Saeima šonedēļ. Reglamentētajām profesijām būs jāveic profesionālās darbības prasību samērīguma izvērtējums

Open2Vote – IZSAKI SAVU NOSTĀJU UN BALSO!

^{Lai piedalītos balsojumā, personai platformā Open2Vote.eu  ir jāreģistrējas, piemēram, ar lietotājvārdu un paroli, internetbanku vai e-parakstu. Pēc reģistrēšanās visi personas balsojumi saglabājas tās profilā. Ar balsojuma rezultātu var iepazīties Open2Vote mājaslapā. Plašāk par balsošanas noteikumiem un personas datu drošību: https://open2vote.eu/latvija/bills.}

Reglamentētajām profesijām reizi piecos gados būs jāveic profesionālās darbības prasību samērīguma izvērtējums

Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu“.

Grozījumi paredz:

• Pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2018/958 par samērīguma novērtēšanu pirms jaunas profesiju reglamentācijas pieņemšanas regulējumu un noteikt, ka tiek vekta profesionālās darbības prasību samērīguma regulāra novērtēšana ne retāk kā reizi piecos gados.
• Novērst neatbilstību starp tiesiskajiem regulējumiem, kas nosaka profesionālo patentpilnvarnieku darbību un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu.
• Nodrošināt personu, kuras ieguvušas profesionālo kvalifikāciju Latvijā, tiesības saņemt kvalifikācijas ieguvi apliecinošos dokumentus.
• Pilnveidot regulējumu trešajās valstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanai Latvijā.

Piemēram, likums tiek papildināts ar jaunu 2.¹ pantu “Profesionālās darbības reglamentācijas prasību samērīguma novērtēšana”, paredzot, ka samērīguma novērtēšanu veic ne retāk kā reizi piecos gados, ņemot vērā kopš iepriekšējās samērīguma novērtēšanas notikušās pārmaiņas apstākļos, kuri noteica prasības patstāvīgas profesionālās darbības uzsākšanai vai veikšanai reglamentētajās profesijās. Samērīguma novērtēšanu veiks tā ministrija, kura ir vadošā valsts pārvaldes iestāde reglamentētajai profesijai atbilstošās politikas jomā.

Samērīguma novērtēšanu neveic attiecībā uz tām profesionālās darbības reglamentācijas prasībām, kuras nosaka Latvijai saistoši starptautiskie līgumi un Eiropas Savienības tieši piemērojamie tiesību akti.

Jaunā redakcijā izteikts likuma 4. pants par profesiju reglamentēšanu profesionālajās organizācijās, papildus nosakot, ka tās izstrādā priekšlikumus par prasībām, kas izvirzāmas patstāvīgas profesionālās darbības uzsākšanai vai veikšanai reglamentētajās profesijās, kā arī īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējiem, un iesniedz šos priekšlikumus attiecīgajai ministrijai.

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, tad šādas prasības pamatojums ir nepieciešamība samērot izvirzītos ierobežojumus profesionālajai darbībai ar izmaiņām, kas nepārtraukti notiek sociālekonomiskajā vidē.

IESNIEGTIE LIKUMPROJEKTI

Ar grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā paredzēs lielākas tiesības lēmumu pieņemšanā dzīvokļu īpašnieku mazākumam

Saeima izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā“. 

Tie paredz uzlabot lēmumu pieņemšanas procedūru daudzdzīvokļu mājās, lai nodrošinātu sekmīgu māju pārvaldīšanu un uzturēšanu, tostarp lemjot par mājas renovāciju. Piemēram, noteiktās situācijās lēmumu pieņemšanā lielākas tiesības paredzētas dzīvokļu īpašnieku mazākumam.

Tāpat no likuma plānots svītrot šobrīd spēkā esošo normu, ka aptaujas gadījumā, ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav sniedzis rakstisku atbildi, var uzskatīt, ka viņš balsojis pret lēmuma pieņemšanu.

Uzzini vairāk >>

• LV portāls: Atvieglos dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas procesu

Farmācijas likumā noteiks vispārīgos principus zāļu klīnisko pētījumu veikšanai

Saeima izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Farmācija likumā”.

Plānotās izmaiņas likumā ir apjomīgas. Tās izstrādātas pēc Veselības ministrijas iniciatīvas, lai pilnveidotu reglamentāciju zāļu klīnisko pētījumu attīstībā saistībā ar pētāmām zālēm, klīnisko pētījumu pieteikuma iesniegšanu, novērtēšanu, procesu uzraudzību un pētījuma personu tiesisko aizsardzības nodrošināšanu. Grozījumi nepieciešami arī tāpēc, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 536/20141 par cilvēkiem paredzētu zāļu klīniskajām pārbaudēm noteikumus nacionālajā regulējumā.

Farmācijas likumu paredzēts papildināt ar virkni jaunu terminu, piemēram, “beziejaukšanās pētījums”, “laba klīniskā prakse”, “maziejaukšanās klīniskā pārbaude”, “papildzāles”, “pētāmā persona”, “pētāmās zāles”, “zāļu klīniskā izpēte”, “zāļu klīniskā pārbaude”, “zāļu klīniskās pārbaudes protokols”, “zāļu klīniskās pārbaudes sponsors”,  “zāļu klīniskās pārbaudes komiteja”, “zāļu klīniskais pētījums”.

Ministru kabinetam būs jāpārstrādā prasības un kārtību zāļu (izņemot veterinārās zāles) klīniskajiem pētījumiem, tai skaitā zāļu klīniskajām pārbaudēm un maziejaukšanās klīniskajām pārbaudēm, kā arī beziejaukšanās pētījumiem un šo pētījumu uzraudzībai, tai skaitā klīnisko pārbaužu labas klīniskās prakses inspekcijām. Tās aizstās šobrīd spēkā esošos MK noteikumus, kuri šobrīd regulē klīniso pētījumu veikšanu, – Nr. 289 “Noteikumi par zāļu klīniskās izpētes un lietošanas novērojumu veikšanas kārtību, pētāmo zāļu marķēšanu un kārtību, kādā tiek vērtēta zāļu klīniskās izpētes atbilstība labas klīniskās prakses prasībām”.

Ministru kabinetam būs arī jānosaka zāļu klīnisko pētījumu ētikas komitejas personālsastāvam izvirzāmās prasības un darbības nosacījumus.

Jaunā redakcijā plānots izteikt Farmācijas likuma IV nodaļu, kas patlaban regulē zāļu un farmaceitisko produktu novērtēšanu un reģistrāciju. Likumprojekts paredz, ka šī likuma nodaļa varētu regulēt arī zāļu klīnisko pētījumu veikšanu. Piemēram, cita starpā, grozījumi paredz papildināt Farmācijas likumu ar jaunu 26.³ pantu, paredzot pētāmajai personai ir tiesības saņemt atlīdzību par viņas veselībai vai dzīvībai nodarīto kaitējumu zāļu klīniskās pārbaudes un maziejaukšanās klīniskās pārbaudes ietvaros.

Likumā tiks noteikts, ka zāļu klīniskās pārbaudes sponsoram ir pienākums apdrošināt savu un pētnieka civiltiesisko atbildību par nodarīto kaitējumu pētāmās personas veselībai vai dzīvībai

zāļu klīniskās pārbaudes ietvaros. Savukārt ārstniecības iestādei ir pienākums apdrošināt savu un pētnieka civiltiesisko atbildību par nodarīto kaitējumu pētāmās personas veselībai vai dzīvībai maziejaukšanās klīniskās pārbaudes ietvaros.

Ukrainas ārstniecības personu un farmaceitu atļaujas īslaicīgās profesionālās darbības veikšanai pagarinās līdz diviem gadiem

Saeima nodeva izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijaā likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”.

Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu, ka  Ukrainas civiliedzīvotāji – mediķi, kuri šobrīd atrodas Latvijā Krievijas īstenotās karadarbības dēļ, varētu turpināt strādāt veselības aprūpes jomā un līdz 2023. gada 1.martam izsniegto atļauju īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanai derīguma termiņš tiek pagarināts par vienu gadu.

Veselības ministrija vērš uzmanību, ka Veselības inspekcija automātiski pagarinās  profesionālās darbības atļaujas termiņu, lai tas sasniegtu 1 gadu no atļaujas saņemšanas brīža (atļaujas profesionālās darbības veikšanai tika izsniegtas vēlāk, nekā termiņuzturēšanās atļaujas, kurām daļā gadījumu martā apritētu gads).

Savukārt gadījumā, ja Ukrainas ārstniecības persona, farmaceits vai farmaceita asistents pēc īslaicīgo profesionālo pakalpojumu sniegšanas atļaujas beigām nolems palikt Latvijā un strādāt savā profesijā, tad persona varēs pretendēt uz ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanu Latvijā atbilstoši  likumā  "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" noteiktajai kārtībai (jāveic Ukrainā iegūtās kvalifikācijas pielīdzināšana Latvijā iegūstamajai kvalifikācijai, kā arī personai būs jāapliecina valsts valodas prasmes apguve C1  līmenī).

Veselības ministrija informē, ka šobrīd Latvijā nodarbināti 162 mediķi no Ukrainas, no kuriem ~ 60 % strādā valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs. Latvijā nodarbināti arī 28 farmaceiti, 7 farmaceitu asistenti no Ukrainas.

GALĪGAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI

Galīgajā lasījumā pieņem grozījumus, kas paredz institucionāli reformēt un ierobežot “pelēko” tirgu atkritumu apsaimniekošanas jomā

Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”, kas noteic atkritumu apsaimniekošanas reģionālo centru izveidošanas kārtību un funkcijas. 

Pašreiz Latvijas teritorija ir sadalīta desmit atkritumu apsaimniekošanas reģionos. Grozījumi paredz īstenot institucionālu reformu, pārejot uz pieciem atkritumu apsaimniekošanas reģioniem, un mainīt atkritumu apsaimniekošanas pārraudzības sistēmu, katrā reģionā izveidojot vienu vai vairākus atkritumu apsaimniekošanas reģionālos centrus. 

Atkritumu apsaimniekošanas reģionālie centri būs publiskas personas publiski privāta vai privāta kapitālsabiedrība, kas veiks attiecīgā atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldību deleģētos pārvaldes uzdevumus, īstenojot atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā, kā arī atkritumu apsaimniekošanas reģionālajā plānā noteiktos atkritumu apsaimniekošanas mērķus. 

Izmaiņas paredz arī uzlabot atkritumu apsaimniekošanas darbību kontroli, precizējot prasības finanšu nodrošinājuma piemērošanai atkritumu apsaimniekošanas darbībām un sadzīves atkritumu sadedzināšanai. Tāpat noteiktas prasības komercdarbības ar atkritumiem reklamēšanai un tiesības Valsts vides dienesta darbiniekiem veikt kontrolpirkumus. 

Uzzini vairāk >>

• Saeima: Saeima galīgajā lasījumā atbalsta atkritumu apsaimniekošanas reģionālo centru izveidi
• LV portāls: Veidos reģionālos atkritumu apsaimniekošanas centrus, ierobežos “pelēko” tirgu

Galīgajā lasījumā likumprojekts, ar ko Lielstraupes pili nodos Cēsu novada pašvaldībai

Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja jaunu likumprojektu “Lielstraupes pils nodošanas un atjaunošanas likums“, ar kuru Lielstraupes pili bez atlīdzības nodod Cēsu novada pašvaldības īpašumā, lai nodrošinātu tās kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un aizsardzību, kā arī izmantošanu sabiedrības vajadzībām. 

Likums paredz Cēsu novada pašvaldībai nodot Lielstraupes pili, Straupes narkoloģisko slimnīcu un nekustamos īpašumus “Berlīne” un “Saulrīti”. Šobrīd īpašumi atrodas Veselības ministrijas pārziņā.

Kopš 2018. gada ir pārtraukta Straupes narkoloģiskās slimnīcas darbība un attiecīgi šie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami veselības funkciju veikšanai, savukārt Cēsu pašvaldība ir izteikusi vēlmi pārņemt šos īpašumus pašvaldības pārziņā. 

