Saeima uzsāk darbu pie partnerības institūta ieviešanas Latvijā
Saeima 2. novembrī pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos likumprojektus, ar kuriem plānots Latvijā ieviest jaunu tiesību institūtu – partnerību. Partnerība būs jauns veids, kādā juridiski nostiprināt divu pilngadīgu personu attiecības un paredzēt tām noteikta veida sociālo un ekonomisko aizsardzību, informē Tieslietu ministrija.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norāda: “Partnerība radīs personām atsevišķas tiesības un pienākumus attiecībās ar valsti, tā atvieglojot partneru kopdzīvi ikdienā.”
Uzsākot kopdzīvi vai izveidojot kopīgu saimniecību, starp divām pilngadīgām personām var veidoties ciešas personiskas attiecības, kuru pamatā ir savstarpēja atbildība, rūpes vienam par otru, lojalitāte, sapratne un cieņa, pauž likumprojekta autori, uzsverot, ka mūsu valsts pamatlikums – Satversme – prasa nodrošināt šo attiecību juridisku, ekonomisku un sociālu aizsardzību.
Saeimā iesniegto likumprojektu pakotni veido pavisam astoņi likumprojekti, ar kuriem tiek uzsākta tiesiskā regulējuma izveide, kas paredzētu divu pilngadīgu personu ciešu personisku attiecību juridisku aizsardzību. Plānots, ka likumprojekti stāsies spēkā 2024. gada 1. jūlijā.
Likumprojekts paredz Notariāta likumu papildināt ar jaunu sadaļu “Notariālo aktu par partnerību vai tās izbeigšanu taisīšana”. Plānots, ka notariālu aktu par partnerību vai tās izbeigšanu taisa zvērināts notārs, abām personām, kas to vēlas, kopā personīgi ierodoties pie zvērināta notāra un apliecinot savu gribu reģistrēt partnerību vai to izbeigt. Likumā tiks noteikts, ka abām personām būs jāapliecina, ka tām ir tuvas personiskas attiecības, kopīga saimniecība un nolūks rūpēties par to, kā arī gādāt un atbalstīt vienai otru.
Likuma grozījumi paredz, ka partnerību veidot nevarēs cilvēki, kuri jau ir laulībā, radinieki taisnā līnijā, kā arī brāļi un māsas, pusbrāļi un pusmāsas.
Likumā tiks noteikts, ka partnerība izbeigsies ar personas nāvi vai gadījumā, ja tiesa vienu no personām izsludinās par mirušu, ar vienas vai abu personu laulību, ar abu personu gribas izteikumu notāram vai ar tiesas spriedumu. Gadījumā, ja partnerību vēlas izbeigt viena no personām, tad ar konstitutīvu prasību ar mērķi konstatēt attiecību izbeigšanu, būs jāvēršas tiesā. “Līdz ar to tiesas nolēmums būs pamats partnerības izbeigšanai, gan gadījumā, ja partnerību vēlas izbeigt viena no pusēm, gan, ja puses par partnerības izbeigšanu nevarēs vienoties,” paskaidrots likumprojekta anotācijā.
Ziņas par partnerību zvērināts notārs iekļaus Fizisko personu reģistrā, līdz ar to valsts un pašvaldību iestādes varēs identificēt partnerību reģistrējušas un izbeigušas personas.
Likumprojekts paredz, ka turpmāk Fizisko personu reģistrā par personu iekļauj arī ziņas par partnerību, par kuru notariāls akts taisīts Latvijā, vai tās izbeigšanu. Tas nepieciešams, lai valsts un pašvaldību iestādes varētu identificēt partnerību reģistrējušas un izbeigušas personas. Ziņu iekļaušana Fizisko personu reģistrā nodrošinās, ka partnerību reģistrējušu personu attiecības tiks atbilstoši tiesiski aizsargātas, teikts likumprojekta anotācijā.
Ar grozījumiem Pacientu tiesību likumā plānots noteikt, ka personu lokā, kuriem ir tiesības saņemt informāciju par pacientu vai noteiktos gadījumos pieņemt lēmumu par ārstniecību, ir arī pacienta partneris, kas reģistrēts Fizisko personu reģistrā. Tādējādi, piemēram, Pacientu tiesību likuma 7. panta pirmajā daļā tiktu noteikts, – ja pacients sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ pats nespēj pieņemt lēmumu par ārstniecību, tiesības pieņemt lēmumu par piekrišanu ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamai metodei vai atteikšanos no ārstniecības kopumā vai ārstniecībā izmantojamās metodes ir pacienta pilnvarotajai personai, bet, ja tādas nav, – pacienta laulātajam, partnerim, bet, ja tāda nav, – pilngadīgam un rīcībspējīgam tuvākajam radiniekam šādā secībā: pacienta bērniem, pacienta vecākiem, pacienta brālim vai māsai, pacienta vecvecākiem, pacienta mazbērniem.
Tāpat pacienta partnerim būs tiesības saņemt informāciju par pacientu, ja pacients ir pārtraucis ārstniecību un atstājis ārstniecības iestādi, par savu rīcību neinformējot ārstējošo ārstu vai ārstniecības iestādi, ja pacients ir persona, kura sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ nav spējīga pati par sevi parūpēties.
Ar likumprojektu plānots noteikt, ka par personas radinieku likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē būs uzskatāma arī persona, ar kuru tai ir noslēgta partnerība.
Likumprojekts arī paredz, ka diplomātiskās dāvanas valsts, oficiālo un darba vizīšu ietvaros Latvijā vai ārvalstīs ir atļauts pieņemt arī personai, ar kuru ir partnerība. Attiecībā uz valsts amatpersonas deklarācijā norādāmo informāciju likumprojekts paredz noteikt papildinājumu, ka deklarācijā valsts amatpersona norāda personas, ar kuru ir partnerība, vārdu un uzvārdu.
Tādējādi tiks novērsts interešu konflikta risks starp partnerībā esošām personām, teikts likumprojekta anotācijā.
Grozījumi paredz papildināt likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ar jaunu 6.2 pantu “Šī likuma noteikumu attiecināšana uz personām, par kurām Fizisko personu reģistrā iekļautas ziņas par partnerību”.
Likumprojekta anotācijā paskaidrots, ka, ieviešot partnerības institūtu, “uz personām, kam ir partnerība, būs attiecināmas normas par aizdevuma, kas izsniegts, lai segtu ārstniecības vai izglītības izdevumus, kā arī tuvinieka izsniegta aizdevuma nepielīdzināšanu ienākumam.
Arī attiecībā uz aizdevumiem tiks noteiktas līdzīgas atkāpes par informācijas sniegšanu kā tuviniekiem, ja aizdevumu nodokļa maksātājam izsniegusi persona, ar kuru ir partnerība.
Likumprojektā paredzēti gada apliekamajā ienākumā neietveramie un ar nodokli neapliekamie ienākumu veidi, kas attiecināmi arī uz personu, ar kuru nodokļu maksātājam ir partnerība. Piemēram, papildpensijas kapitāls, kas veidojies no personas, ar kuru ir partnerība, veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un izmaksāts pensiju plānu dalībniekiem, arī fiziskas personas dāvanas, ja tās dāvinājusi persona, ar kuru ir partnerība, u. c.
Likumprojektā ietvertas normas, kas paredz arī citus atvieglojumus nodokļu jomā no dažādiem īpašumu atsavināšanas darījumiem, tostarp, dāvinājumiem, ja darījumi notikuši starp personām, kas ir partnerībā. Tāpat likumprojektā noteikts, ka atvieglojumi nodokļa maksātājam attiecināmi arī par personas, ar kuru ir partnerība, uzturēšanu.”
Pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiks atskaitīti arī maksātāja izdevumi par viņa ģimenes locekļu, tai skaitā partnera, kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes iegūšanu, izglītības iegūšanu, par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu.
Kā paskaidrots likumprojekta anotācijā, ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka maksātnespējas “administratora pienākumus konkrētajā maksātnespējas procesā administrators nevar uzņemties un pildīt, ja administrators juridiskās personas maksātnespējas procesā vai fiziskās personas maksātnespējas procesā pilda ar administratora pienākumiem saistītas darbības, kurās varētu būt personiski vai mantiski ieinteresētas personas, ar kurām administratoram ir partnerība, kā arī attiecībā uz tādu kreditoru vai parādnieku, kura dalībnieks, akcionārs, biedrs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir persona, ar kuru administratoram ir partnerība.
Saskaņā ar spēkā esošo Maksātnespējas likumu administratora pienākumus konkrētajā maksātnespējas procesā administrators nevar uzņemties un pildīt, ja administrators saskaņā ar Maksātnespējas likuma noteikumiem atzīstams par ieinteresēto personu attiecībā pret parādnieku.
Likumprojektā paredzēts, ka par ieinteresēto personu attiecībā pret parādnieku atzīstama arī persona, ar kuru parādniekam, parādnieka dibinātājam, dalībniekam (akcionāram) vai personālsabiedrības biedram, pārvaldes institūciju locekļiem ir partnerība.”
Ar grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” personas partnerim, kas reģistrēts Fizisko personu reģistrā, ir paredzētas likumā noteiktas tiesības.
Piemēram, paredzēts noteikt, ka obligātajai sociālajai apdršināšanai, tai skaitā pensiju apdrošināšanai un apdrošināšanai bezdarba gadījumam tiks pakļautas arī personas, kuru partneris pilda diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs un kuras uzturas attiecīgajā ārvalstī kā diplomātisko un konsulāro dienestu pildošas personas partneris; personas, kuras atrodas attiecīgajā ārvalstī dienesta pienākumus pildoša karavīra partnera statusā, izņemot gadījumu, kad karavīrs piedalās starptautiskajā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodas komandējumā; personas, kuras uzturas attiecīgajā ārvalstī kā Eirojusta pārstāvja vai sakaru virsnieka partneris.
Likumprojekta anotācijā arī norādīts, ka attiecīgu atbalstu atsevišķās dzīves situācijās, piemēram, personas nāves gadījumā, ir tiesīga saņemt persona, kurai ir partnerība kopā ar personu, kurai piešķirts sociālās apdrošināšanas pakalpojums, valsts sociālais pabalsts vai izdienas pensija.
Likumprojektā arīdzan paredzēts, ka pašnodarbinātā partneris varēs brīvprātīgi pievienoties pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai.
Likumprojekts paredz noteikt papildinājumus attiecībā uz valsts pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu.
Šie grozījumi paredz, ka apdrošināšanas iemaksu periods, kas veido apdrošināšanas stāžu, attiecināms arī uz reģistrētajiem partneriem, kuri uzturas ārvalstīs kopā ar personu, kas pilda diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs; pilda militārā dienesta pienākumus ārpus valsts, izņemot gadījumus, kad šis karavīrs piedalās starptautiskajā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodas komandējumā; uzturas attiecīgajā ārvalstī kā Eiropas Savienības Aģentūras tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) pārstāvis vai sakaru virsnieks.
Likumprojekts arī paredz, ka personai, ar kuru ar pensijas saņēmējam ir partnerība, ir tiesības saņemt nesaņemtās pensijas izmaksu un saņemt pabalstu sakarā ar pensijas saņēmēja nāvi.
Plašāk par tēmu >>
- Saeima: Plāno ieviest jaunu veidu, kā juridiski nostiprināt divu pilngadīgu cilvēku attiecības, – partnerību
- Tieslietu ministrija: Saeimas Juridiskajā komisijā iesniedz likumprojektu pakotni jauna tiesību institūta – partnerība – ieviešanai
Likumprojekts juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistra izveidei
Saeima 2. novembrī lēma Juridiskajai komisijai nodot izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”. Ar tiem plānots izveidot jaunu reģistru – juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistru.
Ar likumprojektu Latvijas normatīvajā regulējumā tiek pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/843 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES, normas.
Ar likumprojektu tiek nodrošināta ziņu par patiesajiem labuma guvējiem apkopošana Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros, to tādējādi attiecinot arī uz juridisko veidojumu patiesajiem labuma guvējiem.
Vienlaikus ar likumprojektu tiek saglabāta Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma nostiprinātais regulējums par Uzņēmumu reģistrā iesniedzamā pieteikuma formu un iesniedzamā dokumenta notariālās apliecināšanas kārtību.
Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums zaudēs spēku 2024. gada 1. janvārī. Tā kā vairākas Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā ietvertās normas praksē izrādījās efektīvas un noderīgas arī turpmākajā valsts pārvaldes darbā, daļa no tām tiek pakāpeniski integrētas nozaru tiesību aktos.
Plašāk par tēmu >>
Ar grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” ieviesīs ar ES kopīgu revīzijas regulējumu
Izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nodots likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Ar to nacionālajā tiesiskajā regulējumā tiks pilnībā pārņemtas
Padomes Direktīvas (ES) 2021/514, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (DAC7), prasības. DAC7 paredz dalībvalstu pienākumu līdz 2023. gada 31. decembrim ieviest kopīgu revīzijas regulējumu.
Piemēram, grozījumi paredz papildināt likumu ar terminu “kopīga uzraudzība”, kas ir nodokļu administrēšanas darbības, kuras nodokļu administrācija veic kopīgi ar vienu vai vairākām Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un kas saistītas ar vienu vai vairākām personām, attiecībā uz kurām nodokļu administrācijai un Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir kopīgas vai papildinošas intereses.
Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, tad kopīgām revīzijām vajadzētu būt papildu instrumentam, kas pieejams Eiropas Savienības dalībvalstīm administratīvās sadarbības ietvaros nodokļu jomā un kas papildinās esošo regulējumu, kurā paredzētas citas dalībvalsts ierēdņu iespējas atrasties administratīvajos birojos, piedalīties administratīvajās procedūrās, kā arī veikt vienlaicīgas pārbaudes.
Galīgajā lasījumā pieņem grozījumus Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā, lai paātrinātu austrumu robežas aprīkošanu ar tehnoloģijām
Bez žoga un patruļtakām uz austrumu robežas ir nepieciešama arī tehnoloģiskā infrastruktūra. Lai paātrinātu robežas aprīkošanu ar nepieciešamajām tehnoloģijām, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā”.
Ar zemju īpašniekiem tehnoloģiju ierīkošanas un izbūves darbus turpmāk nesaskaņos, aizstājot to ar informēšanu, norādījuši likumprojekta autori, uzsverot, ka tas nepieciešams, lai mazinātu birokrātiju. Tāpat nekustamo īpašumu īpašniekiem tiks izmaksāta attiecīga atlīdzība.
Līdz šim bija apgrūtināta vai pat neiespējama tehnoloģiskās infrastruktūras būvniecība. Visas darbības bija jāsaskaņo ar visiem zemju īpašniekiem, bet praksē viņi bieži izvirzīja nesamērīgus nosacījumus vai arī nepiekrita un nesaskaņoja plānoto būvniecību vispār, akcentējuši likuma grozījumu autori.
Likuma izmaiņas arī noteic, ka attiecībā uz inženiertīklu būvniecību visi dokumenti ir jāizdod saīsinātā termiņā.
Galīgajā lasījumā atbalsta aizliegumu piedalīties ceļu satiksmē ar Krievijas Federācijā reģistrētiem transportlīdzekliem
Lai īstenotu Eiropas Savienības noteiktās sankcijas un mazinātu drošības riskus, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”.
Grozījumi liedz Krievijas Federācijā reģistrētiem transportlīdzekļiem piedalīties ceļu satiksmē, ja tie noteiktā termiņā nav reģistrēti Latvijā.
Transportlīdzeklis jāreģistrē vai jāizved no Latvijas ne vēlāk kā līdz nākamā gada 14. februārim. Konstatējot Latvijā nereģistrēta Krievijas transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē pēc šī termiņa, to izņems un konfiscēs. Konfiscētos transportlīdzekļus nodos Ukrainai.
Krievijā reģistrētu transportlīdzekli izmantot ceļu satiksmē Latvijā varēs tikai tad, ja persona Latvijas teritoriju šķērsos tranzītā. Latvijas teritoriju tranzītā atļauts šķērsot vienu reizi, un tas jāizdara 24 stundu laikā. Pirms iebraukšanas Latvijā personai, izmantojot VSIA “Ceļu satiksmes drošības direkcija” nodrošinātos e-pakalpojumus, būs jāsniedz informācija par transportlīdzekli un tā vadītāju.
Tāpat par Latvijā nereģistrēta Krievijas transportlīdzekļa neatļautu izmantošanu ceļu satiksmē varēs piemērot naudas sodu no simt piecdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām (750 līdz 2000 eiro).
Grozījumi likumā stāsies spēkā 15. novembrī.
Jāpiebilst, ka Ceļu satiksmes likuma 10. panta 1.2 daļa jau šobrīd paredz, ka ārvalstīs reģistrētie transportlīdzekļi, kuri Latvijā atrodas ilgāk par trim mēnešiem un piedalās ceļu satiksmē un kuru īpašnieki ir ārzemnieki vai ārvalstīs reģistrētas juridiskās personas (tiesībspējīgas personu apvienības), ir jāreģistrē Latvijā.
|
|
Otrajam lasījumam virza priekšlikumu aizliegt alkohola tirdzniecību personām līdz 20 gadiem
Lai mazinātu alkohola patēriņu jauniešu vidū, Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 31. oktobrī, otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, tādējādi lemjot līdz 20 gadiem palielināt vecumu, no kura iespējams iegādāties alkoholiskos dzērienus. Šobrīd tos var iegādāties personas, kuras ir sasniegušas 18 gadu vecumu.
Komisija vienojās, ka priekšlikumus par alkoholisko dzērienu tirdzniecības laika ierobežojuma izmaiņām padziļināti izvērtēs Sabiedrības veselības apakškomisija.
Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā paredz ierobežot alkoholisko dzērienu reklāmu un mārketingu, alkohola pieejamību un sniegt papildu informāciju patērētājiem par tā sastāvu un kaitīgumu.
Par likumprojektu jau iepriekš rakstīts arī LV portālā >>
- Īsumā par grozījumiem alkohola patēriņa mazināšanai un reklāmas ierobežošanai
- Vai plānotie alkohola aprites un reklāmas ierobežojumi mainīs paradumus
- Veselības ministrija: Latvijā jāsamazina alkohola patēriņš sabiedrībā
- Alkohola radītais kaitējums veselības nozarē – 56,6 miljoni eiro
- Saeima: Sociālo lietu komisija: alkoholu varēs iegādāties tikai no 20 gadu vecuma
