Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pašlaik garantētais minimālais ienākumu līmenis jeb GMI līmenis valstī pilngadīgai personai ir 40 latu mēnesī; bērnam – 45 lati mēnesī.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu sociālās palīdzības mērķis ir sniegt materiālu atbalstu krīzes situācijā nonākušām trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm (personām), lai apmierinātu to pamatvajadzības – ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība – un veicinātu darbspējīgo personu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā.
Zelta likums – rakstisks iesniegums un rakstiska atbilde
Tiem, kas dodas meklēt sociālo palīdzību savā pašvaldībā un to nesaņem, ir jāpieprasa rakstiska sociālā dienesta atbilde. "Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā personai ir tiesības viena mēneša laikā pieprasīt, lai pašvaldības sociālais dienests rakstveidā noformē administratīvo aktu jeb lēmumu, kas atbilst visām administratīvā akta prasībām. Pašvaldības sociālajam dienestam administratīvais akts personai jāizsniedz rakstveidā divu nedēļu laikā pēc attiecīgā pieprasījuma saņemšanas. Šajā rakstiskajā lēmumā būs atsauces uz likumiem, MK noteikumiem, pašvaldības saistošajiem noteikumiem un pamatojumi, kāpēc palīdzība vai pabalsts atteikts," norāda Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamenta speciāliste Maruta Pavasare. Ja arī pašam klientam šo atbildi saprast nebūs viegli, tas būs dokuments, kuru spēs izanalizēt un komentēt citi speciālisti, lai izprastu konkrēto situāciju. Nav divu vienādu sociālo gadījumu, tādēļ nevar salīdzināt savu pieredzi ar kaimiņa vai pat citas pašvaldības iedzīvotāja pieredzi.
"Nav divu vienādu sociālo gadījumu, tādēļ nevar salīdzināt savu pieredzi ar kaimiņa vai pat citas pašvaldības iedzīvotāja pieredzi."
Cilvēkam, kam atteikts trūcīgā statuss, ar mutisku sociālā darbinieka atbildi nepietiks, jo klients to var gan nesaprast, gan pārprast, turklāt šāda atbilde nekur nav pārsūdzama. Bet, ja atbilde ir rakstiska, tai ir pavisam cits statuss un nozīme. Sociālā dienesta lēmumu par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atbilstību vai neatbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam un piešķirto vai atteikto sociālo palīdzību var apstrīdēt pašvaldības domē. Pašvaldības domes pieņemto lēmumu ģimene (persona) var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja cilvēkam rakstiskas atbildes nav, neviens nevarēs atbildēt uz viņa uzdotajiem jautājumiem par to, kāpēc dienests palīdzību atteica un vai viss nolemts atbilstoši likumam.
Jāaizpilda iztikas līdzekļu deklarācija
Lai ģimeni vai personu atzītu par trūcīgu, tai jāatbilst vairākiem Ministru kabineta "Noteikumos par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu" norādītajiem kritērijiem. Viens no galvenajiem priekšnoteikumiem ir: "Ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 90 latu." Lai aprēķinātu, vai ģimene atbilst trūcīgo statusam, jāaizpilda iztikas līdzekļu deklarācija, kurā jānorāda ģimenes (personas) ienākumi par pēdējiem pilniem trim kalendāra mēnešiem:
Tāpat deklarācijā par laikposmu no iepriekšējā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim jānorāda ienākumi no saimnieciskās vai profesionālās darbības.
Likums pasaka, kas netiek uzskatīti par ienākumiem
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un MK noteikumos ir noteikts, kādi ienākumi, nosakot atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam netiek uzskatīti par ienākumiem: pašvaldības iepriekš izmaksātie sociālās palīdzības pabalsti un sociālās garantijas bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās, kā arī naudas līdzekļi, kas iegūti no labdarības fondiem, studējošā kredīts un sociālo kampaņu rezultātā gūtais materiālais labums.
Par ienākumiem trūcīgā statusa prasītājiem nav uzskatāmi arī Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 5. pantā minētie ienākumi.
Līdz 2011. gada 31. decembrim deklarācijā nav jānorāda:
Lai aprēķinātu, vai statusa prasītāja vai ģimenes ienākumi nepārsniedz noteikumos paredzētos 90 latus, visi deklarācijā norādītie ienākumi jāsaskaita, jāizdala ar trīs, jo tie ir pēdējo trīs mēnešu iztikas līdzekļi, un tad rezultāts jāizdala ar ģimenes locekļu skaitu. Ja katram ģimenes loceklim mēnesī ir mazāk par 90 latiem, ir pamats lūgt pašvaldībai piešķirt trūcīgas ģimenes vai personas statusu, ja vien ģimene atbilst arī visiem citiem trūcīgā statusa piešķiršanas nosacījumiem.
Otrais solis – GMI pabalsta aprēķināšana
Tomēr ne visiem, kam piešķirts trūcīgā statuss, pašvaldība palīdzēs ar naudas atbalstu. Lai saprastu, vai trūcīgais saņems garantēto minimālo ienākumu jeb GMI pabalstu, vajadzīgi citi aprēķini.
"Ja katram ģimenes loceklim mēnesī ir mazāk par 90 latiem, ir pamats lūgt pašvaldībai piešķirt trūcīgas ģimenes vai personas statusu"
MK noteikumi Nr. 1489 "Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni" paredz, ka garantētais minimālais ienākumu līmenis jeb GMI līmenis valstī pilngadīgai personai ir 40 latu mēnesī; bērnam – 45 lati mēnesī. Te nu jāatgādina, ka katras pašvaldības dome ir tiesīga noteikt vecuma un invaliditātes pensiju saņēmējiem citu garantēto minimālo ienākumu līmeni, kas nav zemāks par 40 latiem mēnesī pilngadīgai personai, bērnam – 45 latiem mēnesī un nepārsniedz 90 latus. Par to, kāds ir katrā konkrētajā pašvaldībā noteiktais GMI līmenis, jājautā savas pašvaldības sociālajā dienestā.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 550 "Kārtība, kādā aprēķināms, piešķirams, izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un slēdzama vienošanās par līdzdarbību" paredz, ka GMI pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp Ministru kabineta vai pašvaldības noteikto garantēto minimālo ienākumu līmeni katram ģimenes loceklim un trūcīgas ģimenes (personas) kopējiem ienākumiem, izmantojot šādu formulu:
P=GMI x n - I
Šajā formulā P ir pabalsta summa, kādu saņems trūcīgā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona, GMI ir Ministru kabineta vai pašvaldības noteiktais garantētais minimālais ienākumu līmenis personai, n ir ģimenes locekļu skaits, savukārt I ir ģimenes (personas) vidējie mēneša ienākumi, kas norādīti pareizi aizpildītā iztikas līdzekļu deklarācijā, lūdzot piešķirt trūcīgās ģimenes vai personas statusu. Pašvaldība saistošajos noteikumos var paredzēt piemaksu garantētā minimālā ienākumu līmeņa apmērā vai lielākā apmērā pabalsta saņēmējam, kuram visi apgādājamie ir nepilngadīgi.
Tātad GMI pabalstu aprēķina pēc šādas formulas:
Pabalsts = GMI x cilvēku skaits – ienākumi
GMI pabalsta aprēķināšanas piemēri
Ģimenē ir divi cilvēki, abi bezdarbnieki, tādēļ viņiem nav vispār nekādu ienākumu. Atbilstoši formulai P=40x2-0 (jo noteiktais GMI līmenis katrai pilngadīgai personai ir 40 lati, bet ģimenes ienākumi ir 0 latu), tātad P=Ls 80 – šī ģimene no pašvaldības ik mēnesi (kamēr vien viņiem būs trūcīgās personas statuss) saņems Ls 80. Turklāt būtisks nosacījums ir šo personu iesaistīšanās Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos, pašvaldības sociālā dienesta vai pašvaldības organizētos līdzdarbības pasākumos.
"GMI pabalsts nebūt nav vienīgais atbalsta veids trūcīgajām personām."
Vēl kāds piemērs. Pieņemsim, ka ģimenē ir divi bērni un divi pieaugušie, un viņu kopējie ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā ir 116 lati mēnesī. GMI līmenis šai ģimenei būs 40x2+45x2 (jo ģimenē ir divi pieaugušie un divi bērni), tātad – Ls 170. Tas nozīmē, ka šī ģimene ik mēnesi no pašvaldības saņems 54 latus, jo GMI līmenis šai ģimenei ir 170 lati, bet pašreizējie ģimenes iztikas līdzekļi ir 116 lati. Tas nozīmē, ka trūkstošā summa – 54 lati – jāpiemaksā pašvaldībai. Ja kāds no pilngadīgajiem ģimenes locekļiem nestrādā, būtiski būs minētie līdzdarbības pienākumi.
Un vēl trešais piemērs. Ģimenē ir divi vecāki un bērns. Viņu ienākumi ir tēva alga – 200 latu mēnesī un ģimenes valsts pabalsts bērnam – Ls 8, tātad ģimenes kopējie ienākumi ir 208 lati mēnesī. Lai aprēķinātu, vai šī ģimene saņems GMI pabalstu, jāizmanto tā pati formula. Tātad: GMI līmenis šai ģimenei ir 125 lati (40 lati katram pieaugušajam un 45 lati bērnam). Ieliekot skaitļus formulā, izrādās, ka šai ģimenei pašvaldība GMI pabalstu nemaksās, jo P=125 (GMI līmenis)-208 (ģimenes iztikas līdzekļi). Šajā situācijā pabalsta rezultāts ir -73 lati. Tas nozīmē, ka šai ģimenei GMI pabalsts nepienākas.
Tātad: ja ģimenes mēneša iztikas līdzekļi ir lielāki par GMI līmeni, tad pašvaldība pabalstu nemaksā. Ja iztikas līdzekļi ir mazāki par GMI līmeni, pašvaldība izmaksā starpību.
Tomēr jāatgādina, ka GMI pabalsts nebūt nav vienīgais atbalsta veids trūcīgajām personām. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums nosaka, ka pašvaldība no sava budžeta līdzekļiem izmaksā arī dzīvokļa pabalstu par trūcīgām un maznodrošinātām atzītām ģimenēm. Tā apmēru, izmaksas kārtību un personas, kuras ir tiesīgas saņemt šo pabalstu, reglamentē pašvaldības saistošajos noteikumos. Pašvaldību sociālo dienestu darbinieki izvērtē katru konkrēto gadījumu un, ja vien klients apņemas līdzdarboties, piedāvā un nodrošina arī citus atbalsta pasākumus: pārtikas pakas, elektrības kartes, apģērbu utt."Par to, kāds ir katrā konkrētajā pašvaldībā noteiktais GMI līmenis, jājautā savas pašvaldības sociālajā dienestā."