Kā Saeimas komisijā iepriekš skaidroja Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, pašvaldība plāno Lielstraupes pilī nodrošināt muzeja, tūrisma informācijas un kultūrvēsturiskā pieminekļa funkciju. Vienlaikus daļā no īpašuma plānota saimnieciskā darbība. 

• Saeima: Lielstraupes pili nodos Cēsu novada pašvaldībai
• Cēsu novada pašvaldība: Bez kārtīga saimnieka Lielstraupes pils ies bojā

Galīgajā lasījumā pieņemti grozījumi maksātnespējas procesa uzraudzības un tiesiskās aizsardzības procesa regulējuma pilnveidei

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā”.

Tie izstrādāti, lai izpildītu Latvijas saistības pret Eiropas Savienību, nodrošinot nacionālā regulējuma atbilstību Direktīvai par pārstrukturēšanu un maksātnespēju, paredzot būtiskākos nepieciešamos grozījumus tiesiskās aizsardzības procesa (TAP), juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējumā, vienlaikus risinot atsevišķus nacionālā līmenī identificētus problēmjautājumus.

Piemēram, likumprojekts aptver jautājumus par TAP uzraugošo personu kvalifikāciju un lomu, par TAP pasākumu plāna izstrādes un pieņemšanas nosacījumiem, procesa  ietvaros veikto darījumu aizsardzību un par fiziskās personas maksātnespējas procesa atsevišķām izmaiņām.

Saeima otrajā lasījumā pieņēma arī saistītus grozījumus Civilprocesa likumā.

OTRAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI

Bērnu tiesību aizsardzības likumā nostiprinās Bērna mājas modeli vardarbībā cietušo bērnu atbalstam vienuviet

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Tie nepieciešami, lai Latvijā ieviestu starpinstitucionālu sadarbības programmu Bērna māja no vardarbības cietušo bērnu atbalstam un aizsardzībai.

Bērna mājas mērķis ir novērst retraumatizāciju izmeklēšanas un tiesvedības laikā bērniem, kuri cietuši no vardarbības, tai skaitā noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību.

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, – Bērna mājā vienuviet tiks nodrošinās vardarbībā cietušā bērna labākajām interesēm atbilstošus intervences pasākumus, tajā skaitā bērna vajadzību un risku izvērtēšanu, medicīnisko, psiholoģisko un sociālo atbalstu bērnam un tā nevardarbīgajam tuviniekam.

Bērna māja atradīsies Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas telpās, taču pakāpeniski plānots atvērt vairākas šādas speciāli aprīkotas un pielāgotas vietas arī Latvijas reģionos.

Uzzini vairāk >>

• LV portāls: Likumā nostiprinās institucionālo modeli vardarbībā cietušo bērnu atbalstam

Grozījumi paredz arī citas izmaiņas, piemēram, precizēt normu, kas ierobežo bērnu adopciju uz ārvalstīm. Piemēram, likumprojekts paredz pieļaut bērna adopciju uz ārvalsti, kura neatbilst pašreiz likumā noteiktajiem kritērijiem, gadījumos, ja bērnu vēlas adoptēt bērna radinieks vai bērna vecāka laulātais.

Uzzini vairāk >>

• LV portāls: Precizēs bērnu adopcijas uz ārvalstīm regulējumu

Zeme zem Brīvības pieminekļa un Brāļu kapiem tiek nodota valsts īpašumā

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījums Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likumā“

Tas paredz, ka Ministru kabinets līdz 2023. gada 31. decembrim nodrošina zemes zem Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārņemšanu valsts īpašumā, reģistrējot zemesgrāmatā uz valsts vārda Kultūras ministrijas personā.

Uzzini vairāk >>

Brīvības pieminekli un Rīgas Brāļu kapus turpmāk sargās likums

KONCEPTUĀLI PIRMAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI

Solis vienota sabiedriskā medija izveides virzienā

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzīto likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā”, kas paredz tiesisko pamatu apvienota sabiedriskā medija darbībai. 

“Atbalstītie likuma grozījumi ir solis tuvāk sabiedrisko mediju apvienošanai un iezīmē šī ilgstošā un diskusijām pilnā pārmaiņu procesa noslēguma posmu,” iepriekš atzīmējusi par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ieva Brante.

Plānots, ka apvienotais sabiedriskais medijs uzsāks darbu 2024. gada janvārī. Iecerēts, ka Latvijas Televīzija un Latvijas Radio tiks apvienoti, izveidojot jaunu kapitālsabiedrību “Latvijas Sabiedriskais medijs” ar jaunu organizācijas struktūru un jaunu valdi.

Tāpat plānots noteikt, ka esošie Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas galvenie redaktori turpinās darbu attiecīgi kā radio programmu un televīzijas programmu satura galvenie redaktori līdz brīdim, kad tiks ievēlēts Latvijas Sabiedriskā medija galvenais redaktors.

• Saeima: Lems par apvienotā sabiedriskā medija darbības regulējumu

Atslogojot policijas darbu, pasākumos tiesības regulēt ceļu satiksmi būs arī organizatora norīkotām personām

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”.

Likumprojekts paredz papildināt likuma 6. panta pirmo daļu ar 11. punktu, nosakot, ka pasākuma  oragizatoram iesniegumā par publiska pasākuma rīkošanu būs jānorāda arī informācija par plānotajiem ceļu satiksmes ierobežojumiem un to nodrošināšanai nepieciešamajiem resursiem. Tāpat likumā paredzēts noteikt, ka publiskā pasākuma laikā kārtības uzturētājam ir tiesības arī regulēt ceļa satiksmi.

Regulējot ceļu satiksmi, kārtības uzturētājiem būs jānēsā jebkurā diennakts laikā labi saredzamu apģērbu ar gaismu atstarojoša materiāla elementiem.

Šobrīd spēkā esošais regulējums paredz, ka gadījumos, kad publiska pasākuma laikā ir nepieciešams nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību, regulējot ceļu satiksmi, vienmēr tiek piesaistīti policijas darbinieki. Tādējādi ar grozījumiem Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā tiks atslogots Valsts policijas darbs, ļaujot resursus novirzīt būtiskāku sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanas funkciju izpildei.

Uzzini vairāk >>

• Iekšlietu ministrija: Paredz tiesības satiksmi regulēt arī pasākuma organizatora norīkotām personām

KOMISIJU DARBA KĀRTĪBA

Galīgajam lasījumam virza grozījumus autortiesību regulējuma pielāgošanai digitālajai videi

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešajam lasījumam atbalstīja grozījumus Autortiesību likumā, kā arī saistītos grozījumus Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā.

Tie precizē jautājumus saistībā ar autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū, kā arī šo tiesību piemērošanu noteiktām raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm, televīzijas un radio programmu retranslācijām. Grozījumi paredz pārņemt divas Eiropas Savienības direktīvas.

Izmaiņas atvieglos autoru darbu un blakustiesību objektu licencēšanu attiecībā uz raidorganizāciju sniegtajiem papildinošajiem tiešsaistes pakalpojumiem, kā arī raidījumu retranslāciju. Tāpat tie ļaus pielāgot autortiesību ierobežojumus digitālajai videi, kā arī uzlabos autoru darbu, tostarp komerciālajā apritē nepieejamu darbu, licencēšanu. Tāpat izmaiņas nepieciešamas, lai izveidotu no autortiesību viedokļa labi funkcionējošu tirgu, tostarp paredzot tiesības uz taisnīgu atlīdzību autoriem un izpildītājiem, norādīts likumprojektu anotācijā.

Likumprojekts regulē arī šādus jautājumus:

• precizēti noteikumi darbu izmantošanai izglītības un pētniecības mērķiem;
• izstrādāti noteikumi darbu izmantošanai tekstizracei un datizracei;
• definēta taisnīga atlīdzība par mantisko tiesību atsavināšanu vai darba izmantošanu;
• tiesību subjektiem paredzēta iespēja vienpusēji atkāpties no līguma darba neizmantošanas gadījumā;
• preses izdevējiem piešķirtas tiesības attiecībā uz preses izdevumu izmantošanu tiešsaistē;
• noteikti jauni pienākumi tiešsaistes satura kopīgošanas pakalpojumu sniedzējiem; 
• atvieglota komerciālā apritē nepieejamu darbu vai blakustiesību objektu izmantošana.