Saeimā: Administratīvā atbildība vecākiem par likumā noteiktās informācijas nesniegšanu izglītības iestādei

Rosina ieviest administratīvo atbildību vecākiem par likumā noteiktās informācijas nesniegšanu izglītības iestādei

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 7. novembrī Saeimai nosūtīja divas likumdošanas iniciatīvas.

Ierosinātie grozījumi Izglītības likumā paredz tiesības izglītības iestādes vadītājam pārmeklēt skolēna personīgās mantas, kā arī ieviest vecāku administratīvo atbildību par normatīvajos aktos noteiktās informācijas par bērna veselības stāvokli un jebkādiem citiem apstākļiem, kas var ietekmēt izglītības programmas apguvi un tajā iesaistītās personas, apzinātu nesniegšanu izglītības iestādei.

• Tiesības pārmeklēt skolēna personīgās mantas

Izglītības likuma 30. panta 3.⁶ daļa šobrīd paredz izglītības iestādes vadītāja pienākumu izvērtēt saņemto informāciju par vardarbību pret izglītības procesa īstenošanā iesaistīto personu, informēt izglītības iestādes dibinātāju un risināt situāciju izglītības iestādē.

Valsts prezidents rosina izteikt Izglītības likuma 30. panta 3.⁶ daļu jaunā redakcijā un papildus noteikt, ka gadījumos, kad ir pamatotas aizdomas par vardarbības draudiem vai par to, ka pie izglītojamā atrodas aizliegtas vai bīstamas vielas vai priekšmeti, kas var apdraudēt izglītības procesa īstenošanā iesaistīto personu dzīvību vai veselību, izglītības iestādes vadītājam ir tiesības pārbaudīt izglītojamā personīgās mantas viņa klātbūtnē, neaizskarot izglītojamā cieņu.

Šādā pārbaudē būtu jāpieaicina vismaz divi pedagogi, savukārt par pārbaudes faktu nekavējoties ir jāinformē bērna vecāki. Likumprojekts paredz, ka pārbaudes laikā atrastās izglītības iestādē aizliegtās vielas vai priekšmetus, kuru aprite nav aizliegta, tiek nodotas bērna vecākiem. Par vielām un priekšmetiem, kuru aprite ir aizliegta, attiecīgi tiktu informēta Valsts policija.

• Vecāku administratīvā atbildība par informācijas nesniegšanu

Ar likumprojektu tiek rosināts papildināt likumu ar jaunu 66.¹ pantu “Informācijas nesniegšana izglītības iestādei”. Tas paredz, ka par normatīvajos aktos noteiktās informācijas apzinātu nesniegšanu izglītības iestādei piemēro naudas sodu no 100 līdz 700 eiro.

“Pēdējā laikā visu Latviju ir satricinājuši vairāki gadījumi, kad šķietami drošā vidē – izglītības iestādē – ir norisinājušies konflikti, kuros ir cietuši gan bērni, gan pieaugušie. Šādu situāciju cēlonis ir bijis gan tas, ka izglītojamais izglītības iestādē ir ienesis bīstamus priekšmetus, gan tas, ka nav notikusi pienācīga sadarbība starp izglītojamā vecākiem un izglītības iestādi, kā rezultātā izglītības iestādes rīcībā nav bijusi visa nepieciešamā informācija, lai nodrošinātu skolēna veselības stāvoklim atbilstošu izglītības procesa īstenošanas veidu,” paskaidrots likumprojekta anotācijā.

Jau šobrīd Izglītības likumā ir iekļauts regulējums, kas noteic vecāku pienākumu informēt izglītības iestādes vadītāju par bērna veselības stāvokli un jebkādiem citiem apstākļiem, kas var ietekmēt izglītības programmas apguvi un tajā iesaistītās personas. Tomēr praksē ir gadījumi, kad vecāki nav snieguši minēto informāciju izglītības iestādei, un šāda informācijas nesniegšana ir būtiski ietekmējusi izglītības programmas apguvi un tajā iesaistītās personas.

Var tikt kavēts ne tikai izglītības process, bet arī iestāties traģiskas sekas, tādēļ par likumā noteiktā pienākuma nepildīšanu nepieciešams paredzēt arī atbildību, norādīts likumprojekta anotācijā.

“Uzskatu, ka likumdevējam ir jārīkojas, lai Izglītības likumā iekļautu skaidru regulējumu gadījumiem, kad pastāv pamatotas bažas par vardarbības draudiem vai par citiem nozīmīgiem drošības riskiem izglītības iestādē, ko var radīt bīstamas vielas un priekšmeti, kas, iespējams, atrodas izglītojamā rīcībā.

Diemžēl secinu, ka Izglītības likumā iekļautais vecāku pienākums sniegt būtisku informāciju par bērnu izglītības iestādei bez likumā paredzētas atbildības bieži vien netiek pildīts.

Tādēļ ierosinu ar likumu par administratīvo pārkāpumu izglītības jomā atzīt arī vecāku rīcību, nesniedzot normatīvajos aktos noteikto informāciju izglītības iestādei,” uzsvērts Valsts prezidenta vēstulē Saeimas Prezidijam.

Aicina Skolotāju dienu atzīmēt konkrētā datumā – 5. oktobrī

Valsts prezidents Saeimai iesniedzis arī grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” , aicinot turpmāk starptautisko Skolotāju dienu atzīmēt 5. oktobrī.

Šajā datumā kopš 1994. gada pēc Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) iniciatīvas tiek atzīmēta Starptautiskā skolotāju diena.

Datums izvēlēts par godu UNESCO un Starptautiskās darba organizācijas 1966. gada 5. oktobrī pieņemtajai Rekomendācijai par skolotāju statusu.

“Līdz šim Latvijā Skolotāju diena tiek atzīmēta oktobra pirmajā svētdienā, kas rada nevienveidīgu praksi šīs dienas atzīmēšanā un nereti arī neizpratni gan skolēniem, gan viņu vecākiem par to, kad ir godināmi skolotāji. Lai vienveidotu pieeju Skolotāju dienas atzīmēšanā Latvijā un tādējādi uzsvērtu šīs profesijas prestižu un nozīmīgumu, aicinu šo atzīmējamo dienu noteikt atbilstoši Starptautiskajai skolotāju dienai 5. oktobrī,” rakstīts Valsts prezidenta vēstulē Saeimas Prezidijam.

Ar jaunu likumu plānots pabeigt valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas procesu

Deputāti lēma Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai nodot izskatīšanai likumprojektu “Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums”. 

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas procesa pabeigšanu, nosakot termiņus un nosacījumus darbībām privatizācijas procesa pabeigšanai.

Jaunā likumā paredzēts noteikt terminētu ierobežoju (2024. gada 1. jūlijs jeb seši mēneši pēc likumprojekta spēkā stāšanās) līdz kuram var tik nodoti privatizācijai jauni objekti – dzīvojamās mājas, to domājamās daļas vai dzīvokļa īpašumi.

Savukārt privatizācijai nenodotie objekti, kā arī valsts vai pašvaldību īpašumā esošie neizīrētie dzīvokļi vai viendzīvokļa dzīvojamās mājas, dzīvojamā mājā neiznomātās telpas tiek atsavinātas saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu.

Likumā noteiks:

• termiņu, līdz kuram privatizācijai tiek nodotas privatizējamās valsts un pašvaldību īpašumā esošās dzīvojamās mājas;
• termiņu, līdz kuram tiek pieņemts lēmums par privatizējamās valsts un pašvaldības dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu;
• nosacījumu, ar kuru tiek izbeigtas valsts un pašvaldību īpašumā esošo dzīvojamo māju privatizācijas objektu izsoles, par kuru lietošanu nav noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums;
• nosacījumu, ar kuru tiek izbeigta dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai;
• kārtību, kādā tiek privatizēti valsts vai pašvaldības īpašumā esoši zemes gabali pēc privatizācijas ierobežojumu atcelšanas;
• kārtību, kādā privatizētie dzīvokļu īpašumi tiek reģistrēti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un privatizēto objektu īpašnieku īpašumtiesības tiek nostiprinātas zemesgrāmatā;
• pilnībā vai daļēji privatizētu dzīvojamo māju pārvaldīšanas nodošanas kārtību;
• pašvaldības tiesības iesaistīties bijušo kooperatīvo un paju sabiedrību dzīvojamo māju īpašuma tiesību sakārtošanā.

Saeimas komisijām nodoti arī citi saistīti likumprojekti:

• Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”
• Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””
• Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”
• Likumprojekts “Par privatizācijas sertifikātiem”

Plašāk par tēmu LV portālā >>

• Ekonomikas ministrija: Valdība apstiprina plānu, kā līdz 2026. gada beigām pabeigt īpašuma tiesību reformu Latvijā (privatizāciju)

Juridiskajai komisijai nodod izskatīšanai likumprojektu par Stambulas konvencijas ratifikāciju

Deputāti plenārsēdē lēma Juridiskajai komisijai nodot likumprojektu “Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu”, kas paredz ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvenciju.

Likumprojektā paredzēts, ka konvencijas īstenošanā Latvija piemēro Latvijas Republikas Satversmē ietvertās vērtības, principus un normas, īpaši attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību un laulības, ģimenes, vecāku un bērnu tiesību aizsardzību un atbalstu. Ārlietu ministrija, deponējot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram konvencijas pieņemšanas un apstiprināšanas instrumentu, tam pievieno attiecīgu deklarāciju.

Deklarācijas projektā Latvijas valsts paziņo, ka tā, ieviešot Stambulas konvenciju, ievēros Satversmē ietvertās vērtības un principus, kā arī uzsver, ka konvencijā iekļautais termins “sociālais dzimums” nav saistīts ar pienākumu ieviest kādu citu izpratni par dzimumu (sieviete un vīrietis) Latvijas Republikas tiesību un izglītības sistēmā un neuzliek par pienākumu citādi interpretēt Latvijas Republikas Satversmē noteiktās normas un vērtības.

Likumprojekts paredz, ka, ratificējot Stambulas konvenciju, Latvija saglabā tiesības nepiemērot konvencijas 55. panta pirmo daļu attiecībā uz konvencijas 35. pantā ietvertajiem maznozīmīgajiem miesas bojājumiem (Stambulas konvencijas 55. pants paredz dalībvalsts pienākumu nodrošināt, ka nodarījumu izmeklēšana, kas konstatēti saskaņā ar šīs konvencijas 35. pantu (Fiziskā vardarbība), 36. pantu (Seksuālā vardarbība, tostarp izvarošana), 37. pantu (Piespiedu laulības), 38. pantu (Sieviešu dzimumorgānu kropļošana) un 39. pantu (Piespiedu aborts un piespiedu sterilizācija), un kriminālvajāšana par tiem nav atkarīga vienīgi no vardarbības upura iesniegtā pieteikuma vai sūdzības gadījumos, kad nodarījums pilnīgi vai daļēji izdarīts konvencijas dalībvalsts teritorijā, un ka tiesvedību var turpināt pat tad, ja vardarbības upuris atsaucis savu liecību vai sūdzību).

Plašāk par tēmu >>

• LV portāls: Stambulas konvencijas ratifikācija: piemērošana, tiesiskie aspekti, uzraudzība
• Labklājības ministrija: Sociālā dzimuma kontekstā mēs runājam tikai par sievieti un vīrieti

GALĪGAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI

Jauns tiesību institūts – partnerība. Satversmes 72. panta kārtībā notiks parakstu vākšana tautas nobalsošanas iniciēšanai  

Divām pilngadīgām personām būs iespēja juridiski nostiprināt savas attiecības, vēršoties pie notāra un noslēdzot partnerību. To paredz izmaiņas vairākos likumos, ko ceturtdien, 9. novembrī, otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēmusi Saeima. Mērķis: nodrošināt šo personu juridisko un sociālo aizsardzību. Vienlaikus likumā arī nostiprināts, ka partnerība nav pielīdzināma laulībai. Izmaiņas likumos paredz, ka partnerību varēs noslēgt no nākamā gada 1. jūlija. 

Jāpiebilst, ka pēc 34 deputātu prasības saskaņā ar Satversmes 72. pantu Valsts prezidentam ir jāaptur pieņemto grozījumu Notariāta likumā publicēšana uz diviem mēnešiem, kuru laikā notiks parakstu vākšana tautas nobalsošanas iniciēšanai.

Ko paredz likumprojektu pakotne, ar ko tiek ieviests jauns institūts – partnerība

Ar likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” noteikts, ka zvērināts notārs notariālo aktu par partnerību taisīs, ja divas pilngadīgas fiziskas personas kopā personīgi ieradīsies pie viņa un apliecinās, ka tām ir tuvas personiskas attiecības, kopīga saimniecība un nolūks rūpēties par to, kā arī gādāt un atbalstīt vienai otru. Partnerību veidot nevarēs cilvēki, kuri ir laulībā, radinieki taisnā līnijā, kā arī brāļi un māsas, pusbrāļi un pusmāsas, paredz likuma grozījumi. 

Partnerība izbeigsies ar personas nāvi vai gadījumā, ja tiesa vienu no personām izsludinās par mirušu, ar vienas vai abu personu laulību, ar abu personu gribas izteikumu notāram vai ar tiesas spriedumu. Ziņas par partnerību zvērināts notārs iekļaus Fizisko personu reģistrā, līdz ar to valsts un pašvaldību iestādes varēs identificēt partnerību reģistrējušas un izbeigušas personas. 

Ar likumprojektu “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” noteikts, ka partnerībā esošiem cilvēkiem būs tiesības pieņemt lēmumu par piekrišanu otra ārstniecībai, ārstniecībā izmantojamai metodei vai atteikšanos no tās. 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” paredz, ka partnerim būs tiesības iegūt sociālās garantijas, tostarp otra partnera nāves gadījumā saņemt aprēķināto pensijas summu, kas nav izmaksāta līdz personas nāvei. Tāpat likumprojektā “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikti atvieglojumi nodokļu jomā no dažādiem īpašumu atsavināšanas darījumiem, tostarp dāvinājumiem, kā arī aizdevumiem, ja darījumi notiks starp partnerībā esošiem cilvēkiem.   

Ar likumprojektu “Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteikts, ka uz amatpersonas partneri attieksies tie paši ierobežojumi, kas jau šobrīd noteikti amatpersonas radiniekiem. Partnerība būs jānorāda valsts amatpersonas deklarācijā.

• Saeima: Divi pilngadīgi cilvēki varēs noslēgt partnerību; attiecības varēs nostiprināt pie notāra
• LV portāls: Kādus likumus grozīs jauna tiesību institūta – partnerība – ieviešanai

Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs jāveic pārrobežu maksājumu uzskaiti un jāsniedz informācija VID

Galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā paredz maksājumu pakalpojumu sniedzējam pienākumu veikt uzskaiti, glabāt un Valsts ieņēmumu dienestam sniegt informāciju par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem, lai novērstu izvairīšanos no nodokļa nomaksas pārrobežu darījumos.

Likums papildināts ar XIX nodaļu “Maksājumu pakalpojumu sniedzēju pienākumi un citi noteikumi informācijas par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem apmaiņas jomā”.

PIRMAJĀ UN OTRAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI

Aizliegs organizēt sporta spēles, kurās piedalās Krievijas un Baltkrievijas izlases, tai skaitā neitrālā statusā

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā”. Ar tiem plānots aizliegt Latvijā organizēt komandu sporta spēļu nacionālo vai jauniešu izlases sacensības, kurās piedalās Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas nacionālās izlases zem sava karoga vai neitrālā statusā.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka 2023. gada 26. septembrī Eiropas Futbola asociāciju savienības (UEFA) izpildkomiteja pieņēma lēmumu atcelt Krievijas jauniešu izlasēm aizliegumu piedalīties tās rīkotajās sacensībās. Savukārt 27. septembrī Latvijas Futbola federācija publiski atkārtoti apstiprināja, ka visu līmeņu Latvijas futbola izlases nespēlēs pret Krievijas komandām neatkarīgi no spēļu norises vietas vai Krievijas sportistu pārstāvniecības formas, un šāda nostāja būs spēkā līdz Krievijas karadarbības izbeigšanai Ukrainā.

Likuma grozījumu pamatmērķis ir atkārtoti uzsvērt Latvijas solidaritāti ar Ukrainu un saknē bloķēt jebkādus Krievijas centienus leģitimizēt savus kara noziegumus caur sporta nozari.

Saeima jau 2022. gada 28. aprīlī pieņēma grozījumus Sporta likumā, nosakot aizliegumu Latvijā reģistrētām sporta spēļu komandām neatkarīgi no to juridiskā statusa piedalīties:

• Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas nacionālajos čempionātos un nacionālo kausu izcīņās;
• sporta sacensībās tādās komandu sporta spēļu starptautiskajās līgās, kur vairāk nekā puse dalībnieku ir komandas no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas.

Saeima: Plāno aizliegt Latvijā organizēt komandu sporta spēļu nacionālo vai jauniešu sacensības, kurās piedalās Krievijas vai Baltkrievijas izlases

Pagarinās atbalsta pasākumus Ukrainas civiliedzīvotājiem

Saeima 9. novembrī pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”.

Likumprojekts izstrādāts, lai līdz ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā atsevišķiem atbalsta pasākumiem noteiktā paplašinātās pieejamības spēkā esamības termiņa (2023. gada 31. decembris) beigām  netiktu pārtraukta Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā sniedzamā atbalsta paplašinātā pieejamība (atlīdzība par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu, tajā skaitā par mazaizsargāto grupu izmitināšanu; primāri sniedzamais atbalsts – izmitināšana līdz 120 vai 60 dienām un ēdināšana līdz 30 dienām; zāļu vai medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācija), kā arī tiesību normu, kas nodrošina bāriņtiesu vai pašvaldības sociālo darbinieku virsstundu darba samaksu darbība.

Paredzēs plašākas amatpersonu tiesības pārmeklēt transportlīdzekļus pierobežā

Saeimas konceptuāli atbalstīja arī 9. novembrī iesniegto likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā", kas paredz papildināt pasākumu klāstu, kādu Ministru kabinets, izsludinot pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu, ir tiesīgs noteikt, lai novērstu un pārvarētu apdraudējumu.

Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets, izsludinot pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu, var visā pierobežā vai tās daļā noteikt, ka apdraudējuma novēršanā vai pārvarēšanā iesaistītajām amatpersonām ir tiesības pārmeklēt transportlīdzekļus, lai pamatotu aizdomu gadījumā notvertu nelikumīgi valsts robežu šķērsojušu personu.

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, tas nepieciešams, lai, pastāvot pamatotām aizdomām, pārmeklējot transportlīdzekļus, notvertu nelikumīgi valsts robežu šķērsojušu personu, vai personu, kas veikusi personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, vai personu, kas nodrošinājusi iespēju personai nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā. 

Ar grozījumiem NILLTPFN likumā paredzēs ārvalstu juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistra izveidi

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” (iepriekš Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai tika nodots grozījumu projekts, kas tika pārstrādāts).

Grozījumi paredz:

• transponēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/843 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES nacionālajos tiesību aktos.
• ārvalstu juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistra, kuru vestu Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistrs, izveidi un kurā tiks reģistrēta informācija par ārvalstu juridiskā veidojuma patiesajiem labuma guvējiem.

Otrajā lasījumā pieņem regulējumu, kas paredz ieviest hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu un nodrošināt atbalstu hipotekāro kredītu ņēmējiem

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Tie paredz atbalstu  hipotekāro kredītu ņēmējiem, kuru ikmeneša kredīta maksājums pārsniedz 20 procentus no viņu ienākumiem.

Ar grozījumiem plānots ieviest hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu, ko maksātu Latvijā reģistrētas kredītiestādes, patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kā arī ārvalstu kredītiestāžu, patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā. Nodeva tiktu maksāta par patērētājiem izsniegtajiem, kredītiem, kuru atmaksa ir nodrošināta ar Latvijā esoša nekustamā īpašuma hipotēku. Hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu par kalendāra gada ceturksni nosaka 0,5 procentu apmērā no nodevas maksātāja kopējās izsniegto hipotekāro kredītu atlikumu summas uz attiecīgā ceturkšņa pirmo datumu.

Likumā paredzēts noteikt, ka šiem nodevas maksātājiem būs pienākums sniegt atbalstu hipotekārā atbilstīgajiem kredīta ņēmējiem.

Plašāk par tēmu >>

• LV portāls: Otrajam lasījumam virza ieceri samazināt mājokļa kredīta likmi

Otrajā lasījumā atbalsta likumprojektu, kas atceļ Skultes sašķidrinātās dabasgāzes terminālim noteikto nacionālo interešu objekta statusu

Parlamentārieši otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Par likuma “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” atzīšanu par spēku zaudējušu”. Ar to paredzēts par spēku zaudējušu atzīt likumu, kas terminālim noteica nacionālo interešu objekta statusu.

Likumu “Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli” Saeima pieņēma 2022. gada 29. septembrī. Lai mazinātu atkarību no Krievijas dabasgāzes piegādēm, likuma mērķis bija stiprināt Latvijas energoapgādes piegāžu ceļu noturību, kā arī radīt tiesiskus priekšnoteikumus, lai veicinātu sekmīgu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izveidi.

Likumprojekta iesniedzēju ieskatā, situācija ir mainījusies un valsts drošības intereses neparedz jaunu LNG termināli. Tie atsaucas uz Valsts drošības dienesta 2022. gada publiskajā pārskatā pausto, ka “ir rūpīgi jāvērtē arī LNG termināļa būvniecības ekonomiskais pamatojums un ilgtermiņa darbības perspektīva laikā, kad Baltijas jūtas reģionā notiek aktīva LNG piegāžu jaudu attīstība un vienlaikus mazinās dabasgāzes patēriņš.”

Ieguldījumi fosilajā (dabasgāzes) infrastruktūrā arī neatbilst Eiropas Savienības pamatnostādnēm par atjaunīgās enerģijas attīstīšanu, uzsvērts likumprojekta anotācijā.

Atbalsta valsts īpašuma nodošanu Augšdaugavas industriālā parka izveidei

Lai veicinātu līdzsvarotu komercdarbības attīstību valsts teritorijā, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 7. novembrī, trešajam – galīgajam – lasījumam Saeimā atbalstīja deputātu sagatavoto likumprojektu “Par valsts meža zemes nodošanu Augšdaugavas novada pašvaldībai industriālā parka izveidei”, ar kuru valsts nekustamo īpašumu paredzēts bez atlīdzības nodot Augšdaugavas novada pašvaldībai industriālā parka izveidei.

Nododot pašvaldībai valsts meža zemi Augšdaugavas novada Līksnas pagastā, iecerēts sekmēt novada un Latgales reģiona attīstību un ekonomisko izaugsmi, kā arī paaugstināt vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti, pauž likumprojekta autori.

Industriālā parka izveidei paredzēta teritorija 256 hektāru platībā, kas būs piemērota gan lielu ražotņu, gan tām funkcionāli nepieciešamās tehniskās apbūves (noliktavu, transporta infrastruktūras, ūdensapgādes, siltumapgādes infrastruktūras utt.) izvietošanai. Tajā plānots izvietot rūpniecības, inovatīvu produktu ražošanas, transporta, loģistikas, enerģētikas un citu nozaru uzņēmumus.

• Saeima: Atbalsta valsts nekustamā īpašuma nodošanu industriālā parka izveidei Augšdaugavā

Pašvaldību referendumus varēs rīkot tikai no 2024. gada septembra 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien, 7. novembrī, nolēma atbalstīt lēmumu pārcelt vietējo pašvaldību referendumu ieviešanu no 2024. gada 1. janvāra uz 1. septembri. 

Komisija uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai divu nedēļu laikā kopā ar atbildīgajām institūcijām sagatavot un iesniegt Saeimā attiecīgu likumprojektu. 

“Iekšlietu ministrijas [sākotnējais] ierosinājums uz diviem gadiem atlikt termiņu, no kura pašvaldībās būtu iespējams rīkot referendumus, nav saprātīgs, tādēļ lēmām iedzīvotājiem nodrošināt iespēju izmantot šo demokrātijas instrumentu jau no nākamā gada 1. septembra, nevis no 2026. gada 1. janvāra, kā to bija plānojusi ministrija,” atzīmēja komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs. 

Kavēšanās ar pašvaldību referendumu ieviešanu, kas likumā noteikta no nākamā gada 1. janvāra, saistīta ar nepieciešamā finansējuma, tehniskā risinājuma izstrādes un testēšanas nodrošināšanu, vēstulē Valsts pārvaldes komisijai norādījusi Iekšlietu ministrija. 

Plašāk par tēmu >>

• Pašvaldību referendumi kavēsies, meklēs daļējus risinājumus
• Saeima: Valsts pārvaldes komisija: vietējo pašvaldību referendumus plānots ieviest no septembra

Saeimas komisijas sāk skatīt 2024. gada valsts budžetu, triju gadu budžeta projektu un pavadošo likumprojektu paketi

Pieņemot nākamā gada budžetu, tiks grozīti arī 19 likumi. Virkne izmaiņu attiecīgajās nozarēs tiek paredzētas jau nākamajā gadā valsts aizsardzības, sociālās drošības, izglītības, enerģētikas un nodokļu jomā.

• Likumprojekts “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”
• Likumprojekts “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā”
• Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”
• Likumprojekts “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”
• Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”
• Likumprojekts “Grozījumi Sporta likumā”
• Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”
• Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts pensijām””
• Likumprojekts “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”
• Likumprojekts “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”
• Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””
• Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””
• Likumprojekts “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”
• Likumprojekts “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”
• Likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”
• Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””
• Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””
• Likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””
• Likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”

Plašāk LV portāla apkopojumā >>

• Saeimas komisijas sāk izskatīt budžeta likumprojektus. Ko tie paredz?