SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
09. augustā, 2011
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Labklājība

Četri varianti, kā maksāt ģimenes valsts pabalstu

Latvijā noteiktais ģimenes valsts pabalsta apmērs 8 lati mēnesī jeb 11,5 eiro ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Lietuvā ģimenes pabalsta apmērs par katru bērnu ir 15,2 eiro mēnesī, savukārt Igaunijā par pirmo un otro bērnu ģimenē pabalsta apmērs mēnesī ir 19,18 eiro, par trešo un nākamajiem bērniem ģimenē – 57,54 eiro.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Labklājības ministrija piedāvā vairākus ģimenes valsts pabalsta reformas variantus, joprojām pastāvot pie tā, ka pabalstu jāturpina izmaksāt līdzšinējā apmērā visām ģimenēm ar bērniem.

Latvijā ģimenēm ar bērniem tiek piešķirti divu veidu valsts pabalsti – valsts sociālās apdrošināšanas pabalsti un valsts sociālie pabalsti. Tie galvenokārt nodrošina atbalstu sakarā ar bērna piedzimšanu vai visjaunākā vecuma bērna kopšanu.

Vienīgi ģimenes valsts pabalsts ir universāls pabalsts, kā tas tradicionāli ir 80% Eiropas Savienības valstu. To maksā par katru bērnu neatkarīgi no vecāku ienākumu līmeņa, ja vien vecāki šo pabalstu pieprasījuši.

 Latvijā universālā valsts pabalsta sistēmu ģimenēm ar bērniem ieviesa 1992. gadā. Ģimenes valsts pabalstu piešķir par katru bērnu, kas ir vecumā no viena līdz 15 gadiem vai arī ir vecāks par 15 gadiem, bet mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav stājies laulībā. Tad pabalstu piešķir uz laiku, kamēr bērns apmeklē izglītības iestādi, bet ne ilgāk kā līdz dienai, kad viņš sasniedz 19 gadu vecumu vai stājas laulībā. Pašlaik ģimenes valsts pabalsta apmērs par katru bērnu ģimenē ir 8 lati mēnesī.

Ģimenes valsts pabalsta nozīme pēdējos gados ir būtiski pieaugusi. 2006. gadā ģimenes valsts pabalstu pieprasīja un piešķīra par 86,72% attiecīgā vecuma bērnu, bet 2009. gadā to pieprasīja un piešķīra jau par 93,1% attiecīgā vecuma bērnu. Daļa ģimeņu (iespējams, turīgākās) ģimenes valsts pabalstu parasti nepieprasa.

Lai samazinātu 2009. gada valsts budžeta deficītu, valdība piekrita dažādām izmaiņām sociālā nodrošinājuma jomā. Ģimenes valsts pabalsts piedzīvoja vairākas izmaiņas – to samazināja, nosakot visiem bērniem vienādu pabalsta apmēru, pārtrauca pabalsta izmaksu par bērniem no dzimšanas līdz gada vecumam utt. Vienlaikus tika samazināti arī citi pabalsti ģimenēm ar bērniem.

"2006. gadā ģimenes valsts pabalstu pieprasīja un piešķīra par 86,72% attiecīgā vecuma bērnu, bet 2009. gadā to pieprasīja un piešķīra jau par 93,1% attiecīgā vecuma bērnu."

Tomēr starptautiskie aizdevēji joprojām norādīja: ievērojot valsts finansiālās iespējas, ģimenes valsts pabalsta sistēmas efektīvas darbības nodrošināšanai nākotnē ir svarīgi padarīt šo pabalstu mērķētāku. Tas nozīmē, ka jāpārskata personu loks, kam ir tiesības uz ģimenes valsts pabalstu, pabalsta piešķiršanas nosacījumi un apmēri, kā arī jāpārskata iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu apmērs par apgādībā esošu bērnu.

Tādēļ Ministru kabinets Labklājības ministrijai uzdeva sagatavot un līdz 2011. gada 22. augustam iesniegt Ministru kabinetā koncepcijas projektu par ģimenes valsts pabalsta sistēmas reformu no 2012. gada 1. janvāra, paredzot, ka netiek radīta papildu fiskālā ietekme uz Labklājības ministrijai bāzes izdevumos 2012.−2014. gadam plānoto izdevumu apmēru ģimenes valsts pabalstu izmaksām.

Piedāvā četrus risinājuma variantus

2011. gada 4. augustā koncepcijas projekts ir izsludināts valsts sekretāru sanāksmē un pēc tā saskaņošanas tiks iesniegts Ministru kabinetā. Izstrādāti četri risinājuma varianti, tai skaitā risinājuma variants, kas paredz saglabāt pašreiz spēkā esošo ģimenes valsts pabalsta sistēmu.

1. variants – nodokļa atvieglojums+pabalsts trūcīgajiem

No 2012. gada 1. janvāra varētu palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu bērnu no pašreizējiem 70 latiem mēnesī līdz 102 latiem mēnesī, bet 8 latu ģimenes pabalstu tad piešķirtu trūcīgo ģimeņu bērniem.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu piešķir par nepilngadīgu bērnu un par bērnu, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai. Palielinot IIN atvieglojumu par 32 latiem (no 70 līdz 102 latiem mēnesī), nodarbinātu vecāku ģimenes par katru apgādībā esošu bērnu pie algas papildus iegūtu ģimenes valsts pabalsta apmēram līdzvērtīgu summu – 8 latus mēnesī.

Savukārt ģimenes pabalstu piešķirtu par katru bērnu trūcīgā ģimenē, kam iegūts atbilstošs statuss. Lēmumu par ģimenes pabalsta piešķiršanu pieņemtu un pabalstu izmaksātu pašvaldības.

"Vienīgi ģimenes valsts pabalsts ir universāls pabalsts, kā tas tradicionāli ir 80% Eiropas Savienības valstu."

Risinājuma variantam ir arī mīnusi. Vispirms – zūd ģimenes valsts pabalsta universālā jēga, jo atbalsts tiktu nodrošināts, pamatojoties uz vecāku statusu darba tirgū vai uz ģimeņu materiālā stāvokļa novērtējumu. Būtiski sašaurinātos atbalsta pārklājums un nestrādājošiem vecākiem vai vecākiem, kam algas ir mazākas par IIN atvieglojuma par apgādībā esošiem bērniem kopējo summu, atbalsts nebūtu pieejams. Vienlaikus pieaugtu pašvaldību izdevumi citiem sociālās palīdzības pabalstiem ģimenēm ar bērniem.

2. variants – tikai ienākumu nodokļa atvieglojums

No 2012. gada 1. janvāra varētu palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu bērnu no pašreizējiem 70 latiem mēnesī līdz 102 latiem mēnesī, bet ģimenes valsts pabalstu vairs nemaksātu. Atbalstu trūcīgām ģimenēm ar bērniem tad sniegtu tikai pašvaldības.

Tāpat kā pirmajā variantā, nodarbinātu vecāku ģimenes par katru apgādībā esošu bērnu pie algas papildus iegūst ģimenes valsts pabalsta apmēram atbilstošu summu – 8 latus mēnesī. Savukārt trūcīgo ģimeņu bērni saņemtu pašvaldību atbalstu tāpat kā tagad. Trūcīgai ģimenei ar bērniem sniedzamās sociālās palīdzības veidu katra pašvaldība noteiktu pati un finansējumu rastu pašvaldības budžetā.

Šā varianta trūkumi – līdzīgi kā 1. variantā zūd ģimenes valsts pabalsta universālā jēga, jo atbalstu nodrošinātu, pamatojoties uz vecāku statusu darba tirgū. Nestrādājošiem vecākiem vai vecākiem, kuru algas ir mazākas par IIN atvieglojuma par apgādībā esošiem bērniem kopējo summu, kā arī mikrouzņēmumu darbiniekiem atbilstoša atbalsta nebūtu. Tāpat sašaurinātos atbalsta pārklājums ģimenēm, kuru ienākumi ir zemāki par 90 latiem mēnesī un kas kāda iemesla dēļ tomēr neatbilst trūcīgas ģimenes statusam, vai kurām ienākumi tik tikko pārsniedz 90 latu robežu, bet kas ir bez darba.

Dažādās pašvaldībās dzīvojošās trūcīgās ģimenes ar bērniem varētu saņemt dažāda līmeņa atbalstu. Turklāt pastāv risks, ka atsevišķās pašvaldībās trūcīgām ģimenēm ar bērniem nebūs nekāda papildu atbalsta salīdzinājumā ar trūcīgām ģimenēm bez bērniem.

3. variants – pabalsts tikai trūcīgajām ģimenēm, bet lielāks

No 2012. gada ģimenes pabalstu varētu piešķirt tikai tiem bērniem, kas dzīvo trūcīgās ģimenēs.

Šādā gadījumā pabalsts kļūtu mērķētāks, jo atbalstu saņemtu tikai trūcīgās ģimenes. Ģimenes pabalstu – 16 latus mēnesī – piešķirtu par katru bērnu ģimenē, kurai noteikts trūcīgās personas statuss. Lēmumu par ģimenes valsts pabalstu piešķiršanu pieņemtu un tā izmaksu nodrošinātu pašvaldības.

Bet arī šim risinājuma variantam ir trūkumi. Tāpat kā iepriekšējos variantos, zūd ģimenes valsts pabalsta universālā jēga, kā arī būtiski sašaurinātos pabalsta pārklājums, neņemot vērā to, ka citām sociāli mazaizsargātām sabiedrības grupām (piemēram, daudzbērnu ģimenēm), ģimenes valsts pabalsts ir svarīgs atbalsts. Ģimenes pabalstu nesaņemtu tās ģimenes, kuru ienākumi ir zemāki par 90 latiem mēnesī vai tik tikko pārsniedz ienākumu robežu, zem kuras tiek noteikts trūcīgas ģimenes statuss.

"Pastāv risks, ka izmaiņas ģimenes valsts pabalsta sistēmā ar 2012. gada 1. janvāri varētu būt pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu."

Visiem trim iepriekš minētajiem risinājuma variantiem ir vēl vairāki kopīgi mīnusi. Piemēram, nav prognozējams pašvaldību izdevumu pieaugums, un pabalsta izmaksai nepieciešamie līdzekļi var neprognozējami strauji mainīties pa mēnešiem, jo trūcīgās ģimenes statuss tiek piešķirts uz sešiem mēnešiem.

 Turklāt pastāv risks, ka izmaiņas ģimenes valsts pabalsta sistēmā ar 2012. gada 1. janvāri varētu būt pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu. Tā kā tiek skartas personu tiesības uz sociālo nodrošinājumu, būtu jānosaka saudzējoša pāreja uz jauno tiesisko regulējumu, lai dotu iespēju personām laikus plānot savu ģimenes dzīvi.

4. variants – viss pa vecam+diferencēts pabalsts nākotnē

No 2012. gada varētu saglabāt pašlaik spēkā esošo ģimenes valsts pabalsta sistēmu, par katru bērnu ģimenē piešķirot vienāda apmēra pabalstu – 8 latus mēnesī, bet no 2015. gada 1. janvāra ģimenes valsts pabalsta apmēru diferencētu atkarībā no bērnu skaita ģimenē. Proti, ģimenes valsts pabalsta apmēru par pirmo bērnu ģimenē noteiktu Ministru kabinets, par otro bērnu ģimenē ģimenes valsts pabalsts ir 2 reizes, bet par trešo bērnu un nākamajiem bērniem – 3 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu ģimenē.

Ja pieņemtu šādu variantu, ģimenes valsts pabalsts saglabātu savu universālo būtību, paredzot atbalstu ikvienam bērnam Latvijā. Nepieaugtu ne izdevumi pabalstiem, kas sasaistīti ar ģimenes valsts pabalsta izmaksu, t.i., pabalstam aizbildnim par bērna uzturēšanu, ne pašvaldību izdevumi citiem sociālās palīdzības pabalstiem ģimenēm ar bērniem, ne pabalsta administrēšanas izdevumi. Galu galā – neviena ģimene ar bērniem netiktu pakļauta diskriminācijas riskam.

Taču šā varianta īstenošanas rezultātā tiks radīta papildu fiskālā ietekme uz Labklājības ministrijai bāzes izdevumos 2012.–2014. gadam plānoto izdevumu apmēru ģimenes valsts pabalstu izmaksām un pabalsta izmaksai būs nepieciešami papildus valsts pamatbudžeta līdzekļi, kas arī ir galvenais šā varianta trūkums.

Vairums atbalsta pēdējo variantu

Latvijas Pašvaldību savienība, sociālie partneri un nevalstiskās organizācijas, kuru kompetencē ir ģimeņu ar bērniem jautājumi, atbalsta piedāvāto risinājumu pēdējo – 4. variantu.

"Mums ir jādomā ne tikai par nākotni, bet arī par to, kā ģimenēm ar zemiem ienākumiem izdzīvot šodien. Uzskatu, ka pabalsts ir jāsaglabā līdz tam laikam, kad valsts spēs nodrošināt kompleksu pieeju atbalsta sniegšanā ģimenēm arī pēc tam, kad bērns būs sasniedzis divu gadu vecumu," uzskata labklājības ministre Ilona Jurševska. Viņa uzsver: ģimenes vienmēr ir rēķinājušās ar tā dēvēto bērnu naudu un tas ir būtisks kā viens no motivējošiem elementiem pašreizējā saspringtajā demogrāfiskajā situācijā.

Arī "Māmiņu kluba" vadītāja Sandija Salaka atzīst: lai tiktu risinātas demogrāfiskās problēmas, ģimenes valsts pabalstam būtu jābūt progresīvam un diferencētam atkarībā no bērnu skaita. Tāpat viņa atzinīgi novērtēja ministrijas ideju noteikt IIN atvieglojumu par apgādībā esošajiem bērniem, jo tas mudinātu vecākus maksāt nodokļus. "Patlaban daudzi cilvēki izvēlas to nedarīt, jo neredz no tā jēgu," saka S. Salaka.

Tāpat demogrāfam Ilmāram Mežam vienīgais pieņemamais variants ir pēdējais – saglabāt ģimenes pabalstu, nākotnē to diferencējot. "Ja nākotnē pabalsts tiktu diferencēts atkarībā no bērnu skaita ģimenē, tas dotu kaut nelielu cerību, ka nedaudz palielinātos dzimstība," secina I. Mežs. Viņš gan uzskata, ka atbalsts ģimenēm ar bērniem steidzami būtu vismaz jādesmitkāršo, mudinot ģimenes izšķirties par vairākiem bērniem.
Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU