Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ar likumu noteikts, ka Rīgas Brāļu kapi ir Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa un valsts aizsargājams sakrālās mākslas piemineklis. Attēlā: skulpturālā grupa “Sērojošie jātnieki” Rīgas Brāļu kapos.
FOTO: Zane Bitere, LETA
6. jūlijā stājas spēkā Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums, ar ko nostiprināta valsts atbildība par abu pieminekļu uzturēšanu, saglabāšanu un apsaimniekošanu. Ar likumu stingrāk noteikts, kādi pasākumi ir pieļaujami Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu tuvumā, un paredzēta arī administratīvā atbildība par klajas necieņas izrādīšanu un citiem pārkāpumiem.
“Līdz šim mūsu valsts nacionālās neatkarības izcīnīšanas simbolu – Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu – juridiskais statuss bijis neskaidrs,” skaidrojot likuma nepieciešamību, iepriekš uzsvēra par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.
Tādējādi neskaidrs bija arī jautājums, kam par šiem objektiem ir jāgādā – Rīgas pašvaldībai vai valstij –, jo savu darbību nebija atjaunojusi Brīvības pieminekļa komiteja, kurai tika noteiktas īpašumtiesības. Lai gan zeme ir reģistrēta Rīgas pilsētai, tomēr paši objekti nav reģistrēti kadastra informācijas sistēmā, teikts likumprojekta anotācijā.
Turpmāk jautājumu par vēsturisko objektu juridisko piederību regulēs Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums, kurā noteikts, ka Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapi ir Latvijas valsts īpašums.
Likuma mērķis ir nodrošināt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu kā Latvijas nacionālās neatkarības izcīnīšanas, valstiskās identitātes un nacionālās pašapziņas simbolu un Latvijas tautas svētvietu saglabāšanu un tām atbilstošas cieņas izrādīšanu. Līdz ar to likumā ir nostiprināta abu objektu kultūrvēsturiskā vērtība un valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu statuss.
Lai veicinātu institūciju sadarbību un lēmumu pieņemšanu attiecībā uz Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanu, aizsardzību un izmantošanu, tiek izveidota Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padome, kas sastāvēs no ministriju, pašvaldības un NVO pārstāvjiem.
Likumā arī noteiktas Brīvības pieminekļa, tā aizsardzības zonas un Rīgas Brāļu kapu, to teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas, izmantošanas, apsaimniekošanas un finansēšanas kārtība un citi ar to saistīti jautājumi.
Piemēram, likumā ir paredzēts, ka Brīvības pieminekļa, tā aizsardzības zonas un Rīgas Brāļu kapu, to teritorijas un aizsardzības zonas saglabāšanu, uzturēšanu un atjaunošanu nodrošina Ministru kabineta noteikts Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekotājs, kas likumā noteiktajā kārtībā ir jāizvēlas līdz 2020. gada 31. decembrim.
Šim apsaimniekotājam līdz 2021. gada 30. aprīlim būs jāizstrādā Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanas, uzturēšanas, izpētes un atjaunošanas programma, kas jāsaskaņo ar Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padomi un jāapstiprina Ministru kabinetam.
Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanas, uzturēšanas, atjaunošanas un apsaimniekošanas darbus finansē no valsts budžetā īpaši šim mērķim paredzētiem līdzekļiem un saskaņā ar Apsaimniekošanas programmu.
Likumā ir noteiktas abu vēsturisko objektu aizsardzības zonas un īpaši uzvedības noteikumi, kas tajās jāievēro.
Brīvības pieminekļa kā valsts nozīmes mākslas pieminekļa un tā aizsardzības zonas robežas (likuma 1. pielikums).
Ierobežojumi, kas jāievēro Brīvības pieminekļa un tā aizsardzības zonā, kā arī Rīgas Brāļu kapos, to teritorijā un aizsardzības zonā ir noteikti likuma 7. panta trešajā daļā, aizliedzot:
Rīgas Brāļu kapu teritorijas un aizsardzības zonas robežas (likuma 2. pielikums).
Likumā ir definēti izņēmuma gadījumi, kad, piemēram, ir atļauts izvietot aizsardzības zonā pārvietojamus objektus (transportlīdzekļus, konstrukcijas u. tml.), lai nodrošinātu pasākumu norisi valsts svētku, atceres un atzīmējamās dienās, kā arī ārvalstu delegāciju vizīšu oficiālo ceremoniju laikā. Saskaņojot ar pašvaldību un Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padomi, noteiktos gadījumos pieļauts arī izvietot vides dizaina objektus u. tml.
No 1. jūlija Latvijā ir ieviesta administratīvās atbildības regulējuma reforma, līdz ar to administratīvie pārkāpumi un par tiem piemērojamie sodi ir iekļauti nozaru tiesību aktos. Tas nozīmē, ka administratīvā atbildība par iepriekš minēto ierobežojumu pārkāpumiem arī ir noteikta Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likumā.
Likuma 9.–11. pantā ir noteikts, ka:
Administratīvā pārkāpuma procesu par minētajiem pārkāpumiem veic Valsts policija un pašvaldības policija.
