NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Oskars Rekšņa
LV portāls
13. janvārī, 2022
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Tieslietas
2
2

Tiesībsarga birojs: Darbs pie bērnu tiesību aizsardzības adopcijā uz ārvalstīm jāturpina

FOTO: Freepik

Saeima iepriekšējā gada beigās atbalstīja grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas paredz stingrāku regulējumu bērnu adopcijai uz ārvalstīm. Tiesībsarga birojā pieņemtās izmaiņas vērtē atzinīgi, taču uzsver, ka darbs pie bērnu tiesību aizsardzības adopcijas procesā uz ārvalstīm vēl būtu jāturpina.

īsumā
  • Tiesībsargs pirms diviem gadiem konstatēja, ka tiesiskajā regulējumā noteiktie kritēriji ārvalstu adopcijai ir savstarpēji pretrunīgi, tādēļ praksē tie tika piemēroti, ņemot vērā bāriņtiesu darbinieku izpratni par katra bērna labākajām interesēm.
  • 2022. gada 1. jūlijā stājas spēkā izmaiņas adopcijas kārtībā uz ārvalstīm. Līdz 2022. gada 30. jūnijam jau uzsāktajām adopcijas procesa uz ārvalstīm lietām būs piemērojami normatīvie akti, kas bija spēkā adopcijas procesa uzsākšanas brīdī.
  • Adopcijai uz ārvalstīm būs jāsaņem Ārvalstu adopcijas komisijas atzinums, ka tas atbilst likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm.
  • Tiesībsarga birojā grozījumus vērtē pozitīvi, norādot, ka tie novērsīs iespēju “apiet” ārvalstu adopcijas tiesisko regulējumu.
  • Tiesībsarga birojs norāda, ka darbs pie bērnu tiesību aizsardzības ir jāturpina. Piemēram, aizvien netiek pienācīgi ņemtas vērā vienas ģimenes bērnu tiesības tikt adoptētiem kopā un netikt šķirtiem adopcijas rezultātā.

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā paredz, ka no 2022. gada 1. jūlija likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā bērnu varēs adoptēt uz ārvalsti, kurai ir saistoša 1993. gada 29. maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos (šeit var aplūkot valstu sarakstu un ratifikācijas statusu), kā arī 1989. gada 20. novembra Bērnu tiesību konvencija, un ar kuru Latvija ir noslēgusi divpusēju līgumu, nosakot abpusēju tiesiskās sadarbības specifiku ārvalstu adopcijas jomā.

Nolemts, ka adopcija uz ārvalsti būs iespējama, ja bāriņtiesa, kas lēmusi par ārpusģimenes aprūpi, saņems Ārvalstu adopcijas komisijas atzinumu, kurā ietverts secinājums, ka adopcijas process uz ārvalsti atbilst likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm. Ārvalstu adopcijas komisijas izveides kārtību, sastāvu un kompetenci noteiks Ministru kabinets.

Grozījumi likumā stāsies spēkā 2022. gada 1. jūlijā. Savukārt līdz 2022. gada 30. jūnijam uzsāktajās adopcijas procesa uz ārvalstīm lietās būs piemērojami normatīvie akti, kas bija spēkā adopcijas procesa uzsākšanas brīdī.

Izmaiņas pēc tiesībsarga konstatētajām pretrunām regulējumā

Par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš iepriekš norādījis, ka jautājums par bērnu adopciju uz ārzemēm nonācis komisijas uzmanības lokā pēc Tiesībsarga biroja konstatētajiem gadījumiem, kad bāriņtiesas pieņem lēmumu par bērna uzturēšanās pārtraukšanu audžuģimenē Latvijā un ievietošanu bērnu aprūpes iestādē, lai viņus būtu iespējams adoptēt uz ārvalstīm (plašāks izklāsts grozījumu projekta anotācijā).

Vai izmaiņas bērnu adopcijas uz ārvalstīm regulējumā novērš Tiesībsarga biroja konstatētās nepilnības, un kādi jautājumi vēl jārisina, lai varētu teikt, ka adopcijas lietās uz ārvalstīm tiek ievērotas bērnu labākās intereses, LV portālam atbild Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas juridiskā padomniece Laila Henzele.

Kā kopumā ir vērtējami pieņemtie grozījumi?

Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā kopumā vērtējami pozitīvi, jo tie novērsīs iespēju “apiet” adopcijas uz ārvalstīm tiesisko regulējumu, kā arī atstās iespēju adoptēt bērnu uz ārvalsti tajos gadījumos, kad adopcija uz ārvalstīm atbilst bērna labākajām interesēm.

Pozitīvi vērtējams arī, ka ir noteikts pārejas periods, kurā jau uzsāktajām adopcijas procesa uz ārvalstīm lietām ir piemērojami normatīvie akti, kas bija spēkā šo procesu uzsākšanas brīdī. Tādējādi uzsāktajos adopcijas procesos iesaistītajiem bērniem nebūs neskaidrības par savu nākotni.

Kādas problēmas iepriekš konstatēja tiesībsargs? Vai ar šiem grozījumiem tās tiek atrisinātas?

Jau 2018. gada 30. oktobrī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 667 “Adopcijas kārtība”, kas būtiski ierobežoja ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu adopciju uz ārvalstīm. Bērnu no aizbildņa ģimenes vai audžuģimenes bija atļauts adoptēt tikai bērna radiniekiem.

Savukārt bērnu, kurš atrodas bērnu aprūpes iestādē, varēja adoptēt uz ārvalstīm, ja Latvijā nebija iespējams nodrošināt viņa pienācīgu audzināšanu un aprūpi ģimenē. Pirms MK noteikumu Nr. 667 “Adopcijas kārtība” spēkā stāšanās nebija noteikts ierobežojums bērnu adopcijai uz ārvalstīm. Labklājības ministrijas izstrādātā regulējuma mērķis bija veicināt bērnu adopciju no institūcijām un ierobežot ārvalstu adopciju no audžuģimenēm.

Tomēr pirms diviem gadiem, 2019. gada decembrī, tiesībsargs konstatēja, ka tiesiskajā regulējumā noteiktie kritēriji ārvalstu adopcijai ir savstarpēji pretrunīgi, tādēļ praksē tos piemēro, ņemot vērā bāriņtiesu darbinieku izpratni par katra bērna labākajām interesēm. Ieviešot praksē normatīvo regulējumu, ka tikai bērni no bērnu namiem var tikt adoptēti uz ārvalstīm, bāriņtiesas meklēja risinājumus, lai arī bērni no audžuģimenēm tiktu adoptēti uz ārvalstīm.

Ar bāriņtiesas pieņemtu lēmumu bija iespējams mainīt bērna ārpusģimenes aprūpes formu no audžuģimenes uz bērnu namu, lai bērns tiktu nodots adopcijai uz ārvalstīm. Tāpēc tiesībsargs aicināja Latvijas Republikas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju nodrošināt vienveidīgi un nepārprotami piemērojamu normatīvo regulējumu par ārvalstu adopciju.

Valsts politikai adopcijas jautājumos jābūt ilgtspējīgai un paredzamai. Latvijas Republikas Saeima ir izdarījusi politisku izšķiršanos, ka bērni no Latvijas var tikt nodoti adopcijai uz ārvalstīm, kā arī noteikusi nepārprotamus kritērijus, kādos gadījumos tā ir pieļaujama.

Vai esošie grozījumi ir pieņemti, lai aizstāvētu bērnu tiesības?

Jā, jo tie paredz katra iespējamās adopcijas uz ārvalstīm gadījuma individuālu izvērtēšanu Ārvalstu adopcijas komisijā. Adopcija uz ārvalstīm būs iespējama, ja komisija atzīs, ka šī adopcija atbilst bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm. Līdz šim bērna interešu izvērtēšana bija formāla. Grozījumi ir vērsti uz bērnu tiesību un tiesisko interešu nodrošināšanu adopcijas uz ārvalstīm procesā.

Līdz 2022. gada 1. jūlijam vēl jāizstrādā normatīvie akti, kas noteiks Ārvalstu adopcijas komisijas izveides kārtību, sastāvu un kompetenci.

Jāakcentē, ka Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. pantā ir spēkā stājušies arī grozījumi, kas nosaka kritērijus bērna labāko interešu izvērtējumam visās darbībās, kas tieši un netieši skar bērnu. Tādi kritēriji līdz šim nebija noteikti, tādēļ bērna labākās intereses ne vienmēr tika izvērtētas, ņemot vērā visus apsvērumus.

Kādas izmaiņas vēl būtu nepieciešamas adopcijas procesā, lai tās atbilstu bērna labākajām interesēm?

ANO Bērnu tiesību konvencijas 21. pantā noteikts, ka  dalībvalstis, kas atzīst un/vai atļauj adopciju, nodrošina to, ka bērna intereses būtu pats svarīgākais apsvērums, un šīs dalībvalstis atzīst, ka adopciju citā valstī var uzskatīt par alternatīvu bērna aprūpes veidu, ja bērnu nav iespējams nodot audžuģimenē vai adopcijai vai nodrošināt citu, piemērotu aprūpi bērna izcelsmes valstī. Saskaņā ar Hāgas konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos katrai valstij prioritārā kārtībā būtu jāveic attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu bērnam iespēju palikt savas izcelsmes ģimenes aprūpē. Lai arī bērni no Latvijas var tikt nodoti adopcijā uz ārvalstīm, ir jāstiprina sociālā joma un jāattīsta pakalpojumi vecāku atbalstam, lai bērni pēc iespējas varētu dzīvot ar saviem vecākiem un nenonāktu ne ārpusģimenes aprūpē, ne adopcijā.

Tiesībsarga birojā uzsver, ka ir jāveic rūpīgs katra bērna individuāls izvērtējums, pirms bērns nonāk adoptējamo bērnu reģistrā. Vēl aizvien netiek pienācīgi ņemtas vērā vienas ģimenes bērnu tiesības tikt adoptētiem kopā un netikt šķirtiem adopcijas rezultātā. Tāpat pārāk maza nozīme tiek pievērsta bērna ģimeniskajām saitēm, attiecībām ar citiem ģimenes locekļiem, kuriem nav iespēju kļūt par aizbildni, bet viņu starpā pastāv emocionāla saikne.  

Bērna interesēm visatbilstošākā būtu tāda adopcijas kārtība, ja bērnam tiktu piemeklēts adoptētājs, kurš vislabāk spētu nodrošināt katra bērna vajadzības. Esošajā procesā izvēli izdara adoptētājs. Bērna un adoptētāja iepazīšanās process, pirms bērnam ir jādodas uz potenciālo adoptētāju ģimeni, ir bērna interesēm neatbilstošs un pārāk formāls. Iepazīšanās un attiecību veidošana bērnam ar adoptētāju ir reglamentēta laika termiņā, nevis, izvērtējot attiecību veidošanās kvalitāti un bērna vajadzības. Ne visos gadījumos bērns tik neilgā laikā (tiekoties vismaz trīs reizes) spēj izveidot tādas attiecības, lai dotos uz adoptētāju ģimeni.

2021. gada 8. decembrī stājās spēkā citi grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, ar ko tika noteikti kritēriji, pēc kuriem nosakāmas bērna labākas intereses.

Nosakot bērna labākās intereses, nepieciešams tiekties uz bērna situācijas ilgtspējīgu risinājumu, atbilstoši situācijai ņemot vērā, cik lielā mērā veicamie pasākumi nodrošina:

  • bērnam emocionāli tuvas, pastāvīgas, ģimeniskas attiecības;
  • bērna vajadzībām un spējām atbilstošu izglītību;
  • bērna vajadzībām atbilstošu veselības aizsardzību;
  • bērna vecumam, emocionālajām un fiziskajām vajadzībām atbilstošu aprūpi;
  • atbalstu bērna līdzsvarotai garīgajai un fiziskajai attīstībai;
  • iespēju bērnam attīstīt savu individualitāti, spējas un intereses;
  • bērna līdzdalību ar viņu saistītu lēmumu pieņemšanā;
  • bērna viedokļa uzklausīšanu un ievērošanu atbilstoši bērna vecumam, briedumam un spējai formulēt viedokli;
  • bērna pasargāšanu no lojalitātes konflikta;
  • drošu vidi, kurā bērnam augt un attīstīties, aizsardzību no vardarbības, apdraudējuma, antisociālas uzvedības un atkarību ietekmes;
  • bērna identitātes saglabāšanu;
  • bērna atbildības izjūtas veidošanu.
Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU