No 2009. gada septembra līdz 2011. gada 30. aprīlim dalību pasākumā kopumā uzsākuši 91 116 cilvēku. Pērn novembrī rindā uz dalību pasākumā gaidīja 47 261 cilvēks.
Lielākā daļa jeb 94% aptaujāto mājsaimniecību tā dēvēto "simtlatnieku" pasākumu novērtējuši kā ļoti nozīmīgu sociālo atbalstu ekonomiskās krīzes apstākļos. Tas secināts neatkarīgu ekspertu veiktajā pētījumā par darba praktizēšanu pašvaldībās ar 100 latu stipendiju un tā efektivitāti. Pētījumu no 2010. gada septembra līdz 2011. gada maijam veica Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas pētnieku grupa. Tā mērķis bija izvērtēt pasākuma efektivitāti un sniegt priekšlikumus turpmāku pasākumu īstenošanai. Pētījuma laikā aptaujātas 3064 mājsaimniecības, 116 pašvaldības un 23 eksperti no 21 organizācijas.
Ir gan plusi, gan mīnusi
""Simtlatnieku" pasākuma izvērtējums apliecina, ka tas ir devis būtisku atbalstu bez iztikas līdzekļiem palikušiem iedzīvotājiem krīzes laikā, kā arī sekmējis bezdarbnieku prasmju paaugstināšanu. Tāpat tas atslogojis pašvaldību budžetu, mazinot sociālo pabalstu slogu, jo lielai daļai cilvēku stipendija ir bijis vienīgais ienākumu avots. Tāpat praktizēšana pašvaldībās ir pozitīvi ietekmējusi bezdarbnieku nodarbinātību. Proti, pusei aptaujāto iedzīvotāju pēc dalības pasākumā ir pieaugusi interese meklēt darbu, un 26,8 procentiem ir paaugstinājušās spējas atrast darbu. Būtiski, ka gandrīz piektajai daļai bezdarbnieku jau prakses laikā vai uzreiz pēc tās ir izdevies atrast pastāvīgu darbu," uzsver labklājības ministre I. Jurševska.
"Aptauja liecina, ka pastāvīgu darbu regulāri nemeklē aptuveni 39% pasākumā iesaistīto."
Vienlaikus labklājības ministre norāda arī uz pasākuma īstenošanas trūkumiem, kurus ņems vērā, turpmāk plānojot aktīvās nodarbinātības pasākumus. Pētījums liecina, ka praktizēšana pašvaldībās nav pilnībā novērsusi nabadzības risku pasākuma dalībniekiem, kā arī zināmai iedzīvotāju daļai mazinājusi motivāciju meklēt pastāvīgu darbu iesaistes laikā pasākumā. Aptauja liecina, ka pastāvīgu darbu regulāri nemeklē aptuveni 39 procenti pasākumā iesaistīto.
Pašvaldības noteiks katra savu kārtību
Plānots, ka 2012. gada 1. janvārī sāksies jauns pasākums: algotie pagaidu sabiedriskie darbi. Tāpat kā līdz šim, darba vietas būs tikai pašvaldībās, kā arī to iestādēs un aģentūrās, taču ne pašvaldības vai valsts kapitālsabiedrībās. Vēl darba vietas būs arī nevalstiskajās organizācijās, tātad – ārpus uzņēmējdarbības.
Bezdarbnieks algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos tiks iesaistīts uz četriem mēnešiem. Galvenie kritēriji bezdarbniekam būs: viņš nesaņem bezdarbnieka pabalstu, nav sasniedzis valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu vai tā nav piešķirta un ir reģistrēts Nodarbinātības valsts aģentūrā vairāk nekā sešus mēnešus. Bezdarbnieki vairs nevarēs pierakstīties un pie algotā pagaidu sabiedriskā darba tikt rindas kārtībā. Turpmāk pašvaldības būs tiesīgas prioritārā kārtā algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos pirmos iesaistīt tos bezdarbniekus, kam tas vairāk nepieciešams, ņemot vērā pašvaldību saistošajos noteikumos noteiktos kritērijus. Tātad katrai pašvaldībai būs jāizstrādā un jāievieš kritēriji, pēc kuriem pēc tam vērtēt, kam darbu un atalgojumu dot vispirms.
"Katrai pašvaldībai būs jāizstrādā un jāievieš kritēriji, pēc kuriem pēc tam vērtēt, kam darbu un atalgojumu dot vispirms."
Bezdarbnieku atalgojuma apmērs plānots 100 latu uz rokas, bet bruto tie varētu būt apmēram 110 lati, jo aprēķinā tiks iekļauta arī pensijas apdrošināšanas daļa. Kā stāsta Labklājības ministrijas Darba departamenta vadītājs Imants Lipskis, darba grupā bijis daudz diskusiju par to, vai no samaksas par algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem jāmaksā nodokļi un, ja jāmaksā, tad kādi. Izvērtējot lietderību, secināts, ka optimālais variants ir pensijas apdrošināšana. Apdrošināt bezdarbam, piemēram, nebūtu lietderīgi, jo algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos cilvēks strādā pārāk īsu brīdi – tikai četrus mēnešus.
Valsts pašvaldībām algoto pagaidu sabiedrisko darbu apmaksai sniegs šādu atbalstu: nodrošinās bezdarbnieku atalgojumu ar sociālo apdrošināšanu (pensijas apdrošināšanas daļu), apmaksās izdevumus par normatīvajos aktos paredzēto obligāto veselības pārbaužu veikšanu pasākumos iesaistītajiem bezdarbniekiem, kā arī izdevumus par bezdarbnieku apdrošināšanu nelaimes gadījumiem un nodrošinās dotāciju pasākuma organizētājam vai darbu vadītājam 90 latu apmērā. Savukārt, piemēram, darbarīkiem valsts finansējuma nebūs.
"Bezdarbnieku atalgojuma apmērs plānots 100 latu uz rokas, bruto tie varētu būt apmēram 110 lati, jo aprēķinā tiks iekļauta arī pensijas apdrošināšanas daļa."
No 2012. gada janvāra līdz 2013. gada 30. decembrim algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos plānots iesaistīt aptuveni 49 tūkstošus bezdarbnieku, no tiem 2012. gadā – 25 tūkst. bezdarbnieku, 2013. gadā – 24 tūkst. bezdarbnieku. Algoto pagaidu sabiedrisko darbu ieviešanai nepieciešams aptuveni 23,1 miljons latu, kas tiks iegūti no Eiropas struktūrfondu finansējuma. No tiem 2012. gadā – 11,7 miljoni latu, bet 2013. gadā - 11,3 miljoni latu.
