Mainoties sabiedrībai, mainās arī vīrieša loma ģimenē
“Pārmaiņu vektors vērsts uz to, ka vīrieši arvien vairāk iesaistās bērnu audzināšanā,” sarunā ar LV portālu par vīrieša lomu ģimenē norāda sociālantropologs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Klāvs Sedlenieks.
Viņaprāt, to sekmējusi tradicionālo dzimumu lomu maiņa, it īpaši attiecībā uz sievietēm.
“Sievietes aktīvi pozicionējas darba tirgū un likumsakarīgi kļuvušas mazāk pieejamas “tradicionālajai” sievietes–mātes lomai. Līdz ar to viņām atliek mazāk laika iesaistīties bērnu audzināšanas aktivitātēs. Tas paver nišu vīriešiem,” paskaidro K. Sedlenieks.
Otrs faktors, kuru sociālantropologs uzskata par vēl svarīgāku virzītājspēku, ir dzimumu līdztiesības ideju popularitātes pieaugums sabiedrībā. “Ideja par to, ka ģimenē lomas nav akmenī iekaltas un no neapstrīdama dabas likuma atvasinātas. Ideja, ka vīrieši var iesaistīties un tas ir pieņemami,” akcentē K. Sedlenieks.
Tēvu iesaisti ietekmē valsts realizētā politika
Biedrības ģimenes atbalstam “Tēvi” valdes loceklis Lauris Bokišs LV portālam apstiprina, ka nedaudz ir pieaugusi tēvu iesaiste bērnu aprūpē, ģimenes dzīvē, tostarp ņemot darbnespējas lapas, lai aprūpētu bērnus slimības laikā.
Viņš uzsver, ka iesaisti ietekmējusi arī valsts īstenotā politika. Kā vienu no būtiskākajām sistēmiskajām pārmaiņām L. Bokišs min paternitātes atvaļinājuma pagarināšanu un vecāku pabalsta nenododamās daļas ieviešanu, kas ir nozīmīgi saistībā ar bērna kopšanas atvaļinājuma izmantošanu. “Tas padara tēvus redzamus un vienlīdz iesaistāmus bērnu agrīnajā aprūpē,” apgalvo L. Bokišs.
Vairāk par tēmu LV portālā >>
Vienlaikus Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) statistika liecina, ka vīriešu skaits, kuri noformējuši un saņēmuši ģimenēm paredzētos pabalstus, kas pienākas, izmantojot bērna kopšanas atvaļinājumu, nav ar izteikti augšupejošu tendenci. Tiesa, 2024. gada pirmajā pusgadā vērojams straujš vecāku pabalsta nenododamās daļas saņēmēju skaita pieaugums vīriešu vidū.
LV portāla infografika.
|
Paternitātes atvaļinājums ir 10 darba dienu ilgs atvaļinājums, ko bērna tēvam piešķir darba devējs tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc bērna dzimšanas. Par attiecīgo periodu tiek izmaksāts paternitātes pabalsts, ko aprēķina, ņemot vērā vidējo apdrošināšanas iemaksu algu. Paternitātes pabalstu izmaksā VSAA. Bērna kopšanas atvaļinājumā (BKA), izmantojot vecāku pabalsta nenododamo daļu, ir tiesības doties jebkuram no vecākiem. Kopumā BKA var ilgt 18 mēnešus un to iespējams izmantot vienā reizē vai sadalīt pa daļām, līdz bērns sasniedz astoņu gadu vecumu. Divus kalendāra mēnešus ilgu bērna kopšanas atvaļinājumu, šajā laikā saņemot vecāku pabalstu kā nenododamo daļu, otrs vecāks var izmantot līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu. Minētajā periodā, proti, kad vecāks saņem vecāku pabalsta nenododamo daļu, to nevar izmantot otrs vecāks. Pabalsta apmēru ietekmē tā pieprasītāja alga, no kuras tiek rēķinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas, un izvēlētā pabalsta saņemšanas ilgums. Vecāku pabalstu izmaksā VSAA. |
Šķērslis – sabiedrības aizspriedumi
Vēl tāls ceļš ejams, lai varētu apgalvot, ka tēviem un mātēm ir vienlīdzīgas iespējas piedalīties bērnu audzināšanā, atzīst sociālantropologs K. Sedlenieks, jo sabiedrībā izsenis noteiktā tēva un mātes loma nevar mainīties vienā mirklī. Tas nozīmē arī visas sabiedrības un tās pamatnostādņu maiņu.
Viens no lielākajiem šķēršļiem ir mainīt priekšstatu par dzimumu lomām, sevišķi attiecībā uz to, ko sievietes un sabiedrība gaida no vīriešiem.
“Mēs joprojām gan no vīriešiem, gan sievietēm dzirdam, ka vīrieša galvenā loma ģimenes dzīvē ir pelnīt naudu vai aizsargāt ģimeni, ko attiecina arī uz finansiālo aizsardzību. Ja vīrietis dzīvo ar šādu uzstādījumu un tāds valda arī sabiedrībā, ir ārkārtīgi grūti no tā distancēties vai atteikties pavisam,” stāsta K. Sedlenieks.
Turklāt, kā uzsver sociālantropologs, lai gan mūsdienu sabiedrībā pastāv ģimenes, kurās viss no tradicionālā skatījuma ir ar kājām gaisā, proti, sieva pelna, savukārt vīrs rūpējas par mājsaimniecību, sabiedrības aizspriedumi pret minēto kārtību vēl arvien ir gana noturīgi.
Uz sabiedrības aizspriedumiem, ka vīrietis nespēj par bērnu parūpēties tikpat labi kā mamma, norāda arī L. Bokišs.
“Attiecīgais priekšstats neatbilst patiesībai, jo ikviens cilvēks spēj sniegt pietiekami lielu gādību, rūpes un atbalstu bērnam, lai veidotu viņam drošu dzīves pamatu.
Pēdējie gadi ir apliecinājuši, ka tēvu iesaiste pozitīvi ietekmē gan bērnu, gan viņu pašu, gan ģimenes dzīvi.
To apstiprina arī starptautiski pētījumi, kuros uzmanība pievērsta ieguvumiem, ko sniedz abu vecāku līdzvērtīga iesaiste bērnu aprūpē, izglītībā un dzīvē,” piebilst L. Bokišs.
Vienlaikus biedrības ģimenes atbalstam “Tēvi” pārstāvis sarunā akcentē, ka sabiedrības aizspriedumi atstāj iespaidu arī uz tēvu mentālo un fizisko veselību.
“Priekšstats, ka vīrietim ar visu jātiek galā pašam, ietekmē vīriešu spēju savlaicīgi vērsties pēc palīdzības un atbalsta gan fiziskās, gan mentālās veselības jomā, apmeklēt psihologu un psihoterapeitu, piedzīvojot krīzes,” klāsta L. Bokišs.
Tāpat viņš norāda, ka vīriešu un tēvu atbalstam ir problemātiski piesaistīt resursus. Ja vien nepastāv vēl citi riska faktori, konkrētā mērķgrupa netiek uzskatīta par īpaši atbalstāmu mazāk aizsargāto grupu, kad tiek veidotas sociālā un psihoemocionālā atbalsta finansēšanas programmas.
Nevienlīdzība, lemjot arī par saskarsmes tiesībām
Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītājas vietniece Laila Henzele LV portālam uzsver, ka tēvi nereti piedzīvo nevienlīdzīgu attieksmi, kad nosaka saskarsmes tiesības ar bērniem. Viņa skaidro, ka dažkārt bērnu interešu ievērošana netiek pietiekami pamatota, nosakot saskarsmes tiesības ar bērnu šķirtā ģimenē. Respektīvi, vecāka, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, saskarsme ar viņu tiek noteikta neilgu laiku.
“Ņemot vērā, ka vairumā gadījumu pēc šķiršanās bērni turpina dzīvot kopā ar mammu, tieši tēviem saskarsmi ar bērnu nosaka samērā neilgu laika periodu,” paskaidro L. Henzele.
Minētajā problēmā plašāk iedziļinājies sociālantropologs K. Sedlenieks, kurš ir līdzautors 2017. gadā publicētajam pētījumam “Tētis uz 13%. Latvijas tēvi pēc šķiršanās”. Viņš stāsta, ka vīriešiem pēc šķiršanās saglabāt ciešu kontaktu ar bērniem un aktīvi iesaistīties viņu audzināšanā lielākoties nenākas viegli.
“Pastāv institucionāla vide, kur vīriešus galvenokārt tradīciju dēļ no bērnu aprūpes izolē,” piebilst K. Sedlenieks.
Pētījuma nosaukumā minētie 13%, kā pamato sociālantropologs, ir stundu skaits no kopējā stundu skaita gadā, kas tēviem šķirtajās ģimenēs vidēji atvēlēts laika pavadīšanai ar bērniem.
“Tas ir ļoti maz, ja pieņemam, ka ideālā variantā abiem vecākiem jābūt vienādi iesaistītiem bērnu audzināšanā. Būtībā likumi Latvijā to nodrošina, taču pētījums atspoguļoja, ka tiesu praksē dominē konkrētais sadalījums,” klāsta K. Sedlenieks.
Arī biedrības ģimenes atbalstam “Tēvi” valdes loceklis L. Bokišs saskarsmes tiesību noteikšanā tēviem saskata daudz problēmu.
“Būtiska ir iesaistīto speciālistu un institūciju attieksme pret abiem vecākiem kā spējīgiem un pietiekami kompetentiem īstenot bērna aprūpi. Diemžēl praksē redzams, ka tieši konkrētu speciālistu un institūciju darbinieku dzīves pieredze, zināšanas un attieksme reizēm prevalē pār normatīvā regulējuma ievērošanu, vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu un bērna labāko interešu principa iedzīvināšanu.
Valstī ir gan lieliski piemēri, gan skumji pārpratumi situācijās, kad vecāki vēršas pēc atbalsta un risinājuma,” situāciju vērtē L. Bokišs.
Tendences varētu uzlaboties
Vienlaikus biedrības pārstāvis secina: kaut arī problēmu, kas kavē tēvu pilnvērtīgu iesaisti bērnu dzīvē, joprojām ir daudz, vērojamas arī valstiski pozitīvas tendences.
Kā piemēru viņš min Bērnu aizsardzības centra, kas cita starpā atbild par metodiskā atbalsta sniegšanu bāriņtiesām un speciālistiem, pārstrukturēšanu, saņemot ievērojamu papildinājumu izglītošanas un prevences jomā. Tāpat Labklājības ministrija īsteno programmas vienlīdzīgas attieksmes veicināšanai un diskriminācijas mazināšanai, kā arī ģimenes lomas stiprināšanai. Ne mazāk būtiska ietekme tās stiprināšanā ir nevalstiskā sektora realizētajiem projektiem un iniciatīvām.
Savukārt biedrība ģimenes atbalstam “Tēvi” turpina piesaistīt tēvus izglītojošām programmām un konsultācijām par bērnu audzināšanu. Arī pašreiz, kā norāda biedrības pārstāvis, tiek veidota jauna iniciatīva topošo tēvu atbalstam. Turklāt, sadarbojoties ar vēstniecībām un pašvaldībām, tēvi tiek sasniegti arvien plašākā mērogā.
“Vērojams, ka ar gadiem tēvi ir kļuvuši zinošāki un erudītāki bērnu audzināšanas jautājumos, kas dod iespēju pievērsties arī citiem nozīmīgiem aspektiem, kuri saistīti ar dažādām dzīves pieredzēm, krīzēm un grūtībām. Tēvi, kuri pie mums nonākuši, drošāk atzīst savu nezināšanu un apjukumu, dalās ar izaicinošām un skumjām pieredzēm, kas liecina, – daļa vīriešu ir gatavi sākt strādāt ar sevi un rūpēties par emocionālo labbūtību sevis un ģimenes labā,” stāsta L. Bokišs.
