Pēc viņa teiktā, pils pārņemšanas process sākās jau 2017.gadā – vēl vēsturiskajā Pārgaujas novadā – Veselības ministrijas paspārnē esošajai Straupes narkoloģiskajai slimnīcai beidzot darbu. Taču tas ieildzis un beidzot jārod juridisks veids, kā Lielstraupes pili taisnīgi nodot Cēsu novadam.
“Mēs ļoti lieliski apzināmies, cik nozīmīgs šāds objekts ir, kādu atbildību uzliek un kādas investīcijas prasīs. Mums ir gatava koncepcija un satura plāns, kā iedzīvināt pili, kā to saudzīgi atjaunot un kā to padarīt par rosīgu kopienas centru – ar to arī esam iepazīstinājuši Straupes un apkaimes iedzīvotājus, saņemot atbalstu tā realizācijai. Beidzot jāpieliek punkts šim piecu gadu birokrātiskajam procesam, lai pils ne tikai izdzīvotu, bet arī uzplauktu,” stāsta J.Rozenbergs.
Kā akcentē domes priekšsēdētājs, pārņemšanas procesā pavadīto piecu gadu laikā gan Pārgaujas, gan nu jau apvienotais Cēsu novads Lielstraupes pili uzturējuši, veikuši nepieciešamās investīcijas, lai pili saglābtu. Taču pilī esot vairākas nopietnas avārijas situācijas, kas bez ievērojamiem ieguldījumiem nevarot vairs ilgāk gaidīt.
“Ceram, ka beidzot šis futbols būs beidzies un varēsim izmantot mūsu novada unikālo pieredzi, apsaimniekojot izcilus kultūrvēsturiskos objektus, lai Lielstraupes pils – kā to nodevēja Imants Lancmanis, unikālā Vidzemes bruņniecības pērle – pelnīti iemirdzētos no jauna! Tas ir svarīgi gan straupēniešiem, gan Cēsu novadam, gan Latvijai,” piebilst J.Rozenbergs.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts trešdien, 13.aprīlī, tiksies ar Jāni Rozenbergu un viesosies Lielstraupes pilī.
Cēsu novads jau iepriekš izteicis priekšlikumu, ka valsts varētu Lielstraupes pils vēsturisko kompleksu bez atlīdzības nodot pašvaldībai ar speciālu likumu. Tāpat pašvaldība informējusi valdību par izstrādāto pils kompleksa turpmāko attīstības redzējumu.
Par Liestraupes pils būvniecības laiku tiek uzskatīts 1263.gads, tā tika celta kā Rīgas arhibīskapa vasaļa pils, dokumentos pils pirmo reizi pieminēta 1310.gadā. Tā ir viena no viduslaiku pilīm Latvijā, kas ar pārbūvēm saglabājusies līdz mūsdienām, un vienīgā pils Latvijā, kas vienā korpusā apvienota ar baznīcu.
