SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
22. decembrī, 2011
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Pašvaldības
3
3

Kādas izmaiņas šogad un nākamgad paredzētas bezdarbniekiem

Valstī joprojām augsts ir ilgstošo bezdarbnieku skaits. Tāpēc simtlatnieku programma, kas bija paredzēta līdz šā gada beigām, tiks turpināta arī nākamgad. Grozījumi likumos un MK noteikumos paredz jaunus nosacījumus valstij, pašvaldībām un arī bezdarbniekiem, un darba meklētājiem, lai cilvēki saglabātu iemaņas un iespējas iekļauties reālajā darba tirgū nākotnē.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Normatīvajos aktos ir apstiprinātas izmaiņas, kuras ar lielu nepacietību gaidījuši gan bezdarbnieki, gan pašvaldības. Spēkā jau ir stājušies grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā. Jaunajā gadā stāsies spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem, kā arī grozījumi Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā. Ko minētās izmaiņas paredz, LV portālam skaidro Labklājības ministrijas (LM) Darba departamenta pārstāves Linda Pauga un Līga Emule-Konone.

Izmaiņas, kas ir spēkā no 2011. gada 3. decembra

Pārmaiņas bezdarbnieka statusa iegūšanā

Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums tagad nosaka: ja 15 gadu veci jaunieši apgūst pamatizglītības vai vidējās izglītības programmu klātienē, viņi nevarēs iegūt bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu. Šāds nosacījums attieksies uz visiem cilvēkiem no 15 gadiem līdz pensijas vecumam, norāda L.Emule-Konone.

Izmaiņas par tiesībām iegūt bezdarbnieka statusu attiecināmas arī uz cilvēkiem, kuriem valsts vecuma pensija piešķirta priekšlaicīgi. Tas nozīmē, ka minētie cilvēki Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) nevarēs iegūt bezdarbnieka statusu. To nosaka izmaiņas likuma 10.panta pirmās daļas 6.punktā.

Vienlaikus grozījumi likumā paredz, ka cilvēkam būs tiesības iegūt bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu arī tad, ja viņš, reģistrējoties NVA, būs saslimis, t.i., viņam būs pārejoša darba nespēja. Tādējādi šiem cilvēkiem, neraugoties uz viņu slimošanu, būs tādas pašas iespējas pieteikties dalībai aktīvajos nodarbinātības un preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos, kā pārējiem, kuri ieguvuši minēto statusu.

Ja cilvēks būs saslimis un viņš nevarēs piedalīties kādā no aktīvajiem nodarbinātības vai preventīvajiem bezdarba samazināšanas pasākumiem, tad neierašanos NVA un bezdarbnieka vai darba meklētāju pienākumu nepildīšanu uzskatīs par attaisnotu. Šādā gadījumā cilvēkam NVA būs jāuzrāda noslēgta darbnespējas lapa. Joprojām ir spēkā prasība, kas aizliedz vienlaikus saņemt slimības un bezdarbnieka pabalstu.

Likuma 16.pants papildināts ar piekto daļu, kur līdzīgi kā bezdarbnieka statusa iegūšanas gadījumā paredzēti attaisnojoši iemesli, kad darba meklētāja neizpildītie pienākumi uzskatāmi par attaisnojošiem.

Darba drošība

Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums ir papildināts, paredzot, ka nodarbinātības pasākumu īstenotājiem būs pienākums nodrošināt bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam pakļautajiem cilvēkiem drošus un veselībai nekaitīgus mācību un mācību prakses apstākļus.

Izmaiņas pašvaldībām

Pašvaldībām turpmāk nebūs jāizstrādā nodarbinātības veicināšanas pasākumu plāni attiecīgajai teritorijai. To vietā ik gadu līdz 1.aprīlim tām būs jāinformē NVA par pašvaldību iepriekšējā gadā papildus NVA aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem īstenotajiem nodarbinātību veicinošajiem pasākumiem un par kārtējā gadā plānotajām aktivitātēm. L.Emule-Konone norāda, ka šādas izmaiņas mazinās administratīvo slogu pašvaldībām.

Komersantiem

Tiem citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētiem komersantiem, kuri ir tiesīgi sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus konkrētajā valstī, līdzīgi kā iepriekš, rakstveidā būs jāinformē NVA par minēto pakalpojumu sniegšanu. Izmaiņas likumā paredz, kāda konkrēti informācija komersantiem NVA būs jāiesniedz.

"Bezdarbnieks varēs saņemt apmaksātas divas brīvas dienas mēnesī."

Proti, būs jānorāda pakalpojuma sniegšanas datums, norises vieta un plānotais pakalpojuma sniegšanas ilgums. Būs jānorāda arī attiecīgās dalībvalsts kompetentas institūcijas izsniegta dokumenta kopija par komersanta tiesībām sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus attiecīgajā dalībvalstī.

Pārņemta Direktīva

Likumā pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 19.novembra Direktīvas 2008/104/EK par pagaidu darba aģentūrām prasības. Tās nodrošinās, ka darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs un darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu saņēmējs varēs vienoties par samērīgu kompensāciju no darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja par izdevumiem, kas radušies darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējam saistībā ar darbinieku norīkošanu, pieņemšanu darbā un apmācību, ja darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja darbinieks nodibina darba tiesiskās attiecības tieši ar darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēju.

Ar grozījumiem likumā ietverta norma, kas nosaka, ka darbiekārtošanās pakalpojumu sniedzējs nav tiesīgs darba meklētājam vai darbiniekam noteikt maksu par sniegtajiem darbiekārtošanas pakalpojumiem.

Izmaiņas, kas stājas spēkā no 2012.gada janvāra

Iespējas bezdarbniekiem

Gaidītākās izmaiņas ir saistītas gan ar grozījumiem iepriekšminētajā likumā, gan ar to saistītajiem Ministru kabineta Noteikumiem par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem, stāsta L.Pauga. Izmaiņas paredz, ka bezdarbnieki, kuri bez darba ir ilgāk par sešiem mēnešiem un nesaņem bezdarbnieka pabalstu, pašvaldībās četrus mēnešus varēs piedalīties algotos pagaidu sabiedriskajos darbos.

LM pārstāve prognozē, ka šāda iespēja bezdarbniekiem būs no 2012.gada janvāra otrās puses. Tas ir saistīts ar to, ka vēl nepieciešams veikt virkni organizatorisku pasākumu, t.sk. rīkot iepirkumu par veselības apdrošināšanu, izstrādāt pašvaldību saistošos noteikumus.

Bezdarbnieks, piedaloties algotos pagaidu sabiedriskajos darbos, saņems ikmēneša atlīdzību 100 latu apmērā. Ja bezdarbnieks nebūs strādājis visas attiecīgajā mēnesī paredzētās dienas, pašvaldība atlīdzību bezdarbniekam izmaksās proporcionāli dienām, kurās bezdarbnieks piedalījies pasākumā.

Bezdarbnieks pēc savas vēlēšanās varēs saņemt apmaksātas divas brīvas dienas mēnesī, bet ne vairāk. Tās paredzētas, lai bezdarbnieks varētu piedalīties konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos, kas noteikti individuālajā darba meklēšanas plānā, vai arī apmeklētu darba pārrunas. Lai nodrošinātu kontroli pār minēto brīvdienu izmantošanu, bezdarbniekam būs jāiesniedz NVA darba devēja apliecinājums par dalību darba pārrunās.

Pienākumi pašvaldībām

Darba vietas varēs izveidot pašvaldību institūcijās, izņemot pašvaldību komercsabiedrības, biedrībās vai nodibinājumos. Par algoto pagaidu sabiedrisko darbu īstenošanu NVA un pašvaldība slēgs līgumu, nosakot pasākuma īstenošanas kārtību, pušu tiesības un pienākumus, norēķinu, līguma izpildes un pārskatu sniegšanas kārtību.

Savukārt, ja darba vieta būs izveidota biedrībās vai nodibinājumos, pašvaldība slēgs līgumu par algoto pagaidu sabiedrisko darbu veikšanas vietas nodrošināšanu ar attiecīgo biedrību vai nodibinājumu. Līdz ar to biedrības vai nodibinājumi iesaistās algoto pagaidu sabiedrisko darbu īstenošanā, nodrošinot darbu izpildes vietu, kas rada sociālo labumu sabiedrībai bez nolūka gūt peļņu.

Noteikumos paredzēti vairāki nosacījumi, lai novērstu situācijas, kad pašvaldību, biedrību vai nodibinājumu darbiniekus aizvieto ar bezdarbnieku atbalsta pasākuma dalībniekiem. Piemēram, algoto pagaidu sabiedrisko darbu ietvaros darba vietai būs jābūt izveidotai no jauna vai tajā vismaz četrus mēnešus pirms bezdarbnieka dalības pasākumā uzsākšanas neviens cits nav strādājis. Bezdarbnieku nevarēs iesaistīt pasākumā vietā, kas izveidota institūcijā, arī biedrībās vai nodibinājumos, kurā bezdarbnieks strādājis pēdējos 12 mēnešus pirms iesaistīšanās algotos pagaidu sabiedriskajos darbos.

Izņēmuma gadījumā bezdarbnieks varēs iesaistīties minētajos darbos, ja darba devējs būs pašvaldība un viņš iepriekš bijis iesaistīts apmācībās praktisko darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai.

"Valsts veiks iemaksas pensijas apdrošināšanai."

NVA minētajos darbos iesaistīs bezdarbniekus, kuri vēlas iegūt vai uzturēt darba iemaņas, nesaņem bezdarbnieka pabalstu un ir reģistrēti bezdarbnieka statusā vismaz sešus mēnešus. Atbilstoši iepriekš minētajiem kritērijiem NVA veiks darbos iesaistāmo bezdarbnieku atlasi. Savukārt pašvaldība atbilstoši NVA iesniegtajiem bezdarbnieku sarakstiem iesaistīs bezdarbniekus minēto darbu veikšanā rindas kārtībā vai arī saskaņā ar pašvaldības saistošajos noteikumos minēto prioritāro bezdarbnieku iesaistes kārtību.

Katra pašvaldība pati varēs izveidot kritērijus atbilstoši pašvaldībā dzīvojošo cilvēku vajadzībām, nosakot kādām mērķa grupām dalība algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos sociālo problēmu risināšanā būtu nepieciešama prioritārā kārtā. Vienlaikus pašvaldības saistošajos noteikumos nedrīkstēs noteikt kritērijus, pēc kuriem mērķa grupai atbilstošie bezdarbnieki (reģistrējušies NVA vismaz 6 mēnešus, nesaņem bezdarbnieka pabalstu) varētu tikt izslēgti no dalības pasākumā.

Pašvaldības pasākuma īstenošanas vietās nodrošinās darbu vadītāju/vadītājus. Šie cilvēki organizēs darbus un kontrolēs to izpildi. Vienlaikus pašvaldības nodrošinās minēto darbu veikšanai nepieciešamo inventāru un materiālus. 

Ko nodrošinās NVA?

NVA jau šī gada beigās informēs pašvaldības par pasākumu un iespējamo bezdarbnieku skaitu, kuri varēs piedalīties algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos. Kopš 13.decembra, kad valdība apstiprināja izmaiņas iepriekš minētajos Ministru kabineta noteikumos, NVA informēs bezdarbniekus par iespēju viņiem piedalīties pasākumā un reģistrēs viņu vēlmes. Savukārt nākamā gada sākumā NVA ar pašvaldībām slēgs līgumus par algoto pagaidu sabiedrisko darbu īstenošanu.  Pēc tam aģentūra sagatavos mērķgrupas bezdarbnieku sarakstus, kā arī pārbaudīs viņu atbilstību pasākuma nosacījumiem. Šos sarakstus NVA iesniegs pašvaldībām.

Attiecīgi no janvāra otrās puses NVA norīkos pašvaldību izraudzītos bezdarbniekus dalībai pasākumā. NVA visu pasākuma īstenošanas laiku uzraudzīs, kā tas norit, kā arī pārbaudīs pašvaldību iesniegtos finanšu dokumentus.

Papildus iepriekšminētajām rīcībām NVA nodrošinās bezdarbnieku atlīdzību. Vienlaikus par bezdarbniekiem, kuri iesaistīsies algotos pagaidu sabiedriskajos darbos, valsts 10 latu apmērā veiks iemaksas pensijas apdrošināšanai. Tāpat bezdarbniekiem, kuri iesaistījušies minētajos darbos, valsts segs izdevumus gan par normatīvajos aktos paredzētajām obligātajām veselības pārbaudēm, gan par apdrošināšanu nelaimes gadījumiem. Algoto pagaidu sabiedrisko darbu koordinētājam pašvaldībā paredzēta dotācija 90 latu apmērā.

L.Pauga uzsver, ka algoto pagaidu sabiedrisko darbu ietvaros izmaksātā atlīdzība netiks aplikta ar ienākuma nodokli. Tas noteikts ar Saeimā 15.decembrī pieņemtajiem likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" grozījumiem, kuri stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī.
Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU