SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
05. decembrī, 2011
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Drošība
1
1

Kādas izmaiņas paredzētas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumprojektā

Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Sagatavotie grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā paredz arī darbspējīgo sociālo pabalstu saņēmēju iesaisti nodarbinātības pasākumos. Pašvaldības sociālajam dienestam paredzētas tiesības slēgt līgumu ar klientu par veicamajiem pasākumiem pašvaldībās, biedrībās vai nodibinājumos, kā arī slēgt darba līgumu uz noteiktu laiku ar darba devēju pašvaldības teritorijā.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Sociālā palīdzība Latvijā nepieciešama daudziem, un likumi paredz atbalstu materiālās grūtībās nonākušiem iedzīvotājiem. Visas sabiedrības interesēs ir sociālās palīdzības situāciju līdzsvarot, tostarp arī, lai līdzdarbībā savas sociālās situācijas uzlabošanā iesaistītos arī palīdzības saņēmēji. To paredz sagatavotie grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā.
Kāpēc grozījumi bija nepieciešami, un kā tie ietekmēs sociālās palīdzības piešķiršanu pašvaldībās, LV portālam skaidro Labklājības ministrijas (LM) Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamenta pārstāve Maruta Pavasare.

2011.gada 29.novembrī valdība apstiprināja grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Par grozījumiem šomēnes vēl lems Saeima vienotā paketē ar Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Par valsts budžetu 2012.gadam".

Grozījumu nepieciešamība

Būtiskākais ir tas, ka grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā izstrādāti saistībā ar valdības lēmumu visu nākamo gadu turpināt līdzfinansēt pašvaldībām 50% apmērā pabalstu garantētā minimālā ienākumu (GMI) līmeņa nodrošināšanai un līdz 30.aprīlim 20% apmērā līdzfinansēt dzīvokļa pabalstu, uzsver LM pārstāve. Speciāliste atgādina, ka krīzes situācijā valsts piedalās ar 50% līdzfinansējumu no pašvaldību izlietotajiem līdzekļiem pabalsta GMI līmeņa nodrošināšanai un ar 20% līdzfinansējumu no pašvaldību izlietotajiem līdzekļiem dzīvokļa pabalstam.

Līdzfinansējumu pašvaldībām nodrošina atbilstoši Sociālās drošības tīkla stratēģijā noteiktajam, lai samazinātu negatīvo sociālo ietekmi, kas ir izveidojusies globālās un Latvijas finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā, kā arī strukturālo reformu rezultātā. Sociālās drošības tīkla stratēģijas darbības laiks bija noteikts no 2009.gada 1.oktobra līdz 2011.gada 31.decembrim.

Valsts līdzfinansējums lielā mērā bija motivējošs līdzeklis pašvaldību sociālajiem dienestiem sociālās palīdzības sniegšanā atbilstoši tiesību aktos noteiktajiem sociālās palīdzības mērķiem un pamatprincipiem. To apliecina skaitļi - GMI pabalstam izlietoto līdzekļu apmērs pieaudzis no 2 milj. latiem 2008.gadā līdz 18,3 milj. latiem 2010.gadā. Tas uzskatāmi parāda gan to, ka aizvien vairāk cilvēku nokļūst arvien lielākā nabadzībā, gan arī to, ka pašvaldības tikai ar valsts līdzfinansējuma palīdzību bija gatavas iedzīvināt valsts noteikto sociālās palīdzības sistēmu, primāri izmaksājot valstī noteiktos obligātos sociālās palīdzības pabalstus – GMI un dzīvokļa pabalstu, skaidro M.Pavasare.

Tādējādi GMI un dzīvokļa pabalstiem izlietoto līdzekļu īpatsvars no kopējiem pašvaldību izdevumiem sociālajai palīdzībai pieauga no 40,6% 2008.gadā līdz 70,2% 2010.gadā (2011.gada desmit mēnešos – 74,5%). Tā kā stratēģijas darbības laiks bija noteikts līdz šī gada 31.decembrim, nepieciešamas izmaiņas likumā, apzinoties risku, ka pašvaldību palīdzība iedzīvotājiem ievērojami samazināsies, ja netiks nodrošināts valsts līdzfinansējums.

 

Izmaiņas

Labklājības ministrija jau visu šo gadu strādāja pie sociālās palīdzības sistēmas pilnveides, pārrunājot savas idejas ar pašvaldībām un to sociālajiem dienestiem, Sociālo darbinieku biedrību, ar kolēģiem ministrijā. Vienlaikus speciāliste uzsver, ka, strādājot pie 2012.gada budžeta veidošanas, likuma grozījumos šobrīd nav iekļauta pat trešā daļa no plānotajām izmaiņām, bet gan tikai visbūtiskākās un neatliekamākās.

Likumprojekts paredz, ka no 2012.gada 1.janvāra, novērtējot pašvaldības sociālā dienesta klientu materiālo situāciju, ņems vērā vecāku pabalstu (līdz šim neņēma vērā pirmos 50 latus no vecāku pabalsta), ģimenes valsts pabalstu, bezdarbnieka stipendiju profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas laikā, kā arī neformālās izglītības ieguves laikā.

Šādas izmaiņas bija nepieciešamas, jo pašvaldības iebilda pret to ienākumu skaita palielināšanu no 2012.gada 1.janvāra (kā to paredz spēkā esošais likums), ko neņem vērā, izvērtējot klienta materiālo situāciju. Turklāt pastāv risks, ka pašvaldību ieņēmumi nav pietiekami līdzšinējās sociālās palīdzības pabalstu sistēmas nodrošināšanai. Tāpēc tiek paredzēts ņemt vērā darbspējīgu cilvēku ienākumus no citām sistēmām (no valsts pamatbudžeta).

Pasīvas pabalstu saņemšanas vietā aktīvi iesaistīs nodarbinātības pasākumos

Šobrīd likums ierobežo sociālās palīdzības pabalstu saņēmēju līdzdarbību savas sociālās problēmas mazināšanā. Proti, tā tiek saistīta tikai ar likumā "Par sociālo drošību" noteikto, piemēram, līdzdarbības pienākumus nedrīkst noteikt, ja tie nav tieši saistīti ar pieprasīto sociālo pakalpojumu. Ņemot vērā iepriekšminētās problēmas, atbilstoši izmaiņām plānots atteikties no likumā "Par sociālo drošību" noteiktajiem klienta līdzdarbības pienākumu ierobežojumiem. Tādējādi pašvaldībām būs iespēja līdzdarbības pienākumus mērķtiecīgāk pielāgot klientu dažādo situāciju risināšanai. 

Likumā patlaban nav pietiekama regulējuma tam, lai pašvaldības sociālā dienesta klientus iesaistītu nodarbinātību veicinošos pasākumos. Piemēram, nereti bijuši gadījumi, kad iedzīvotāji sūdzējušies Labklājības ministrijā par to, ka pašvaldības "liek atstrādāt" sociālos pabalstus. Tāpat, "atstrādājot" pabalstus, ar cilvēkiem bieži vien netika slēgta ne vienošanās par līdzdarbību, ne darba līgumi un attiecīgi maksāti nodokļi. Tāpēc, lai pārietu no pasīvajiem sociālo pabalstu saņemšanas pasākumiem uz aktīvu darbspējīgo klientu iesaisti nodarbinātības pasākumos, vienlaikus aizsargājot pret iespējamu nedeklarētu nodarbinātību, likumprojekts paredz pašvaldības sociālā dienesta tiesības organizēt darbspējīgo klientu divu veidu iesaisti pasākumos darba un sociālo prasmju saglabāšanai, atjaunošanai un apgūšanai.

"Nestrādājošam darbspējīgajam, kurš vēlas saņemt sociālo palīdzību, būs jāreģistrējas kā bezdarbniekam."

Pirmais, slēdzot līgumu ar klientu par veicamajiem pasākumiem pašvaldībās, biedrībās vai nodibinājumos bez nolūka gūt peļņu, nosakot pasākumu vietu, laiku, abu pušu tiesības, pienākumus un atbildību. Otrais, slēdzot darba līgumu uz noteiktu laiku ar darba devēju pašvaldības teritorijā.

Līdz ar to, ja, piemēram, cilvēks trīs mēnešus pēc kārtas saņem sociālo palīdzību, tad sociālajam dienestam būs tiesības viņu iesaistīt nodarbinātības pasākumos 12 stundas nedēļā (sadalot tās pa vairākām nedēļas dienām), par to slēdzot ar viņu līgumu. Turklāt, ja kādam darba devējam pašvaldības teritorijā (tai skaitā pašvaldībai) būs nepieciešams cilvēks kāda darba veikšanai, piemēram, uz 2 vai 4 mēnešiem, tām būs iespējas ar darbspējīgo sociālā dienesta klientu slēgt darba līgumu (kaut vai par pusslodzes darbu) un maksāt nodokļus.

