Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Likuma grozījumu projekts paredz: ja cilvēkam būs pārejoša darbnespēja un viņš nevarēs piedalīties kādā no aktīvajiem nodarbinātības vai preventīvajiem bezdarba samazināšanas pasākumiem, tad neierašanos NVA un bezdarbnieka vai darba meklētāju pienākumu nepildīšanu uzskatīs par attaisnotu.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Kāpēc šīs izmaiņas nepieciešamas, LV portālam skaidro Labklājības ministrijas (LM) Darba departamenta pārstāve Ilze Zvīdriņa.
Pašreizējā situācija un problēmas
Analizējot pašreizējo situāciju darba tirgū, saskatāmas vairākas problēmas, kuru risināšanai nepieciešami grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, atzīst I. Zvīdriņa.
Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) 2011. gada jūlijā bija reģistrēti gandrīz 142 tūkstoši bezdarbnieku. No tiem 42% ir ilgstošie bezdarbnieki jeb cilvēki, kuri NVA ir reģistrēti ilgāk par vienu gadu. Salīdzinājumā ar 2008. gadu šo cilvēku skaits ir palielinājies par 31%.
"Arī nākamajā gadā bezdarbniekiem ir jāturpina sniegt atbalstu nodarbinātības pasākumu veidā."
Tāpat krīzes seku mazināšanai, kā arī lai aktivizētu bezdarbniekus, nodrošinot iztikas līdzekļus tiem bezdarbniekiem, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu, 2009. gada septembrī tika sākta darba praktizēšana pašvaldībās. Šis pasākums ilgs līdz 2011. gada decembrim. Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka tautsaimniecībā nav pietiekami daudz darba vietu, lai lielākā daļa reģistrēto bezdarbnieku varētu iekļauties darba tirgū, arī nākamajā gadā bezdarbniekiem ir jāturpina sniegt atbalstu nodarbinātības pasākumu veidā, uzsver LM pārstāve. Ja tas netiks darīts, palielināsies ekonomiski neaktīvo un ilgstošo bezdarbnieku skaits, kā rezultātā palielināsies arī sociālā spriedze un emigrācija.
Lai gan Darba aizsardzības likums paredz nodrošināt un uzlabot nodarbināto drošību un veselības aizsardzību darbā, šobrīd Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā nav ietverta prasība nodrošināt drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus bezdarbniekiem, darba meklētājiem vai bezdarba riskam pakļautiem cilvēkiem. Tā ir ietverta tikai pušu savstarpējos līgumos.
Vienlaikus līdzšinējā prakse pierādījusi, ka pašvaldību gatavotie nodarbinātības veicināšanas plāni nav pietiekami efektīvi, lai risinātu nodarbinātības problēmas. Turklāt pašvaldības šo likumā noteikto uzdevumu uztver kā papildu administratīvo slogu, secina speciāliste.
"Pašvaldību gatavotie nodarbinātības veicināšanas plāni nav pietiekami kritiski un efektīvi, lai risinātu nodarbinātības problēmas."
Runājot par bezdarbnieka statusa iegūšanu, I. Zvīdriņa min vairākas problēmas. Viena no tām – iepriekšējos gados veikto izglītības reformu rezultātā praksē nereti radās situācijas, kad jaunietis 15 vai 16 gadu vecumā, vēl mācoties pamatskolā, bija tiesīgs iegūt bezdarbnieka un darba meklētāja statusu. Tāpat pastāvēja dažādas interpretācijas attiecībā uz bezdarbnieka statusa iegūšanu cilvēkiem, ja viņi neveic komercdarbību vai tā ir apturēta. Proti, līdz šim nevarēja pārliecināties, vai komercdarbība patiešām ir apturēta. Vienlaikus praksē vispirms cilvēks pieteicās bezdarbnieka vai darba meklētāja statusam, pēc tam tajā pašā dienā saslima. Savukārt NVA lēmumu par bezdarbnieka statusa piešķiršanu pieņem vienas darba dienas laikā, bet pienākums informēt par savu slimību bezdarbniekam ir tikai pēc statusa iegūšanas. Sarežģījumi rodas tad, ja cilvēkam ir jau piešķirts bezdarbnieka statuss un viņš savlaikus neinformē un neiesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā noslēgtu darbnespējas lapu. Tas savukārt ir prettiesiski, jo šo statusu NVA var piešķirt tikai pēc tam, kad ir beigusies bezdarbnieka slimība. Tādējādi bezdarbnieki nereti negodprātīgi izmanto šo situāciju, cenšoties gūt maksimālu labumu – vispirms saņem slimības pabalstu, pēc tam – bezdarbnieka.
"Bezdarbnieki nereti negodprātīgi izmanto šo situāciju, cenšoties gūt maksimālu labumu – vispirms saņem slimības pabalstu, pēc tam – bezdarbnieka."
Tajā pašā laikā darba ņēmēja statusa ieguvējiem ir mazāka atbildība nekā tiem, kuriem ir bezdarbnieka statuss, līdz ar to viņi var ilgstoši saņemt gan atbalstu no pašvaldību sociālajiem dienestiem, gan arī no NVA. Tas attiecīgi neveicina šo cilvēku motivāciju ātrāk atgriezties darba tirgū.
Plānotās izmaiņas
Minēto problēmu risināšanai ir sagatavoti priekšlikumi par vairākām izmaiņām likumā. Tiesa gan, tie vēl ir jāsaskaņo ar ministrijām un sociālajiem partneriem, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā, atgādina I. Zvīdriņa.
Algotie pagaidu sabiedriskie darbi
Plānots, ka no 2012. gada 1. janvāra NVA atsāks īstenot algotos pagaidu sabiedriskos darbus. Līdz ar to bezdarbniekiem nesamazināsies NVA piedāvāto pakalpojumu daudzums. Sabiedriskie darbi ir nodarbinātības iespējas sniegšana tiem, kas darba tirgū nevar atrast darbu, skaidro I. Zvīdriņa. Sabiedriskos darbus ievieš, kad valsts ir nokļuvusi krīzes situācijā, piemēram, ekonomisko krīžu ietekmē – kad ir būtiski palielinājies bezdarbnieku skaits, taču nav brīvu darba vietu, kur cilvēkiem strādāt. Sabiedriskos darbus mēdz ieviest arī ilgstošo bezdarbnieku un sociālās palīdzības saņēmēju aktivizācijai, tuvinot tos normālajam darba tirgum. Atalgojuma apmēru algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistītajiem bezdarbniekiem noteiks Ministru kabinets.
Droši darba apstākļi
Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums ir papildināts, paredzot, ka nodarbinātības pasākumu īstenotājiem būs pienākums nodrošināt bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajām personām drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.
Nodarbinātības veicināšanas pasākumu plāni
Tāpat plānots, ka pašvaldībām turpmāk nebūs jāizstrādā nodarbinātības veicināšanas pasākumu plāni attiecīgajai teritorijai. To vietā ik gadu līdz 1. aprīlim būs jāinformē NVA par pašvaldību iepriekšējā gadā papildus īstenotajiem nodarbinātību veicinošajiem pasākumiem un par kārtējā gadā plānotajām aktivitātēm. Speciāliste atzīst, ka šādas izmaiņas mazinās administratīvo slogu, kas pastāvēja starp pašvaldībām un NVA.
Bezdarbnieka statusa iegūšana
Ja 15 gadu veci jaunieši mācās pamatskolā vai vidusskolā un apgūst pamata vai vidējo izglītību (izņemot mācības vakara (maiņu) skolā) izglītības iestādē, viņi nevarēs iegūt bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu. Savukārt, ja jaunietis 15 gadu vecumā (attiecinot uz visām personām no 15 gadiem līdz pensijas vecumam) nemācās pamatskolā vai vidusskolā, viņš varēs pretendēt uz bezdarbnieka statusu.
Tāpat plānots, ka, piešķirot bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu, turpmāk nevērtēs komercdarbības apturēšanas faktu. Tā vietā cilvēka atbilstību minētajam statusam vērtēs pēc tā, vai viņš veic komercdarbību, vai ir reģistrēts kā saimnieciskās darbības veicējs. I. Zvīdriņa atgādina, ka par saimniecisko darbību var uzskatīt jebkuru darbību, kas ir saistīta ar preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par maksu. Tāpat minētā darbība ir arī ar uzņēmuma līguma izpildi saistītās darbības, proti, nekustamā īpašuma apsaimniekošana, komercaģenta, māklera un individuālā komersanta darbība, arī cilvēka īpašumā esoša individuālā uzņēmuma, t. sk. zemnieka un zvejnieka saimniecības, darbība.
"Plānots, ka, piešķirot bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu, turpmāk netiks vērtēts komercdarbības apturēšanas faktu."
Vienlaikus izmaiņas likumā paredz, ka cilvēkam būs tiesības iegūt bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu arī tad, ja viņam, reģistrējoties NVA, būs pārejoša darbnespēja. Tādējādi šiem cilvēkiem, neraugoties uz viņu slimošanu, būs tādas pašas iespējas pieteikties dalībai aktīvajos nodarbinātības un preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos kā pārējiem, kuri ieguvuši minēto statusu. Ja cilvēkam būs pārejoša darbnespēja un viņš nevarēs piedalīties kādā no aktīvajiem nodarbinātības vai preventīvajiem bezdarba samazināšanas pasākumiem, tad neierašanos NVA un bezdarbnieka vai darba meklētāju pienākumu nepildīšanu uzskatīs par attaisnotu. Šādā gadījumā cilvēkam NVA būs jāuzrāda noslēgta darbnespējas lapa. Speciāliste atgādina, ka joprojām ir spēkā prasība, kas aizliedz vienlaikus saņemt slimības un bezdarbnieka pabalstu.
Likuma 16. pants papildināts ar piekto daļu. Tajā ietverti gadījumi, kuros neierašanās NVA tiek uzskatīta par attaisnotu.
Direktīvas prasības
Likumprojektā plānots pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvas 2008/104/EK par pagaidu darba aģentūrām prasības. Pārņemot direktīvas prasības, darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs un darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējs varēs vienoties par samērīgu kompensāciju no darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja par izdevumiem, kas radušies darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējam saistībā ar darbinieku norīkošanu, pieņemšanu darbā un apmācību, ja darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja darbinieks nodibina darba tiesiskās attiecības tieši ar darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēju.
