SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
07. martā, 2012
Lasīšanai: 14 minūtes
1
9
1
9

Kā kļūt par zvērinātu tiesu izpildītāju

Pirms izskatīt iespēju kļūt par zvērinātu tiesu izpildītāju, potenciālajam amata pretendentam ir jānovērtē sava psihoemocionālā noturība un spējas distancēties. Zvērinātam tiesu izpildītājam, kļūstot par kreditora un parādnieka starpnieku, bieži vien amata darbības izpildīt ir emocionāli smagi.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Īpaši pēdējo gadu laikā zvērinātu tiesu izpildītāju darba apjoms ir būtiski pieaudzis. Zvērināti tiesu izpildītāji ir garants personas tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošanai, nepieciešamības gadījumā tiesas nolēmumu izpildot piespiedu kārtā. Tādējādi zvērināta tiesu izpildītāja loma tiesu varas īstenošanā ir būtiska: tiesas spriedumam, kas stājies likumīgā spēkā, nav nozīmes, ja pēc tam nav iespējams nodrošināt tā izpildi.

Lai arī zvērināta tiesu izpildītāja amats ir cienījams, tomēr gadiem ilgi visas zvērinātu tiesu izpildītāju amata vietas netiek aizpildītas ne Rīgā, ne ārpus tās. Lielā mērā tas ir saistīts ar darba specifiku, ko valsts ir deleģējusi veikt zvērinātiem tiesu izpildītājiem, jo zvērinātam tiesu izpildītājam, kļūstot par kreditora un parādnieka starpnieku, bieži vien šīs amata darbības izpildīt ir emocionāli smagi.

2012.gada 1.martā zvērināta tiesu izpildītāja amata pienākumus veica 98 zvērināti tiesu izpildītāji. Zvērināta tiesu izpildītāja amata darbība ir iedalīta 116 iecirkņos, līdz ar to pašlaik ir 18 brīvas amata vietas, kurās amata pienākumus var veikt zinoši, inteliģenti un kompetenti juristi, kas vēlas kļūt par zvērinātiem tiesu izpildītājiem.

Lai kļūtu par tiesu izpildītāju un tādējādi iedzīvotājiem visā valstī būtu nodrošināta vienlīdzīga iespēja vērsties pie zvērināta tiesu izpildītāja izpildīt viņa rīcībā esošos izpildu dokumentus, tiek rīkoti zvērināta tiesu izpildītāja eksāmeni.

Pretendenti eksāmenam gatavojas paši

Tieslietu ministrija un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome ir atbildīgās iestādes par zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena rīkošanu. Parasti zvērināta tiesu izpildītāja eksāmens tiek rīkots ne retāk kā vienu reizi gadā. Pēdējais zvērināta tiesu izpildītāja eksāmens notika 2011.gada novembrī, un nākamais tiek plānots 2012.gada otrajā pusgadā. Tieslietu ministrs eksāmena dienu izsludina oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" vismaz mēnesi pirms eksāmena. Pēc šīs publikācijas arī Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju (LZTIP) savā mājaslapā publicē eksāmena norises dienu.

Zvērināta tiesu izpildītāja amata pretendents, kurš vēlas kārtot zvērināta tiesu izpildītāja eksāmenu, par eksāmena rīkošanu var uzzināt zvērinātu tiesu izpildītāju mājaslapā www.lzti.lv, ieskatīties laikraksta "Latvijas Vēstnesis" publikācijās vai arī sazināties ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi un tur noskaidrot plānoto eksāmena norises laiku.

Pretendentam nepieciešamas zināšanas dažādās jomās: vispārējā tiesību teorija;  konstitucionālās tiesības; administratīvās tiesības un administratīvā procesa tiesības; Tiesu izpildītāju likums un no tā izrietošie normatīvie akti; civiltiesības un civilprocesa tiesības; finanšu un nodokļu tiesības; darba tiesības; jūras tiesības; komerctiesības; starptautiskā civilprocesuālā un kriminālprocesuālā sadarbība; lietvedība un arhīvniecība.

Jomas, kurās pretendents eksāmenā tiks pārbaudīts, ir noteiktas Ministru kabineta 2006.gada 25.jūlijā noteikumu Nr.619 "Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena kārtību, minimālo zināšanu apjomu un eksāmena maksu" 2.punktā.

"Zvērināta tiesu izpildītāja eksāmens ir sarežģīts un sastāv no trim daļām."

Zvērināta tiesu izpildītāja eksāmens ir sarežģīts un ilgst visu dienu. Eksāmens sastāv no trim daļām: pirmajā daļā pretendents sniedz rakstiskas atbildes uz 25 jautājumiem (tests), otrajā daļā pretendents mutiski sniedz atbildi uz vienu teorijas jautājumu un trešajā daļā rakstiski sniedz risinājumu vienai juridiskai problēmai (kāzusam). Visbiežāk pretendenti nenokārto tieši pirmo daļu, kurā uzdoti jautājumi par dažādām jomām, sākot ar tiesību teoriju līdz pat lietvedībai un arhīvniecībai.

Bez nopietnas gatavošanās kandidātam šo eksāmenu nokārtot nav iespējams. Bet negatīvs vērtējums par eksāmena pirmo daļu liedz pretendentam tiesības piedalīties eksāmena otrajā daļā. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē vairākkārt ir saņemti jautājumi par sagatavošanās kursu organizēšanu pirms zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena. Padome norāda, ka gatavošanās tiesu izpildītāju eksāmenam notiek patstāvīgi un ne Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, ne Tieslietu ministrija neorganizē sagatavošanās kursus pirms eksāmena.

Izglītība un darba pieredze

Tiesu izpildītāju likuma 12.pantā noteiktas prasības personām, kas vēlas kļūt par zvērinātu tiesu izpildītāju. Proti, par zvērinātiem tiesu izpildītājiem var būt personas, kuras ir Latvijas Republikas pilsoņi; prot valsts valodu augstākajā līmenī un sasniegušas divdesmit piecu gadu vecumu.

Pretendentam jāatbilst noteiktiem izglītības kritērijiem: pēc akreditētas studiju programmas apguves iegūta otrā līmeņa augstākā profesionālā izglītība tiesību zinātnē un jurista kvalifikācija un iegūts maģistra grāds tiesību zinātnē. Vajadzīga arī darba pieredze, strādājot kādā no šādiem amatiem: tiesneša amatā, zvērināta advokāta amatā, zvērināta notāra amatā, prokurora amatā, zvērināta tiesu izpildītāja amatā; vismaz divus gadus - zvērināta tiesu izpildītāja palīga amatā; vismaz piecus gadus - citā juridiskās specialitātes amatā.

Ja persona uzskata, ka tā atbilst Tiesu izpildītāju likuma 12.pantā noteiktajām prasībām, tai vismaz 10 dienas pirms eksāmena norises ir jāiesniedz tieslietu ministram iesniegums par atļauju kārtot eksāmenu. Šim iesniegumam pievienojami pierādījumi par pilsonību, valsts valodas prasmi, vecumu, izglītību, darba pieredzi. Dalība eksāmenā nav bez maksas, jo eksāmena rīkošana prasa noteiktus budžeta līdzekļus. Līdz ar to maksa par eksāmena kārtošanu ir 150 latu, un maksājuma apliecinošs dokuments ir iesniedzams Tieslietu ministrijā kopā ar citiem minētajiem dokumentiem.

"Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome sniedz tieslietu ministram atzinumu par personas uzņemšanu amatā."

No 2012.gada 1.janvāra atbilstoši Tiesu izpildītāju likuma Pārejas noteikumu 12.punktam, lai pretendētu uz zvērināta tiesu izpildītāja amatu, ir spēkā prasība par maģistra grāda iegūšanu tiesību zinātnē. Tiesu izpildītāju likumā izvirzīto prasību mērķis, kas nepieciešams zvērināta tiesu izpildītāja amata pretendentam, ir nevis nodrošināt to, lai pretendents būtu ieguvis jebkādas zināšanas un darba pieredzi juridiskās specialitātes amatā, bet gan lai iegūtā darba pieredze un zināšanas kalpotu par pamatu tiesu izpildītājam uzlikto amata pienākumu pildīšanā.

Arī Satversmes tiesa ir norādījusi, ka "attiecībā uz katru nodarbošanos izvirzāmās kvalifikācijas prasības ietver minimālo izglītības līmeni, teorētiskās zināšanas, prasmes un atbildības pakāpi, kas nepieciešama šā darba pamatuzdevumu sekmīgai izpildei, un izglītība ir viens no kritērijiem, lai persona pierādītu savu piemērotību amata pildīšanai" (Satversmes tiesas 2011.gada 22.novembra spriedums lietā Nr.2011-04-01). Līdz ar to zvērināta tiesu izpildītāja amata pretendentam izvirzāmo prasību mērķis ir nodrošināt ne vien likumam atbilstošu nolēmuma izpildes norisi, bet arī sabiedrības uzticēšanos zvērināta tiesu izpildītāja institūtam. Tādējādi personām, kurām nav maģistra grāda tiesību zinātnē, nav iespēju kārtot zvērināta tiesu izpildītāja eksāmenu.

Atbilstību rūpīgi izvērtē

Zvērināta tiesu izpildītāja eksaminācijas komisija sastāv no deviņiem dažādiem komisijas pārstāvjiem – gan no tiesnešiem, zvērinātiem tiesu izpildītājiem, gan no Tieslietu ministrijas un augstskolu pārstāvjiem. Eksaminācijas komisijas sastāva dažādība ir par pamatu tam, lai pretendentu darbi tiktu novērtēti bez jebkādas ieinteresētības un to novērtējums būtu pēc iespējas neitrālāks. Tāpat diskusijās par novērtējuma piešķiršanu pretendentam tiek ņemti vērā pēc iespējas dažādu profesiju pārstāvju viedokļi par pretendenta atbilstību zvērināta tiesu izpildītāja amatam.

LZTIP secinājusi, ka diemžēl ar katru gadu zvērinātu tiesu izpildītāju eksāmenu pretendenti uzrāda arvien zemākas zināšanas un pieredzi ne tikai teorētiskajos jautājumos, bet arī parāda virspusējas zināšanas, sniedzot mutiskas atbildes par zvērinātu tiesu izpildītāju amata pienākumu praktisku piemērošanu. Tas varētu liecināt to, ka pretendenti lielākoties ir iepazinušies ar zvērinātu tiesu izpildītāju amata darbībām teorētiski, nesekojot līdzi tiesu praksei, tiesību zinātnē sniegtajām atziņām un nepārzinot zvērinātu tiesu izpildītāju funkciju izpildi no praktiskās puses. Minētais daļēji ir par iemeslu tam, ka likums neparedz pretendentiem iegūt praktisku pieredzi civiltiesību jomā, vislabāk – gūstot pieredzi pie zvērināta tiesu izpildītāja.

"Tieslietu ministrs izdod rīkojumu par personas iecelšanu amatā ne vēlāk kā mēneša laikā no dokumentu saņemšanas."

Šobrīd pietiek, ka pretendents ir strādājis jebkurā no tiesību nozarēm, piemēram, krimināltiesību jomā, nepārzinot zvērināta tiesu izpildītāja amata darbības no praktiskās puses. Tādējādi, lai arī amata pretendents eksāmenu nokārto sekmīgi, pēc zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena tiek organizētas pārrunas ar LZTIP locekļiem, kurā konstatē amata pretendenta izpratni par nolēmumu izpildi, zvērinātu tiesu izpildītāju darbību specifiku.

Tiesu izpildītāju likuma 27.pants paredz, ka pirms pretendenta uzņemšanas zvērināta tiesu izpildītāja skaitā, viņam par to jāsaņem attiecīgs Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes atzinums. Viens no LZTIP uzdevumiem ir sargāt zvērinātu tiesu izpildītāju amata godu un cieņu. LZTIP to dara, arī izvērtējot zvērinātu tiesu izpildītāju amata pretendentu atbilstību amatam un sniedzot atzinumu par tādiem zvērinātu tiesu izpildītāju amata pretendentiem, par kuru piemērotību un atbilstību Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei nav šaubu.

Atzinuma sniegšanai par pretendenta uzņemšanu zvērinātu tiesu izpildītāju skaitā ir būtiska nozīme pretendenta tālākai virzīšanai uzņemšanai zvērinātu tiesu izpildītāju skaitā. Tādēļ, lemjot par atzinuma sniegšanu, LZTIP izvērtē visu tās rīcībā esošo informāciju, lai novērstu jebkuras šaubas par pretendenta piemērotību zvērināta tiesu izpildītāja amatam.

Kas nevar būt tiesu izpildītājs

Amata pretendentam pirms pārrunām Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē ir jāiesniedz iesniegums un dokumenti, kas apliecina viņa atbilstību Tiesu izpildītāju likuma 12.panta prasībām, tai skaitā, ka nokārtots zvērināta tiesu izpildītāja eksāmens, kā arī to, ka pretendenta uzņemšanai zvērinātu tiesu izpildītāju skaitā nav neviena no Tiesu izpildītāju likumā minētajiem šķēršļiem.

Likuma 13.pants paredz, ka par zvērinātiem tiesu izpildītājiem nevar būt personas, kuras tiesa atzinusi par maksātnespējīgiem parādniekiem; kuras notiesātas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvotas no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ; pret kurām kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata; kuras atbrīvotas no amata ar tiesas spriedumu krimināllietā; kuras, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atceltas no zvērināta tiesu izpildītāja vai viņa palīga amata, izslēgtas no zvērinātu advokātu vai viņu palīgu skaita vai atceltas no zvērināta notāra vai viņa palīga amata; atceltas no tiesneša amata, atlaistas no prokurora amata, kamēr no attiecīgajā disciplinārlietā pieņemtā lēmuma spēkā stāšanās brīža nav pagājuši pieci gadi; kuras atrodas aizgādnībā; kuras darbojas par zvērinātu advokātu vai viņa palīgu vai zvērinātu notāru vai viņa palīgu; kuras ir aizdomās turētie vai apsūdzētie krimināllietā.

Amatā ieceļ tieslietu ministrs

Vienlaikus pretendents norāda, uz kuru no vakantajiem amata iecirkņiem viņš pretendē. Likums nav noteicis termiņu, cik ilgā laikā iesniedzami padomē minētie dokumenti, tomēr ņemams vērā apstāklis, ka zvērināta tiesu izpildītāja eksāmena apliecības derīguma termiņš ir trīs gadi. Pārrunu laikā LZTIP ne tikai noskaidro personas izglītību, bet arī pārbauda personas izpratni un zināšanas par zvērinātu tiesu izpildītāju funkciju pildīšanu, kā arī citus svarīgus iemeslus, kas varētu būt par pamatu, lai pieņemtu attiecīgu lēmumu par atzinuma sniegšanu.

Pēc šo pārrunu rīkošanas LZTIP sniedz tieslietu ministram atzinumu par personas uzņemšanu amatā, kā arī lūdz ministru lemt par pretendenta iecelšanu zvērināta tiesu izpildītāja amatā vakantajā iecirknī, ko persona ir norādījusi savā iesniegumā.

Parasti tieslietu ministrs izdod rīkojumu par personas iecelšanu amatā ne vēlāk kā mēneša laikā no dokumentu saņemšanas. Persona sāk pildīt zvērināta tiesu izpildītāja amata pienākumus mēneša laikā no dienas, kad izdots rīkojums par viņas iecelšanu. Šī mēneša laikā viņai ir jāapdrošina savas profesionālās darbības riski (civiltiesiskās atbildības apdrošināšana) un jādod Augstākās tiesas priekšsēdētājam zvērests, par ko persona tiek informēta atsevišķi.
Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU