Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ar grozījumiem likumā tiks novērsti adopcijas ierobežojumi bērna radiniekam vai vecāka laulātajam, ja šī persona dzīvo ārvalstī, kura neatbilst likumā noteiktajiem kritērijiem.
FOTO: Freepik.
Bērnu adopcija uz ārvalstīm ir atļauta tikai likumā noteiktajos gadījumos, ja tas atbilst bērna labākajām interesēm. Pērn stājās spēkā grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas liedza bērnu no Latvijas adopciju uz ārvalstīm, kuras nav pievienojušās noteiktiem starptautiskiem nolīgumiem vai noslēgušas abpusējās tiesiskās sadarbības līgumu par bērnu adopciju ar Latviju, piemēram, ASV. Tomēr spēkā esošais regulējums liedz iespēju adoptēt bērnu uz minētajām ārvalstīm arī bērna radiniekam vai vecāka laulātajam. 16. martā Saeimā otrajā lasījumā tiek skatīts likumprojekts, ar kuru iecerēts šādus ierobežojumus novērst.
Bērna adopcija uz ārvalstīm pieļaujama, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu un aprūpi ģimenē un ja bāriņtiesa, ar kuras lēmumu bērns ievietots bērnu aprūpes iestādē, par to pieņēmusi attiecīgu lēmumu.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma (BTAL) 31. panta trešā daļa, kas stājās spēkā pirms nepilna gada, 2022. gada 1. jūlijā, pašreiz noteic, ka likumos paredzētajos gadījumos un kārtībā bērnu var adoptēt uz ārvalsti, kurai ir saistoša 1993. gada 29. maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos, kā arī 1989. gada 20. novembra Bērnu tiesību konvencija un ar kuru Latvija ir noslēgusi divpusēju līgumu, nosakot abpusēju tiesiskās sadarbības specifiku ārvalstu adopcijas jomā.
Turklāt bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja bāriņtiesa, kas lēmusi par ārpusģimenes aprūpi, saņem Ārvalstu adopcijas komisijas atzinumu, kurā ietverts secinājums, ka adopcijas process uz ārvalsti atbilst BTAL noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm.
Vairāk par tēmu >>
Saeimā konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstītais likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” cita starpā paredz grozījumus arī normā, kas nosaka bērnu adopciju uz ārvalstīm. Kā likumprojekta anotācijā norādījusi tā izstrādātāja Labklājības ministrija, pašreizējais tiesiskais regulējums liedz iespēju bērnu adoptēt uz ārvalsti bērna radiniekam vai bērna vecāka laulātajam gadījumā, ja ārvalsts neatbilst 31. panta trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem. Tāpat adopcija šajos gadījumos nav iespējama bez Ārvalstu adopcijas komisijas atzinuma.1
Tādēļ, lai nodrošinātu bērna labākās intereses (ģimenes saišu, identitātes saglabāšanu), Bērnu tiesību aizsardzības likuma 31. panta trešo daļu ir plānots papildināt, paredzot, ka gadījumos, ja bērnu adoptē viņa radinieks vai ja tiek adoptēts otra laulātā bērns, bērnu var adoptēt uz ārvalsti bez Ārvalstu adopcijas komisijas atzinuma, kā arī uz ārvalsti, kurai nav saistoša 1993. gada 29. maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos un 1989. gada 20. novembra Bērnu tiesību konvencija un ar kuru Latvija nav noslēgusi divpusēju līgumu, nosakot abpusēju tiesiskās sadarbības specifiku ārvalstu adopcijas jomā. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka arī šādos gadījumos saskaņā ar Civillikuma 169. panta ceturto daļu būs nepieciešams bāriņtiesas atzinums, ka adopcija atbilst bērna interesēm.
Kā LV portālu informēja Rīgas Bāriņtiesas sabiedrisko attiecību speciāliste Ginta Subbota, Rīgas Bāriņtiesā pēdējā laikā no ārvalstīm nav bijis neviena lūguma adoptēt bērnus, un tikai vienā gadījumā kāds pāris (ar dubultpilsonību) interesējās par iespējām adoptēt radinieku no Latvijas.
Arī Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Kristīne Klinklāva norāda, ka gadījumi, kad bērnu adoptē radinieks vai vecāka otrs laulātais uz ārvalstīm, ir reti, tomēr paredzami turpmāk: “Labklājības ministrijā par iespējamo adopcijas procesu šādos gadījumos ik pa laikam tiek saņemti jautājumi, taču informācija par konkrētām ārvalstīm nav uzkrāta.”
Vienlaikus K. Klinklāva uzsver, ka grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likuma 31. panta trešajā daļā ir aktuāli un nepieciešami, lai nodrošinātu bērna labākās intereses tikt adoptētam radinieka vai vecāka otra laulātā ģimenē ārvalstīs ģimenes saišu saglabāšanai, neierobežojot adopciju izņēmuma gadījumus ar nosacījumiem, uz kādām valstīm var adoptēt bērnus atbilstoši pašreiz likuma 31. panta trešajā daļā noteiktajam.
2022. gada 1. jūlijā, kad stājās spēkā grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likuma 31. panta trešajā daļā, bērnu adopcija tika liegta, piemēram, uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kurp pēdējos gados devies vislielākais skaits adoptēto bērnu no Latvijas.2 Tomēr joprojām pastāv iespēja adoptēt bērnus uz Krieviju un Baltkrieviju, jo Latvijai ar minētajām valstīm ir noslēgts divpusējās sadarbības līgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās.
G. Subbota akcentē, ka saistībā ar izstrādātajiem grozījumiem bāriņtiesa saskata riskus pēcadopcijas uzraudzībā, kas, pēc bāriņtiesas domām, varētu būt apgrūtināta, ja bērnu adoptē viņa radinieks vai ja tiek adoptēts otra laulātā bērns uz tādām valstīm, kuras nav 31. panta trešajā daļā minēto starptautisko nolīgumu dalībnieces vai kurām nav noslēgts divpusējās sadarbības līgums.
Savukārt Labklājības ministrijas pārstāve attiecībā uz paustajām bažām skaidro, ka ārvalstu adoptētājs, kurš Latvijā adoptē otra laulātā vai radinieka bērnu, ministrijā iesniedz savas valsts kompetentās iestādes sagatavotus adopcijas dokumentus atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumu Nr. 667 “Adopcijas kārtība” (Noteikumi) 64. punktā noteiktajām prasībām, tai skaitā dokumentu, kurā adoptētājs apliecina, ka nodrošinās pēcadopcijas prasību izpildi, kas noteikta Noteikumu 82. punktā un paredz, ka kompetentā iestāde vai ārvalsts adoptētājs pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā:
“Ņemot vērā, ka ārvalstu radinieku vai otra laulātā adopcijas gadījumos prasības pēcadopcijas uzraudzībai ir līdzvērtīgas visām citām ārvalstu adopcijām, proti, pirmos divus gadus pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā pēcadopcijas ziņojumi jāiesniedz divas reizes gadā, turpmāk, līdz adoptētā bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai, – reizi gadā. Līdz ar to Labklājības ministrijas ieskatā bažas par ārvalstu pēcadopcijas uzraudzību šajos adopciju izņēmuma gadījumos nepastāv,” norāda K. Klinklāva.
Likumprojekts paredz arī citas izmaiņas, par kurām plašāks izklāsts pieejams LV portāla skaidrojumā “Likumā nostiprinās institucionālo modeli vardarbībā cietušo bērnu atbalstam”.
1 Ministru kabinets 2022. gada 25. oktobrī atlicis Labklājības ministrijas izstrādātā noteikumu projekta par ārvalsts adopcijas komisijas izveidi izskatīšanu. Skatīt: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/8b4f7fd1-e787-4434-81f8-d55c4555a5b3.
2 https://lvportals.lv/skaidrojumi/337075-adopcija-uz-arvalstim-kada-ir-bijusi-situacija-pedejos-piecos-gados-2022
