VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
14. martā, 2013
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Parādu piedziņa
4
4
4
4

Arī valstij un pašvaldībām parādus atgūt būs bezcerīgi

Izpildu lietās par piedziņu valsts un pašvaldību labā visbiežāk piemērotais un attiecībā uz parādnieka mantu vissaudzīgākais piespiedu izpildes līdzeklis ir ieturējumu veikšana no parādnieka darba samaksas vai tai pielīdzinātiem maksājumiem. Mainot tiesisko regulējumu, valstij un pašvaldībām savus parādus atgūt būs daudz sarežģītāk.

FOTO: Boriss Koļesņikovs

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, pretēji Tieslietu ministrijai un Saeimas Juridiskajai komisijai, gaidāmajos Civilprocesa likuma grozījumos saskata būtisku šķērsli efektīvai parādu piedziņai valstī, kas radīs vērā ņemamu negatīvu ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetu.

Civilprocesa likuma 594.pants "Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" pašlaik paredz, ka no parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzinātiem maksājumiem ieturējumus pēc izpildu dokumentiem izdara līdz piedzenamā parāda dzēšanai:

  1. uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā – saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas;
  2. piedzenot uzturlīdzekļus, atlīdzinot zaudējumus sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai atlīdzinot zaudējumu, kas nodarīts, izdarot noziegumu, – 50 procentus;
  3. pārējos piedziņu veidos, ja likumā nav noteikts citādi, – 30 procentus.

Nenoliedzami, Civilprocesa likuma 594.pants, kas nosaka ieturējumu apmēru no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātiem maksājumiem, bija jāpārstrādā, atrodot kompromisu. Ar grozījumiem Civilprocesa likumā bija izdevies saglābt valsts pabalstus, bet darba samaksas lietās neskaidrību bija daudz. Diskusijas starp piedzinējiem un parādniekiem radīja abu pušu atšķirīgā interpretācija par Civilprocesa likumā noteikto piedziņas apmēru un Darba likuma normu, kas paredz, ka jebkurā gadījumā darbiniekam saglabājama minimālā alga.  

No valsts institūciju puses vienots viedoklis tika panākts: Tieslietu ministrija, Valsts darba inspekcija un Labklājības ministrija piekrita Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes viedoklim, ka Civilprocesa likums ir speciālais likums. Tiesu prakse neizveidojās. Likumu interpretācijas iespēju dēļ bija sastopami krasi atšķirīgi viedokļi ar spēcīgu argumentāciju katrai interešu grupai: kā tad īsti ir – vai piedziņu drīkst vērst arī pret minimālo algu, vai arī tā jāsaglabā?

"Palielināsies to lietu skaits, kurās parādnieka vietā uzturlīdzekļu izmaksas būs jāveic no UGF līdzekļiem. "

Kamēr parādnieku aizstāvji uzskatīja un uzskata, ka šā brīža ekonomiskajā situācijā ne no viena gandrīz neko nedrīkst piedzīt vispār, tikmēr piedzinēji uzskata, ka parādi tomēr jāpiedzen, jo katrā situācijā ir iesaistītas divas puses – viena, kas grib atgūt savu naudu, un otra, kas prāto, kā to neatdot.

Parādniekus sargās vēl vairāk

Saeima 2013.gada 28.februārī otrajā lasījumā bez jebkādām diskusijām pieņēma likumprojektu Nr.331/Lp11 "Grozījumi Civilprocesa likumā", paredzot veikt grozījumus Civilprocesa likuma 594.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā, kā arī otrajā daļā.

Grozījumos plānots ievērojami paaugstināt to parādnieka darba samaksas un tai pielīdzināto maksājumu daļu, uz kuru piedziņu pēc izpildu dokumentiem nedrīkst vērst:

  • uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā parādniekam plānots saglabāt darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas un uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā (Ls 45);
  • pārējos piedziņas veidos parādniekam plānots saglabāt darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus minimālās mēneša darba algas apmērā un uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu plānots saglabāt līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā (Ls 45);
  • tad, ja piedziņa uz darba samaksu tiks vērsta pēc vairākiem izpildu dokumentiem, ar grozījumiem plānots noteikt, ka darbiniekam katrā gadījumā jāsaglabā darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi 50 procentu apmērā, bet ne mazāk kā minimālās mēneša darba algas apmērā un uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā (Ls 45).

Priekšlikumu veikt minētos grozījumus iesniegusi Tieslietu ministrija. Sākotnēji tie tika iesniegti pie likumprojekta Nr.100/Lp11 "Grozījumi Civilprocesa likumā", bet 2013.gada 21.februārī – pie likumprojekta Nr.331/Lp11 "Grozījumi Civilprocesa likumā".

Saeimas Juridiskajā komisijā izskanējuši parādniekiem vēl labvēlīgāki priekšlikumi: ja piedziņa tiek vērsta pēc viena izpildu dokumenta un tā nav uzturlīdzekļu piedziņas lieta, tad saglabāt parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus minimālās mēneša darba algas apmērā uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu, bet uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā ­– nauda 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas uz parādnieku, katru viņa ģimenes locekli un apgādībā esošu personu.

Tas nozīmētu: ja ģimenē aug trīs bērni, tad pret šādu parādnieku piedziņu varētu vērst vien tad, ja viņa alga pārsniegtu 800 latus, vai uzturlīdzekļu piedziņas lietās – 400 latus.

Vairāk nekā pusmiljons parādu

2013.gada 1.janvārī zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedībā bija 639 702 izpildu lietas. No tām  296 318 par kopējo summu aptuveni 132 191 726,22 lati – izpildu lietas, kas pamatotas ar lēmumiem administratīvo pārkāpumu lietās. Tātad – skaitliski lielākie kreditori ir valsts un pašvaldības. To prasījumus lielākoties veido salīdzinoši nelielas summas, tie nav nodrošināti ar ķīlu vai hipotēku, kas garantētu šo prasījumu piedziņu. Turklāt administratīvajās un administratīvo pārkāpumu lietās pieņemto lēmumu izpildi būtiski negatīvi ietekmē Administratīvā procesa likuma 360.panta ceturtajā daļā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 300.pantā noteiktie izpildes noilguma termiņi, kas attiecīgi ir trīs un pieci gadi.

Lai piedzītu šos parādus, zvērināts tiesu izpildītājs var izmantot Civilprocesa likuma 557.pantā minētos piespiedu izpildes līdzekļus: piedziņas vēršanu uz parādnieka nekustamo īpašumu, kustamo mantu vai naudu, kas parādniekam pienākas no citām personām, tai skaitā darba samaksu. Tomēr parādnieka nekustamā īpašuma piespiedu pārdošana, lai piedzītu pāris desmitu vai simtu latu parādu, ne vienmēr atzīstama par samērīgu. Kustamās mantas apķīlāšana un pārdošana tikai retos gadījumos ir efektīvs piespiedu izpildes līdzeklis, jo lietotu sadzīves priekšmetu vērtība visbiežāk nesasniedz pat to pārdošanas izmaksas.

Tādējādi izpildu lietās par piedziņu valsts un pašvaldību labā visbiežāk piemērotais un attiecībā pret parādnieka mantu vissaudzīgākais piespiedu izpildes līdzeklis ir ieturējumu veikšana no parādnieka darba samaksas vai tai pielīdzinātiem maksājumiem.

Nevarēs piedzīt vairāk kā pusi parādu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajiem datiem par 2012.gada 4.ceturksni 32,8% strādājošo saņem algu, kas pēc nodokļu nomaksas nepārsniedz 200 latu, bet vēl 26% - algu, kas ir robežās no 200 līdz 300 latiem pēc nodokļu nomaksas. Pieņemot, ka katram pilngadīgam un ekonomiski aktīvam iedzīvotājam ir vismaz viens bērns, kurš atrodas viņa apgādībā, secināms – pēc tam, kad būs stājušies spēkā attiecīgie grozījumi, vismaz uz 32,8% no visiem strādājošajiem Latvijā piedziņa uz darba samaksu nevarēs tikt vērsta.

Savukārt, ja parādnieka apgādībā reģistrēti divi un vairāk nepilngadīgu bērnu, summa, uz kuru piedziņa nebūs vēršama, pieaugs līdz 290 un vairāk. Tas nozīmē, ka vismaz 59% no visiem strādājošajiem varēs likumīgi paļauties, ka parādu piedziņa no viņiem piespiedu kārtā nevarēs tikt īstenota.

"ZTI būs jārod finansējums aptuveni 891 000 latu apmērā, lai tikai apmaksātu Iedzīvotāju reģistra rēķinus par informācijas izsniegšanu. "

Piedzīto summu samazinājums, kā arī izpildes ilguma palielināšanās būs vērojami ne tikai administratīvo sodu un nodokļu parādu piedziņas lietās, bet arī izpildu lietās par piedziņu citu nenodrošināto kreditoru labā, tai skaitā komunālo pakalpojumu sniedzēju un apsaimniekotāju labā. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar citām institūcijām jau vairākus gadus nesekmīgi cenšas atrisināt jautājumu, kā uzlabot maksas par sniegtajiem komunālajiem un tamlīdzīgiem pakalpojumiem parādu piedziņu.

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome vērš uzmanību, ka Tieslietu ministrijas iesniegtie grozījumi Civilprocesa likuma 594.pantā ne tikai nesekmēs šī jautājuma risināšanu, bet tieši pretēji – radīs vēl vienu būtisku šķērsli šo parādu piedziņai. Tāpat palielināsies to lietu skaits, kurās parādnieka vietā uzturlīdzekļu izmaksas būs jāveic no Uzturlīdzekļu garantiju fonda līdzekļiem, jo samazināsies piedziņas iespējas no parādniekiem, un tas savukārt prasīs papildu līdzekļus no valsts budžeta.

Strauji pieaugs piedziņas izdevumi

Zvērinātu tiesu izpildītāju praksē šie grozījumi nozīmēs, ka katrā izpildu lietā, kurā zvērināts tiesu izpildītājs būs devis rīkojumu par ieturējumu izdarīšanu no parādnieka darba samaksas vai tai pielīdzinātiem maksājumiem, šis rīkojums būs, pirmkārt, jāatsauc un, otrkārt, tā vietā jādod jauns rīkojums, kas sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 594.pantā veiktajiem grozījumiem.

Lai sastādītu jaunu rīkojumu, kas atbilstu plānotajiem grozījumiem, zvērinātam tiesu izpildītājam vispirms būs jāpieprasa informācija Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistram par parādniekam reģistrētajiem nepilngadīgajiem bērniem. Viena šāda izziņa par vienu personu maksā 3 lati, ja tā tiek sagatavota un izsūtīta piecu darbdienu laikā; 6 lati, ja vienas darbdienas laikā, un 10,50 lati – ja divu stundu laikā. Papildus šai maksai zvērinātam tiesu izpildītājam jāsedz Iedzīvotāju reģistram izdevumi par izziņas sagatavošanu 1,96 latu apmērā un 0,98 latu apmērā izdevumi par izziņas nosūtīšanu pieprasītājam. Tādējādi redzams, ka minimālie izdevumi informācijas saņemšanai, kas nepieciešama viena rīkojuma labošanai, ir 5,94 lati.

"Likumu interpretācijas iespēju dēļ bija sastopami krasi atšķirīgi viedokļi ar spēcīgu argumentāciju katrai interešu grupai. "

Nākamā veicamā darbība, kas nepieciešama, lai sagatavotu rīkojumu atbilstoši Tieslietu ministrijas iecerētajām prasībām, ir informācijas pieprasīšana Valsts ieņēmumu dienestam par to, kuri no parādnieka nepilngadīgajiem bērniem ir reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā kā parādnieka apgādībā esoši. Tā kā šādu informāciju nevar un nav arī plānots saņemt tiešsaistē Izpildu lietu reģistrā, zvērinātam tiesu izpildītājam katrā gadījumā būs jāsagatavo rakstveida pieprasījums un Valsts ieņēmumu dienestam jānodrošina tā apstrāde un atbildes sagatavošana. Prakse liecina, ka Valsts ieņēmumu dienesta atbildes uz informācijas pieprasījumiem jāgaida līdz pat vienam mēnesim.

Secināms, ka iecerētie grozījumi vismaz par pusotru mēnesi aizkavēs piedziņas vēršanu uz parādnieka darba samaksu un tai pielīdzinātajiem maksājumiem, ļaujot parādniekam veikt darbības, lai pārtrauktu oficiālās darba tiesiskās attiecības vai samazinātu tam legāli izmaksāto darba algu un tādējādi izvairītos no piedziņas. Turklāt katrā izpildu lietā palielināsies izpildu darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi, kas saistīti ar papildu informācijas pieprasīšanu no maksas reģistriem.

Saskaņā ar statistikas pārskata par zvērinātu tiesu izpildītāju darbu Latvijā datiem 2013.gada 1.janvārī zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedībā bija 639 702 izpildu lietas. Par tām sastādīti un izsūtīti aptuveni 150 līdz 200 tūkstoš rīkojumu par ieturējumu izdarīšanu no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātiem maksājumiem.

Visu šo rīkojumu labošanai zvērinātiem tiesu izpildītājiem būs jānosūta atbilstošs skaits informācijas pieprasījumu. Turklāt šīs darbības būs jāveic nekavējoties un vienlaikus, ko nav iespējams nodrošināt ne praktiski, ne finansiāli, jo zvērinātiem tiesu izpildītājiem būs jārod finansējums aptuveni 891 000 latu apmērā, lai tikai apmaksātu Iedzīvotāju reģistra rēķinus par informācijas izsniegšanu.

Šīs izmaksas gulsies uz piedzinējiem, parādniekiem un zvērinātiem tiesu izpildītājiem lietās, kurās piedzinēji no sprieduma izpildes izdevumu samaksas ir atbrīvoti, jo saskaņā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes rīcībā esošo informāciju Tieslietu ministrijas budžetā šādi līdzekļi attiecīgajam mērķim nav paredzēti.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU