Saeima šonedēļ. Grozījumi alkohola patēriņa ierobežošanai

IESNIEGTIE LIKUMPROJEKTI

Grozījumi alkohola patēriņa mazināšanai un reklāmas ierobežošanai

Saeima sāk darbu pie Veselības ministrijas izstrādātā likumprojekta “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (atbildīgā – Sociālo un darba lietu komisija).

Grozījumu mērķis ir ieviest kompleksus pasākumus, lai mazinātu alkohola patēriņu sabiedrībā.

Veselības ministrija iepriekš ir norādījusi, ka 2020. gadā Latvijā ir bijis augstākais absolūtā alkohola patēriņš sabiedrībā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu vidū – 12,1 litrs uz vienu iedzīvotāju, neieskaitot tūristu patēriņu. Savukārt 2021. gadā šis rādītājs turpināja palielināties, sasniedzot  12,2 litrus.

Tāpēc Veselības ministrija vēlas samazināt alkoholisko dzērienu patēriņu Latvijas iedzīvotāju vidū un ilgtermiņā samazināt ar alkohola lietošanu saistīto slimību īpatsvaru un mirstību no alkohola lietošanas radītajām sekām, piemēram, aknu cirozes, satiksmes negadījumiem, noslīkšanas,  traumām, pašnāvībām u. c.

Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā paredz šādus pasākumus:

• Noteikt papildu marķēšanas prasības alkoholiskajiem dzērieniem

^{Piemēram, rosināts papildināt likumu ar jaunu 7.1 pantu “Alkoholisko dzērienu papildu marķēšanas prasības”, nosakot, ka alkoholisko dzērienu iepakojuma vai etiķetes ir jāizvieto viegli pamanāma un skaidri salasāms papildu marķējums par dzēriena uzturvērtību (prasība netiktu attiecināta uz alkoholiskajiem dzērieniem, kas tiek ražoti mazajās alkoholisko dzērienu darītavās), kā arī brīdinājuma piktogramma nelietot alkoholiskos dzērienus grūtniecības laikā un pirms transportlīdzekļa vadīšanas vai tā laikā.}

• Noteikt ierobežojumus alkoholisko dzērienu pieejamībai azartspēļu organizēšanas vietās

^{Piemēram, likumprojekts paredz aizliegt alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību azartspēļu organizēšanas vietās alkoholisko dzērienu patērēšanai uz vietas pie spēļu automātiem, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdiem vai citām azartspēļu iekārtām.}

^{Turklāt likumprojekts paredz vispār aizliegt alkoholisko dzērienu patērēšanu pie spēļu automātiem, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdiem vai citām azartspēļu iekārtām.}

^{Azartspēļu organizēšanas vietās būs aizliegts rīkot alkoholisko dzērienu degustāciju.}

• Aizliegt tirgot noteikta stipruma alkoholiskos dzērienus maza tilpuma plastmasas iepakojumos

^{Piemēram, likumprojekts paredz aizliegt pārdot alkoholiskos dzērienus plastmasas iepakojuma vienībā, kuras tilpums pārsniedz 0,2 litrus, ja absolūtā spirta daudzums minētajos alkoholiskajos dzērienos pārsniedz 22 tilpumprocentus.}

• Noteikt alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmas ierobežojumus drukātajos medijos un drukātajos materiālos, kinoteātros un tiešsaistē

^{Piemēram, likumprojekts paredz papildināt likuma 11. pantu (“Alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežojumi”), aizliedzot alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmu:}

• ^{preses izdevumos;}
• ^{drukātos reklāmas izdevumos un publikācijās patērētājiem;}
• ^{kinoteātros;}
• ^{tīmekļvietnēs un tiešsaistē (tai skaitā tiešsaistes saskarnēs);}
• ^{izmantojot pasta (arī elektroniskā pasta) pakalpojumus.}

^{Šie cenu un atlaižu reklāmas ierobežojumi neattiektos uz mazumtirdzniecības vietām, kurās norisinās alkoholisko dzērienu tirdzniecība (tai skaitā ar distances līgumu tīmekļvietnē un mobilajā lietotnē), kā arī alkoholisko dzērienu ražošanas vietām vai ražotāja telpām.}

