Freepik
16. maijā spēkā stājas grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (BTAL), ar ko likumā tiek nostiprināts “Bērna mājas” starpinstitucionālais modelis, precizētas prasības viesģimenes statusa iegūšanai, veiktas izmaiņas adopcijas uz ārvalstīm nosacījumos. Savukārt regulējums, kas attiecas uz aizliegumu pakļaut bērnu tabakas dūmu ietekmei, tiks attiecināts arī uz augu smēķēšanas produktiem, elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm un to uzpildes tvertnēm.
Bērnu tiesību aizsardzības likums papildināts ar diviem pantiem, kas no 2023. gada 1. jūnija tiesiski regulēs “Bērna mājas” modeļa darbības principu Latvijā.
“Bērna māja” ir izveidota kā mehānisms vardarbībā cietuša bērna un viņa nevardarbīgo radinieku atbalstam. Tās mērķis ir sniegt starpinsitucionālu atbalstu cietušajiem, kā arī nodrošināt kriminālprocesuālās darbības vienuviet.
Jaunieviestajos pantos ir definēts starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" uzdevumu programmas uzraudzības mehānisms, kura darbību organizē Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija.
Stājoties spēkā grozījumiem BTAL, termins “seksuāla vardarbība” aizstāts ar “seksuāla izmantošana”, vienlaikus paplašinot tā skaidrojumu: seksuāla izmantošana ir jebkādas seksuāla rakstura darbības ar bērnu, lai sniegtu vai gūtu seksuālu stimulāciju vai seksuālu apmierinājumu, vai citādu labumu, ko veic pieaugušais vai cits bērns, kurš sava vecuma vai attīstības dēļ atrodas atbildības, uzticības vai spēka pozīcijās attiecībā pret upuri ar fizisku kontaktu vai bez šāda kontakta ar bērna ķermeni, tajā skaitā pakļaujot bērnu citu seksualitātei vai izmantojot informācijas vai komunikāciju tehnoloģijas.
Likuma punkti par smēķēšanu bērna klātbūtnē, kā arī tabakas produktu pieejamību ir papildināti arī ar augu smēķēšanas produktiem, elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm un to uzpildes tvertnēm.
Līdz ar to BTAL ir noteikts, ka apzināta bērna pakļaušana kaitīgu faktoru, tajā skaitā tabakas izstrādājumu vai augu smēķēšanas produktu dūmu, vai elektroniskās smēķēšanas ierīču tvaiku, iedarbībai ir fiziska vardarbība.
Stājoties spēkā grozījumiem Tabakas likumā, kurā paredzētas stingrākas aprites prasības un ierobežojumi tabakas aizstājējproduktiem (par likumprojektu, kas Saeimā pieņemts otrajā lasījumā, plašāk LV portālā >> Kādi ierobežojumi sagaida “veipotājus” un citu tabakas aizstājējproduktu cienītājus), arī BTAL tiks paredzēs, ka bērns nedrīkst smēķēt, lietot bezdūmu tabakas izstrādājumus un tabakas aizstājējproduktus, glabāt tabakas izstrādājumus un tabakas aizstājējproduktus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces vai to uzpildes tvertnes.
Par bērna iesaistīšanu tabakas aizstājējproduktu lietošanā, tajā skaitā arī par tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču vai to uzpildes tvertņu nodošanu bērnam, pēc attiecīgo grozījumu Tabakas likumā stāšanās spēkā arī būs paredzēta administratīvā atbildība un naudas sods no 35 līdz 200 eiro.
Līdz šim Bērnu tiesību aizsardzības likumā bija paredzēts, ka par viesģimeni nedrīkst būt persona, kura sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu. Nosacījums bija spēkā neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.
Šis nosacījums tagad ir mainīts – turpmāk par viesģimeni varēs kļūt arī par vardarbību vai tās piedraudējumu sodīta persona, kad tās sodāmība dzēsta vai noņemta.
Noteikumi atviegloti, atsaucoties uz Latvijas Republikas Satversmes 110. pantu, kurā ir noteikts, ka valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.
Detalizēts skaidrojums likumprojekta anotācijā: “[..] tas vien, ka persona kādreiz ir sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai tās piedraudējumu, ne vienmēr ir pietiekams pamats tam, lai konstatētu, ka šī persona apdraud sabiedrību un bērnus ilgtermiņā. Personas uzvedība laika gaitā var mainīties. Septiņu līdz desmit gadu laikā, uzturoties sabiedrībā bez atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, lielai daļai sodīto personu risks atkārtoti izdarīt noziedzīgu nodarījumu nokrītas līdz nesodītu personu riska līmenim.”
Ar grozījumiem BTAL tiek precizēta arī likuma 31. panta (Adopcija) trešā daļa, kurā līdz šim bija noteikts, ka likumos paredzētajos gadījumos un kārtībā bērnu var adoptēt uz ārvalsti, kurai ir saistoša 1993. gada 29. maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos, kā arī 1989. gada 20. novembra Bērnu tiesību konvencija un ar kuru Latvija ir noslēgusi divpusēju līgumu, nosakot abpusēju tiesiskās sadarbības specifiku ārvalstu adopcijas jomā.
Tāpat likumā ir noteikts, ka bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja bāriņtiesa, kas lēmusi par ārpusģimenes aprūpi, saņem Ārvalstu adopcijas komisijas atzinumu, kurā ietverts secinājums, ka adopcijas process uz ārvalsti atbilst šajā likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm.
Ar grozījumiem BTAL likumdevējs ir papildinājis nosacījumus adopcijai uz ārvalstīm, nosakot, ka adopcija ir pieļaujama, ja Ārvalstu adopcijas komisijas atzinumā ir ietverta arī informācija, ka adoptētāji ir laulātie Latvijas Satversmes 110. panta izpratnē (proti, laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti).
Likumā ietverts arī nosacījums, ka gadījumā, ja bērnu adoptē viņa radinieks vai ja tiek adoptēts otra laulātā bērns, bērnu var adoptēt arī bez Ārvalstu adopcijas komisijas atzinuma uz ārvalsti, kurai nav saistošas augstāk minētās konvencijas vai noslēgts divpusējs līgums ar Latviju adopcijas jautājumos (piemēram, ASV).
Plašāk par tēmu >>
Likuma 52. pants līdz šim noteica, ka personai, kuras izdarītā noziedzīgā nodarījuma dēļ bērns ir cietis, ir pienākums atmaksāt valstij izdevumus par cietušajam bērnam sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu.
Likuma grozījumā šis nosacījums papildināts, no atmaksas atbrīvojot personas, kuras ir atzītas par vainīgu ar spēkā stājušos nolēmumu par Krimināllikuma 174. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu un uz šā nolēmuma spēkā stāšanās brīdi tām nav pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības pār cietušo bērnu vai tās ir atjaunotas.
Likumprojekta izstrādātājs – Labklājības ministrija – uzskata, ka noteikt pienākumu vecākam samaksāt par saņemto rehabilitācijas pakalpojumu ir diskutabli. Anotācijā minēts, ka arī profesionālo organizāciju aptaujātie pārstāvji no Latvijas Sociālo darbinieku biedrības un Latvijas Pašvaldību savienības norāda uz riskiem gadījumos, ja šī samaksa tiktu prasīta vai piedzīta, jo tas veicinātu neziņošanu par vardarbības gadījumiem, to slēpšanu, nevēršanos pēc atbalsta, kā arī, iespējams, izraisītu papildu negatīvu ietekmi uz bērnu, jo šie resursi tiktu piedzīti no kopējā ģimenes budžeta, samazinot ģimenes iespējas, kas bieži jau tā ir ļoti ierobežotas.
“Ja vecākam būs finansiālas grūtības samaksāt par pakalpojumu (vardarbība bieži tiek konstatēta sociāli nelabvēlīgās ģimenēs), ģimene var nonākt vēl lielākā nabadzībā vai stresā, un, ja vecāki vainos notikušajā bērnu, pastāv risks, ka vecāku vardarbība pret bērnu var pieaugt,” skaidrots grozījumu projektā.
Šie grozījumi spēkā stāsies 2024. gada 1. jūlijā.
Likuma grozījums, kas stāsies spēkā 2023. gada 1. oktobrī, tiesiski nostiprina arī valsts atbalsta programmas "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" ģimeņu datu apstrādi, ko veic Sabiedrības integrācijas fonda Informācijas uzkrāšanas un analīzes sistēmas.
