Freepik
Ikviens iedzīvotājs līdz 2024. gada 5. novembrim var izteikt savu viedokli par publiskajā apspriešanā nodoto Informatīvo ziņojumu par demogrāfiskās politikas attīstību. Attīstības plāns ir sadalīts trīs galvenajos rīcības virzienos, katrā no tiem paredzot prioritāros un sekundāros pasākumus. Piemēram, plānā paredzēts, ka prioritāri jāuzlabo bērnudārzu pieejamība, jāpārskata pabalsti ģimenēm ar bērniem (tostarp nosakot lielāku pabalstu viena vecāka ģimenēm), jāveicina mājokļu pieejamība ģimenēm, kā arī jānovērš vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības.
Plānā iekļautie rezultatīvie rādītāji paredz, ka, īstenojot iecerētos pasākumus, summārais dzimstības koeficients jeb paaudžu maiņu raksturojošais rādītājs 2027. gadā varētu sasniegt 1,77 (2023. gadā tas bija 1,36). Savukārt nabadzības riska indekss mājsaimniecībās ar diviem pieaugušajiem 2027. gadā varētu samazināties līdz 13,7 (2022. gadā – 19,5). Nodarbinātības līmenis vecuma grupā 20–64 gadi varētu sasniegt 78% (2023. gadā – 77,5%), bet veselīgi nodzīvoti mūža gadi vīriešiem un sievietēm varētu sasniegt 55 gadus vīriešiem un 57 gadus sievietēm (2022. gadā tie bija 53 gadi vīriešiem un 55,4 gadi sievietēm).
Lai sekmētu bērna ienākšanu ģimenē, par vienu no prioritātajiem pasākumiem noteikta neauglības ārstēšanas iespēju pilnveidošana. Lai savlaicīgi atklātu neauglības iemeslu un uzsāktu ārstēšanu, iecerēts palielināt laboratorisko izmeklējumu apjomu un speciālistu pieejamību. Varētu arī tikt paplašināta medicīniskās apaugļošanas pieejamība, palielinot veikto procedūru skaitu līdz trīs reizēm.
Saskaņā ar plānu iecerēts arī apsvērt bērnudārzu pieejamības nodrošināšanu jau no bērna viena gada vecuma. Turklāt vieta bērnudārzā varētu tiktu nodrošināta arī tajā pašvaldībā, kurā atrodas vecāku darbavieta.
Plānā paredzēts paplašināt bērnudārzā prioritāri uzņemamo bērnu grupas, iekļaujot arī tos bērnus, kuru vecākiem ir funkcionālie traucējumi, kuri nāk no daudzbērnu ģimenēm un kurus audzina viens pieaugušais.
Tāpat varētu tikt ieviesta bērnu uzņemšana pašvaldības bērnudārzos ziemas periodā jeb kārtējā mācību gada 2. semestra sākumā.
Lai pilnveidotu bērnu uzraudzības pakalpojumu, iecerēts nodrošināt bērnu uzraudzības iespējas ārpus bērnudārza darba laika un pēc sākumskolas mācību beigām, kā arī bērniem, kuru vecākiem ir nestandarta darba laiks.
Pabalstu pārskatīšana
Plānā noteikts, ka prioritāri ir jāpārskata pabalsti ģimenēm ar bērniem.
Bērna piedzimšanas pabalsta apmērs varētu tikt pārskatīts, ņemot vērā inflācijas pieaugumu, bet bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz pusotram gadam varētu noteikt 50% apmērā no ienākumu mediānas.
Paredzēts arī, ka, ievērojot tiesiskās paļāvības principu, varētu atteikties no bērna kopšanas pabalsta izmaksas par bērnu no pusotra līdz divu gadu vecumam, vienlaikus nodrošinot elastīgu pirmsskolas izglītības pakalpojuma pieejamību (t. sk. no bērna viena gada vecuma).
Plāns paredz izvērtēt iespējas elastīgākai vecāka pabalsta izmaksai vecākiem, kuri ir nodarbināti bērna kopšanas atvaļinājuma laikā.
Tāpat varētu noteikt, ka ģimenes valsts pabalsts par pirmo bērnu būtu tāds pats kā par otro bērnu, turklāt pabalstu par bērniem varētu sākt izmaksāt jau no dzimšanas, t. i., arī bērna pirmajā dzīves gadā.
Prioritāri paredzēts ieviest apmaksātu grūtniecības periodu nestrādājošām sievietēm, kas būtu analoģisks strādājošo sieviešu pirmsdzemdību atvaļinājumam.
Savukārt Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas uzturlīdzekļu izmaksas apmēru varētu pielīdzināt Ministru kabineta noteiktajam minimālo uzturlīdzekļu apmēram, ko ir pienākums nodrošināt katram vecākam bērna uzturam.
Atbalsts dzīvesvietas nodrošināšanai
Lai veicinātu īres mājokļu pieejamību, demogrāfijas politikas plāns paredz piesaistīt papildu finansējumu zemas īres maksas mājokļu būvniecības atbalsta programmas īstenošanai no Eiropas Savienības struktūrfondiem vai vidēja termiņa budžeta sagatavošanas procesā. Iecerēts arī izveidot atbalsta programmu ģimenes tipa privātmāju īres mājokļu būvniecībai.
Tāpat plāns paredz nodrošināt finansējuma pieejamību subsīdijas “Balsts” piešķiršanai ģimenēm mājokļa iegādei vai būvniecībai.
Iecerēts piešķirt grantu mājokļa iegādei, piedzimstot trešajam bērnam, un par katra nākamā bērna piedzimšanu piešķirot proporcionāli lielāku summu. Valsts būtu galvotāja daudzbērnu ģimenes hipotekārajam kredītam.
Plānots arī izstrādāt programmu, kas ļautu “Altum” izsniegt hipotekāros aizdevumus reģionos. Vienlaikus paredzēts izvērtēt iespēju aizdevumu programmas ietvaros izsniegt aizdevumus mājokļa atjaunošanai.
Ģimenēm ar bērniem draudzīga nodokļu politika
Lai ieviestu ģimenēm ar bērniem draudzīgu nodokļu politiku, plānā par prioritāru pasākumu noteikta nekustamā īpašuma nodokļa atlaides piemērošana mājokļa īrētājiem, ja līgums reģistrēts zemesgrāmatā, lai atbalstu saņemtu arī daudzbērnu ģimenes, kas īrē mājokli.
Tāpat plānots saglabāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu vecākam situācijās, kad bērns strādā vasaras sezonā, un nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu daudzbērnu ģimenēm.
Darba un ģimenes dzīves līdzsvars
Lai sekmētu darba un ģimenes dzīves līdzsvaru, paredzēts veicināt dzimumu līdztiesību, sekmējot lielāku sieviešu līdzdalību darba tirgū un stiprinot tēva lomu bērna aprūpē. Iecerēts mazināt vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību, izstrādājot normatīvo regulējumu un uzraudzības mehānismus, lai nodrošinātu to, ka tiek ievērots princips par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm, kas veic vienādu vai vienādi vērtīgu darbu.
Atbalsts atsevišķām grupām
Iecerēts paaugstināt bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu, nosakot to tādā pašā apmērā kā personām ar invaliditāti, kurām invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības. Savukārt bērniem ar invaliditāti no 15 gadu vecuma piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti varētu tikt gradēta atbilstoši bērnam noteiktajai funkcionēšanas ierobežojumu smaguma pakāpei.
Paredzēts arī atbalstīt viena vecāka ģimenes, izvērtējot iespēju pie ģimenes valsts pabalsta viena vecāka ģimenēm ieviest piemaksu 50% apmērā no Ministru kabineta noteiktā minimālo uzturlīdzekļu apmēra, kādu ir pienākums nodrošināt katram no vecākiem.
Veselības pakalpojumu jomā prioritāri paredzēts, piemēram, ieviest valsts apmaksātu vakcināciju bērniem pret ērču encefalītu un valsts apmaksātu cilvēka papilomas vīrusa vakcināciju jauniešiem no 18 līdz 25 gadiem ieskaitot. Paredzēts arī attīstīt stacionāro psihatriskās palīdzības pakalpojumu bērniem no 16 gadu vecuma un intensīvās ārstēšanas programmu bērniem ar smagiem uzvedības traucējumiem.
Tāpat plāns paredz nodrošināt līdz astoņām ģimenes ārsta vizītēm gadā ģimenēs, kurās ir bērni līdz divu gada vecumam.
Lai mazinātu ārējo nāves cēloņu riskus, iecerēts ierobežot alkoholisko dzērienu un tabakas produktu fizisko pieejamību. Tāpat plānots ieviest noslīkšanas novēršanas pasākumus, pirmsskolas un vispārējās izglītības iestādēs kā obligātas ieviešot vienotas peldēšanas un drošības uz ūdens apmācības, kā arī nosakot pienākumu pašvaldībām labiekārtot peldvietas.
Saskaņā ar plānu skolēniem paredzēts nodrošināt nokļūšanu no dzīvesvietas līdz skolai un atpakaļ uz dzīvesvietu.
Tāpat plāns paredz atbalstu studējošiem vecākiem, kā arī elastīgākas studiju iespējas grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā. Savukārt, lai veicinātu daudzbērnu ģimeņu veidošanos, triju un vairāk bērnu vecākiem varētu nodrošināt iespēju otrreiz studēt par budžeta līdzekļiem, tostarp neklātienes programmās.
Plāns šajā jomā paredz, piemēram, nodrošināt atbalstu reemigrantu bērniem un viņu vecākiem, sniedzot psihologa pakalpojumus izglītības iestādē, skolotāja palīga vai asistenta pakalpojumu.
Par prioritāru noteikta arī iespēja studentiem apmaksāt medicīnas studijas ar nosacījumu, ka jaunajiem ārstiem Latvijā jānostrādā konkrēts laika periods. Ja jaunais ārsts Latvijā nevēlētos strādāt, tad studiju maksa ar procentiem būtu jāatmaksā.
Tāpat plānā noteikts izvērtēt selektīva kvalificēta darbaspēka (“talantu”) piesaisti no ārvalstīm, kas varētu papildināt ekonomiski aktīvos iedzīvotājus un mazināt iedzīvotāju skaita sarukšanu.
Ar visiem politikas plānošanas dokumentā iekļautajiem prioritārajiem un sekundārajiem pasākumiem demogrāfiskās situācijas uzlabošanai var iepazīties, atverot informatīvo ziņojumu Tiesību aktu projektu publiskajā portālā.
***
Informatīvajā ziņojumā ietvertie pasākumi īstenojami par valsts budžeta līdzekļiem gan piešķirtā finansējuma ietvaros, gan piesaistot papildu finansējumu ikgadējā valsts budžeta un vidēja termiņa valsts budžeta ietvara likumprojektu sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas. Vienlaikus ziņojumā ietverto pasākumu īstenošanai piesaistāmas arī citas finansēšanas iespējas, tai skaitā Eiropas Savienības piešķirtais finansējums Latvijai dažādu programmu un projektu īstenošanai, gan citu ārvalstu un privātu fondu sniegtais finansējums.
|
Ar informatīvo ziņojumu iespējams iepazīties Vienotajā tiesību aktu projektu publiskajā portālā (TAP portāls). Lai piedalītos publiskajā apspriešanā, jāatver TAP portāla sadaļa “Sabiedrības līdzdalība”. Jāizvēlas un jāatver konkrētais tiesību akts (informatīvais ziņojums ir pieejams šeit), augšējā labajā stūrī jānospiež poga “Pieteikties”, kā arī jānorāda, ka esat privātpersona. Lai turpinātu, jāautentificējas sistēmā ar identifikācijas rīkiem, piemēram, internetbanku, eID, “eParaksts mobile”, “Smart-ID”. Izteikt priekšlikumus un iebildumus par informatīvo ziņojumu var līdz 5. novembrim.
|
