Šajā raidieraksta “Kā likums!” epizodē vēršam uzmanību parādsaistībām un to piedziņai. Aizvadītā gada 1. oktobrī stājās spēkā jaunā parādu piedziņas kārtība, ko īsteno zvērināti tiesu izpildītāji. LV portāls ir aktīvi iesaistījies tās skaidrošanā. Kādi ar parādu piedziņu saistītie jautājumi visbiežāk interesē LV portāla lasītājiem, un kādus secinājumus par tiem atklāj Latvijas iedzīvotāju tiesībpratības mērījums?
Pēc AS “Kredītinformācijas birojs” datiem 2024. gadā Latvijas iedzīvotāju parādsaistības, kas kavētas vairāk nekā trīs mēnešus, bija aptuveni 1,7 miljardu eiro apmērā. 90% no kopējā parādu portfeļa veidoja komercbanku un nebanku kreditētāji, tai skaitā līzinga uzņēmumi, bet pārējos 10% ietilpa parādi par elektroniskajiem sakariem, nekustamā īpašuma uzturēšanu, slimnīcu, autostāvvietu un citiem pakalpojumiem.
Šovasar veiktā Latvijas iedzīvotāju tiesībpratības mērījuma rezultāti liecina, ka vairāk nekā puse jeb 51% pētījuma dalībnieku savas zināšanas par parādu piedziņas jautājumiem vērtē kā sliktas vai ļoti sliktas.
Varētu pieņemt, ka parādu piedziņa ir tiesību joma, kas skar nelielu iedzīvotāju daļu, tomēr zināšanas par iespējamajām sekām, uzņemoties nepanesamas finanšu saistības, var noderēt ikvienam. Mūsu tēriņi un finanšu paradumi ikdienā var ietekmēt lēmumus nākotnē.
Kā raidieraksta epizodē par līdzīgu tēmu – kredītvēsturi – norāda “Luminor” bankas Hipotekārās kreditēšanas nodaļas vadītājs Kaspars Sausais, uzņemoties kredītsaistības, svarīgi ir atbildīgi izvērtēt un apzināties savu finansiālo iespēju robežas, lai spētu saistības pildīt.
Taču, ja sanācis “iekulties” parādos un ir uzsākts piespiedu piedziņas process, būtiski neizvairīties no problēmas (tā nepazudīs) un iepazīties ar savām tiesībām un pienākumiem.
Parādu piedziņu pēc tiesas nolēmuma regulē vairāki normatīvie akti:
Viena no izplatītākajām kļūdām, ko kredītņēmēji pieļauj, kad saistību izpilde kļuvusi par samilzušu problēmu, ir neko nedarīt un domāt, ka parādam iestāsies tiesību aktos noteiktais trīs (Komerclikuma 406. pants) vai 10 (Civillikuma 1895. pants) gadu noilgums, tādēļ to piedzīt vairs nebūs iespējams.
Aplama rīcība ir arī izvairīšanās no Civilprocesa likuma 552. pantā paredzētā parādnieka pienākuma piedziņas procesā veidot saziņu ar tiesu izpildītāju, kā rezultātā nereti ieturējumiem tiek pakļauti naudas līdzekļi, uz kuriem piedziņa nav attiecināma.
Kā trešā problēma minama parādnieku neziņa par jauno parādu piedziņas kārtību, kas stājās spēkā 2024. gada 1. oktobrī. Par to liecina LV portāla sadaļā “E-konsultācijas” iesniegtie jautājumi.
|
Ieskaties jaunākajās LV portāla publikācijās par parādu piedziņas jautājumiem >>
Tāpat aicinām iepazīties ar LV portāla publikācijām, kas veidotas par tēmu “Finanšu pratība”. |
Kas ir tiesībpratība?
Tiesībpratība = izpratne par tiesībām un pienākumiem + spēja tās īstenot reālās dzīves situācijās.*
Tiesiski izglītoti iedzīvotāji veido stipru demokrātisku sabiedrību.
Tiesībpratība palīdz:
Lai mēs dzīvotu drošā un labklājīgā vidē, ne mazāk svarīgi ir katram zināt savus pienākumus un tos godprātīgi pildīt.
Latvijas iedzīvotāju tiesībpratības mērījums 2025
Pētījuma kopsavilkums un prezentācija
Pētījuma “Latvijas iedzīvotāju tiesībpratība 2025” rezultāti
“Latvijas Vēstnesis” – tavai tiesībpratībai
Mūsu Satversmes 90. pants nosaka: “Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības”.
Lai palīdzētu katram īstenot šīs pamattiesības praksē un vieglāk orientēties tiesību pasaulē, “Latvijas Vēstnesis” nodrošina valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformu.**
Tās ir četras savstarpēji saistītas vietnes – noderīgi palīgi tiesību aktu izpratnei:
Palīgs ikdienai: iespējas, ko piedāvā Likumi.lv un Vestnesis.lv
