TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Krūzkopa
LV portāls
12. februārī, 2019
Lasīšanai: 8 minūtes
22
22

Arī nenozīmīga sodāmība var būtiski ietekmēt cilvēka karjeru un dzīvi

Arī sodāmības dzēšana vai noņemšana saskaņā ar likumu ir šķērslis, lai cilvēks varētu turpmāk dzīvē pretendēt uz noteiktiem amatiem. Ar nodomu izdarīta nozieguma gadījumā tāda karjeras izvēle kā tiesnesis, prokurors, policists vairs nebūs pieejama. Lielākoties jauni cilvēki, kuri vēl nav apdomājuši savu nākotnes ceļu, no šādām kļūdām cieš visvairāk, skaidro Zemgales apgabaltiesas tiesnesis Juris Siliņš.

īsumā
  • Ar nodomu izdarīta noziedzīga nodarījuma gadījumā sodāmība, arī dzēsta vai noņemta, būs šķērslis, lai pretendētu uz dažādiem amatiem gan valsts, gan citos sektoros.
  • Prokurora priekšraksts par sodu tiek pielīdzināts tiesas spriedumam, un pēc tā seku iestāšanās persona iegūst sodāmību.
  • Sodāmības dzēšana nozīmē juridisko seku neņemšanu vērā turpmāk pie soda noteikšanas.
  • Ja persona ir sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts aiz neuzmanības, pēc dzēstas sodāmības šī persona noteiktus amatus atkal varēs ieņemt.

“Sodāmība noteikti atstāj sekas. Turklāt dažādi amata ierobežojumi saglabājas arī pēc sodāmības dzēšanas. Pietiek ar to, ka persona kādreiz jaunībā bijusi tiesāta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, lai saskartos ar virkni ierobežojumu ieņemt konkrētus amatus,” skaidro Zemgales apgabaltiesas tiesnesis Juris Siliņš.

Ar nodomu izdarīta noziedzīga nodarījuma gadījumā sodāmība – arī dzēsta vai noņemta – būs šķērslis, lai persona varētu pretendēt uz dažādiem gan valsts, gan citu sektoru amatiem. Nebūs iespējams kļūt par zvērinātu advokātu, tiesnesi, prokuroru, notāru. Arī darbs valsts civildienestā būs liegts – policijā, robežsardzē, valsts pārvaldē, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Krimināli sodītām personām ir ierobežotas iespējas darbā ar bērniem.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. pants nosaka: “Bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās tādās iestādēs, kurās uzturas bērni, bērnu pasākumos un tādos pasākumos, kuros piedalās bērni, nedrīkst strādāt, veikt brīvprātīgo darbu, kā arī saskaņā ar noslēgto vienošanos sniegt pakalpojumus personas (izņemot personas, kuras sniedz vienreizējus vai īslaicīgus pakalpojumus, kā arī pakalpojumus, kas tiek sniegti, bērnam klāt neesot), kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.”

Likums paredz arī prokuroram iespējas sodīt ar prokurora priekšrakstu par sodu. Prokurora priekšraksts par sodu tiek pielīdzināts tiesas spriedumam, un pēc tā seku iestāšanās persona iegūst sodāmību. Tā ir ārpustiesas izskatīšana, kas uzticēta prokuroram pēc likuma ar mērķi atslogot tiesu.

Sodāmības dzēšana

“Sodāmības dzēšanas termiņš ir atkarīgs no tā, kādu sodu persona ir izcietusi. Krimināllikuma 7. pants nosaka noziedzīgu nodarījumu klasifikāciju – kriminālpārkāpums, mazāk smags noziegums, smags noziegums un sevišķi smags noziegums. Atkarībā no noziedzīgā nodarījuma klasifikācijas tiek piespriests sods. Sodāmības dzēšana tiek aprēķināta no laika, kādu persona reāli ir izcietusi sodu. Atkarībā no izciestā soda laika tiek aprēķināts sodāmības dzēšanas termiņš.

Piemēram, ja persona tiek sodīta ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu nosacīti ar pārbaudes laiku uz vienu gadu, gadu pēc šī pārbaudes laika beigām sodāmība tiek dzēsta. Sodāmības dzēšana nozīmē juridisko seku neņemšanu vērā turpmāk pie soda noteikšanas,” skaidro J. Siliņš.

Tiesnesis norāda, ka ir būtiska atšķirība, vai persona sistemātiski izdara noziedzīgus nodarījumus, vienu pēc otra, kas var būt arī atbildību pastiprinošs apstāklis (kas arī ir iepriekšējās sodāmības juridiskās sekas) un ietekmēs nākamo piemēroto soda mēru, – vai arī persona izdarījusi gadījuma rakstura noziedzīgus nodarījumus ar lielāku laika atstarpi, piemēram, desmit gadi. Būtiska nozīme ir arī noziedzīga nodarījuma veidam, vai persona izcietusi brīvības atņemšanu vai ne.

J. Siliņš: “Sodāmība kā raksturojoša informācija saglabāsies tik un tā. Arī pēc tam, kad sodāmība ir dzēsta, ieraksts par to, ka persona ir bijusi sodīta, saglabājas Sodu reģistrā, un darba devējam likumā noteiktos gadījumos ir pienākums pārbaudīt šādu informāciju. Ja uz konkrēto amatu neattiecas ierobežojums tajā strādāt iepriekš tiesātām personām, darba devējs potenciālajam darbiniekam nedrīkst nemaz uzdot šādu jautājumu.”

Ar nodomu vai neuzmanības dēļ

Ja persona ir sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts aiz neuzmanības, pēc tam, kad sodāmība dzēsta, šī persona noteiktus amatus atkal varēs ieņemt. Piemēram, varēs kļūt par advokātu.

“Pastāv atšķirības starp tīši un netīši veiktu noziedzīgu nodarījumu – viens tiek izdarīts ar nodomu, persona vēlas izdarīt šo noziedzīgo nodarījumu un rīkojas, lai to izdarītu, piemēram, izdara zādzību, savukārt cits – aiz neuzmanības, tas nav tīši, piemēram, avārija ar sekām. Tas nav tīšs nodarījums, jo cilvēks taču neplāno iekļūt avārijā.

Piemēram, uz ierēdņa amatu nevar pretendēt persona, kura ir sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti ar nodomu, kura ir reabilitēta vai kurai noņemta vai dzēsta sodāmība. Ja persona ir sodīta par zādzību, tā nevarēs ieņemt amatu, ja noziegums paveikts aiz neuzmanības – šādā gadījumā persona pēc sodāmības dzēšanas var pretendēt uz amatu civildienestā, taču nevarēs pretendēt uz tiesneša, prokurora amatu neatkarīgi no izdarītā noziedzīgā nodarījuma veida,” norāda Zemgales apgabaltiesas tiesnesis.

Lielākoties – "jaunības kļūdas"

“Tie var būt arī salīdzinoši nelieli pārkāpumi, kas vēlāk var ietekmēt iespēju ieņemt amatu kādā jomā. Huligānisms, mantas bojāšana, miesas bojājumu nodarīšana. Jaunieši kompānijā sakaujas, bet tas vēlāk var ietekmēt iespējas ieņemt kādu amatu. Pārkāpums notiek brīdī, kad persona īsti nedomā par savu karjeru un nākotni. Šādās situācijās visbiežāk var tikt veikts pārkāpums un būs piemērota sodāmība, kas ietekmēs visu cilvēka dzīvi,” uzsver J. Siliņš.

Atbilstoši likuma normām fakts, ka persona ir bijusi tiesāta, atstās sekas uz visu dzīvi. Kā atzīst tiesnesis, par šo jautājumu tiek diskutēts: “Cik ilgi saglabāt sodāmības sekas, par kādiem noziedzīgiem nodarījumiem saglabāt, vai tiešām nepieciešams saglabāt virkni ierobežojumu ieņemt amatus arī pēc sodāmības dzēšanas, par kādiem nodarījumiem un kādiem amatiem šādām sekām būtu jāsaglabājas neatkarīgi no sodāmības dzēšanas? Iespējams, varētu būt runa par sevišķi smagiem noziegumiem – slepkavība, izvarošana. Šajos gadījumos sekas, arī ierobežojumi ieņemt amatu, būtu saglabājamas visa mūža garumā. Taču nelielajiem noziedzīgajiem nodarījumiem – kriminālpārkāpums, mazāk smags noziegums –, iespējams, ierobežojumus varētu pārskatīt. Katrā gadījumā – jo mazāk smags nodarījums, jo lielākam izvērtējumam būtu jābūt par ierobežojumiem, kādi personai saglabāsies.”

Pašlaik tiesību ierobežojumi pēc sodāmības dzēšanas valstī ir noteikti vairāk nekā 120 normatīvajos aktos – tie attiecas ne tikai uz iespēju strādāt kādā nozarē, bet arī, piemēram, ieroča saņemšanu. Tāpat, ja noziedzīgs nodarījums izdarīts kādā Eiropas Savienības valstī, informācija par to būs pieejama arī Latvijas Sodu reģistrā.

Labs saturs
22
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU