VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Mudīte Luksa
LV portāls
08. decembrī, 2011
Lasīšanai: 12 minūtes
4
4

Situācija attālos reģionos un pašvaldību rīcības pēc "Krājbankas"kraha

LV portālam: VIKTORS STIKUTS, Dagdas novada domes priekšsēdētājs, PĒTERIS LABANOVSKIS, Kārsavas novada domes izpilddirektors, ASKOLDS LIEDSKALNIŅŠ, Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs, GUNTA ABAJA, Dundagas novada domes priekšsēdētāja
Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Lauku novados nav lielas izvēles, kurā bankā naudu noguldīt. Galvenais kritērijs visbiežāk ir kredītiestādes tuvums.

FOTO: A.F.I

„Latvijas Krājbankas” (Krājbankas) kraha radītais troksnis ir daudzmaz aprimis. Daudzi iedzīvotāji jau atvēruši kontus citās bankās, vēl citi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai raksta iesniegumus par kontu maiņu no „Krājbankas” uz citām bankām pabalstu un pensiju saņemšanai, vēl citi jau pamazām sāk saņemt kompensācijas no Noguldījumu garantiju fonda.
Ja pilsētniekiem atliek vien nokļūt līdz a/s „Citadele banka”, tad lauciniekiem, lai atgūtu iesaldēto naudu, nereti jāmēro par simt kilometru, jo šīs bankas filiāles ir tikai 16 Latvijas pilsētās. Saviem iedzīvotājiem līdz tālajai „Citadelei” nereti palīdz nokļūt vietējās pašvaldības.

Tikmēr vairākas pašvaldības ir cietušas vēl smagāk par vairumu iedzīvotāju, jo tām pašlaik faktiski nav izredžu atgūt zaudēto naudu. "Krājbankā" ir iegūluši 69 pašvaldību līdzekļi 15,3 milj. latu apmērā, kā arī 90 pašvaldību kapitālsabiedrību 9,4 milj. latu. Četrām smagāk cietušajām pašvaldībām – Jaunpiebalgas, Kārsavas, Dagdas un Dundagas novada domei – Valsts kase līdz šā gada beigām izsniegusi aizdevumus ar 1,58% likmi.

LV portāls jautā: Kādēļ pašvaldības konti bija tieši "Krājbankā", un kā zaudētā nauda ietekmē novada tagadni un nākotni?

Viktors Stikuts, Dagdas novada domes priekšsēdētājs:

""Krājbankā" mums palika gandrīz 600 tūkstoši latu. Gaidīsim tālāko rīcību - kad būs administrators, kas sāks bankas maksātnespējas procedūru un kuram varēsim rakstīt iesniegumu par naudas līdzekļu atgūšanu. Jo pašvaldība taču nav no Mēness nokritusi, tā ir institūcija, kuras pārziņā bija sabiedrības nauda. Ja to zaudējam, sabiedrībai ir liegta iespēja atgūt savus līdzekļus pašvaldības pakalpojumu veidā.

Nauda bija domāta pirkumiem novada skolu un bērnudārzu vajadzībām, piemēram, krēsli, galdi, durvis, kā arī daudz kam citam – auto pacēlāja iegādei komunālajai saimniecībai, lai varētu jumtus notīrīt, kokiem zarus apzāģēt, katlumājas remontam. Nu tas vairs nenotiks. Valsts kase bija ieskaitījusi naudu skolotāju atalgojumam, zudusi arī tā...

"Krājbankā" mums nebija visi konti, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi tika ieskaitīti "Swedbank". Tā nauda, kas paredzēta lielajiem, miljonus vērtajiem projektiem, ir noguldīta Valsts kasē.

Tas bija apvainojoši no finanšu ministra puses, ka viņš pašvaldībām pārmeta nesaprātīgu rīcību. "Krājbanka" bija tuvākā banka apkaimē un iedzīvotājiem ļoti svarīga. Ja pašvaldība tur naudu neturētu, visticamāk, Dagdā nebūtu arī bankas norēķinu centra, šis pakalpojums attālinātos no iedzīvotājiem, tāpat kā daudzi citi. Gados vecākiem ļaudīm nebija pat bankomāta karšu: ja naudu vajadzēja noņemt no konta, viņi, kā ierasts, gāja uz banku. Cilvēkiem no tālākajiem pagastiem līdz Dagdai jau tāpat jābrauc gandrīz pussimt kilometru, un ja ir jādodas vēl tālāk...

Bet vai tad arī pašvaldībai ik pārdienas vajadzēja braukāt uz piecdesmit kilometru attālo Valsts kases norēķinu centru Daugavpilī? Agrāk šāds centrs bija Krāslavā, bet tagad tikai Daugavpilī. Mums valstī augstākajā ešelonā īpaši neiedziļinās kartē, viņi domā, ka mēs te ar tramvaju šurp turp braukalējam! Tagad tā kļūst par valsts politiku – runu līmenī visus pakalpojumus it kā pietuvināt iedzīvotājiem, bet praksē tie no perifērijas, no novadiem aizceļo uz centru.

Pēc iepriekšējās Valsts meža dienesta reformas mežniecība bija Dagdā, tagad ir Krāslavā, bet ir doma, ka nākotnē paliks tikai Daugavpilī. Ko viņi tur apsargās – skvērus, apstādījumus? Arī Valsts zemes dienests no Dagdas tiek pārcelts uz Daugavpili... Vai tas nozīmē, ka pakalpojums pietuvinās cilvēkiem?

Tagad paņēmām kredītu no Valsts kases un sāksim saimniekot – kā pēc ugunsgrēka, kad viss sadedzis. Algas samaksāsim, nodokļus un neatliekamos komunālos maksājumus arī. No kredīta ieskaitījām priekšapmaksu komunālajai saimniecībai, lai ir par ko šķeldu nopirkt, jo arī tā ir zaudējusi savu naudu. Bērniem Ziemsvētkus gan sarīkosim, viņiem par šo "ugunsgrēku" nav jācieš.

Nākamā nauda, kas ienāks mūsu kontos, nodrošinās dzīvi "no rokas mutē". Gada beigās Valsts kasei nomaksāsim aizdevuma procentus un mēģināsim pārformēt kredītu uz nākamo gadu. Es tomēr ļoti ceru, ka "Krājbanka" kādu naudu atgūs un arī mēs vismaz kaut ko saņemsim.

Tagad "Krājbankas" vietā nāk SEB banka, kas par šo iespēju ir priecīga, jo citu konkurentu vairs nav."

Pēteris Labanovskis, Kārsavas novada domes izpilddirektors:

"Mūsu pašvaldība "Krājbankā" ir zaudējusi 25% no gada budžeta naudas. Situācija tik tiešām ir ļoti slikta. Glabājām savu naudu vienīgajā bankā novadā, un no kontrolējošām personām nesaņēmām ne mazākos brīdinājumus, ka kaut kas nebūtu kārtībā. Bankas klienti bija arī visi vietējie uzņēmumi un iestādes, un, protams, iedzīvotāji. "Krājbankā" atradās visi pašvaldības līdzekļi gan kārtējiem maksājumiem, gan arī uzkrājumi attīstībai.

Bijām sākuši Kārsavas sporta zāles rekonstrukciju, iecerējuši vidusskolas siltināšanu par pašvaldības līdzekļiem, jo mūsu projekti valsts līdzfinansējuma iegūšanai allaž tika nobīdīti malā, Mežvidu pamatskolas renovāciju, vairāku ielu remontus un vēl dažus nozīmīgus un ļoti vajadzīgus darbus. Tagad tam visam ir pārvilkta svītra.

Valsts kases aizdotās naudas, 230 tūkstošu latu, pietiek tikai kārtējām vajadzībām aptuveni vienu mēnesi, kas būs pēc tam – nezinām. Jā, esmu pārliecināts, ka pašvaldībām, līdzīgi kā valsts uzņēmumiem, savi līdzekļi būtu jāglabā Valsts kasē, nevis komercbankās, taču – ko, piemēram, darīt ar skaidras naudas operācijām? "Krājbanka" bija līdzās, bet tuvākais Valsts kases norēķinu centrs atrodas Rēzeknē. Patiešām, pašlaik mums var tikai just līdzi."

Askolds Liedskalniņš, Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs:

""Krājbankā" mums palika 201 tūkstotis latu, faktiski visa nauda. Pavisam drīz, 13.decembrī, apritēs gads, kopš strādāju šajā amatā. Līdzšinējais domes priekšsēdētājs bija veiksmīgi ilgtermiņā sadarbojies ar "Krājbanku", kas bija atsaucīga lauku reģionu vajadzībām, ieviešot tur savu pakalpojumu tīklu – ne tikai uzstādot bankomātus, bet atverot klientu apkalpošanas centrus. Banka arī atbalstīja dažādus pasākumus, kas notika mūsu novadā, palīdzēja līdzfinansēt arī pa kādam projektiņam. Protams, katrs cīnās par vietu pakalpojumu tirgū, un nebūtu loģiski tādā mazā novadā kā Jaunpiebalga atvērt vēl otru banku.

Daudzi cilvēki izmantoja "Krājbankas" pakalpojumus un bija apmierināti. Gan mūsu klientu apkalpošanas centra, gan Cēsu filiāles speciālisti bija atsaucīgi, neliedza padomus. Mūsu otrajā pagastā Zosēnos bankomāta nebija, un cilvēki izņemt naudu brauca divdesmit kilometru uz Jaunpiebalgu. Kam nav sava auto, šurp nokļuva, gan izmantojot pastnieku transportu, gan kopā ar pagasta pārvaldes darbiniekiem, kad viņi brauca uz novada centru kārtot darīšanas.