^{Tomēr alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vietās (tai skaitā ar distances līgumu tīmekļvietnē un mobilajā lietotnē) būtu aizliegti alkoholisko dzērienu tirdzniecības veicināšanas pasākumi, kuros:}

^{kopā ar alkoholisko dzērienu piedāvā ar atlaidi iegādāties citu alkoholisko dzērienu, preci vai pakalpojumu vai kopā ar citu preci vai pakalpojumu ar atlaidi iegādāties alkoholisko dzērienu;}

^{piedāvā kopā iegādāties (tai skaitā vienā iepakojumā) vairākas alkoholisko dzērienu vienības par zemāku cenu (izņemot piedāvājumus, kuros, iegādājoties vienā iepakojumā iepakotas vairākas alkoholisko dzērienu vienības, piedāvātā cena par vienu vienību nav zemāka, kā pērkot alkoholisko dzērienu vienu vienību atsevišķi);}

^{piedāvā alkoholisko dzērienu iegādi ar atlaidi patērētāja lojalitātes programmas ietvaros (izņemot atlaidi, kas tiek piemērota vienai alkoholisko dzērienu vienībai).}

• Ierobežot tirdzniecības veicināšanas pasākumus (akcijas, izpārdošanas, u. tml.) mazumtirdzniecības vietās

^{Piemēram, likumprojekts paredz aizliegt tirdzniecības (tai skaitā ar distances līgumu) un pakalpojumu sniegšanas vietās piedāvāt alkoholiskos dzērienus par velti, kā dāvanu vai kā kompensāciju par citas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu. Alkoholisko dzērienu degustācija būtu atļauta tikai alkoholisko dzērienu tirdzniecības vietās (izņemot azartspēļu organizēšanas vietas) un alkoholisko dzērienu ražošanas vietās vai ražotāja telpās.}

^{Mazumtirdzniecības vietās būs jāizvieto redzams uzraksts, kas brīdina, ka alkoholisko dzērienu lietošanai ir negatīva ietekme uz veselību.}

Likumprojekts cita starpā arī paredz pastiprināt soda sankcijas par tā neievērošanu.

Vienlaikus Saeimas komisijām iesniegts arī likumprojekts “Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā ”. Tā mērķis ir aizliegt cenu un atlaižu reklāmu alum un vīnam televīzijā un radio, kas šobrīd nav aizliegta. Tādējādi iecerēts samazināt kopējo alkoholisko dzērienu patēriņu sabiedrībā, vienlaikus pasargājot arī jauniešus no reklāmas negatīvās ietekmes, skaidrots anotācijā.

Plašāk par likumprojektu >>

• Valdība virza uz Saeimu grozījumus alkohola patēriņa mazināšanai
• Veselības ministrija: Latvijā jāsamazina alkohola patēriņš sabiedrībā

Rosina stingrāku regulējumu valsts finansējuma tēriņiem politiskajām partijām. Vismaz trešdaļa būtu jānovirza saturiskai attīstībai

Saeima Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai izskatīšanai iesniedza Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu “Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”. Tas paredz, ka politiskā organizācija (partija) tās darbības saturiskajai nodrošināšanai izlieto ne mazāk kā 30% no attiecīgajā gadā izlietotā valsts budžeta finansējuma.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka, lai gan līdz ar minimālās algas paaugstināšanu, palielinājies arī finansējums politiskajām partijām, tomēr šobrīd politiskās partijas ļoti nevienmērīgi novirza valsts budžeta finansējumu darbības saturiskai nodrošināšanai. Tā vietā lielākā daļa finansējuma tiek novirzīta politiskajai aģitācijai un reklāmai.

Vienlaikus katrai nacionālā līmeņa politiskajai partijai būtu jāspēj izstrādāt savs piedāvājums visās būtiskajās valsts politikas jomās: drošības, ārlietu, tautsaimniecības, sociālajā kultūrā un citās.

Tāpat šīm partijām arī jāsagatavo cilvēki, kuri gan Saeimas, gan valdības līmenī spētu šīs politikas pienācīgi pārstāvēt, skaidrots likumprojekta anotācijā, kur arī norādīts, ka tikai tādas politiskās partijas, kuras pienācīgi un tālredzīgi investē savā saturiskajā kapacitātē, spēj dot nozīmīgu pienesumu valstiskas ilgtspējīgas politikas veidošanā un demokrātijas stiprināšanā, kas attaisno valsts budžeta finansējuma piešķīrumu.

Likumā noteiks patērētāju kolektīvo prasību tiesā mehānismu

Saeima komisijām (atbildīgā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija) izskatīšanai nodevusi likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Tas izstrādāts, lai nodrošinātu, ka patērētājiem ir pieejams efektīvs un iedarbīgs procesuālais mehānisms patērētāju kolektīvajām prasībām tiesā.

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, tiesības uz pārkāpumu novēršanu iestādē un kaitējuma atlīdzinājumu tiesā vairos patērētāju uzticēšanos, palielinās patērētāju iespējas īstenot savas tiesības, veicinās godīgu konkurenci un radīs vienlīdzīgus konkurences apstākļus komersantiem, kas darbojas iekšējā tirgū. 

Komisijās iesniegts arī saistītais likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”.

Vairāk par likumprojektu LV portālā >>

• Kolektīvo prasību mehānisms atvieglos patērētāju iespējas aizsargāt savas tiesības tiesā

Ārstniecības likumā definēs paliatīvās aprūpes jēdzienu

Saeima izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā”. Tie paredz likumā ieviest paliatīvās aprūpes jēdzienu, nosakot, ka tā ir starpdisciplināra, holistiska tādu pacientu aprūpe, kuru slimība ir dzīvildzi ierobežojoša un nav radikāli ārstējama, ar mērķi novērst vai mazināt slimības radītās ciešanas, lai nodrošinātu iespējami augstu dzīves kvalitāti pacientam un atbalstu viņa ģimenei.

Paliatīvā aprūpe ietver ārstēšanu un slimības radīto simptomu novēršanu, hospisa aprūpi personām ar prognozējamo dzīvildzi līdz sešiem mēnešiem, psiholoģisku, sociālu un garīgu atbalstu, kā arī atbalstu pacienta piederīgajiem sērošanas periodā pēc tuvinieka zaudējuma.

Likumprojekts paredz deleģēt Ministru kabinetam pienākumu izstrādāt paliatīvās aprūpes organizēšanas, saņemšanas un finansēšanas kārtību.  

Tāpat komisijai izskatīšanai nodoti saistīts likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” .

Noteiks vēsturisko zemju ģerboņu tiesisko aizsardzību un izmantošanu

Saeima lēma Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai izskatīšanā nodot likumprojektu

 “Grozījumi Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumā”, ko Saeimā iesniedzis Valsts prezidents.

Likumprojekta mērķis ir noteikt latviešu vēsturisko zemju – Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Sēlijas – ģerboņu kā valsts simbolu tiesisko aizsardzību un izmantošu.

Vairāk par tēmu >>

• Valsts prezidents aicina Saeimu apstiprināt Sēlijas ģerboni

GALĪGAJĀ  LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI

Arī šogad ierobežos publisku pasākumu rīkošanu un pirotehnikas izmantošanu 9. maijā

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektu “Par atsevišķu publisku pasākumu rīkošanas aizliegumu 9. maijā”, kas nosaka, ka 9. maijā visā Latvijā publiskajā ārtelpā aizliegts rīkot publiskus izklaides un svētku pasākumus, sapulces, gājienus un piketus, izņemot pasākumus, kuri atbilst likumā noteiktiem mērķiem.

Proti, 9. maijā varēs notikt pasākumi, kuri nav pretrunā mērķim – aizstāvēt valsts un sabiedrības drošības intereses, kā arī nepieļaut Latvijas kā demokrātiskas un nacionālas valsts vērtību noniecināšanu un apdraudējumu, tostarp sabiedrības šķelšanu, kara, militārās agresijas, totalitārisma, vardarbības slavināšanas, kā arī nepatiesu vēsturisko notikumu atspoguļojumu.

9. maijā varēs rīkot pasākumus, lai solidarizētos ar Ukrainas tautu un pieminētu Ukrainā cietušos un bojāgājušos. 

Ar likumu tiek noteikts, ka 9. maijā visu diennakti, kā arī 10. maijā laikā līdz plkst. 7.00 aizliegta pirotehnisko izstrādājumu izmantošana.

• Saeima: 9. maijā būs aizliegts rīkot atsevišķus pasākumus

Ģimnāzijas šogad vēl varēs rīkot iestājpārbaudījumus

Lai nodrošinātu iespēju skolām šogad, tāpat kā iepriekš, rīkot iestājpārbaudījumus, Saeima pieņēma par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”. 

Grozījumi paredz, ka valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās izglītības iestādes, uzņemot izglītojamos vispārējās vidējās izglītības programmā 2023./2024. mācību gadam, ar dibinātāja atļauju ir tiesīgas īstenot pasākumus, lai padziļināti izvērtētu izglītojamā zināšanas un prasmes mācību priekšmetos, kuros izglītojamie kārtojuši centralizētos eksāmenus. 

Līdz šim bija noteikts, ka mācību priekšmetos, kuros skolēni kārto centralizētos eksāmenus, nevar tikt rīkoti iestājpārbaudījumi. Šis ir pirmais mācību gads, kad valsts pārbaudes darbs latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā pamatizglītībā tiek organizēts centralizēti. Tas nozīmē, ka atbilstoši līdzšinējam regulējumam iestājpārbaudījumus šajos priekšmetos vidusskolās vairs nevarētu rīkot. Pret to iebilda virkne valsts ģimnāziju, kurām noteikti augstāki mācību sasniegumu kritēriji un kuras, lai tos nodrošinātu, līdz šim rīkojušas iestājpārbaudījumus.

Farmācijas likumā nosaka vispārīgos principus zāļu klīnisko pētījumu veikšanai

Saeima steidzamības kārtībā galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā”, kas paredz pilnveidot regulējumu cilvēkiem paredzēto zāļu klīnisko pētījumu jomā.

Kā iepriekš vēstīja LV portāls, plānotās izmaiņas likumā ir apjomīgas. Tās izstrādātas pēc Veselības ministrijas iniciatīvas, lai pilnveidotu reglamentāciju zāļu klīnisko pētījumu attīstībā saistībā ar pētāmām zālēm, klīnisko pētījumu pieteikuma iesniegšanu, novērtēšanu, procesu uzraudzību un pētījuma personu tiesisko aizsardzības nodrošināšanu.

Grozījumi nepieciešami arī tāpēc, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 536/20141 par cilvēkiem paredzētu zāļu klīniskajām pārbaudēm noteikumus nacionālajā regulējumā.

Farmācijas likums tiek papildināts ar virkni jaunu terminu, piemēram, “beziejaukšanās pētījums”, “laba klīniskā prakse”, “maziejaukšanās klīniskā pārbaude”, “papildzāles”, “pētāmā persona”, “pētāmās zāles”, “zāļu klīniskā izpēte”, “zāļu klīniskā pārbaude”, “zāļu klīniskās pārbaudes protokols”, “zāļu klīniskās pārbaudes sponsors”, “zāļu klīniskās pārbaudes komiteja”, “zāļu klīniskais pētījums”.

Precizē pieejamības valsts noslēpumam regulējumu, nosacījumus ārkārtējās situācijas un kara laikā un pilnveido informācijas drošības prasības

Saeima steidzamības kārtībā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”.

Papildināta 3. panta pirmā daļa, kas paredz, ka informāciju, kas ir valsts noslēpums, pēc svarīguma klasificē sevišķi slepenā, slepenā un konfidenciālā informācijā, kā arī, kas ir jaunums, – informācijā dienesta vajadzībām.

Likumā arī noteikts, ka par informāciju dienesta vajadzībām atzīstama tāda iestādes vadītāja noteikta informācija, kura saistīta ar iestādes funkciju izpildi, paredzēta iestādes pamatdarbības nodrošināšanai un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var apdraudēt valsts intereses, tai skaitā valsts drošību, nozares drošību vai iestādes drošību.

Likums papildināts ar 18. pantu, kurā noteikts, ka atteikumu izsniegt informāciju dienesta vajadzībām persona var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Jaunā redakcijā izteikts likuma 9. pants par pieejamību valsts noslēpumam.

Ar grozījumiem tiek papildināts 7. pants ar septīto daļu, paredzot, ka visas valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī juridiskās un fiziskās personas konfidenciālu, slepenu un sevišķi slepenu valsts noslēpumu var apstrādāt vai glabāt tikai tādās informācijas sistēmās, kas ir reģistrētas un akreditētas Satversmes aizsardzības birojā.

Ar likumu noteikts, ka Satversmes aizsardzības birojā būs jāreģistrē un jāakreditē arī informācijas sistēmas, kurās paredzēts apstrādāt vai glabāt informāciju dienesta vajadzībām, ja šīs informācijas sistēmas ir savienotas ar publisko elektronisko sakaru tīklu.

Informācijas sistēmu reģistrācijas, drošības pārbaudes un akreditācijas kārtību noteiks Satversmes aizsardzības birojs.

Grozījumi cita starpā paredz, ka ārkārtējās situācijas, kara vai izņēmuma stāvokļa laikā valsts drošībai kritisku uzdevumu izpildē varētu iesaistīt personas, kuras nav pilnībā pārbaudītas vai vispār nav uzsākta pārbaude atbilstoši likuma “Par valsts noslēpumu” prasībām.

Saeima galīgajā lasījumā arī atbalstīja saistītos likumprojektus:

“Grozījumi Informācijas atklātības likumā” un “Grozījumi Krimināllikumā”.

Likumā nostiprina institucionālo modeli vardarbībā cietušo bērnu atbalstam un definē, kas ir “ģimeniska vide”

Lai sniegtu atbalstu vardarbībā cietušiem bērniem un viņu tuviniekiem, kā arī nodrošinātu iespēju veikt kriminālprocesuālās darbības, īstenos starpinstitucionālās sadarbības programmu “Bērna māja”. To paredz Saeimas pieņemtais likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. 

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka programma “Bērna māja” veidota ar mērķi novērst retraumatizāciju izmeklēšanas un tiesvedības laikā. Tā piedāvā “viena kontaktpunkta” pieeju, saskaņā ar kuru vienā – bērnam piemērotā – telpā sadarbojas visas attiecīgās institūcijas, piemēram, policija, sociālie dienesti, bērnu aizsardzības dienesti, fiziskās un garīgās veselības pakalpojumu sniedzēji un prokurors. Kārtību, kādā tiek organizēta “Bērna māja”, sniegti pakalpojumi un veiktas starpinstitucionālās sadarbības procedūras, noteiks Ministru kabinets. 

Tāpat likumā precizēts ārvalstu adopcijas tiesiskais regulējums, nosakot, ka gadījumā, ja bērnu adoptē viņa radinieks vai ja tiek adoptēts otra laulātā bērns, to varēs izdarīt arī uz ārvalsti, kurai nav saistoša 1993. gada 29. maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos, kā arī 1989. gada 20. novembra Bērnu tiesību konvencija. Attiecīgā gadījumā adopcija būs iespējama arī bez Ārvalstu adopcijas komisijas atzinuma.

Saeimas sēdē tika atbalstīts iepriekš komisijā noraidītais priekšlikums noteikt, ka bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja bāriņtiesa, kas lēmusi par ārpusģimenes aprūpi, saņem Ārvalstu adopcijas komisijas atzinumu, kurā ietverts secinājums, ka adoptētāji ir laulātie Latvijas Satversmes 110. panta izpratnē, kā arī adopcijas process uz ārvalsti atbilst likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm. 

Deputāti lēma atbalstīt arī iepriekš Saeimas komisijā neatbalstīto priekšlikumu papildināt BTAL ar definīciju, kas ir “ģimeniska vide”, nosakot, ka par tādu uzskatāms apstākļu un priekšnosacījumu kopums, bērnam dzīvojot savā bioloģiskajā ģimenē, bet, ja tas nav iespējams, aizbildņa ģimenē, audžuģimenē vai adoptētāja ģimenē, kas atbilst Latvijas Satversmes 110. panta un Civillikuma 35. panta izpratnei.

• Saeima: Saeima pieņem grozījumus efektīvākam atbalstam vardarbībā cietušiem bērniem

Vairāk par tēmu LV portālā >>

• Likumā nostiprinās institucionālo modeli vardarbībā cietušo bērnu atbalstam
• Vardarbībā cietušie bērni saņems lielāku psiholoģisko atbalstu
• Precizēs bērnu adopcijas uz ārvalstīm regulējumu

PIRMAJĀ UN OTRAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI

Palielinās reprezentatīvās automašīnas vērtības slieksni un mainīs nodokļu likmju noteikšanas kārtību uzņēmumu automašīnām

Saeima konceptuāli atbalstīja par steidzamu atzīto  likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”, kas paredz palielināt reprezentatīvas automašīnas vērtības slieksni. 

Patlaban reprezentatīvas automašīnas vērtības slieksnis noteikts 50 tūkstošu eiro apmērā. Ar grozījumiem to plānots palielināt līdz 75 tūkstošiem eiro.  

Plānots, ka jaunās vērtības slieksnis attieksies uz automašīnām, kas iegādātas pēc šī gada 1. jūlija. 

Tāpat Saeima konceptuāli atbalstīja saistītus grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā. Tie paredz nodokļa likmes uzņēmumu automašīnām noteikt, ņemot vērā motora maksimālo jaudu kilovatos, nevis atkarībā no transportlīdzekļa motora tilpuma. 

Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes pēc motora maksimālās jaudas plānots noteikt tiem transportlīdzekļiem, kuri pirmo reizi ir reģistrēti pēc 2009. gada, bet pārējiem – nemainīgu likmi 60 eiro mēnesī. 

Pārskatīt plānots arī likmi elektroautomobiļiem, un tā plānota 15 eiro apmērā mēnesī līdzšinējo 10 eiro vietā. Savukārt ārēji lādējamām hibrīda automašīnām likmi plānots noteikt 25 eiro apmērā.     

• Saeima: Saeima konceptuāli atbalsta uzņēmumu reprezentatīva auto vērtības sliekšņa paaugstināšanu

KOMISIJU DARBA KĀRTĪBĀ

Precizēs termiņu, kādā varēs tiesā apstrīdēt paternitātes pieņēmumu pēc bērna pilngadības

Juridiskā komisija lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas izstrādātos grozījumus Civillikumā, ar kuriem plānots precizēt termiņu, kādā persona var tiesā apstrīdēt paternitātes pieņēmumu pēc bērna pilngadības.

Šobrīd likums paredz, ka bērns var apstrīdēt paternitātes pieņēmumu divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas.

“Pašlaik likums ierobežo iespēju rīkoties tiem cilvēkiem, kas par saviem bioloģiskajiem vecākiem uzzina pēc 20 gadu vecuma sasniegšanas. Tas nav taisnīgi un tāpēc ir nepieciešamas izmaiņas,” pauž komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, atzīmējot, ka spēkā esošās normas pamatā ir vēsturiski apsvērumi, kas mūsdienās vairs neesot aktuāli.

Ar grozījumiem likumā paredzēts noteikt, ka bērns, kurš sasniedzis pilngadību, paternitātes pieņēmumu varēs apstrīdēt tiesā divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņš ir uzzinājis par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti.

Konceptuāli atbalsta grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, kas atvieglos dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas procesu

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”, kas paredz pasākumus, lai veicinātu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanu un atbilstošu uzturēšanu. 

“Likumprojekts paredz vēl vienu instrumentu lēmumu pieņemšanas procedūras uzlabošanai, lai dzīvokļu īpašnieki varētu sekmīgi lemt par savas mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem arī tad, ja citi mājas iedzīvotāji nepiedalās, piemēram, kopīgajās sapulcēs. Iecere ir atbalstāma, taču vairākas lietas būs vēl jāprecizē,” pauž Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa. 

Grozījumi paredz iespēju dzīvokļu īpašnieku kopsapulci sasaukt atkārtoti, ja sākotnēji tā nav bijusi lemttiesīga. Sapulci atkārtoti varēs sasaukt un tā būs lemttiesīga, ja tajā piedalīsies vairāk nekā viena trešdaļa no visiem dzīvokļu īpašniekiem. 

Atkārtoti sasauktā kopsapulcē dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums būs uzskatāms par pieņemtu, ja par to būs nobalsojuši dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no šādā kopsapulcē pārstāvēto dzīvokļu īpašnieku skaita.

Plašāk par likumprojektu >>

• LV portāls:  Atvieglos dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas procesu

Open2Vote – IZSAKI SAVU NOSTĀJU UN BALSO!