SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
06. jūlijā, 2020
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Valsts vērtības
8
8

Brīvības pieminekli un Rīgas Brāļu kapus turpmāk sargās likums

Stājas spēkā 06.07.2020.

Ar likumu noteikts, ka Rīgas Brāļu kapi ir Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa un valsts aizsargājams sakrālās mākslas piemineklis. Attēlā: skulpturālā grupa “Sērojošie jātnieki” Rīgas Brāļu kapos.

FOTO: Zane Bitere, LETA

6. jūlijā stājas spēkā Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums, ar ko nostiprināta valsts atbildība par abu pieminekļu uzturēšanu, saglabāšanu un apsaimniekošanu. Ar likumu stingrāk noteikts, kādi pasākumi ir pieļaujami Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu tuvumā, un paredzēta arī administratīvā atbildība par klajas necieņas izrādīšanu un citiem pārkāpumiem.

īsumā
  • Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapi ir Latvijas valsts īpašums.
  • Likumā ir nostiprināta abu objektu kultūrvēsturiskā vērtība un valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu statuss.
  • Tiks izveidota Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padome.
  • Noteiktas Brīvības pieminekļa, tā aizsardzības zonas un Rīgas Brāļu kapu, to teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas, izmantošanas, apsaimniekošanas un finansēšanas kārtība.
  • Aizsardzības zonās ir noteikti ierobežojumi un administratīvā atbildība par to pārkāpumiem.

“Līdz šim mūsu valsts nacionālās neatkarības izcīnīšanas simbolu – Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu – juridiskais statuss bijis neskaidrs,” skaidrojot likuma nepieciešamību, iepriekš uzsvēra par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

Tādējādi neskaidrs bija arī jautājums, kam par šiem objektiem ir jāgādā – Rīgas pašvaldībai vai valstij –, jo savu darbību nebija atjaunojusi Brīvības pieminekļa komiteja, kurai tika noteiktas īpašumtiesības. Lai gan zeme ir reģistrēta Rīgas pilsētai, tomēr paši objekti nav reģistrēti kadastra informācijas sistēmā, teikts likumprojekta anotācijā.

Īpašumtiesību un valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu statuss

Turpmāk jautājumu par vēsturisko objektu juridisko piederību regulēs Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums, kurā noteikts, ka Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapi ir Latvijas valsts īpašums.

Likuma mērķis ir nodrošināt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu kā Latvijas nacionālās neatkarības izcīnīšanas, valstiskās identitātes un nacionālās pašapziņas simbolu un Latvijas tautas svētvietu saglabāšanu un tām atbilstošas cieņas izrādīšanu. Līdz ar to likumā ir nostiprināta abu objektu kultūrvēsturiskā vērtība un valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu statuss.

Lai veicinātu institūciju sadarbību un lēmumu pieņemšanu attiecībā uz Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanu, aizsardzību un izmantošanu, tiek izveidota Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padome, kas sastāvēs no ministriju, pašvaldības un NVO pārstāvjiem.

Izstrādās apsaimniekošanas programmu

Likumā arī noteiktas Brīvības pieminekļa, tā aizsardzības zonas un Rīgas Brāļu kapu, to teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas, izmantošanas, apsaimniekošanas un finansēšanas kārtība un citi ar to saistīti jautājumi.

Piemēram, likumā ir paredzēts, ka Brīvības pieminekļa, tā aizsardzības zonas un Rīgas Brāļu kapu, to teritorijas un aizsardzības zonas saglabāšanu, uzturēšanu un atjaunošanu nodrošina Ministru kabineta noteikts Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekotājs, kas likumā noteiktajā kārtībā ir jāizvēlas līdz 2020. gada 31. decembrim.

Šim apsaimniekotājam līdz 2021. gada 30. aprīlim būs jāizstrādā Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanas, uzturēšanas, izpētes un atjaunošanas programma, kas jāsaskaņo ar Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padomi un jāapstiprina Ministru kabinetam.

Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanas, uzturēšanas, atjaunošanas un apsaimniekošanas darbus finansē no valsts budžetā īpaši šim mērķim paredzētiem līdzekļiem un saskaņā ar Apsaimniekošanas programmu.

Ierobežojumi Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu aizsardzības zonās

Likumā ir noteiktas abu vēsturisko objektu aizsardzības zonas un īpaši uzvedības noteikumi, kas tajās jāievēro.

Brīvības pieminekļa kā valsts nozīmes mākslas pieminekļa un tā aizsardzības zonas robežas (likuma 1. pielikums).

Ierobežojumi, kas jāievēro Brīvības pieminekļa un tā aizsardzības zonā, kā arī Rīgas Brāļu kapos, to teritorijā un aizsardzības zonā ir noteikti likuma 7. panta trešajā daļā, aizliedzot:

  • darbības, kas izraisa vai var izraisīt kultūrvēsturisko vērtību bojāšanu vai zaudēšanu;
  • ielu tirdzniecību, ubagošanu, kā arī ielu muzicēšanu vai citu priekšnesumu sniegšanu nolūkā gūt ienākumus;
  • novietot pārvietojamus objektus (transportlīdzekļus, konstrukcijas u. tml.) un veikt citas darbības, kas traucē vai var traucēt sabiedrībai uztvert Brīvības pieminekli un tā aizsardzības zonu, Rīgas Brāļu kapus, to teritoriju un aizsardzības zonu sākotnēji vēsturiskajā atveidojumā vai radīt Latvijas kultūrvēsturiskajam mantojumam neatbilstošu atveidu vai atmosfēru;
  • organizēt pasākumus vai veikt darbības, kas vērstas uz agresīvu konfrontāciju;
  • uzstādīt vizuāli aktīvus vides dizaina objektus, kā arī izvietot vizuālo informāciju un reklāmu, kas pārveido vai ietekmē Brīvības pieminekļa vai Rīgas Brāļu kapu vizuālo fonu vai uztveramību.

Rīgas Brāļu kapu teritorijas un aizsardzības zonas robežas (likuma 2. pielikums).

Likumā ir definēti izņēmuma gadījumi, kad, piemēram, ir atļauts izvietot aizsardzības zonā pārvietojamus objektus (transportlīdzekļus, konstrukcijas u. tml.), lai nodrošinātu pasākumu norisi valsts svētku, atceres un atzīmējamās dienās, kā arī ārvalstu delegāciju vizīšu oficiālo ceremoniju laikā. Saskaņojot ar pašvaldību un Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padomi, noteiktos gadījumos pieļauts arī izvietot vides dizaina objektus u. tml.

Administratīvā atbildība par pārkāpumiem

No 1. jūlija Latvijā ir ieviesta administratīvās atbildības regulējuma reforma, līdz ar to administratīvie pārkāpumi un par tiem piemērojamie sodi ir iekļauti nozaru tiesību aktos. Tas nozīmē, ka administratīvā atbildība par iepriekš minēto ierobežojumu pārkāpumiem arī ir noteikta Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likumā.

Likuma 9.–11. pantā ir noteikts, ka:

  • par klajas necieņas izrādīšanu pret Brīvības pieminekli vai Rīgas Brāļu kapiem piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divsimt līdz četrsimt naudas soda vienībām (1000–2000 eiro);
  • par ielu tirdzniecību, ubagošanu, kā arī ielu muzicēšanu vai citu priekšnesumu sniegšanu nolūkā gūt ienākumus Brīvības pieminekļa aizsardzības zonā vai Rīgas Brāļu kapu teritorijā vai aizsardzības zonā piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz simt naudas soda vienībām (līdz 500 eiro);
  • par vides dizaina objektu, vizuālās informācijas un reklāmas neatļautu izvietošanu Brīvības pieminekļa aizsardzības zonā vai Rīgas Brāļu kapu teritorijā vai aizsardzības zonā piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt naudas soda vienībām (līdz 500 eiro), bet juridiskajai personai – līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām (līdz 1400 eiro);
  • par pasākumu organizēšanu vai citu darbību veikšanu, kas vērstas uz agresīvu konfrontāciju, Brīvības pieminekļa aizsardzības zonā vai Rīgas Brāļu kapu teritorijā vai aizsardzības zonā piemēro naudas sodu fiziskajai personai no piecdesmit līdz divsimt naudas soda vienībām (250–1000 eiro), bet juridiskajai personai – no divsimt līdz piecsimt naudas soda vienībām (1000–2500 eiro).

Administratīvā pārkāpuma procesu par minētajiem pārkāpumiem veic Valsts policija un pašvaldības policija.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU