VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Jānis Stepanovs
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja vietnieks
06. martā, 2013
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Tiesu sistēma
2
2

Tiesu izpildītājiem – desmitgade brīvās juridiskās profesijas statusā

Jānis Stepanovs: “Uzskatu, ka zvērinātu tiesu izpildītāju institūta attīstība notiek dinamiski un pareizā virzienā un, pateicoties starptautiskajai sadarbībai un ārvalstu kolēģu atbalstam, mums ir iespējams aizgūt citu valstu pieredzi un zināšanas, novērtēt to sasniegumus, izvairīties no iespējamām kļūdām un tās neatkārtot.”

FOTO: LETA

Pirms desmit gadiem Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāji kļuva par brīvās juridiskās profesijas pārstāvjiem. Zvērinātu tiesu izpildītāju profesijas attīstība notiek viļņveidīgi, piedzīvojot gan pozitīvas, gan negatīvas izmaiņas, kas lielā mērā iet roku rokā ar ekonomisko un sociālo situāciju valstī.

Līdz pat 1993.gadam tiesu izpildītāji turpināja pastāvēt pie tiesām, darbojoties pirmās instances – rajona un pilsētas – tiesās. Katram tiesas sastāvam tika nodrošināts viens tiesu izpildītājs, un šajā laikā tiesu izpildītāja darbību kontrolēja tiesas priekšsēdētājs.

1993.gadā tika izveidota jauna Tieslietu ministrijas struktūrvienība – Tiesu izpildītāju departaments. Visi tiesu izpildītāji kļuva par Tieslietu ministrijas darbiniekiem, kuri strādāja kādā no tiesu izpildītāju kantoriem, kas izveidoti atbilstoši rajonu (pilsētu) tiesu skaitam un izvietojumam. Saskaņā ar teritoriālo dalījumu tika izveidoti 34 tiesu izpildītāju kantori. Tiesu izpildītājus darbā pieņēma tieslietu ministrs, kurš bija tiesīgs arī piemērot disciplinārsodus. Algu tiesu izpildītājam noteica un maksāja no valsts budžetā paredzētiem līdzekļiem. Papildus noteiktajai algai tiesu izpildītājs varēja saņemt atlīdzību atbilstoši tieslietu ministra apstiprinātajiem noteikumiem.

2002.gada 31.oktobrī Saeima pieņēma likumu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"", papildinot to ar jaunu 1064.pantu, kas radīja pamatu tiesu izpildītāja institūta reformai Latvijā un zvērināta tiesu izpildītāja profesijas izveidošanai.

Līdz ar likuma "Par tiesu varu" grozījumu spēkā stāšanos 2002.gada 24.oktobrī Saeima pieņēma Tiesu izpildītāju likumu, kurš stājās spēkā 2003.gada 1.janvārī. Ņemot par pamatu Francijas modeli, šis likums zvērinātu tiesu izpildītāju profesijai Latvijā nostiprināja brīvās juridiskās profesijas statusu. Ar minētajiem grozījumiem un jauno likumu būtiski tika mainīti praktiski visi tiesu izpildītāja institūta aspekti:

  • tiesu izpildītāja statuss,
  • darbības finansēšanas kārtība,
  • funkcijas un atbildība.

Joprojām ir brīvas amata vietas

Ministru kabinets spriedumu izpildes jomā ir noteicis slēgtā skaita principu (numerus clausus principu), kas paredz, ka tikai noteikts skaits kvalificētu juristu ir tiesīgi veikt zvērinātu tiesu izpildītāju funkcijas, ievērojot tiem noteiktās amata vietas, iecirkņus un to robežas. Zvērinātu tiesu izpildītāju darbībai noteikti teritoriāli ierobežojumi, vienlaikus saglabājot iespēju vairākiem tiesu izpildītājiem praktizēt vienas apgabaltiesas ietvaros, tā saglabājot kontrolētu konkurenci, ar to saprotot, ka konkurējošo personu skaits tiek regulēts ar normatīvo aktu.

"No 116 iecirkņiem 15 joprojām ir brīvi, un jau ilgstoši Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģija nespēj aizpildīt vakantās amata vietas."

Šobrīd zvērināti tiesu izpildītāji ir sadalīti 116 iecirkņos. No tiem 15 joprojām ir brīvi, un jau ilgstoši Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģija nespēj aizpildīt vakantās amata vietas.

Zvērināti tiesu izpildītāji amata darbībā ir neatkarīgi un pakļauti vienīgi likumam. Amata darbībā zvērināti tiesu izpildītāji ir pielīdzināti valsts amatpersonām. No tā izriet arī atšķirības no citām profesijām, piemēram, zvērinātiem advokātiem un maksātnespējas procesa administratoriem, jo amata savienošanas iespējas zvērinātiem tiesu izpildītājiem ir būtiski ierobežotas. Proti, zvērināti tiesu izpildītāji, pildot amata pienākumus, vienlaikus nevar veikt uzņēmējdarbību vai strādāt citu algotu darbu, izņemot likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteikto - pedagoga, zinātnieka, profesionāla sportista un radošo darbu u.tml.

Valsts budžeta līdzekļus nesaņem

Nozīmīga neatkarīgās tiesu izpildītāju profesijas obligāta prasība ir arī dalība profesionālajā korporācijā. Lai nodrošinātu profesionālās darbības pienācīgu uzraudzību un atbildības ievērošanu, zvērināti tiesu izpildītāji ir apvienojušies Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijā. Valsts, deleģējot noteiktas funkcijas, nosaka prakses aizliegumu pie profesionālās korporācijas nepiederīgām personām. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas institūcijas ir zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulce, Zvērinātu tiesu izpildītāju padome un Revīzijas komisija.

Zvērināti tiesu izpildītāji, piekopjot brīvo profesiju, profesionālajā darbībā veic intelektuālu darbu, un tā mērķis nav peļņas gūšana. Savā profesionālajā darbībā zvērināti tiesu izpildītāji ir finansiāli patstāvīgi, kas nozīmē, ka tiesu izpildītāju darbība netiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem. Savus ieņēmumus un izdevumus tiesu izpildītāji nodrošina un uzskaita paši.

Zvērinātu tiesu izpildītāju institūta pilnveidošana un attīstīšana nebūtu iespējama bez sadarbības partneriem. Padomus un atbalstu zvērinātu tiesu izpildītāju profesijas pilnveidošanā sniegusi Starptautiskā tiesu izpildītāju savienība, tāpat morālu atbalstu un palīdzību informācijas apmaiņā un viedokļos snieguši mūsu draugi un partneri no ārvalstīm – Igaunijas un Lietuvas, ar ko mums ir kopīga gan vēsture, gan institūcijas attīstība. Tāpat zvērinātu tiesu izpildītāju institūtam nebūtu iespējama ne reforma, ne tālākā attīstība bez Tieslietu ministrijas palīdzības un darbinieku atsaucības, gan izstrādājot normatīvos aktus, gan rīkojot eksāmenus, gan saņemot padomus.

Naudu glabā tikai Valsts kasē

2011.gadā zvērinātiem tiesu izpildītājiem tika piešķirta jauna funkcija ­– tiesas pavēstes un citu dokumentu piegāde. Tāpat ar 2011.gadu tika atjaunota zvērināta tiesu izpildītāja funkcija, kas tika izslēgta no Tiesu izpildītāju likuma ar 2006.gada janvāri, - iespēja sniegt juridisko palīdzību. Juridiskās palīdzības sniegšana izpaužas kā dokumentu sagatavošana un personas konsultēšana jautājumos, kas saistīti ar tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildi. Zvērinātam tiesu izpildītājam aizliegts sniegt juridisko palīdzību saistībā ar lietām, kurās viņš veicis Tiesu izpildītāju likuma 73. un 74.pantā minētās amata darbības.

"Zvērināti tiesu izpildītāji, pildot amata pienākumus, nevar vienlaikus veikt uzņēmējdarbību vai strādāt citu algotu darbu."

Līdz ar šīm klātesošajām pilnvarām kārtība, kādā tiek glabātas depozītu summas, tika mainīta. Līdz 2011.gada jūnijam zvērinātiem tiesu izpildītājiem nebija ierobežojumu, kurā kredītiestādē glabāt no parādniekiem piedzītās naudas summas un citas summas, kas pienākas ieinteresētajām personām. Ar grozījumiem Tiesu izpildītāju likumā tika noteikts pienākums visus piedzītos un ieturētos naudas līdzekļus glabāt Valsts kasē. Naudas glabāšana Valsts kasē saistīta arī ar drošību, jo pēc AS "Latvijas Krājbanka" kraha vairāki zvērināti tiesu izpildītāji atviegloti nopūtās par to, ka no parādnieka un citām personām ieturētos naudas līdzekļus vairs netur "Latvijas Krājbankā", bet Valsts kasē.

Arī zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēs mainījies koncepts to aprēķināšanā. Iepriekš zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzības takse tika veidota no veiktajām darbībām, par katru darbību prasot noteiktu amata atlīdzību, savukārt šobrīd amata atlīdzības pieaugums proporcionāli veiktajām aktivitātēm ir aizvietots ar konstantu, fiksētu amata atlīdzību. Tas, no vienas puses, atvieglo amata atlīdzības aprēķināšanu, no otras puses, padara amata atlīdzības aprēķināšanas kārtību negodīgu un nevienlīdzīgu attiecībā pret zvērinātu tiesu izpildītāju un parādnieku.

Jaunums - Izpildu lietu reģistrs

Zvērināti tiesu izpildītāji, sekojot līdzi mūsdienu tehnoloģiskajām iespējām, savā darbā arvien vairāk izmanto e-pakalpojumu un elektronizācijas iespējas, kas samazina ar nolēmumu izpildi saistītos resursus – finanses un laiku. Zvērinātiem tiesu izpildītājiem ir nodrošināts pieslēgums Ceļu satiksmes drošības direkcijas datubāzei un valsts vienotajai datorizētajai Zemesgrāmatai, līdz ar to iespējams tiešsaistē pārbaudīt parādniekam iespējami piederošos transportlīdzekļus un nekustamos īpašumus.

Savulaik zvērināti tiesu izpildītāji savā darbā izmantoja rakstāmmašīnas un visus pierakstus organizēja papīra formāta grāmatās, tagad lielākā daļa šīs profesijas pārstāvju izmanto Informatīvo sistēmu tiesu izpildītājiem, kur uzskaiti nu jau veic elektroniski.

2012.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Tiesu izpildītāju likumā, kas paredz, ka zvērināti tiesu izpildītāji, veicot amata darbības, lieto Izpildu lietu reģistru (ILR). MK noteikumi, kas noteica kārtību, kādā ILR lietojams, stājās spēkā 2012.gada decembrī. Līdz ar to faktiski 2013. ir gads, kad visi zvērināti tiesu izpildītāji sāks lietot Izpildu lietu reģistru. Ar to pilnībā tiks nodrošināta elektroniska depozītu summu uzskaite un sasaiste ar Valsts kasi.

"Pēc AS „Latvijas Krājbanka” kraha vairāki zvērināti tiesu izpildītāji atviegloti nopūtās, ka naudas līdzekļus vairs netur „Latvijas Krājbankā”, bet Valsts kasē."

Tāpat Izpildu lietu reģistra sasaiste ar citām informācijas sistēmām nodrošinās informācijas iegūšanu par parādnieka mantu un noguldījumiem, darba samaksu un citas ziņas. Informācijas monitorings nodrošinās to, ka zvērinātam tiesu izpildītājam būs pilnīga informācija par parādnieka aktīviem un to izmaiņām, turklāt visu šo informāciju būs iespējams saņemt, izmantojot tikai ILR. Galvenais mērķis nolēmumu izpildes efektivitātē ir panākt, ka parādniekam ir aizvien mazāka iespēja izvairīties no nolēmumu izpildes.

E-ideja, kas virmo zvērinātu tiesu izpildītāju vidū, ir cieši saistīta ne tikai ar to, ka ziņas tiek reģistrētas elektroniski ILR un ziņas par parādniekiem tiek saņemtas elektroniski, bet arī citu funkciju veikšana elektroniski. Viena no šādām idejām ir izsoles nākotnē rīkot elektroniskā veidā, kas ļautu izsoles dalībniekiem veikt solīšanu, neizejot no mājas.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU