SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Vidaga Daniševska
Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vecākā juriste
18. martā, 2013
Lasīšanai: 19 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Parādu piedziņa
5
5

Parāda ceļš no izpildu dokumenta līdz saistību dzēšanai

LV portāla infografika

Zvērināti tiesu izpildītāji nolēmumu izpildes jomā ieņem monopolstāvokli: viņiem vienīgajiem ir tiesības izpildīt nolēmumus Latvijā un kā valsts pilnvarotām amatpersonām pielietot likumā noteiktos piespiedu izpildes līdzekļus.
īsumā
  • Piedzinējs ZTI izpildei iesniedz pieteikumu par izpildu dokumenta iesniegšanu izpildei, izpildu dokumentu un maksājuma uzdevumu par valsts nodevas samaksu.
  • ZTI drīkst darboties tikai saskaņā ar piedzinēja norādītajiem piemērojamiem piespiedu izpildes līdzekļiem.
  • ZTI parādniekam ierakstītā pasta sūtījumā nosūta paziņojumu par pienākumu izpildīt nolēmumu, bet atsevišķi neinformē viņu par nākamajām darbībām.
  • To, kas darāms, lai izpildītu nolēmumu, nosaka piedzinējs.
  • ZTI ir tiesīgs vērst piedziņu uz darba algu, tai pielīdzinātiem maksājumiem, uz noguldījumiem kredītiestādē.

Zvērinātam tiesu izpildītājam (ZTI) ir īpaša loma valstī un sabiedrībā: viņš, pildot valsts deleģētu funkciju – nodrošinot tiesas un citu institūciju nolēmumu piespiedu izpildi, ir kā nākamais stafetes dalībnieks pēc tiesas. Jo ar to vien nepietiek, ka tiesa pasludinājusi spriedumu un nolēmusi: personai X (parādniekam) ir jāizpilda personas Y (piedzinēja) prasījums. Ja persona X to labprātīgi nedara, jāiesaistās kādam, kam ir pilnvaras šo nolēmumu izpildīt piespiedu kārtā, t.i., zvērinātam tiesu izpildītājam – viņam ir dotas tiesības un paredzēta atbildība par spriedumu piespiedu izpildi. Ne privātpersonām, ne tiesai, ne policijai vai citai institūcijai šādu pilnvaru nav.

Vajadzīgs izpildu dokuments

Nolēmumu izpilde sākas no brīža, kad piedzinējs ir saņēmis izpildu dokumentu un zvērināts tiesu izpildītājs to pieņēmis izpildē. Ne vienmēr, lai uzsāktu piespiedu izpildi, pietiek ar izpildāmo nolēmumu. Noteiktos gadījumos ir nepieciešams īpašs uz izpildāmā nolēmuma pamata izsniegts izpildu dokuments, kas var atšķirties atkarībā no prasījuma veida. Civilprasībās un krimināllietās tas parasti būs izpildu raksts, administratīvo pārkāpumu lietās – lēmums.

Pēc sprieduma stāšanās spēkā piedzinējam atsevišķi jālūdz tiesai izdot izpildu dokumentu, kas dotu zvērinātam tiesu izpildītājam pamatu sākt nolēmuma piespiedu izpildi.

Izpildu dokumentā informācija norādīta īsā, koncentrētā veidā, nosakot:

  • kuram;
  • no kuras personas;
  • kas pienākas.

Tādējādi zvērināts tiesu izpildītājs var nešaubīgi noteikt, kas viņam saskaņā ar nolēmumu jādara. Tiesa vai cita institūcija izpildu dokumentā nenorāda ne to, kādas darbības zvērinātam tiesu izpildītājam jāveic, lai izpildītu nolēmumu, ne piespiedu izpildu līdzekļus.

Katra tiesa rūpīgi kontrolē lietā izsniegto izpildu rakstu skaitu, tajā norādot, pret kuru parādnieku tas tiek izsniegts, norādot arī nolēmuma izpildes vietu un citus apstākļus, lai nepieļautu, ka ļaunprātīgi vai kļūdas dēļ vienu un to pašu izpildu dokumentu vairākkārt iesniegtu piespiedu izpildei pret vienu un to pašu parādnieku.

Pieteikums par izpildu dokumenta iesniegšanu izpildei

Kad izpildu dokuments saņemts, tas piedzinējam ir jāiesniedz zvērinātam tiesu izpildītājam izpildei, obligāti pievienojot pieteikumu par izpildu dokumenta iesniegšanu izpildei un maksājuma uzdevumu par valsts nodevas 2 latu samaksu. Rekvizīti valsts nodevas apmaksai par izpildu dokumentu iesniegšanu: saņēmējs - Valsts kase, reģistrācijas Nr. 90000050138, konta Nr. LV71TREL1060190911300, saņēmēja iestāde: Valsts kase, saņēmēja BIC: TRELLV22.

No sprieduma izpildes izdevumu samaksas ir atbrīvoti tie piedzinēji, kuri atrodas vājākās pozīcijās iepretim parādniekam un kuriem varētu būt neiespējami apmaksāt sprieduma izpildes izdevumus. Šādas personas ir piedzinēji lietās:

  • par darba samaksas piedziņu vai citiem prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām;
  • par prasījumiem, kuru dēļ radies veselības kaitējums vai iestājusies personas nāve;
  • uzturlīdzekļu piedziņas lietās (izņemot uzturlīdzekļu piedziņas lietā par labu laulātajam);
  • lietās, kur piedzinējs ir valsts (šādu lietu zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā ir visvairāk);
  • lietās, kur tiesa atbrīvojusi piedzinēju no sprieduma izpildes izdevumu samaksas.

Pieteikumā piedzinējs norāda:

  1. kādā apmērā prasījums jāizpilda, ja tas ir mazāks, nekā izpildu dokumentā norādīts;
  2. bankas konta numuru, uz kuru zvērinātam tiesu izpildītājam jāpārskaita naudas līdzekļi;
  3. piedzinēja zināmo informāciju par parādnieka mantu, noguldījumiem, ienākumiem un citu informāciju, kas var sekmēt nolēmuma izpildi;
  4. piemērojamos piespiedu izpildes līdzekļus;
  5. citu informāciju, kas var būt noderīga nolēmumu izpildes jomā.

Vairāki zvērināti tiesu izpildītāji ir izstrādājuši pieteikuma veidlapu, ko var aizpildīt zvērināta tiesu izpildītāja birojā. Pieteikumu var sagatavot arī brīvā formā latviešu valodā, ievērojot visus dokumenta izstrādāšanai nepieciešamos rekvizītus: dokumenta autoru, adresātu, dokumenta sagatavošanas datumu un parakstu. Savukārt, ja pieteikumu paraksta piedzinēja pilnvarotā persona, pieteikumam pievienojama pilnvaras kopija. Pilnvaras kopijai nav jābūt notariāli apliecinātai, bet piedzinējam ir jārēķinās, ka zvērināts tiesu izpildītājs var lūgt uzrādīt pilnvaras oriģinālu.

Pastāv vairāki piespiedu izpildes līdzekļu veidi, ko piedzinējs var lūgt zvērinātam tiesu izpildītājam piemērot:

  1. piedziņas vēršana uz parādnieka kustamo mantu, arī uz to, kas atrodas pie citām personām, un bezķermeniskām lietām (piemēram, vērtspapīriem), tās pārdodot;
  2. piedziņas vēršana uz naudu, kas parādniekam pienākas no citām personām (darba samaksa, tai pielīdzinātie maksājumi, citi parādnieka ienākumi, noguldījumi kredītiestādēs);
  3. piedziņas vēršana uz parādnieka nekustamo īpašumu, to pārdodot;
  4. tiesas piespriestās mantas nodošana piedzinējam un ar tiesas spriedumu uzlikto darbību izpildīšana, kā arī citi piespiedu izpildes līdzekļi atsevišķu nolēmumu izpildei.

Minētos dokumentus (izpildu dokumentu, pieteikumu, kā arī maksājuma uzdevumu un pilnvaru, ja attiecināms) persona var iesniegt gan tieši zvērinātam tiesu izpildītājam, gan nosūtīt pa pastu uz zvērināta tiesu izpildītāja prakses vietas adresi. Visa informācija par ZTI prakses vietām ir pieejama Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes mājaslapā sadaļā "Zvērināti tiesu izpildītāji".

"Zvērināts tiesu izpildītājs nevar zināt par tādiem parādnieka ienākumiem, uz kuriem nevar vērst piedziņu. "

Zvērināts tiesu izpildītājs drīkst darboties tikai saskaņā ar piedzinēja norādītajiem piemērojamiem piespiedu izpildes līdzekļiem. Tātad – piedzinējs zināmā mērā ir karalis, kurš diktē un nosaka, kas ZTI ir darāms nolēmumu izpildē. Ja piedzinējs pieteikumā ir lūdzis tiesu izpildītājam vērst piedziņu uz naudas līdzekļiem un noguldījumiem kredītiestādēs, tiesu izpildītāja pienākums ir izpildīt piedzinēja norādījumu un viņš nav tiesīgs paplašināti interpretēt piedzinēja norādījumus, veicot darbības, ko piedzinējs nav norādījis.

Vienlaikus ZTI kā kvalificētam juristam savā amata darbībā paralēli rakstītām tiesību normām jāpiemēro vispārīgie tiesību principi, tai skaitā samērības princips, kas liek tam izvērtēt savas rīcības pamatotību, saprātīgumu un samērību. Ja piedzinēja norādītais piespiedu izpildes līdzeklis ir nesamērīgs attiecībā pret izpildāmo nolēmumu, zvērinātam tiesu izpildītājam ir tiesības atteikties piemērot norādīto piespiedu izpildes līdzekli. Arī parādnieks, kurš uzskata, ka ZTI piemērotie piespiedu izpildes līdzekļi ir nesamērīgi, var vērsties tiesā, iesniedzot sūdzību par zvērināta tiesu izpildītāja piemēroto piespiedu izpildes līdzekli.

Ja norādītais piespiedu izpildes līdzeklis atbilst samērības principam un ZTI to piemēro, parādniekam ir tiesības lūgt piedzinējam labot pieteikumu un norādīt tādus piespiedu izpildes līdzekļus, par kuriem abas puses vienotos. Gadījumā ja piedzinējs tam tomēr nepiekrīt, parādniekam nav vērts šo lūgumu zvērinātam tiesu izpildītājam izteikt. Ja piemērotie piespiedu izpildes līdzekļi atbilst vispārējiem tiesību principiem, tiesu izpildītājam tie nav jāmaina.

Paziņojums par pienākumu izpildīt nolēmumu

Zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošie principi paredz tiesu izpildītājam kā valsts amatpersonai veikt nolēmumu izpildi pēc iespējas ātrāk, nodrošinot piedzinēja tiesības uz nolēmuma savlaicīgu izpildi.

Pirmā darbība, ko ZTI dara, izpildot parāda piedziņas lietu: nosūta ierakstītā pasta sūtījumā paziņojumu par pienākumu izpildīt nolēmumu. Tajā ZTI informē parādnieku par ievesto izpildu lietu un pienākumu nomaksāt parādu un sprieduma izpildes izdevumus. Paziņojumā netiek norādīti piespiedu izpildes līdzekļi, ko piedzinējs ir norādījis savā pieteikumā, tāpat parādnieks netiek informēts, kādas darbības zvērināts tiesu izpildītājs plāno, lai izpildītu nolēmumu.

Paziņojums tiek sūtīts uz parādnieka pēdējo zināmo dzīvesvietu atbilstoši Civilprocesa likuma 555.panta otrajai daļai. Bieži parādnieki apgalvo, ka paziņojumu nav saņēmuši, jo ir pārcēlušies uz citu dzīvesvietu. Pēdējā zināmā dzīvesvieta tiek noteikta, ievērojot piedzinēja sniegto informāciju, un tai nav obligāti jābūt parādnieka deklarētajai dzīvesvietai. Zvērināts tiesu izpildītājs paziņojumu sūta uz to adresi, ko piedzinējs un izpildu dokumenta izdevējs ir norādījis izpildu dokumentā. Civilprocesa likums neparedz zvērinātam tiesu izpildītājam pienākumu noskaidrot parādnieka faktisko dzīvesvietas adresi vai deklarēto dzīvesvietu, kas izpildu lietvedībā būtu jāizmanto kā korespondences adrese saziņā ar parādnieku.

"Lai pret parādnieku netiktu veiktas izpildu darbības, viņam ir tikai trīs iespējas. "

Ja piedzinējam nav zināma parādnieka jaunā dzīvesvieta vai viņš par to neinformē zvērinātu tiesu izpildītāju, tad arī zvērinātam tiesu izpildītājam nav zināma parādnieka faktiskā dzīvesvietas adrese vai deklarētā dzīvesvietas adrese. Rezultātā zvērināts tiesu izpildītājs ņem vērā to adresi, kas ir norādīta izpildu dokumentā un kuru piedzinējs ir norādījis pieteikumā par izpildu dokumenta iesniegšanu, ja tā atšķiras no izpildu dokumentā norādītās. Gadījumā ja parādnieks uzskata, ka piedzinējs ir rīkojies ļaunprātīgi, norādot zvērinātam tiesu izpildītājam kļūdainu dzīvesvietas adresi, visas pretenzijas parādniekam jāceļ pret piedzinēju.

Lai parādnieks ļaunprātīgi neizvairītos no nolēmumu izpildes, tiesu izpildītājs viņu atsevišķi neinformē par nākamajām darbībām, piemēram, naudas līdzekļu apķīlāšanu. Tādēļ bieži vien parādnieks, piemēram, to, ka viņam apķīlāts bankas konts kredītiestādē, uzzina vien tad, kad bankomātā nevar izņemt skaidru naudu.

Lai pret parādnieku netiktu veiktas izpildu darbības, viņam ir tikai trīs iespējas:

  1. pēc izpildu lietas ievešanas samaksāt parādu un sprieduma izpildes izdevumus;
  2. vērsties pie piedzinēja ar lūgumu grozīt piemērojamos piespiedu izpildes līdzekļus vai lūgumu atlikt izpildu darbības;
  3. vērsties pie piedzinēja un ZTI, lai vienotos par parāda samaksas grafiku, ja vien tam piekrīt piedzinējs.

Parādniekam šajā situācijā jābūt iniciatoram, jo ZTI pat pēc parādnieka lūguma nav pienākums sazināties ar piedzinēju, lai vienotos par kādu no iepriekš minētajiem variantiem. Ja neviens no iepriekš minētiem variantiem nav iespējams, parādniekam jāsamierinās ar piespiedu izpildu līdzekļu piemērošanu un ar to saistītajām neērtībām.

Piedziņas vēršana uz noguldījumiem kredītiestādē

Zvērināts tiesu izpildītājs ir tiesīgs vērst piedziņu ne vien uz darba algu un tai pielīdzinātiem maksājumiem, bet arī uz noguldījumiem kredītiestādē. Ja viņš konkrēti zina, kurā kredītiestādē parādnieks ir atvēris kontu, tad sūta rīkojumu tieši šai kredītiestādei, ja nezina – dažādām kredītiestādēm.

Šīs darbības regulē Civilprocesa likuma 599.panta trešā daļa, kas noteic: ja parādniekam ir noguldījums kredītiestādē, tiesu izpildītājs kredītiestādei dod rīkojumu noguldītos līdzekļus tiesu izpildītāja norādītajā piedzenamās summas un sprieduma izpildes izdevumu apmērā pārskaitīt tiesu izpildītāja depozīta kontā, ievērojot Civilprocesa likuma 1.pielikuma 3.punktā noteikto ierobežojumu attiecībā uz parādnieku. Tāpat norma paredz, ka tiesu izpildītāja rīkojums izpildāms nekavējoties.

