NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Mudīte Luksa
LV portāls
12. septembrī, 2011
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Pašvaldības
5
5

Reģionu attīstība bez vienotas reģionālās politikas

Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Pārskats „Reģionu attīstība Latvijā” izdots jau astoto reizi.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Ir viens labs jaunums – klajā laists Valsts reģionālās attīstības aģentūras sagatavotais gadskārtējais pārskats „Reģionu attīstība Latvijā 2010”. Pagājušais gads bija pirmais pilnais gads pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas, kad mūsu valstī darbojās 118 pašvaldības – deviņas republikas pilsētas un 109 novadi. Šis gads ir atskaites punkts, lai sāktu apkopot pašvaldību raksturojošo rādītāju dinamiku un izvērtēt to attīstības procesus, izdevuma ievadā norāda aģentūras direktors Māris Krastiņš.

Ja kāds saka – skaitļu valoda ir garlaicīga un neizprotama –, atliek ielūkoties pārskatā "Reģionu attīstība Latvijā 2010". Izdevuma tekstā, 56 kartēs, 67 grafikos un 145 tabulās atrodamie fakti uzskatāmi parāda katras konkrētās teritorijas iedzīvotāju skaitu un tā dinamiku, ekonomisko stāvokli, pašvaldību finanses, attīstības iespējas, saņemto Eiropas Savienības fondu finansējumu un līdz ar to arī ieguldījumu infrastruktūras attīstībā un iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanā.

Pārskatā pieejama izvērsta pašvaldību finanšu analīze, kurā iekļauti dati par pašvaldību budžetu izdevumiem sociālajai aizsardzībai, liecinot par ļaužu labklājību vai mazturību kādā Latvijas vietā. Cilvēkam ar dzīvāku iztēli šis varētu būt dokumentālai filmai līdzvērtīgs stāsts par cilvēku dzīvi visās Latvijas vietās.

Kamēr plānojam, Latvijas reģioni tukšojas

Kā izskanēja pārskata atvēršanas dienā 7. septembrī, šis izdevums kā informācijas un datu analīzes avots noder gan studentiem, gan ikvienam speciālistam, kura darbs saistīts ar tautsaimniecības norisēm Latvijā, gan cilvēkiem, kam interesē reāli fakti par notiekošo Latvijā un to, kā salīdzinoši izskatāmies Baltijas ekonomiskajā telpā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis atklāšanā uzsvēra, ka pārskatam "Reģionu attīstība Latvijā 2010" būtu jābūt ikviena politiķa un tautsaimniecības virzītāja rokasgrāmatai, pamatam, uz kā balstīt valsts ekonomikas attīstību.

Te diemžēl jāpauž sliktā ziņa – kaut arī pārskats iznāk jau astoto gadu un ikreiz saņem valsts vadošu cilvēku atzinību kopā ar optimisma dzirksteli – jā, nu ir pamats reģionu attīstības līdzsvarošanai, jā, tūlīt darīsim! – iedzīvotāju migrācijas kartē arvien tumšākas top tukšuma ēnas Latgalē un Vidzemē, arvien lielāka nabadzības un turības plaisa plešas starp Pierīgu un valsts nomalēm, starp pilsētām un lauku apvidiem.

Jā, ir tapis un tiek apspriests Reģionālās politikas pamatnostādņu projekts, jau pērn tika teikts, ka atsevišķa politika jāizstrādā pierobežas teritorijām, bet idejas caur rezolūciju sietiem bīdās lēni, toties reālās norises Latvijas ikdienu skar nežēlīgi, strauji tuvinot robežu, aiz kuras nebūs iespējams daļu līdz šim apdzīvoto vietu uzturēt pie dzīvības. 

"Pārskatā ir 56 kartes, 67 grafiki un 145 tabulas."

Pārskata prezentācijā R. Vējonis cita starpā atzina: "Reģionu attīstība ir Latvijas labklājības pamats. Šis pārskats kārtējo reizi parāda, un šie fakti fiksēti arī Eiropas Savienības attiecīgajos statistikas pārskatos, ka esam valsts ar viskrasāko reģionālo atšķirību – sākot ar iekšzemes kopprodukta līmeni, iedzīvotāju nodarbinātību un citiem faktoriem. Tas ir ļoti satraucoši, jo arī šis pārskats apliecina, cik liela plaisa ir starp Rīgu, Pierīgu un pārējo Latvijas daļu, it īpaši Latgales reģionu. Tādējādi runāt par to, ka Latvija ir labklājības valsts, mēs nevaram, un ir jāstrādā, lai šīs atšķirības likvidētu.

Šis pārskats veidots par periodu, kad pirmo reizi pēc administratīvi teritoriālās reformas noslēguma pilnu gadu ir darbojusies jaunā novadu pašvaldību sistēma. Dati apliecina, ka varbūt šajā reformā ir bijušas kļūdas, jo starp novadiem joprojām pastāv ļoti krasas atšķirības. Tādējādi samērot to attīstību ir ļoti sarežģīti, jo ir dažādas sākuma pozīcijas un dažādi budžeta ieņēmumu līmeņi. Plānojot Eiropas naudas izlietojumu nākamajā periodā, ir jābūt jaunai pieejai, kas palīdzētu izskaust atšķirības starp reģioniem. Lai to finansējumu, ko Eiropas Savienība paredz kohēzijas procesam, arī mērķtiecīgi izlietotu reģionu attīstības līdzsvarošanai mūsu valstī.

Otrs virziens, kurā mēģinām arī virzīt likumdošanas iniciatīvas, ir tāds, ka jāveic nodokļu sistēmas pārveide, lai daudz vairāk nodokļu paliktu pašvaldību rīcībā, lai tās būtu ieinteresētas uzņēmējdarbības veicināšanā, kas savukārt radītu jaunas darbavietas un labvēlīgākus apstākļus, lai cilvēki paliktu reģionos un nedotos projām."

Šeit vietā piebilst, ka IKP līmenis, piemēram, Latgalē ir trīsreiz zemāks nekā Rīgas reģionā.

Divas zaudētas paaudzes

Visbīstamākais Latvijā pašlaik ir tieši demogrāfiskais aspekts. To saistībā ar pārskatu uzsvēra viens no šā darba veidotājiem Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesors Pēteris Šķiņķis.

Aplūkojot iedzīvotāju skaita izmaiņas pēdējos piecos gados, skaidri redzams, ka tās ietekmē ne tikai dzimstības samazināšanās, bet arī iedzīvotāju migrācija.

Pēdējos piecos gados kopējais iedzīvotāju skaits samazinājies par 2,8% no iedzīvotāju kopskaita jeb gandrīz par 65 tūkst, bet no šī skaita 46,7 tūkst. radījis negatīvas dabiskās kustības saldo jeb mirušo pārsvars pār dzimušajiem.

P. Šķiņķis šo zaudējumu dēvē par Latvijā nedzimušajiem bērniem. Saistībā ar ārējo migrāciju viņš atzīst, ka datus savākt ir bijis ļoti grūti un tie var atšķirties no reālās situācijas. Protams, mazākuma virzienā. Taču arī oficiāli redzamie gandrīz astoņi tūkstoši ārējo ilgtermiņa migrantu, kuri 2010. gadā vien ārvalstīs apmetušies uz pastāvīgu dzīvi, neliecina ne par ko labu. Tas ir lielākais skaits pēdējos piecos gados, un gandrīz divreiz vairāk nekā gadu iepriekš.

"„Reģionu attīstībai Latvijā 2010” vajadzētu būt ikviena politiķa un tautsaimniecības virzītāja rokasgrāmatai."

Gan iedzīvotāju aizbraukšanu, gan negatīvo dabisko kustību nenoliedzami ietekmē ekonomiskā situācija valstī. Profesors uzsver: pašlaik mēs izjūtam pirms divdesmit gadiem nedzimušo bērnu skaita ietekmi. Bet, tā kā sistemātiski un efektīvi pasākumi bērnu dzimstības palielināšanai nav veikti jau divdesmit gadu, tad faktiski jau ir zaudētas divas paaudzes. Pat tad, ja šobrīd nekavējoties tiktu radīti ekonomiski un sociāli vislabākie priekšnosacījumi ģimenēm ar bērniem, pirmos augļus valsts sajutīs tikai pēc divdesmit gadiem. Taču patlaban sabiedrība ļoti strauji noveco.

Gribam to vai ne, patīk mums vai ne, bet tukšās vietas (darbavietas) nākotnē aizpildīs imigranti.

Pilsēta kā darba devēja, un tikai

Pārskatā arī aplūkota pilsētu ietekme uz reģioniem. Deviņas lielās pilsētas (Rīga, Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Valmiera un Ventspils) kopā aizņem tikai 1,1% valsts teritorijas, bet tajās mīt 51% iedzīvotāju, budžetos ienāk 60% visu pašvaldību nodokļu ieņēmumu un darbojas 71% komercsabiedrību un individuālo komersantu.

Rīgas kā metropoles ietekme nemainīgi palielinās, bet Rīgas reģionā notiek atsevišķu teritoriju attīstības līmeņa izlīdzināšanās, arvien pieaugot salīdzinājumā ar valsts nomales teritorijām. Šeit ir gan sociāli aktīvi iedzīvotāji darbspējas vecumā, gan labvēlīgi apstākļi biznesa sākšanai un izvēršanai.

"Reģionu attīstība ir Latvijas labklājības pamats."

Taču pārējo pilsētu saikne un ietekme uz apkārtējām teritorijām ir atšķirīga. Pārskatā pēc ietekmes uz apkārtējām teritorijām bez Rīgas un Jūrmalas ir izdalīti septiņi pilsētreģioni un analizēta to ietekme uz apkārtējām pašvaldībām.

Piemēram, Liepājai tuvējo pašvaldību teritorijas jau ilgstoši bijušas ar ļoti zemu attīstības indeksa vērtību, un arī 2010. gada dati liecina par šo situāciju, kā arī to, ka Liepāja, tāpat kā Daugavpils, galvenokārt kalpo par darbavietu nodrošinātāju apkārtējo pašvaldību iedzīvotājiem, bet nekādi neveicina uzņēmējdarbības paplašināšanos apkārtējās lauku teritorijās. "Te rodas jautājums – kā veidot uz pilsētu ietekmi balstītu reģionālās attīstības politiku? Jo Latvijā atšķirības starp reģionālajām pilsētām un pārējām teritorijām ir ļoti, ļoti lielas," sacīja A. Šķiņķis.

Miljoni reģionu attīstībai. Kāda atdeve?

Taču apgalvot, ka pēdējos gados nav bijis nekāda atbalsta reģionu attīstībai, būtu vairāk nekā aplami.

Pērn valsts mērķdotācijas tika sniegtas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu un to grozījumu izstrādei, kā arī pašvaldībām bezmaksas interneta nodrošināšanai pašvaldību publiskajā bibliotēkās. Bet kopējais ES fondu ieguldījumu apjoms četros gados kopš 2007. gada 1. janvāra ir sasniedzis 1071,9 milj. latu. Atbalsta programmu raksturojums aizņem trešdaļu pārskata. Tā ir milzu nauda.

Bet vai kāds ir saskaitījis, cik daudz lauku teritorijās ir uzbūvēts modernu sporta zāļu, kurās jau tagad vai pēc dažiem gadiem neviens netrenēsies? Cik daudz ir svaigi izremontētu skolu, kuras jau ir slēgtas vai būs tukšas tuvākajā nākotnē ,un pašvaldības nezinās, ko ar tām iesākt? Par slimnīcām arī jau ir zināms un redzams. Toties daudzi lauku ceļi arvien ir bedraini, putekļaini un sliktos laika apstākļos nereti pat neizbraucami.

Tā kā finansējums nāk no dažādām ministrijām dažādu programmu ietvaros bez vienojošas reģionālās attīstības politikas, nav aplēsta apgūtās naudas saistība ar reģionu reālo attīstību un nav redzams, kādu labumu katrs izlietotais lats nesis valstij atpakaļ.

To jautāja arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis: "Līdztekus šim pārskatam būtu vajadzīgs citādāks skatījums – vispusīga analīze par teritorijām, kuras tiešā vai netiešā veidā ir saņēmušas finanšu resursus, un vai šo teritoriju attīstība un ieguvumi ir atbilstoši tiem resursiem, kas tajās ir ieguldīti."

Pārskats "Reģionu attīstība Latvijā 2010" izdots latviešu un angļu valodā, elektroniski tas pieejams VRAA interneta vietnē http://www.vraa.gov.lv/lv/ sadaļā "Pētniecība".

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU