Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pirmo lielo parāda kumosu no darba algas paņem tiesu izpildītājs. Tikai tad parādnieks var sākt domāt par maksājumiem, kas jāatvēl citiem aizdevējiem: bankām, līzinga kompānijām utt.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Atvilkumi no darba samaksas – pa vecam
Civilprocesa likuma 594. pants, kas nosaka ieturējumu apmēru no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātiem maksājumiem, nav grozīts. Tātad – tiesu izpildītājam līdz pilnīgai parāda dzēšanai ir atļauts ieturēt noteiktu naudas summu, kas parādniekam jāsaņem pēc nodokļu samaksas.
Civilprocesa likums paredz: parādniekam uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā saglabā darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus 50% apmērā no minimālās mēneša darba algas.
Šis ir parādniekam visbargākais likuma punkts, kas pieļauj, ka neatkarīgi no algas lieluma var atstāt tikai niecīgu summu – šobrīd 90 latus. Tomēr šo likuma piedāvāto iespēju tiesu izpildītāji diemžēl vai par laimi neizmanto.
Pārsvarā viņi, vēršot piedziņu pret darba algu, balstās uz Civilprocesa likuma 594. panta 2. un 3. daļu. Piedzenot uzturlīdzekļus vai par nodarījumiem krimināllietās (atlīdzinot zaudējumus sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve; vai atlīdzinot zaudējumu, kas radies, izdarot noziegumu), tiesu izpildītājs ietur līdz 50% no darba algas.
Pārējos piedziņu veidos (kredīti u.c. parādi), ja likumā nav noteikts citādi, tiesu izpildītājam ļauts ieturēt 30% no darba algas, kas saņemta pēc nodokļu nomaksas.
Nevienam parādniekam nav jāsatraucas, ka tiesu izpildītājs varētu paņemt visu algu. Arī tad, ja piedziņa uz darba samaksu tiek vērsta pēc vairākiem izpildu dokumentiem, tātad – par vairākiem parādiem, darbiniekam katrā gadījumā jāsaglabā darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi 50% apmērā. Civilprocesa likums gan uzsver: izņemot gadījumus, kad tiesu izpildītājs piedzen uzturlīdzekļus nepilngadīgam bērnam vai Uzturlīdzekļu garantiju fondam – tad kontā var palikt tikai 90 lati no algas.
"Arī tad, ja piedziņa uz darba samaksu tiek vērsta pēc vairākiem izpildu dokumentiem, tātad – par vairākiem parādiem, darbiniekam jāsaglabā darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi 50% apmērā."
Un vēl. Var gadīties, ka pusi algas paņem tiesu izpildītājs, bet kāda daļa jāatdod par citu parādu – līzingu, aizdevumu utt. – šādā situācijā gan var palikt ar tukšu maku. Parādniekam jāzina, ka tiesu izpildītājam, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, uz parādnieka algu ir „pirmā roka”. Pārējie parādnieka kārtējie maksājumi vai citi parādi uz izpildītāju neattiecas.
Tādā pašā kārtībā, kā vēršot piedziņu uz darba samaksu, piemēro arī kārtību piedziņai no mācību iestādes audzēkņa stipendijas un summām zaudējumu atlīdzināšanai par personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve. Proti, ja parādnieka kontā iekrīt nauda par pāridarījumu, tiesu izpildītājs pret šiem ienākumiem drīkst vērst piedziņu kā pret darba algu, ieturot attiecīgi 30% vai 50%.
Nenoliedzami: problēmu netrūkst
„Civilprocesa likuma 594. pants, kas nosaka ieturējumu apmēru no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātiem maksājumiem, ir jāpārstrādā. Ar grozījumiem Civilprocesa likumā ir izdevies saglābt valsts pabalstus, bet darba samaksas lietās neskaidrību vēl ir daudz,” uzskata Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Ginters Hmeļevskis.
Šis pants rada ļoti daudz jautājumu un pretrunu ar citiem likumiem, piemēram, Darba likumu, kurā noteikti citi ieturējumu apmēri. Ja Darba likums nosaka, ka drīkst ieturēt 20% no algas, bet Civilprocesa likums – 30%, tad kādēļ nevarētu atrast vidusceļu, teiksim, 25% ieturējuma? Šobrīd likumu interpretācijas iespēju dēļ sastopami krasi atšķirīgi viedokļi ar spēcīgu argumentāciju katrai interešu grupai. Parādnieku aizstāvji uzskata, ka šā brīža ekonomiskajā situācijā ne no viena gandrīz neko nedrīkst piedzīt vispār, bankas uzskata, ka to stabilitātes nodrošināšanai parādi jāpiedzen bez liekām ierunām. „Taisnība droši vien ir kaut kur pa vidu, un tā ir jāmeklē,” saka G.Hmeļevskis.
Pārdomas, diskusijas un interpretācijas rada arī dažādi jauni ienākumu veidi. Piemēram, ko tiesu izpildītājam darīt situācijā, kad vīrietis vairākus mēnešus saņem Nodarbinātības valsts aģentūras 100 latu stipendiju, strādādams pašvaldībā? Darba alga tā nav, sociālais pabalsts arī ne – kuru likuma pantu piemērot?
„Tā dēvētie simtlatnieki ir labs risinājums, kā valstij atbalstīt cilvēkus bez ienākumiem, bet kā rīkoties tiesu izpildītājam? Kā izšķirt, kam naudu vajag vairāk: simt latu saņēmējam vai viņa bērnam?” jautā G.Hmeļevskis. Teorētiski bezdarbnieku 100 latu stipendiju gadījumā tiesu izpildītāji varētu atrast likumīgu pamatojumu un šo naudu, piemēram, uzturlīdzekļu piedziņas lietās, paņemt pilnībā, jo tas, likuma izpratnē, nav nekāds pabalsts, bet nauda bez likumdošanā pamatota nosaukuma.
No pabalstiem – tikai daļa
Civilprocesa likuma 595. pants regulē piedziņas vēršanu uz citiem parādnieka ienākumiem ārpus darba samaksas. Kopš 1. februāra, vēršot piedziņu uz valsts pensijām, valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem un atlīdzībām, piemērojami tādi paši noteikumi kā par piedziņas vēršanu uz darba samaksu. Tomēr tiesu izpildītājam jānodrošina, ka pēc ieturējumiem mēnesī izmaksājamā summa katram maksājumam nav mazāka par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, ja citos likumos nav noteikti citi ieturējumu ierobežojumi.
Sociālās apdrošināšanas pabalsti, pret kuriem vēršama daļēja piedziņa:
Valsts sociālā nodrošinājuma apmērs Latvijā pašlaik ir 45 lati, invalīdiem kopš bērnības - 75 lati mēnesī. Tiesu izpildītājs attiecīgi var ieturēt 50% vai 30% no katra sociālās apdrošināšanas pabalsta, bet parādniekam no katra pabalsta nedrīkst palikt mazāk par 45 latiem.
Lūk, daži vispārīgi piemēri.
Anna savulaik ņēma kredītu, lai apceļotu Austrāliju. Nu viņa saņem bezdarbnieka pabalstu – 200 latus mēnesī. Tiesu izpildītājs, visticamāk, mēnesī paņems 30% - tātad apmēram 65 latus. Kad bezdarbnieka pabalsts samazināsies, attiecīgi saruks arī atvilkumu apjoms.
Ja pabalsts būtu, piemēram, 60 lati, 30% no tiem tiesu izpildītājs vairs paņemt nevar, jo no pabalsta tad paliktu tikai 40 lati. Bet pēc likuma ir jāpaliek 45 latiem, un tos arī parādniekam atstās. Ja bezdarbnieka pabalsts būtu 45 lati un mazāk, pret šādu summu piedziņu vairs nevērstu.
Ja Anna saņemtu vēl kādu sociālās apdrošināšanas pabalstu, arī no tā varētu ieturēt parādu, piemērojot līdzīgus aprēķinus, bet arī nesamazinot pabalstu zem 45 latiem.
Andris ir parādā Uzturlīdzekļu garantiju fondam, bet nu ir atkal kļuvis par tēti un saņems vecāku pabalstu – 200 latus mēnesī. Tiesu izpildītājs, visticamāk, atrēķinās 50% - tātad 100 latus. Ja pabalsts būtu 80 lati, no tiem visus 50% paņemt nevarētu, jo no pabalsta jāatstāj 45 lati. Tātad šādā gadījumā ieturētu vien 35 latus.
Ausma galvoja savam civilvīram ārkārtīgi dārgas villas kredītu. Nu puisis pazudis, bet parāds jāmaksā Ausmai. No viņas darba algas tiesu izpildītājs var ieturēt 30%. Nupat Ausma saņēmusi maternitātes pabalstu, un kontā no tā palikuši 45 lati. Drīz viņa saņems vecāku pabalstu, un arī pret to tiesu izpildītājam būs tiesības vērst piedziņu, atstājot 45 latus.
Neaizskaramie ienākumi
Civilprocesa likuma 596. pants nosaka pabalstus, pret kuriem kopš 1. februāra nevar vērst piedziņu vispār. Tie ir:
Tāpat kā līdz šim, piedziņu nedrīkst vērst arī pret kompensācijas izmaksām par darbiniekam piederošo instrumentu nolietošanos un citām kompensācijām saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības. Tāpat nedrīkst atvilkt parādu no darbiniekam izmaksājamām summām sakarā ar komandējumu, pārcelšanu un nosūtīšanu darbā uz citu apdzīvotu vietu.
Aizsargā arī uzturlīdzekļus
Vēl no 1. februāra piedziņu nedrīkst vērst pret bērna uzturlīdzekļiem Ministru kabineta noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apmērā, kurus, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, maksā viens no vecākiem; kā arī uz Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) izmaksājamiem bērna uzturlīdzekļiem.
Ar šo grozījumu tagad ir aizsargāti tie uzturlīdzekļu saņēmēji, kas saņem bērnam uzturnaudu, ko otrs vecāks nav maksājis labprātīgi. Piemēram, mammai ir tiesas nolēmums par uzturlīdzekļu saņemšanu. Tiesu izpildītājs nedrīkst vērst piedziņu pret MK noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apmēru (katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25% apmērā no minimālās mēneša darba algas; katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30% apmērā). Pašlaik tie ir attiecīgi 45 un 54 lati.
Ja tētim tiesa ir piespriedusi maksāt uzturlīdzekļus un viņš to dara, tiesu izpildītājam šī nauda jāatstāj mammas kontā. Ja tētis maksā vairāk – summu, kas pārsniedz minimumu, var atvilkt. Un vēl. Ir ļoti svarīgi, lai tēta naudas pārskaitījumā mammai būtu skaidri norādīts, ka tie ir uzturlīdzekļi. Citādi tos var interpretēt kā citus ienākumus un droši vērst uz tiem piedziņu.
"Teorētiski bezdarbnieku 100 latu stipendiju gadījumā tiesu izpildītāji varētu atrast likumīgu pamatojumu un šo naudu, piemēram, uzturlīdzekļu piedziņas lietās, paņemt pilnībā."
Nedaudz mazāka naudas summa paliks neskarta tiem, kas saņem naudu no UGF. Kopš 2010. gada 1. janvāra tas uzturlīdzekļus izmaksā samazinātā apmērā: bērniem no piedzimšanas brīža līdz 7 gadu vecumam – 30 latu, bet ne vairāk par tiesas nolēmumā noteikto. Bērniem no 7 gadu vecuma līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 35 lati. Pret šiem līdzekļiem piedziņu vērst nedrīkst.
Svarīgi zināt. Ja naudu bērna otrs vecāks pārskaita labprātīgi – bez tiesas nolēmuma –, tiesu izpildītājs pret šo summu drīkst vērst piedziņu, jo nav Civilprocesa likumā prasītā tiesas nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu.
Parādnieka atbildība
Civilprocesa grozījumi negarantē, ka parāda piedziņas procesā bankas kontā ienākusī nauda netiks aiztikta. Ja tiesu izpildītājs nezinās, kādus pabalstus parādnieks saņem, viņš naudu var atskaitīt arī no tiem ienākumiem, kurus likums pasargā.
„Tas ir stāsts par sadarbību,” uzsver G.Hmeļevskis. Parādniekam pie tiesu izpildītāja ir jānāk uzreiz pēc vēstules par parāda labprātīgu atmaksu saņemšanas. G.Hmeļevskis stāsta, ka šajā brīdī pie tiesu izpildītāja ierodas tikai apmēram 10% parādnieku, pārējie sev rada liekus sarežģījumus: ja parādnieki par savām problēmām runātu, daudz retāk būtu jākliedz par nepatīkamām situācijām. Parāds tomēr ir parādnieka atbildība.
Civilprocesa likuma 552. pants skaidri norāda parādnieka pienākumus un to neizpildīšanas sekas. Likumā teikts, ka parādniekam pēc uzaicinājuma jāierodas pie tiesu izpildītāja un jāsniedz paskaidrojumi par savu mantisko stāvokli un darbavietu. Tāpat parādniekam tiesu izpildītājam jāpaziņo par darbavietas vai dzīvesvietas maiņu nolēmuma izpildes laikā, kā arī par papildu ienākumu avotiem.
"Ir ļoti svarīgi, lai tēta naudas pārskaitījumā mammai būtu skaidri norādīts, ka tie ir uzturlīdzekļi. Citādi tos var interpretēt kā citus ienākumus un droši vērst uz tiem piedziņu."
Ja parādnieks pēc uzaicinājuma pie tiesu izpildītāja neierodas, atsakās dot paskaidrojumus vai nesniedz likumā noteiktās ziņas, tiesu izpildītājs var vērsties tiesā, lai tā izlemtu jautājumu par šīs personas atbildību. Tiesa var pieņemt lēmumu par parādnieka atvešanu piespiedu kārtā, kā arī uzlikt viņam naudas sodu: fiziskajai personai – līdz piecdesmit latiem, amatpersonai – līdz divsimt piecdesmit latiem.
& Ja tiek konstatēts, ka parādnieks sniedzis apzināti nepatiesas ziņas, tiesu izpildītājs vēršas tiesā, lai tā izlemtu jautājumu par administratīvā pārkāpuma lietas vai krimināllietas ierosināšanu.
Tātad – parādniekam tiesu izpildītājs labprātīgi jāinformē par saviem ienākumu avotiem, un tiesu izpildītājs gādās, lai parādnieks likumā noteiktos pabalstus saņemtu un tikai tad sāktu dzēst parādu. Ja parādnieks tiesu izpildītāju laikus nav brīdinājis un nauda atskaitīta arī no tiem ienākumu veidiem, pret kuriem piedziņu nedrīkst vērst, par notikušo ir jāinformē tiesu izpildītājs. Diemžēl gadījumos, kad nauda jau būs pārskaitīta tam, kam tā paredzēta, atgūt to būs sarežģīti.