Civilprocesa likuma 1.pielikuma 3.punkts noteic, ka piedziņas vēršanai pēc izpildu dokumentiem nav pakļauta šāda veida manta un priekšmeti, kas pieder parādniekam:

  • nauda minimālās mēneša darba algas apmērā uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu,
  • bet uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā – nauda 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu.

Praksē bieži vien rodas neskaidrības Civilprocesa likuma 599.panta trešās daļas piemērošanā, atšķirīgi interpretējot, cik daudz naudas atstājams kredītiestādes kontā: tāda naudas summa, kas noteikta Civilprocesa likuma 1.pielikuma 3.punktā, vai kāda cita..

Civilprocesa likuma 599.panta trešā daļa šo jautājumu, manuprāt, diezgan sekmīgi risina. Proti, minētajā daļā noteiktais ierobežojums attiecas tikai uz parādnieku. Tātad, parādnieka kontā katru mēnesi jāsaglabā naudas līdzekļi vienas minimālās mēnešalgas apmērā, kas šobrīd ir Ls 200; savukārt uzturlīdzekļu piedziņas lietās saglabājami 50% no minimālās mēnešalgas, kas ir Ls 100.

Kredītiestādes pienākums ir kontrolēt, ka parādniekam reizi mēnesī ir pieejama attiecīgā summa. Ja parādnieks, piemēram, 5.datumā ir izņēmis skaidrā naudā Ls 200 un ja 10.datumā kontā ir ieskaitīta vēl kāda naudas summa, šī summa tiek apķīlāta un pārskaitīta zvērinātam tiesu izpildītājam. Parādnieks vairs nevar celt iebildumus tam, ka 10.datumā viņam netiek nodrošināta pieeja papildu ieskaitītiem naudas līdzekļiem, jo viņam pienākošos naudas līdzekļus Ls 200 apmērā viņš jau ir izmantojis 5.datumā.

"Piedzinējs zināmā mērā ir karalis, kurš diktē un nosaka, kas zvērinātam tiesu izpildītājam ir darāms nolēmumu izpildē. "

Ja bankas kontā neatrodas visa piedzenamā summa, bankas konts tiek apķīlāts un tehnisku īpatnību dēļ banku klientiem pēc konta apķīlāšanas bieži vien nav iespējams pašiem rīkoties ar internetbanku vai izņemt naudu bankomātos, jo kredītiestādes nevar garantēt, ka parādnieks izlietos tikai tam saglabātos naudas līdzekļus minimālās mēneša darba algas vai 50 procentu no minimālās darba algas apmērā (atkarībā no piedziņas veida). Tādēļ parādnieks, kura konts apķīlāts, saglabātos naudas līdzekļus var saņemt tikai skaidrā naudā jebkurā bankas filiālē. Tur arī kredītiestādes darbinieks paskaidros, kurš zvērināts tiesu izpildītājs ir pieprasījis konta apķīlāšanu.

Proti, ja jāpiedzen ir Ls 300, bet kontā atrodas Ls 50, tad konts tiek apķīlāts, atstājot kontā Ls 50, jo tiek nodrošināts, ka piedzinējam ir piekļuve Ls 200 vai Ls 100 (atkarībā no piedziņas veida). Šos Ls 50 parādnieks var izņemt tikai kredītiestādes filiālē skaidrā naudā, jo tā kredītiestādei ir iespējams nodrošināt izsekojamību, vai norma par Ls 200 vai Ls 100 saglabāšanu ir ievērota.

Parādnieks var domāt: nomainīšu kredītiestādi un varēšu brīvi saņemt savu naudu. Tomēr tas nav risinājums. Visticamāk, zvērināts tiesu izpildītājs jau iepriekš būs nosūtījis attiecīgajai kredītiestādei rīkojumu, tādēļ iespējams,  ka uzreiz pēc konta atvēršanas tas tiks apķīlāts.

Piedziņu uz noguldījumiem zvērināts tiesu izpildītājs drīkst veikt pat vienlaikus ar piedziņu uz darba samaksu. Ieturējumi no darba samaksas neizslēdz tiesības vērst arī piedziņu uz noguldījumiem kredītiestādē. Vienlaikus parādniekam jāzina, ko darīt, ja zvērināts tiesu izpildītājs veic ieturējumus no darba samaksas un papildus vērš piedziņu uz noguldījumiem kredītiestādē, bet parādnieks šajā kredītiestādē saņem atlikušo darba samaksu. Parādniekam par šādu situāciju jāziņo zvērinātam tiesu izpildītājam un jālūdz precizēt rīkojums kredītiestādei, lūdzot atķīlāt tos naudas līdzekļus, kas ir darba samaksas atlikums. Lūgumam jāpievieno situāciju pamatojoši dokumenti, piemēram, darba devēja izziņa, ka darba samaksa tiek skaitīta uz attiecīgo kontu.

Ienākumi, pret kuriem nevar vērst piedziņu

Ir atsevišķi ienākumu veidi, uz kuriem drīkst vērst daļēju piedziņu, un arī tādi ienākumi, pret kuriem piedziņu nedrīkst vērst vispār.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 596.pantu piedziņu nevar vērst uz:

  1. atlaišanas pabalstu, apbedīšanas pabalstu, vienreizēju pabalstu mirušā laulātajam, valsts sociālajiem pabalstiem, valsts atbalstu ar celiakiju slimam bērnam, kuram nav noteikta invaliditāte, apgādnieka zaudējuma pensiju un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu;
  2. kompensācijas izmaksām par darbiniekam piederošo instrumentu nolietošanos un citām kompensācijām saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības;
  3. darbiniekam izmaksājamām summām sakarā ar komandējumu, pārcelšanu un nosūtīšanu darbā uz citu apdzīvotu vietu;
  4. sociālās palīdzības pabalstiem;
  5. bērna uzturlīdzekļiem Ministru kabineta noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apmērā, kurus, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, maksā viens no vecākiem, kā arī uz Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamiem bērna uzturlīdzekļiem.

ZTI, uzsākot izpildes lietvedību un apķīlājot parādnieka naudas līdzekļus un noguldījumus kredītiestādē, nevar zināt par tādiem parādnieka ienākumiem, uz kuriem nevar vērst piedziņu. Līdz ar to, ja tiesu izpildītāja depozīta kontā ir pārskaitīti tādi naudas līdzekļi, uz kuriem piedziņu viņš nevarēja vērst, parādniekam ir tiesības tiesu izpildītāju informēt par šādiem ierobežojumiem, iesniedzot rakstveida pierādījumus. Pēc pamatojošo dokumentu iesniegšanas tiesu izpildītājs nosūtīs kredītiestādei rīkojuma grozījumu, norādot, ka piedziņa nav vēršama uz tām naudas summām, uz kurām to liedz Civilprocesa likuma 596.pants.

Vēršot piedziņu uz valsts pensijām, valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem un atlīdzībām, piemērojami tādi paši noteikumi kā par piedziņas vēršanu uz darba samaksu – pret šiem ienākumiem vēršama daļēja piedziņa. Tomēr tiesu izpildītājam jānodrošina, ka pēc ieturējumiem mēnesī izmaksājamā summa katram maksājumam nav mazāka par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, ja citos likumos nav noteikti citi ieturējumu ierobežojumi.

Sociālās apdrošināšanas pabalsti, pret kuriem vēršama daļēja piedziņa:

  • bezdarbnieka pabalsts,
  • slimības pabalsts,
  • maternitātes pabalsts,
  • paternitātes pabalsts,
  • vecāku pabalsts,
  • atlīdzība par darbspēju zaudējumu,
  • kaitējuma atlīdzība sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību,
  • atlīdzība par papildu izdevumiem un pakalpojumiem ārstēšanās periodā.

Plašāku skaidroju par piedziņas vēršanu pret darba algu un pabalstiem lasiet skaidrojumā Pabalstus no tiesu izpildītājiem sargā likums.

Piedziņa tiek vērsta līdz pilnīgai saistību dzēšanai.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU