Vai pašvaldībām vairāk pienākumu un mazāk naudas?

Vēl vairāk – Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) dome prasa nodokļa sadales īpatsvaru palielināt no šā gada 82% līdz 84% nākamajā gadā, valsts budžetam atstājot tikai 16 procentus. Šādu prasību LPS dome iekļāvusi savā vienbalsīgi pieņemtajā lēmumā ārkārtas sēdē 4.novembrī.

Tajā cita starpā teikts: "Nav pieņemami, ka tiek plānots konsolidācijas smagumu arī nākamgad pārlikt uz pašvaldībām, kaut arī krīzes gaitā pašvaldību daļa valsts konsolidētajā kopbudžetā ir krasi samazinājusies, pašvaldību izdevumi vairs sastāda tikai piekto daļu no kopējiem publiskā sektora izdevumiem."

Pašvaldību aritmētika ar iespējamiem skaitļiem

Vēl LPS dome savā lēmumā min šādus argumentus: "2011.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, valsts budžets ir samazinājies par 7,6%, bet pašvaldību kopbudžets par 26,3 procentiem. Valdībai ir iecere nākamgad samazināt pašvaldību proporciju iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) sadalē par 5% (no 82% uz 77%, kas veido vairāk nekā 40 milj. latu). Nav pieņemami, ka iecerēto pasākumu rezultātā 60% no konsolidācijas būtu uz pašvaldību, bet tikai 40% – uz valsts rēķina."

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis domes ārkārtas sēdē, atspēkojot nereti dzirdēto viedokli, ka pašvaldības valsts budžeta konsolidācijā līdz šim iesaistījušās mazāk, uzsvēra: "Pašvaldības visus šos krīzes gadus ir piedalījušās budžeta konsolidācijā, lielu daļu problēmu uzņemoties uz sevi. Trīs gadus pašvaldības un iedzīvotāji ir nesuši uz saviem pleciem šo smagumu, un pašvaldības ir gatavas uzņemties daļu problēmu saistībā ar budžeta samazinājumu, bet nav gatavas pēdējā budžeta konsolidācijas posmā uz to rēķina atrisināt visas problēmas. Mēs esam gatavi jebkurai rīcībai, lai aizstāvētu tās tiesības, par ko mums ir iedots vēlētāju mandāts."

"Latvijas Pašvaldību savienības dome prasa nodokļa sadales īpatsvaru palielināt no šā gada 82% līdz 84% nākamajā gadā."

Pašvaldību vadītāju satraukumu un neapmierinātību izraisījušas divas iespējamās perspektīvas nākamgad. Pirmā – jau minētie iespējamie Finanšu ministrijas piedāvātie konsolidācijas pasākumi pašvaldību budžetā: pašvaldību aizņemšanās iespēju ierobežošana (-20 milj. latu) un IIN sadales proporcijas maiņa starp valsti un pašvaldībām (-40,1 milj. latu). Otrā – iespējamās Labklājības ministrijas piedāvātās izmaiņas sociālās drošības tīklā, ko nāktos uzņemties pašvaldībām: valsts budžeta līdzfinansējuma pārtraukšana garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta nodrošināšanai (6 milj. latu); valsts budžeta līdzfinansējuma pārtraukšana dzīvokļa pabalstam (2,4 milj. latu); zaudējumu kompensēšanas pārtraukšana sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem par invalīdu pārvadāšanu republikas pilsētās (1,7 milj. latu); atbalsta pārtraukšana skolēnu nogādāšanai skolās no apdzīvotajām vietām, kur izglītības reformas dēļ līdzšinējās skolas izglītības reformas gaitā ir slēgtas vai reorganizētas (0,5 milj. latu); samazināts finansējums pasākumiem veselības aprūpes jomā (1,5 milj. latu).

Vēl savās aplēsēs pašvaldības iekļauj nepietiekamo valsts budžeta finansējumu pirmsskolas izglītības iestāžu (piecu un sešgadīgo apmācībai) pedagogu darba algām un plānoto Autoceļu fonda samazinājumu, kas kopumā veido vairāk nekā 20 milj. latu.

Beigās aritmētika iznāk vienkārša – pašvaldību rocības samazinājums var sasniegt 60 milj. latu, bet vienlaikus papildu izdevumi – vairāk nekā 30 milj. latu.

Nestāvēt tukšā stacijā, kad vilciens aizgājis

LPS domes ārkārtas sēdē skaitļi saistībā ar pašvaldību budžeta samazinājumu tika apspriesti kā neoficiāla, plašsaziņas līdzekļos pazibējusi, nevis valdības oficiāli pausta informācija. Tos ārkārtas sēdē neminēja arī finanšu ministrs Andris Vilks. Bet A.Jaunsleinis skaidroja: "Mums tika piedāvāts sarunu grafiks ar Finanšu ministriju, kur sarunas ieplānotas 23.novembrī, kad faktiski visi vilcieni būs aizgājuši. Mēs stāvēsim tukšā stacijā, un mums teiks – ai, ja būtu zinājuši, būtu ņēmuši vērā..."

Viņš sacīja, ka parādoties šādai informācijai, ir pieteicies ierasties valdības ārkārtas slēgtajā sēdē, kur tika lemts par budžeta konsolidāciju. "Vajadzēja parakstīties, ka saņemto informāciju nedrīkst publiski izpaust, un varu apliecināt tikai to, kas no dažādiem avotiem publiskā telpā tomēr ir pieejams.

Šajā sēdē arī informēju valdību, ka nav pieņemami sagatavot priekšlikumus, kas ļoti ievērojami ietekmē pašvaldību darbību nākotnē, pirms nav notikusi diskusija, nav izvērtēta iecerēto pasākumu ietekme uz pašvaldību funkciju izpildi. Un ne tikai uz pašvaldībām, jo ir vēl citi pasākumi, kuru ietekme arī nav izvērtēta. Iepriekšējos trīs gadus mēs tomēr darbojāmies pēc principa, ka mēģinājām vienoties par abām pusēm pieņemamu risinājumu starp valdību un pašvaldībām, atrast kompromisu, kura rezultātā abas puses palika neapmierinātas, bet tomēr tika panākta zināma stabilitāte. Tagad situācija veidojas tāda: mēs jūs iepazīstināsim ar mūsu pieņemtajiem lēmumiem... Ja nespējam ne sarunāties, ne rast kaut kādu kompromisu, tad mums ir pienākums informēt iedzīvotājus, kāda situācija valstī veidojas.

Manuprāt, budžeta konsolidācijas priekšlikumi nevar būt ierobežotas pieejamības risinājumi. Izstrādātājs nāk ar saviem priekšlikumiem, mēs tos apspriežam, pēc tam tiek pieņemts lēmums, un lēmuma pieņēmējs par to nes visu atbildību."

Trūcīgo personu skaits strauji nesaruks

Par pašvaldību aizņemšanās iespēju ierobežošanu LPS ir pielaidīga. Tā tas varot būt, bet ar nosacījumu, ka valsts budžeta likumā tiek saglabāta līdzšinējā norma - vajadzības gadījumā ir iespējams šo limitu pārdalīt.

Bet pret IIN samazinājumu LPS kategoriski iebilst, jo tas pašvaldību rocību "atsviestu" par diviem trim gadiem atpakaļ.

A.Jaunsleinis sacīja: "Vēl šis gads nav beidzies, bet ir ziņas, ka pēdējos mēnešos IIN iekasēšana vairs nav tik progresīva kā iepriekš, bet tomēr jācer, ka prognozes piepildīsies. Nevienam nav noslēpums, ka pēdējos trīs gadus pašvaldību budžets tika līdzsvarots un sastādīts tā, lai tās minimāli tiktu galā ar visām problēmām (gan pašu, gan valsts radītām), kas mums gāžas virsū. Ir tikai trīs finansējuma avoti: valsts budžets, pašvaldību budžets un cilvēku pašu nauda. Ja kāds domā, ka efektīvi, piemēram, valsts pusē īstenojam konsolidāciju un atņemam kādam pasākumam naudu, tad jāapzinās, ka problēma paliek tik un tā. Par to kādam tik un tā ir jāmaksā – vai nu iedzīvotājiem, vai viņi nāk uz pašvaldību un lūdz palīdzību, radot tai papildu izmaksas. Tātad vienā pusē var būt konsolidācija un ieņēmumi, bet otrā – papildu izmaksas. To teicām pērn un varam apliecināt arī šogad."

Vēl pašvaldības uzsver – nav jūtamu pazīmju, ka trūcīgo personu skaits, kas pašlaik ir 180 tūkstoši, nākamā gada laikā varētu strauji iet mazumā, un līdz ar to arī sarukt izmaksājamo pabalstu apjoms, kā acīmredzot, domājot par pašvaldību budžeta samazināšanu, lēš Finanšu ministrija.

"Turklāt attiecībā uz ekonomikas pieaugumu arī prognozes tiek gatavotas piesardzīgi, un tas nozīmē, ka nekādu ekonomisko izaugsmi mēs savā pusē nevaram paredzēt," tā A.Jaunsleinis.

Pašvaldības būtu ar mieru arī pakāpeniski uzņemties pabalstu izmaksāšanu trūcīgajām personām no nākamā gada jūlija, kad būs izstrādāti attiecīgi pašvaldību saistošie noteikumi, bet ar vienu nosacījumu – tad ar normatīvo aktu regulējumu pašvaldībām jādod brīva vaļa pašām arī noteikt, kurām personām šie pabalsti pienākas. Jo pašreizējā centralizētā pabalstu noteikšanas sistēma radījusi situāciju, ka izveidojies cilvēku slānis, kuri pat negrasās strādāt arī tad, ja šāda iespēja ir, jo iemanījušies ērti eksistēt par nodokļu maksātāju naudu. Par problēmu izvērsies tieši lielais ilgstošo bezdarbnieku skaits Latvijā. Protams, otrs nosacījums – valdība nedrīkst samazināt pašvaldību ieņēmumu daļu.

"Mēs esam gatavi jebkurai rīcībai, lai aizstāvētu tās tiesības, par ko mums ir iedots vēlētāju mandāts."

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis

Kaismīgu runu LPS domes ārkārtas sēdē noturēja Ventspils mērs Aivars Lembergs, ar skaitļiem pa gadiem pierādot, ka valsts allaž bijusi lielā tērētāja, bet pašvaldības – taupītājas un tām ar valsts budžeta konsolidāciju vispār nav saistības. Kurš tērējis pār mēru, tam arī josta pašam jāsavelk.

"Neaiztieciet pašvaldību naudu!" viņš sauca, pie viena minot krīzes laikam neatbilstošus ieplānotos tēriņus - 20 milj. latu Rīgas pils remontam, 35 milj. latu Valsts ieņēmumu dienesta jaunās ēkas celtniecībai, jo gadiem stāv tukšas bijušās Iekšlietu ministrijas un Valsts drošības komitejas ēkas. Viņš aicināja valsts iestādes atgriezties pie 2010.gada tēriņu apmēra, kas ļautu izdevumus samazināt par 12 milj. latu, izvest Latvijas karaspēku no Afganistānas, kas ļautu ietaupīt 12 milj. latu, netērēt 55 milj. latu ieguldījumam "airBaltic" un 90 milj. latu iegūt, apkarojot ēnu ekonomiku.

Finanšu ministrs: ieņemtā pozīcija nav pareiza

Savukārt finanšu ministrs Andris Vilks atmosfēru atvēsināja jau ar sākuma vārdiem: "Mani izbrīna noskaņojums – it kā būtu 2008.gads, un tūlīt būs ekonomikas kritums, bezdarbs un drausmīga traģēdija. Tas ir absurdi ieņemt šādu pozīciju un tracināt sabiedrību.

Kāpēc par konsolidācijas pasākumiem konkrēti un publiski pašlaik nerunājam? Tāpēc, ka lēmums vēl nav pieņemts un vēl nav zināma konkrēta summa un nav arī zināmi pasākumi, cik tie būs apjomīgi. Tādēļ nav vērts iepriekš uztraukt sabiedrību, kā tas tika darīts šogad un pagājušajā gadā, kad publiski parādījās informācija par pasākumiem, kuri vispār nenotika. Kad būs gala lēmums, tad ar to tiks iepazīstināta Pašvaldību savienība, kas, tāpat kā citi sociālie partneri, piedalās procesā ar starptautiskajiem aizdevējiem, un tādēļ nevajadzētu tā teikt, ka par konsolidācijas lietām pirmoreiz ir dzirdēts.

Šis ir konsolidācijas pēdējais posms, un visiem kopā ir jāatrod tā risinājums; absolūti nav runas par pašvaldību budžeta samazināšanu kā vienīgo resursu. Un beigās šī summa var izrādīties pārsteidzoši maza, jūs paši par to būsit pārsteigti.

Mēs arī 2010.gadā vienojāmies, bija ļoti laba sadarbība, varbūt bija kādas nesaskaņas, bet beigās panācām rezultātu, kas deva gandarījumu. Domāju, ka tāpat ir jāgatavojas arī nākamajam gadam.

Var jau tā kā Lembergs – skaitļus dažādi sarindot un interpretēt dažādi, var arī savu naudu drukāt, bet ir lietas, kuras tomēr vajadzētu darīt atbildīgāk.

"Aritmētika iznāk vienkārša – pašvaldību rocības samazinājums var sasniegt 60 milj. latu, bet vienlaikus papildu izdevumi – vairāk nekā 30 milj. latu."

Mums tomēr vajadzētu rast mieru, jo nav nekādas traģiskas situācijas, mēs neesam Grieķijas gadījums, un nevajag lepoties, ka Grieķijai norakstīs parādu. Mēs paši lūdzām starptautiskajiem aizdevējiem naudu un saņēmām ļoti lētu naudu, un tagad jau šo procesu faktiski esam noslēguši; pēc mēneša jau varam atgūt finansiālu neatkarību, kad būs brīvas rokas, domājot, ko un kā finansēt.

Ja tiks pieņemts konsolidētais budžets, neapšaubāmi tiks paaugstināti Latvijas kredītreitingi. Pasaulē ir tikai pāris valstu, par kurām runā, ka tuvākā gada laikā tām varētu pieaugt kredītreitings, un Latvija ir viena no tām. Bet laika patiešām ir ļoti maz. Un dažādu politisku lēmumu dēļ situācija ir ļoti sarežģīta."

Finanšu ministrs arī skaidroja – kaut arī "fonu ievērojami pabojā ārējā vide, makroekonomiskie rādītāji arvien uzlabojas. Tas arī attiecībā uz nākamo gadu liek balstīties uz konservatīvākām izaugsmes pozīcijām. Taču Latvijai ir stabila izaugsme jau vairākus ceturkšņus, un, kaut arī varētu būt gaidāms palēninājums, trešā ceturkšņa izaugsme, vienalga, varētu tuvoties sešiem procentiem, un diezin vai būtu gaidāmas kādas negācijas saistībā ar ceturto ceturksni. Tad Latvijai šogad ir iespējama vismaz 4,5 vai pat piecu procentu līmeņa augsme".

A.Vilks pašvaldību vadītājiem sniedza izsmeļošu pārskatu par norisēm makroekonomikā, virzot domu uz to, ka reālā budžeta konsolidācija, pateicoties ekonomikas izaugsmei un iekasēto nodokļu apjomam, būs ievērojami mazāka par plānoto.

Arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edmunds Sprūdžs norādīja – nedrīkst budžeta skaitļus dalīt tā, kā to darīja Aivars Lembergs, veidojot tādu kā valsti valstī. Viņš pašvaldību vadītājiem solīja bezdarba līmeņa (un tātad pabalstu apjoma) samazinājumu, ieviešot subsidētās nodarbinātības atbalsta programmas, kā arī darba ņēmēju apmācībā iesaistot darba devējus, un aicināja pašvaldību vadītājus nākt ar saviem priekšlikumiem, jo "manas durvis jums vienmēr būs atvērtas".

Viss iepriekš teiktais pašvaldību vadītājus nepārliecināja, un LPS domes ārkārtas sēde beidzās ar lēmumu, kurā ieļautas vēl papildu prasības IIN pārdalē.

Valdības sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem norisinās ļoti smagi, un arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis brīdināja, ka cerēt uz vērā ņemamu budžeta konsolidācijas summas samazinājumu nav pamata.

Sākotnējais Ministru prezidenta piedāvājums pašvaldību vadītājiem 7.novembra rītā bija nākamgad nodrošināt 79% IIN ieņēmumus un saglabāt valsts finansējumu sociālā tīkla pasākumiem vai arī 80%, vienlaikus samazinot valsts finansējumu sociālajiem pasākumiem.

Pēc garām un karstām diskusijām starp valdību un pašvaldībām tika panākta konceptuāla vienošanās, ka pašvaldības nākamgad varētu saņemt 81% no IIN ieņēmumiem, pašvaldībām no 1.janvāra pārņemot sociālā tīkla pasākumu finansēšanu, apmaksājot garantēto minimālo ienākumu (GMI) un dzīvokļa pabalstus, bet 19% nonāks valsts budžetā.

Šī vienošanās vēl pirmdien jāsaskaņo sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem, kurās piedalīsies arī pārstāvji no LPS, lai konstruktīvi aizstāvētu un pamatotu savu viedokli. Taču, ja vienošanos nebūs iespējams panākt, tad pastāv otrs pašvaldību atbalstītais variants – IIN sadalījums: 80% – pašvaldībām un 20% – valstij. Pastāvot šādiem noteikumiem, valsts apmaksā GMI visa gada garumā un dzīvokļa pabalstu līdz apkures sezonas beigām.