Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par demogrāfiskās politikas attīstību, kas tika apspriests Ministru prezidentes Evikas Siliņas vadītajā Demogrāfijas lietu padomes sēdē, uzsvērts, ka turpmākai demogrāfiskās situācijas uzlabošanai Latvijā būtiska ir ne tikai materiālā atbalsta palielināšana saistībā ar bērna ienākšanu ģimenē, bet arī nepieciešamība rast vairāk iespēju apvienot rūpes par ģimeni ar darba pienākumiem, mājokļu pieejamība jaunajām ģimenēm un speciālistiem.
Plašāk par tēmu >>
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija diskusijā par atbalsta sistēmu ģimenēm ar bērniem uzklausīja vairāku ministriju pārstāvju viedokli par esošo situāciju, problēmām un iespējamajiem uzlabojumiem.
Fakti – kur un kādi esam
Nepilna trešdaļa jeb 28% mājsaimniecību Latvijā ir ar bērniem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Savukārt bez bērniem ir attiecīgi 72% mājsaimniecību.
“Proporcija ir diezgan augsta, taču jāņem vērā iedzīvotāju vecuma struktūra – esam novecojoša sabiedrība, līdzīgi kā tas ir citās Eiropas Savienības valstīs,” situāciju raksturoja Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite, akcentējot, ka mērķis ir panākt, lai palielinātos mājsaimniecību ar bērniem skaits.
Bērni mājsaimniecībā var būt abu vecāku vai viena vecāka ģimenē, tāpat ir vecvecāki ar bērnu. Vairāk ir ģimeņu, kurās ir viens bērns. Tas nozīmē, ka jābūt motivācijai, lai ģimenes, kurās nav bērnu, lemtu par bērniņa ienākšanu, turpretī ģimenēm ar vienu bērnu nebūtu šķēršļu un rastos vēlme audzināt divus un vairāk bērnu.
Augsts īpatsvars ir viena cilvēka mājsaimniecībām bez bērniem – tādu ir 19,1% 16–64 gadu vecumā.
|
|
Bērni kā risks ģimenes labklājībai
Statistika liecina, ka ģimenē ar bērniem nabadzības risks ir augstāks. Tā ir arī citās ES valstīs. Pozitīvi, ka Latvijā kopš 2014. gada nabadzības riska indekss ir mazinājies, tomēr tas ir augsts, atzīst Labklājības ministrija.
Nabadzības riska rādītājs ir relatīvs, skaidro D. Jakaite. Tas tiek mērīts, salīdzinot dažādas iedzīvotāju grupas. Piemēram, kad 2009. gadā bija finanšu krīze, cilvēkiem pensijas vecumā nabadzības risks samazinājās. Vienlaikus pensijas vai ienākumi viņiem nepieauga. Tas nozīmē, ka pārējai sabiedrības daļai ienākumi strauji krita, savukārt cilvēkiem pensijas vecumā tie nesaruka, jo pensijas netika samazinātas. Līdz ar to relatīvajā rādītājā šķita, ka situācija senioriem ir uzlabojusies, bet tā nebija, jo stāvoklis bija pasliktinājies pārējai sabiedrības daļai.
Līdzīgi, salīdzinot nabadzības risku pieaugušajiem ar bērniem, piemēram, diviem pieaugušajiem ar trim vai vairāk bērnu (2022. gadā pret 2021. gadu), redzams nabadzības riska palielinājums. Taču tas nenozīmē, ka ir samazinājies atbalsts ģimenēm, bet gan daļai iedzīvotāju ienākumi ir auguši straujāk. Tādējādi ģimenēm ar trim bērniem ienākumi vairs nav pietiekami. “Konkrētais rādītājs ir skatāms un vērtējams attiecībā uz atbalstu ģimenēm. Ja redzam, ka [nabadzības riska] rādītājs pret pārējo sabiedrību pasliktinās, jādomā par papildu atbalsta mehānismiem,” uzsver LM pārstāve.
Nabadzības riska indeksā vērtē ienākumus, bet neņem vērā papildu atbalstu, kas tiek sniegts ar pakalpojumiem.
Piemēram, ģimenēm ar trim bērniem ir Goda ģimenes 3+ karte un būtiskas atlaides. Ja vērtējumā iekļautu arī šo atbalstu, tad, visticamāk, minētais rādītājs būtu atšķirīgs. CSP metodoloģija neparedz nabadzības riska indeksā ietvert pakalpojumu jomu.
Kādu atbalstu vēlas ģimenes
2023. gadā piedzima 14 121 bērns – par 11,5% jeb 1833 jaundzimušajiem mazāk nekā 2022. gadā. Katru gadu, salīdzinot ar iepriekšējo, piedzimst mazāk bērnu. Lēmumu par bērnu cilvēki pieņem arvien lielākā vecumā. Tas nozīmē, ka otrais un trešais bērns ģimenē var arī neienākt, secina D. Jakaite. Tiesa, pēdējo gadu laikā vairāk ģimeņu izšķiras arī par trešo bērnu.
|
|
Dažādos pētījumos veiktajās aptaujās, vaicāti, kas ģimenēm būtu motivējoši faktori, iedzīvotāji min vairākus:
- materiālais atbalsts pabalstu veidā (nav būtiskākais, ja ir viens bērns, taču svarīgs, ja vēlas nākamos bērnus);
- atbalsts mājoklim (uzsver situācijās saistībā ar nākamo bērnu);
- bērna pieskatīšanas/izglītības pakalpojumi (nozīmīga šajā pakalpojumā ir elastība; pašvaldības sniedz atbalstu bērna uzraudzības pakalpojumam no pusotra gada vecuma, taču ir vecāki, kuri vēlas ātrāk atgriezties darbā, un tad izdevumi par aukli ir uz ģimenes pleciem);
- veselības pakalpojumi (arī grūtnieču aprūpē pirms un pēc dzemdībām);
- cits valsts vai pašvaldības atbalsts (piemēram, krīzes situācijā vai gadījumā, ja ģimenē ir bērns ar invaliditāti).
Ventspils Sociālā dienesta vadītāja Una Lapskalna-Alksne papildināja, ka viņu organizētajā fokusgrupā jaunieši kā demogrāfiju veicinošu nosacījumu minējuši māmiņalgu jeb maternitātes pabalstu, jo tai vajadzētu būt tādā apmērā, kāds bijis atalgojums, kad māmiņa strādāja, nevis ievērojami mazākai. Tāpat svarīgi ir strādāt attālinātā vai hibrīdrežīmā, kad bērns ir slims vai mammai nav iespējas mazo atstāt mājās. Arī Ventspils jaunieši kā nozīmīgu akcentējuši dzīvesvietas jautājumu, īpaši viena vecāka ģimenēm, lai dzīvojamā platība būtu par ievērojami zemāku cenu, nekā tirgū ir noteikts.
LM sagatavotās ieceres bērnu pabalstu palielināšanai pagaidām netiek īstenotas, jo 2025. gada budžetā nauda tām nav rasta. Līdz ar to “grozā” būs tikai atbalsts strādājošajiem vecākiem, kuri saņems vecāku pabalstu 75% apmērā (pašreiz – 50%). Bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts tiek paaugstināts par 100 eiro (no 313,43 līdz 413,43 eiro). Arī turpmāk tiks nodrošināti valsts finansētie rehabilitācijas pakalpojumi bērniem ar autiskā spektra traucējumiem.
LM turpinās virzīt jautājumu par finansiālā atbalsta ģimenēm ar bērniem pārskatīšanu, iepriekš piedāvāto pabalstu kopumu koriģēs. Tomēr primāri noteikti jāpārskata bērna kopšanas pabalsts, kas ilgstoši nav mainīts (171 eiro mēnesī), jo tas skar ikvienu vecāku, norādīja D. Jakaite.
Ministrijas darbības virzienos ir arī ārpusģimenes aprūpe un pilnveidojamie sociālie pakalpojumi ģimenēm ar bērniem.
|
|
Atbalsts ģimenēm ar bērniem nevar būt tikai Labklājības ministrijas atbildība
Demogrāfisko problēmu risināšanā tiek iesaistītas arī citas ministrijas. Piemēram, Veselības ministrija (VM) norāda, ka strādā divos virzienos.
Tiek gatavots mātes un bērna veselības uzlabošanas plāns 2025.–2027. gadam. Tas ietver grūtnieces, dzemdētājas, nedēļnieces un jaundzimušo aprūpi un neauglības ārstēšanu, sabiedrības izglītošanu un imunizāciju, profilaktiskās apskates u. c.
Veselības ministrija ir izstrādājusi vairākus priekšlikumus LM sagatavotajam ziņojumam “Par demogrāfijas politikas attīstību”, tostarp par pirmsdzemdību, dzemdību un pēcdzemdību aprūpes pieejamības nodrošināšanu (plānoti pasākumi jau pirms dzemdībām, lai jaunos vecākus tām sagatavotu un lai dzemdību brīdī ārstniecības personālam nav jāmāca kā rīkoties; pēcdzemdību aprūpei no 1. aprīļa Rīgas pašvaldībā paredzēts pilotprojekts – pie jaunajām māmiņām nāks speciālists, kurš novērtēs gan mātes, gan bērna veselības stāvokli un dzīves apstākļus).
Viens no priekšlikumos iekļautajiem mērķiem ir virzīties uz to, lai bērnu aprūpē nebūtu jāizmanto maksas pakalpojumi.
Veselības ministrija uzsver rūpes par drošu vidi, piemēram, lai bērni nestaigātu pa ielām un nesāktu lietot apreibinošas vielas, bet viņiem būtu pieejama interešu izglītība. Ministrija uzskata, ka bērniem noteikti jāmāca peldētprasme. Katru gadu vēl joprojām noslīkst daudz bērnu. Svarīgi ir arī izglītot vecākus par to, kā atpazīt bērnu problēmas, piemēram, saistībā ar atkarību izraisošu vielu lietošanu.
Ekonomikas ministrija (EM) atzīst, ka “Altum” mājokļu programmas kopš 2016. gada ir vērstas uz sabiedrības turīgāko daļu. Tās paredz, ka ģimenei nav jākrāj līdzekļi pirmajai iemaksai, jo ir “Altum” garantija. Plānots, ka “Altum” varētu nodrošināt hipotekāro kreditēšanu arī reģionos. Tāpat iecerēts būvēt īres mājas – tam ir pieejams Eiropas fondu finansējums, bet ierobežotā apmērā.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) akcentē, ka galvenais ir kvalitatīvas izglītības nodrošināšana, pedagogu atalgojums, mācību līdzekļu pietiekamība, interešu izglītības piedāvājums. Piemēram, brīvpusdienas nodrošina no 1. līdz 4. klasei, tiek atbalstīti mazākumtautību skolēni un ukraiņu bērni. Sociālā stipendija “Studētgods” tiks palielināta no 175 līdz 180 eiro, un no nākamā gada 1. februāra būs atbalsts jaunai grupai – studentiem no maznodrošinātām mājsaimniecībām.
Ģimene ar vidējo algu, bet ar bērniem – uz maznodrošinātības sliekšņa
Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija uzskata, ka nevar norobežoties no ģimeņu finansiālajām iespējām atļauties bērnus. “Ja būs nauda, tad ģimene spēs samaksāt arī par mājokli. Sabiedrību, tās vērtības lielā mērā ietekmē finansiālās iespējas. Ja cilvēks nevar apmierināt pamatvajadzības, viņš mazāk spēj domāt par vērtībām.”
E. Treija ir veikusi vairākus aprēķinus. Latvijā vidējā bruto alga šī gada otrajā ceturksnī bija 1671 eiro. Ja tādu saņem abi vecāki, kuriem ir četri bērni, viņi ir uz maznodrošinātas mājsaimniecības statusa robežas. Tomēr vidējā alga nav patiesā mēraukla. Tipiska alga Latvijā ir mediānas alga – 1350 eiro. Ja abi vecāki, kuriem ir trīs bērni, strādā un saņem mediānas algu, ģimene kā pirms darbaspēka nodokļu reformas, tā arī pēc (no nākamā gada) atbildīs maznodrošinātas mājsaimniecības statusam.
E. Treija akcentē: arī jaunā darbaspēka nodokļu reforma jāizvērtē, ņemot vērā nabadzības risku un tā pieauguma aspektu. Ģimenes ar bērniem iegūst nedaudz mazāk kā pārējā sabiedrība. Piemēram, nākamajā gadā minimālā alga būs 740 eiro. Māte ar vienu apgādājamo bērnu pie algas klāt saņems 92 centus. Sieviete, kurai nav bērnu, pie algas saņems 12 eiro. Turpretī pensionārs ar pensiju 740 eiro apmērā no 1. janvāra klāt saņems 48 eiro.
Pērn izdevumi sociālajai aizsardzībai palielinājušies par 4%, bet izdevumi sociālās atstumtības mazināšanai sarukuši par 22,2%. Savukārt atbalsts ģimenēm ar bērniem samazinājies par 10%.
“Jādomā arī par solidāro atbildību pret ģimenēm, kas audzina bērnus,” tāds ir Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības vadītājas uzstādījums.