M.Pavasare uzskata, ka, veicot minētās izmaiņas likumā, ir mēģināts noregulēt sociālās palīdzības pabalstu "atstrādāšanas" jautājumu, vienlaikus padarot pašvaldības sociālā dienesta klientam saprotamākus līdzdarbības pasākumus, kas saistīti ar nodarbinātību.

Vienlaikus likumprojekts nodrošina klienta tiesību aizsardzību, nosakot, kādos gadījumos cilvēku nav pamata iesaistīt līdzdarbības pasākumos. Tas noteikts,  precizējot likuma 38.panta normas un attiecinot to ne tikai uz sociālo palīdzību, bet arī uz sociālajiem pakalpojumiem. Minētās izmaiņas attiecas uz cilvēkiem, kuri aprūpē bērnu vai citu apgādājamo, piedalās sociālās rehabilitācijas vai Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) organizētajos pasākumos.

Nestrādā un vēlies saņemt sociālo palīdzību? Jāreģistrējas NVA

LM speciāliste skaidro, ka līdz šim pašvaldībās bija konstatētas problēmas ar tiem pabalstu saņēmējiem, kuriem Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums paredzēja iespēju iegūt darba meklētāja statusu. Proti, tā kā šobrīd darba meklētājam ir mazāk pienākumu nekā bezdarbniekam, sociālo dienestu klienti nereti izvēlējās iegūt darba meklētāja statusu, neiesaistoties nekādos pasākumos un saņemot tikai sociālās palīdzības pabalstus.

"Nepamatoti saņemtu pabalstu būs jāatmaksā."

Lai to novērstu, jaunā redakcijā izteikts likuma 37.pants, tajā iestrādājot un precizējot arī 39.panta normas. Tās paredz, ka darbspējīgam cilvēkam, kurš vēlas saņemt sociālo palīdzību un nestrādā, ir pienākums reģistrēties NVA kā bezdarbniekam. Tā kā iepriekšminētais pienākums attiecas uz visiem darbspējīgiem cilvēkiem, ne tikai uz tiem, kuri saņem pabalstu GMI līmeņa nodrošināšanai, vienlaikus izmaiņas precizē, ka NVA nav jāreģistrējas pensijas vecuma cilvēkiem.

Negribi līdzdarboties? Saņem mazāku pabalstu

Izmaiņas likumā noteiks, ka sociālās palīdzības pabalsti (ne tikai pabalsts GMI līmeņa nodrošināšanai) tiek samazināti vai netiek piešķirti, ja klients atteicies no līdzdarbības savas sociālās problēmas risināšanā, sniedzis nepatiesas ziņas vai nav tās sniedzis vispār. Grozījumi arī paredz, ja cilvēks ilgstoši atradīsies ārstniecības iestādē, ieslodzījumā vai sociālās korekcijas izglītības iestādē, viņu neiekļaus mājsaimniecības sastāvā materiālā stāvokļa izvērtēšanai un attiecīgi sociālās palīdzības pabalsta apmēra aprēķināšanai. Līdz šim likumā tas nebija noteikts.

 

Sociālā dienesta pienākums – atkārtoti izvērtēt atbilstību trūcīgā statusam

Prasība, ka sociālais dienests atkārtoti izvērtē cilvēka vai ģimenes atbilstību trūcīgas personas statusam, ja mainās mājsaimniecības sociālā vai materiālā situācija, bija līdz šim noteikta tikai 2010.gada 30.marta Ministru kabineta noteikumos Nr.299 "Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu".

Līdz ar izmaiņām likumā minētā norma attieksies uz visu sociālo palīdzību kopumā un noteiks nepieciešamību operatīvi reaģēt uz izmaiņām klienta sociālajā un materiālajā situācijā. Vienlaikus likumā iekļautas izmaiņas, kas paredz: ja sociālais dienests konstatēs, ka klients pabalstu ir saņēmis nepamatoti, viņam būs pienākums to atmaksāt. Savukārt, ja klients to atteiksies darīt, tad pašvaldības sociālais dienests Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā varēs atgūt šo pabalstu.

Grozījumi likumā vēl jāpieņem Saeimā. Paredzēts, ka tās stāsies spēkā ar 2012.gada 1.janvāri.
Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU