Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Pēdējo piecu gadu statistika liecina, ka uz ārvalstīm, lielākoties uz ASV, adoptēti 196 bērni. Tie ir bērni, kuriem ir grūtības atrast adoptētājus Latvijā. Pēdējo gadu laikā veiktas vairākas izmaiņas adopcijas uz ārvalstīm regulējumā, nodrošinot atbildīgajām iestādēm iespējas sekot līdzi bērnu liktenim jaunajā ģimenē un valstī arī pēc pēcadopcijas posma beigām.
Plašāku rezonansi guvuši pērn, gada nogalē, pieņemtie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas paredz, ka no 2022. gada 1. jūlija likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā bērnu varēs adoptēt uz ārvalsti, kurai ir saistoša 1993. gada 29. maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos (šeit var aplūkot valstu sarakstu un ratifikācijas statusu), kā arī 1989. gada 20. novembra Bērnu tiesību konvencija, un ar kuru Latvija ir noslēgusi divpusēju līgumu, nosakot abpusēju tiesiskās sadarbības specifiku ārvalstu adopcijas jomā.
Likums paredz, ka adopcija uz ārvalsti būs iespējama, ja bāriņtiesa, kas lēmusi par ārpusģimenes aprūpi, saņems Ārvalstu adopcijas komisijas atzinumu, kurā ietverts secinājums, ka adopcijas process uz ārvalsti atbilst likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm. Ārvalstu adopcijas komisijas izveides kārtību, sastāvu un kompetenci noteiks Ministru kabinets.
Grozījumi likumā stāsies spēkā 2022. gada 1. jūlijā. Savukārt līdz 2022. gada 30. jūnijam uzsāktajās adopcijas procesa uz ārvalstīm lietās būs piemērojami normatīvie akti, kas bija spēkā adopcijas procesa uzsākšanas brīdī.
Labklājības ministrija pieņem tikai tādas ārvalstu adopcijas lietas, kurās adoptētāji ir pauduši vēlmi adoptēt bērnus, kuriem ir grūtības atrast adoptētājus Latvijā. Proti, tās ir ārvalstu adoptētāju lietas, kurās pausta vēlme adoptēt Latvijā:
Tādējādi ārvalsts adoptētāji ir adoptējuši gan bērnus ar būtiskiem veselības traucējumiem vai ārstējamām veselības problēmām, gan vairākus vienas ģimenes bērnus, gan bērnus, kuri ir vecāki par 9 gadiem.
Jāakcentē, ka ne visi ārvalsts adoptētāji ir izteikuši vēlmi adoptēt bērnus, kuriem ir būtiski veselības traucējumi. Ir arī tādi ārvalsts adoptētāji, kuri vēlas adoptēt veselus lielāka vecuma bērnus vai bērnus ar viegli ārstējamām veselības problēmām. Tas, kādā veselības stāvoklī ārvalstnieki izvēlas adoptēt bērnu, ir izteikti individuāli un ir atkarīgs no attiecīgās ģimenes iespējām uzņemties konkrētā bērna aprūpi ilgtermiņā, tai skaitā, nodrošinot bērna vajadzības, bērnam nepieciešamo veselības aprūpi (terapiju, speciālistu konsultācijas, medikamentus, ārstēšanu u. c.).
Labklājības ministrija neapkopo informāciju par to, cik gadījumos un kāpēc ārvalstnieks ir izvēlējies adoptēt bērnu ar veselības problēmām, tomēr adoptētāju pieteikumos bieži vien ir norādes uz pieejamiem ģimenes resursiem rūpēties par bērnu ar īpašām vajadzībām, veselības problēmām. Pēc ministrijas ieskatiem, ārvalsts adoptētāju vēlmi adoptēt bērnus ar veselības problēmām ietekmē arī fakts, ka Latvijā bērnus lielākoties adoptē bez vai ar viegli ārstējamiem veselības traucējumiem, līdz ar to bērni līdz 9 gadu vecumam ar labu veselības stāvokli ārvalsts adopcijai nav pieejami.
Jau vairāk nekā pirms gada, 2020. gada 23. decembrī, stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 667 “Adopcijas kārtība”, kas ieviesa stingrāku pēcadopcijas uzraudzības kontroli bērna ārvalsts adopcijas gadījumā. Proti, adopcijas kārtība paredz, ka ārvalsts kompetentajai iestādei vai ārvalsts adoptētājam pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā ir jāiesniedz pēcadopcijas ziņojumi ministrijā un bāriņtiesā, kas lēmusi par bērna ārpusģimenes aprūpi, līdz adoptētā bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai.
Pirmos divus gadus pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā ziņojumus iesniedz divas reizes gadā, turpmāk – reizi gadā. Tāpat līdz adoptētā bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai bāriņtiesai, kas lēmusi par bērna ārpusģimenes aprūpi, jānodrošina iespēja sazināties ar adoptēto bērnu ar video starpniecību vai telefoniski. Triju darba dienu laikā jāinformē Labklājības ministrija par bērna izņemšanu no adoptētāja ģimenes, bērna nonākšanu sociālā dienesta, tiesas vai tiesībaizsardzības iestāžu redzeslokā vai par citu būtisku informāciju, kas turpmāk var ietekmēt bērna uzturēšanos ārvalsts adoptētāja ģimenē.
Līdz minēto grozījumu pieņemšanai normatīvais regulējums noteica divu gadu pēcadopcijas uzraudzības termiņu. Tas radīja situācijas, ka, tam noslēdzoties, Latvijas pusei vairs nebija informācijas par adoptēto bērnu un viņa dzīves apstākļiem.
Ņemot vērā, ka grūtības adoptētāju ģimenē var rasties arī pēc divu gadu pēcadopcijas uzraudzības perioda beigām, arī Latvijas normatīvajā regulējumā tika noteikta nepieciešamība pagarināt pēcadopcijas uzraudzības laiku līdz bērna pilngadībai.
Labklājības ministrija zina teikt, ka praksē ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad bērns ticis izņemts no adoptētāju ģimenes, adoptētāji atteikušies no adoptētā bērna, bērns aizgājis no ģimenes vai nokļuvis tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā u. c.
Kopš 2018. gada jau vairākkārt veiktas izmaiņas bērnu adopcijas uz ārvalstīm regulējumā.
Nupat, 2021. gada 8. decembrī, stājās spēkā citi grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, ar ko tika noteikti kritēriji, pēc kuriem nosakāmas bērna labākās intereses.
Likums paredz, ka, nosakot bērna labākās intereses, nepieciešams tiekties uz bērna situācijas ilgtspējīgu risinājumu, atbilstoši situācijai ņemot vērā, cik lielā mērā veicamie pasākumi nodrošina:
Plašāk par tēmu: Tiesībsarga birojs: Darbs pie bērnu tiesību aizsardzības adopcijā uz ārvalstīm jāturpina.
