Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
„Ir pat ļoti normāli, ja parādnieks sadarbojas ar tiesu izpildītāju, jo tas veicina nolēmuma izpildi un ļauj izvairīties no dažādiem pārpratumiem,” saka Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Ginters Hmeļevskis.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Par pienākumu nepildīšanu – pat krimināllieta
Civilprocesa likuma 552. pants nosaka parādnieka pienākumus un to neizpildīšanas sekas piedziņas izpildes gaitā. Tātad, parādniekam ir pienākums pēc uzaicinājuma ierasties pie tiesu izpildītāja un sniegt paskaidrojumus par savu mantisko stāvokli un darbavietu. Tāpat parādniekam ir jāpaziņo tiesu izpildītājam par darbavietas vai dzīvesvietas maiņu nolēmuma izpildes laikā, kā arī par papildu ienākumu avotiem. „Ir pat ļoti normāli, ja parādnieks sadarbojas ar tiesu izpildītāju, jo tas veicina nolēmuma izpildi un ļauj izvairīties no dažādiem pārpratumiem. Tomēr pieredze rāda, ka parādnieki ne vienmēr ir gatavi sadarboties. Ja tā notiek – ja parādnieks par piedziņas procesu neliekas ne zinis -, tiesu izpildītājs šo situāciju pieņem un turpina strādāt: pie tiesu izpildītāja nonākušais parāda piedziņas process ir neizbēgams, un tas turpinās arī tad, ja parādnieks par to neinteresējas,” skaidro Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Ginters Hmeļevskis.
Viņš uzsver: ja, piemēram, parādnieks tiesu izpildītāju laikus nav brīdinājis par saviem ienākumu veidiem, var notikt tā, ka tiek apķīlāta arī tā nauda, pret kuru piedziņu nedrīkst vērst. Un te vainot tiesu izpildītāju nav īsti korekti – ja parādnieks būtu pildījis savus pienākumus, šāda situācija nerastos. Tomēr ja tā noticis un parādnieks savas vainas dēļ radušos kļūmi grib labot, par notikušo ir jāinformē tiesu izpildītājs. Diemžēl gadījumos, kad nauda jau būs pārskaitīta tam, kam tā paredzēta, atgūt to būs sarežģīti.
Ja parādnieks pēc uzaicinājuma neierodas pie tiesu izpildītāja, atsakās dot paskaidrojumus vai nesniedz likumā noteiktās ziņas, tiesu izpildītājs var griezties tiesā, lai tā izlemtu jautājumu par šīs personas atbildību. Tiesa savukārt var nolemt, ka parādnieks jāatved piespiedu kārtā, kā arī var uzlikt viņam naudas sodu - fiziskajai personai līdz piecdesmit latiem, bet amatpersonai — līdz divsimt piecdesmit latiem. Lai arī Civilprocesa likums šādu kārtību paredz, tiesu izpildītāji neatceras gadījumu, kad kāds parādnieks būtu atvests piespiedu kārtā, bet naudas sodi gan tiek piemēroti. Vairāk tos piemēro amatpersonām, retāk – fiziskām personām, jo ir visai bezjēdzīgi piemērot sodus, ja cilvēkam nav nekā, ko maksāt.
Ja tiek konstatēts, ka parādnieks sniedzis apzināti nepatiesas ziņas, tiesu izpildītājs var griezties tiesā, lai tā izlemtu jautājumu par administratīvā pārkāpuma lietas vai krimināllietas ierosināšanu. Praksē gan tiesu izpildītāji griežas nevis tiesā, bet gan Valsts ieņēmumu dienestā, kur ziņo par piedziņas procesā pamanītiem nodokļu nemaksāšanas gadījumiem.
Tiesības iepazīties ar izpildu lietas materiāliem
Ministru kabineta „Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedību" paredz, ka tiesu izpildītājs lietvedībā esošās informācijas izsniegšanu un iepazīšanos ar izpildu lietvedībā esošajiem dokumentiem nodrošina piedzinējam, parādniekam vai Tiesu izpildītāju likumā un Civilprocesa likumā noteiktajos gadījumos – arī citām personām.
Lai tiesu izpildītājs izsniegtu personai dokumentāri noformētu informāciju -dokumenta norakstu, izrakstu vai informatīvu izziņu -, vajadzīgs personas rakstisks iesniegums. Piedzinējs un parādnieks ar izpildu lietu var iepazīties tikai tiesu izpildītāja, viņa palīga vai tiesu izpildītāja darbinieka klātbūtnē. Parādniekam netiks ļauts paņemt parāda piedziņas lietu un doties, piemēram, uz tuvējo kafejnīcu vai sēdēt koridorā. Dokumentu oriģināli skatāmi vienīgi kādas likumā noteiktas personas klātbūtnē tādēļ, lai dokumentus to lasītājs nepiesavinātos, neiznīcinātu vai pat neapēstu, kā tas ir gadījies ar krimināllietu materiāliem. Par iepazīšanos ar izpildu lietu izdara atzīmi atsevišķā izpildu lietas lapā, norādot personu, kas ar lietas materiāliem iepazinusies (vārds, uzvārds, paraksts un datums), kā arī pilnvarojuma pamatu, ja tas nepieciešams. Jebkurš parādnieks pie tiesu izpildītāja iepazīties ar lietas materiāliem var nākt kaut katru darbdienu – nekur nav teikts, cik bieži un ilgi to drīkst darīt.
"Pie tiesu izpildītāja nonākušais parāda piedziņas process ir neizbēgams, un tas turpinās arī tad, ja parādnieks par to neinteresējas."
Lai iepazītos ar izpildu lietu, jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, savukārt parādnieka pārstāvjiem jāuzrāda pārstāvību apliecinošs dokumentu. Personai, kas iepazīstas ar izpildu lietas materiāliem, ir tiesības izrakstīt no lietas nepieciešamās ziņas vai nokopēt nepieciešamos dokumentus, izmantojot tehniskos līdzekļus. Par nepieciešamību nokopēt izpildu lietā esošos dokumentus persona mutiski vai rakstiski informē tiesu izpildītāju, viņa palīgu vai darbinieku. Kā stāsta G. Hmeļevskis, patiesībā parādnieks jau laikus ir informēts par visu piedziņas procesu un nekādus pārsteigumus, skatot lietas materiālus, viņam atrast diez vai izdosies. Pieredze rāda, ka visbiežāk materiālu oriģinālus ierodas skatīties tie parādnieki, kuri vēlas noraidīt tiesu izpildītāju vai pārsūdzēt viņa darbības, kas arī, protams, ir atļauts.
Ja ir pamatojums, tiesu izpildītāju var noraidīt
Parādniekam ir tiesības pieteikt noraidījumu tiesu izpildītājam. Kā noteikts Civilprocesa likuma 550. panta 2. daļā, noraidījumu tiesu izpildītājam, iesniedzot viņam rakstveida pieteikumu, var pieteikt piedzinējs vai parādnieks, ja ir apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par tiesu izpildītāja objektivitāti. Pieteikumu tiesu izpildītājs izlemj nekavējoties. Lēmumu, ar kuru pieteikums atstāts bez apmierinājuma, var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc tiesu izpildītāja amata vietas. Te gan parādniekam jāzina, ka sūdzības iesniegšana neaptur izpildu darbības. Un tās nebeigsies arī tad, ja šis konkrētais tiesu izpildītājs tiks noraidīts – process turpināsies, tikai kāda cita tiesu izpildītāja gādībā.
Latvijā tiesu izpildītājus noraida reti, bet tas ir iespējams. Lai to izdarītu, gan nepietiks ar motivāciju „man viņš nepatīk” vai „viņš nav gana iejūtīgs”. Lai tiesa skatītu noraidījuma prasību, parādniekam tā jāpamato – kādi tieši ir apstākļi, kas rada pamatotās šaubas par tiesu izpildītāja objektivitāti. Kā skaidro G. Hmeļevskis, iemesli var būt visdažādākie. Piemēram, parādnieks ir uzzinājis, ka piedzinējs un tiesu izpildītājs ir labi draugi vai pat dzīvo kopā un tas var ietekmēt piedziņas procesu. Kā iemesls var būt arī tas, ka parādniekam šķiet: tiesu izpildītājs no parādnieka konta pieprasījis pārāk lielu naudas daļu utt.
Ar īpašumu vairs nevar darīt, ko grib
Savi pienākumi parādniekam ir arī gadījumos, kad piedziņa tiek vērsta uz nekustamo īpašumu. Tā Civilprocesa likuma 601. pants paredz, ka no dienas, kad saņemts tiesu izpildītāja paziņojums par piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu, parādniekam ir aizliegts atsavināt šo nekustamo īpašumu vai ieķīlāt to, kā arī cirst tajā mežu, izņemot saimniecības uzturēšanai nepieciešamo. Tāpat parādnieks nedrīkst atsavināt vai bojāt nekustamā īpašuma piederumus, nodot šo nekustamo īpašumu valdījumā citai personai, tajā skaitā slēgt nomas, īres un citus nekustamo īpašumu apgrūtinošus līgumus. Šāds pants jāievēro tādēļ, lai parādnieks pēc piedziņas procesa uzsākšanas nepazeminātu sava nekustamā īpašuma vērtību.
"Parādniekam jāzina, ka sūdzības iesniegšana par tiesu izpildītāju neaptur izpildu darbības."
Jāielāgo, ka līgumi, kurus par nekustamo īpašumu parādnieks noslēdzis pēc tam, kad zemesgrāmatā izdarīta piedziņas atzīme, nav spēkā attiecībā uz piedzinēju un nekustamā īpašuma pircēju izsolē. Tāpat parādniekam ir pienākums tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā paziņot par nekustamā īpašuma faktisko valdītāju un pārvaldnieku, ja tāds ir, kā arī par visiem attiecībā uz šo nekustamo īpašumu noslēgtajiem nomas, īres un citiem nekustamo īpašumu apgrūtinošiem līgumiem.
„Pamatā parādnieki ir godprātīgi un neko ļaunu savam īpašumam pēc piedziņas procesa sākšanas nedara. Tomēr ir prātā palikuši pāris neparastu gadījumu. Piemēram, kādai izsolē nonākušai vasarnīcai bija pazudušas kāpnes no pirmā uz otro stāvu. Ir bijis gadījums, kad izsolāmajai ēkai, izrādās, vairs nav logu, tomēr nevaru apgalvot, ka kaitējumu nodarīja pats parādnieks,” stāsta G. Hmeļevskis. Šādā gadījumā tiesu izpildītājs var lūgt tiesībsargājošās institūcijas ierosināt kriminālprocesu par kaitējuma nodarīšanu īpašumam, lai atrastu un atbilstoši sodītu vainīgo.
Drīkst pieaicināt lieciniekus
Civilprocesa likuma 549. pantā teikts, ka piedzinējam un parādniekam ir tiesības būt klāt pie izpildu darbībām, pieaicināt ne vairāk kā divus lieciniekus un saņemt ziņas, kas saistītas ar sprieduma izpildi. Arī šī paša likuma 574. pants paredz, ka pie parādnieka kustamās mantas apķīlāšanas parādniekam un piedzinējam ir tiesības pieaicināt ne vairāk kā divus lieciniekus, bet jāielāgo, ka liecinieku neierašanās neaptur mantas apķīlāšanu. „Parādnieki lieciniekus pieaicina reti, tomēr iesaku to obligāti darīt gadījumos, ja parādniekam ir aizdomas par tiesu izpildītāja prettiesiskām darbībām. Lai arī viss notiekošais tiek fiksēts aktā, ko pēc tam paraksta arī parādnieks, tomēr liecinieku liecības vēlāk var noderēt, ja gadījumā nāksies tiesu izpildītāja darbības pārsūdzēt,” iesaka G. Hmeļevskis.
Savukārt Civilprocesa likuma 603. pants paredz, ka nekustamo īpašumu tiesu izpildītājs apraksta pēc piedzinēja lūguma. Par nekustamā īpašuma aprakstes laiku viņš paziņo parādniekam, nosūtot paziņojumu, un piedzinējam. Pie nekustamā īpašuma aprakstes parādniekam un piedzinējam ir tiesības pieaicināt ne vairāk kā divus lieciniekus. Parādnieka, piedzinēja vai liecinieku neierašanās neaptur apraksti.
Drīkst pieaicināt ekspertu
Parādniekam ir tiesības lūgt tiesu izpildītāju pieaicināt ekspertu atkārtotai kustamās un nekustamās mantas novērtēšanai.
Civilprocesa likuma 578. pants paredz, ka pats tiesu izpildītājs parādnieka kustamo mantu novērtē pēc attiecīgajā apvidū esošajām cenām, ievērojot tās nolietojuma pakāpi. Eksperts obligāti pieaicināms vienīgi kuģa novērtēšanai.
Tomēr parādnieks līdz apķīlātās mantas izsoles izziņošanai vai komisijas līguma noslēgšanai var lūgt tiesu izpildītāju pieaicināt ekspertu atkārtotai mantas novērtēšanai. Pirms eksperta pieaicināšanas tiesu izpildītājs rakstveidā paziņo personai, kura lūgusi pieaicināt ekspertu, par novērtēšanas izdevumu apmēru, kas šajā gadījumā jāapmaksā pašam parādniekam. Šī summa jāiemaksā tiesu izpildītāja kontā piecu dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas. Ja novērtēšanai nepieciešamā naudas summa nav iemaksāta, tiesu izpildītājs lūgumu pieaicināt ekspertu noraida. Ja nav iespējams pēc puses lūguma ekspertu pieaicināt mantas aprakstes dienā, tiesu izpildītājs mantas aprakstes aktā norāda paša noteikto mantas vērtību.
Kustamo īpašumu tiesu izpildītāji Latvijā pašlaik novērtē un izsolēs pārdod salīdzinoši reti – lielākais akcents tiek likts uz nekustamo īpašumu. Tomēr var rasties situācijas, kad parādniekam šķiet, ka viņa manta tomēr nav attiecīgi novērtēta. „Tiesu izpildītāji paši reizēm pieaicina ekspertus nekustamās mantas novērtēšanai, ja nav droši par labākās cenas noteikšanu. Ja, piemēram, jāvērtē automašīna, to izdarīt ir visai vienkārši – jāpaskatās, cik tādas pašas markas un nolietojuma automašīna maksā. Sarežģītāk ir, ja jānovērtē, piemēram, gleznas,” stāsta G. Hmeļevskis.
"Parādniekam ieteicams rūpīgi izvērtēt, vai tiešām lūgt atkārtotu īpašuma novērtējumu – visi piedziņas izpildes procesa izdevumi gulstas uz parādnieka pleciem. "
Līdzīgas tiesības parādniekam ir arī tad, ja tiesu izpildītājs vērš piedziņu uz nekustamo īpašumu. Nekustamo īpašumu uz parādnieka rēķina pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma novērtē sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs, nosakot nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas vērtību. Kad eksperts devis savu vērtējumu, tiesu izpildītājs ierakstītā sūtījumā paziņo par novērtējumu parādniekam, piedzinējam un hipotekārajam kreditoram, vienlaikus izskaidrojot viņu tiesības 10 dienu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas lūgt nekustamā īpašuma atkārtotu novērtēšanu. Ja parādnieks lūdz īpašumu novērtēt atkārtoti, viņam atkal jāsedz novērtēšanas izdevumi tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā, iemaksājot nepieciešamo naudas summu tiesu izpildītāja kontā. Ja novērtēšanai nepieciešamā naudas summa šajā termiņā nav iemaksāta, tiesu izpildītājs lūgumu par nekustamā īpašuma atkārtotu novērtēšanu noraida.
Tiesu izpildītāju pieredze liecina, ka nekustamā īpašuma pārvērtēšanu parādnieki prasa reti, tomēr šādi gadījumi ir. Parasti tas notiek tad, ja parādniekam šķiet, ka viņa īpašums novērtēts pārāk zemu. Lūk, gadījums. Kādam cilvēkam pieder ļoti skaists īpašums ar lieliem dīķiem un pamatīgi iekoptu dārzu, un šis lepnums ir visa viņa dzīve – pirms dažiem gadiem tas novērtēts par simtiem tūkstošu latu. Kad eksperts īpašumu novērtē tagad, izrādās, ka tas maksā vien dažus desmitus tūkstošu. Parādnieks ar šādu vērtējumu nav mierā un pieprasa to atkārtoti. Diemžēl arī atkārtotais vērtējums daudz neatšķiras no pirmā. „Turklāt parādniekam ieteicams rūpīgi izvērtēt, vai tiešām lūgt atkārtotu novērtējumu. Jau tā visi piedziņas izpildes procesa izdevumi gulstas uz parādnieka pleciem, un atkārtots novērtējums ir vēl viens papildu izdevums,” skaidro G. Hmeļevskis.
Tiesu izpildītāja darbības drīkst pārsūdzēt
Parādniekam ir tiesības pārsūdzēt tiesu izpildītāju darbības tiesā pēc tiesu izpildītāja amata vietas 10 dienu laikā no pārsūdzamās darbības izdarīšanas dienas vai dienas, kad par to kļuvis zināms, un lūgt tiesu atlikt izpildu darbības. „Parādnieki tiesu izpildītāju darbības pārsūdz bieži, bet tam parasti nav rezultāta. Iespējams, sūdzības tiek iesniegtas tādēļ, lai novilcinātu piedziņas procesu. Es ieteiktu parādniekiem pirms 15 latu maksāšanas, lai iesniegtu sūdzību tiesā, tomēr atnākt un radušos problēmu izrunāt ar pašu tiesu izpildītāju. Prognozēju, ka lielākajā daļā gadījumu varētu iztikt bez tiesas iesaistīšanas un tas ietaupītu parādnieka naudu,” uzskata G. Hmeļevskis. Pieredze liecina, ka apmēram trešdaļā gadījumu tiesa pēc iesniedzēja lūguma piedziņas procesu aptur, bet galu galā sūdzību apmierina tikai vienā gadījumā no desmit.
Civilprocesa likuma 632. pants paredz, ka parādnieks motivētu sūdzību par tiesu izpildītāja darbībām var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc tiesu izpildītāja amata vietas 10 dienu laikā no pārsūdzamās darbības izdarīšanas dienas vai dienas, kad sūdzētājam, kuram nav paziņots par izdarāmās darbības laiku un vietu, kļuvis par to zināms. Sūdzību izskata tiesas sēdē 15 dienu laikā. Par tiesas sēdi paziņo parādniekam un piedzinējam, kā arī tiesu izpildītājam. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.
Pēc sūdzības iesniedzēja motivēta lūguma tiesnesis var pieņemt lēmumu arī par izpildu darbības atlikšanu. Lēmums izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas. Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.
Tāpat parādniekam ir tiesības pārsūdzēt tiesu izpildītāja sastādīto aprēķinu par spriedumu izpildes izdevumiem. Kā paredz Civilprocesa likuma 568. panta 2. daļa, tiesu izpildītājs par sprieduma izpildes izdevumiem sastāda aprēķinu un nosūta parādniekam un piedzinējam. Aprēķinu var pārsūdzēt Civilprocesa likuma 632. pantā noteiktajā kārtībā, kā tas izskaidrots iepriekš.