Tagad, protams, ir ļoti smagi. Ceru, ka valdība pieņems kādus lēmumus, lai naudu mums atmaksātu atpakaļ. Jo tā taču nav kaut kāda abstrakta pašvaldības nauda, bet iedzīvotāju nauda, ko viņi samaksājuši nodokļos. Pašvaldība nu ir savilkusi jostu tik cieši, ka vairāk nav iespējams, bet to, kas iedzīvotājiem pienākas, iespēju robežās mēģināsim dot. Ne tikai pabalstus, bet arī kultūras pasākumus: nevar pieļaut, ka vairs nebūs nekā. Mums taču ir mūzikas un mākslas skolas.

Bet prioritāte ir darba algas iedzīvotājiem. Aizņēmumu no Valsts kases, 70 tūkstošus latu, jau esam saņēmuši, bet šī summa nosedz aptuveni viena mēneša maksājumus. Pašvaldībai ir arī kredītu nasta: esam ilgtermiņā plānojuši un līdzekļus ieguldījuši vairākos būvniecības projektos.

Es pat nepieļauju domu, ka valsts pašvaldībām šādā situācijā varētu nepalīdzēt, jo tad taču mums nekā vairs nav! Piekrītu Valsts prezidenta sacītajam, ka pašvaldību vadītājus nevar vainot par to, ka viņi bija izvēlējušies šo vienu banku. Tagad esam jau parakstījuši līgumu ar "Swedbank", tā uzstādīs vienu bankomātu, lai iedzīvotājiem mūsu pašvaldības teritorijā ir iespēja tikt pie naudiņas. Katrs rīkojas pēc saviem ieskatiem, iedzīvotāji un uzņēmumi ir izvēlējušies arī citas bankas.

Ja nekas nemainīsies un situācija paliks kā līdz šim, ar Valsts kasi noteikti būs jārunā par aizdevuma līguma pagarināšanu. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu prognoze pildījās diezgan labi, būs pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda nauda, nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi, mēģināsim likt santīmu pie santīma un kaut kā vilkt dzīvību. Bet viss uzkrātais, mūsu "drošības spilvens", pašlaik ir zudis. Viss jāsāk no jauna, it kā tukšā vietā."

Gunta Abaja, Dundagas novada domes priekšsēdētāja:

"Aizņēmumu no Valsts kases 70 tūkstošu latu apmērā mēs saņēmām ļoti operatīvi - divu dienu laikā šī nauda tika ieskaitīta kontā. Esam pārgājuši uz ļoti stingru taupības režīmu, un pašvaldības kontos jau pamazām sāk ienākt nauda. Valsts kases aizdevums palīdzēs nokārtot lielākās neatliekamās izmaksas. "Krājbankā" pašvaldībai bija tekošais budžeta konts, kurā ienāk iedzīvotāju ienākuma nodokļa un pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda maksājumi. Vēl bija arī konts, kurā maksā nekustamā īpašuma nodokli.

Tie nebija pašvaldības vienīgie līdzekļi, bet lielākā daļa gan. Turklāt nauda tika iesaldēta brīdī, kad pašvaldības kontos bija lielākā summa. (Tiklīdz viena mēneša beigās un nākamā sākumā tiek izmaksātas algas un nomaksāti nodokļi un kārtējie rēķini, bankā naudas kļūst mazāk.) Tieši tādēļ zaudējums ir tik liels – kopā ar visām iestādēm 136 tūkstoši latu.

Tagad pašvaldības darbība nav apstājusies, bet ir jāievēro ļoti stingrs taupības režīms. Tā nauda, kas paredzēta investīciju projektiem ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu, ir Valsts kasē, tātad aizsargāta. Veiksmīgi, ka oktobrī un novembra sākumā bijām apmaksājuši līdzfinansējumu diviem lieliem projektiem.

"Krājbankas" krahs ir skāris arī novada attīstībai paredzēto finansējumu. Ja apgrozāmajiem līdzekļiem tagad paņēmām šo īstermiņa kredītu, tad paredzētos ieguldījumus nākamajā gadā vairs nespēsim veikt. Reāli novada attīstība varētu tikt bremzēta apmēram uz gadu.

Labi, ka naudu vismaz atgūs pašvaldības uzņēmumi, sarunas par to notiek. Jo ne jau mūsu vainas dēļ radās šāda situācija. Pilsētās var spriest gan šā, gan tā, bet cita banka mums bija 35 kilometru attālumā.

Iedzīvotāji šo situāciju uztvēra normāli. Nesen Dundagā bija "banku diena", kad bija ieradušies triju banku ("Swedbank", SEB banka un "Citadele’) pārstāvji un iepazīstināja iedzīvotājus ar savu piedāvājumu. Grūtības ir tādas, ka iedzīvotājiem jaunu banku kontu atvēršana vai pārskaitījumu pārformēšana uz citiem, jau pašlaik esošiem kontiem jākārto Talsos. Naudas plūsma iedzīvotājiem uz laiku ir apturēta, zemniekiem, piemēram, ir jāpērk lopbarība, bet nauda ir iesaldēta."
Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU