniekam jāvēršas pie zvērināta tiesu izpildītāja, jāuzrāda dokumenti, kas pamato šādu naudas līdzekļu saņemšanu attiecīgajā kontā, un jālūdz šos naudas līdzekļus pārskaitīt atpakaļ.