Labdien! Jautājums par Civilprocesa likuma 565. pantu “Izpildu dokumenta izsniegšana atpakaļ piedzinējam”.
Man ir vairāki tiesu izpildītāji, kas vērš piedziņu, un varu salīdzināt viņu darbības. Ir viens tiesu izpildītājs, kurš ir sastādījis aktu, bet izpildu dokumentu atpakaļ piedzinējam nav izsniedzis. No akta sastādīšanas ir pagājuši jau 10 gadi. Otrs tiesu izpildītājs, kas veic piedziņu, 12 gadu laikā nav ne sastādījis aktu, ne izsniedzis atpakaļ piedzinējam izpildu dokumentu. Abi tiesu izpildītāji neko no manis nav piedzinuši, jo man nav mantas, kā arī ienākumi ir pārāk mazi, tāpēc piedziņa nav iespējama. Citi tiesu izpildītāji ir sastādījuši aktus un izsnieguši izpildu dokumentus atpakaļ piedzinējam. Tāpēc rodas jautājumi. Likumā nav norādīts, cik ilgā laikā izpildu dokuments jāizsniedz atpakaļ piedzinējam. Es saprotu, ka tiesu izpildītājam jāizsniedz atpakaļ izpildu dokuments piedzinējam brīdī, kad ir konstatējis, ka parādniekam nav mantas un ienākumu, uz kuriem var vērst piedziņu. Jāsastāda akts, ar kuru konstatē, ka nav mantas un ienākumu, uz kuriem vērst piedziņu, un akts kopā ar izpildu dokumentu jāizsniedz atpakaļ piedzinējam. Cik ilgā laikā no brīža, kad konstatēta mantas un ienākumu neesamība, viņam tas ir jāizdara? Vai pareizi esmu sapratis šo procedūru? Vai var būt gadījumi, kad tiesu izpildītājs sastāda aktu par to, ka nav mantas un ienākumu, uz kuriem vērst piedziņu, piedziņu turpināt un izpildu dokumentu neizsniegt atpakaļ piedzinējam? Akta sastādīšana ir pakārtota izpildu dokumenta izsniegšanai atpakaļ piedzinējam. Kur var sūdzēties par tiesu izpildītāju darbībām?
Civilprocesa likums nenoteic obligātu pienākumu, konstatējot, ka attiecīgā posmā parādniekam nav mantas un ienākumu, uz ko vērst piedziņu, izsniegt atpakaļ izpildu dokumentu piedzinējam bez izpildes. Zvērināts tiesu izpildītājs to var darīt pēc savas iniciatīvas, ja, izvērtējot konkrētās lietas apstākļus, secina, ka piedziņa nebūs īstenojama, vai zvērinātam tiesu izpildītājam ir pienākums to darīt pēc piedzinēja iniciatīvas, ja piedzinējs lūdz izsniegt atpakaļ izpildu dokumentu, pēc kura piedziņa nav izdarīta vai izdarīta nepilnīgi.
Mantas un ienākumu neesamība nav pamats atbrīvošanai no nolēmuma izpildes. Piedzinējs nezaudē tiesības prasīt un saņemt no parādnieka neatdoto parādu tikai tādēļ, ka konkrētā posmā parādniekam nav mantas, uz ko vērst piedziņu. Parādu (ar likumā noteiktajiem ierobežojumiem) dzēšana maksātnespējas dēļ iespējama tikai personas maksātnespējas procesā.
Norādāms, ka parāda piespiedu piedziņai, izņemot administratīvo sodu piedziņu, nav noteikts termiņš, pēc kura piedziņa būtu izbeidzama. Tādējādi, pat ja zvērināts tiesu izpildītājs izsniedz atpakaļ piedzinējam izpildu dokumentu bez izpildes, piedzinējam saskaņā ar Civilprocesa likuma 565. panta ceturto daļu ir tiesības to atkal iesniegt piespiedu izpildei Civilprocesa likuma 546. pantā noteiktajā termiņā.
Par izpildu lietā sastādīto aktu paskaidrojams, ka tāds var būt sastādīts arī kādam citam mērķim, bet, nezinot visus konkrētās lietas apstākļus, nav iespējams sniegt pamatotu komentāru. Akta sastādīšanas motīvus var noskaidrot, jautājot zvērinātam tiesu izpildītājam.
Ja parādnieks uzskata, ka zvērināts tiesu izpildītājs rīkojas nepamatoti, viņam ir tiesības saskaņā ar Civilprocesa likuma 632. pantu, iesniedzot motivētu sūdzību, pārsūdzēt konkrēto zvērināta tiesu izpildītāja darbību rajona (pilsētas) tiesā pēc tiesu izpildītāja amata vietas 10 dienu laikā no pārsūdzamās darbības izdarīšanas dienas vai dienas, kad sūdzētājam, kuram nav paziņots par izdarāmās darbības laiku un vietu, kļuvis par to zināms.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
